Pasaulē
populārākas par olimpisko apaļo un tranšeju stenda šaušanu ir tā neolimpiskās
māsas - franču sportings (Parcours de Chasse), angļu lielais sportings,
ko paši briti dēvē par pastaigu ar ieroci vai golfu ar plinti,
un kompaksportings, kas ir apaļā un tranšeju stenda apvienojums. Tajā šķīvīšu
lidojumu trajektorijas nav stingri ierobežotas - jo vairāk variantu, jo labāk.
Lai
iepazīstinātu Sporta lasītājus ar šo stenda šaušanas paveidu, talkā
aicinājām Pasaules kausa izcīņas Rīgas posma uzvarētāju kompaksportingā
madonieti Agnesi Cauni, kura apsteidza rīdzinieci Irinu Kirensku un itālieti
Ornellu Akaputo.
Jāstājas
medniekos
"Lai
ienāktu kompaksportinga lielajā apritē, jāstājas medniekos, lai varētu
iegādāties bisi," skaidro Agnese Caune. "Bet tas nenozīmē, ka nevari
iemēģināt roku šajā disciplīnā, nebūdams mednieks. Izvēloties kompaksportingu
izklaidei, jādodas uz šautuvi. Tur var iznomāt gludstobra bisi ar skrošu lādiņu
patronām, kuru kalibrs nav lielāks par divpadsmit milimetriem. Pēc tam
instruktora pavadībā var ķerties pie lidojošo šķīvīšu šķaidīšanas. Iznomātas,
protams, tiek arī austiņas un brilles.
Šis sporta veids tomēr nav no lētajiem ne izklaides cienītājiem, ne arī profesionāliem sportistiem un medniekiem. Piemēram, es savas sporta karjeras piektajā gadā iegādājos Vācijā ražoto F3 Blaser gludstobru bisi, par kuru samaksāju 2400 latu. Pats ierocis sver 3,8 kilogramu. Šī ir mana otrā bise. Pirmā bija itāļu Bereta."
Bise nav cimdi
Bisi jau nemaina kā cimdus. Nopērc dārgu ieroci, un tas kalpos vairākus gadus. Kur tad aiziet pārējā naudiņa? "Vienkāršs aprēķins. Viena patrona maksā aptuveni desmit santīmu. Par šķīvīti bāzē jāmaksā trīs santīmi. Treniņā ir 25 mērķi. Jaunajā Parex sportinga centrā Ropažu novada Dižsilos par vienu treniņsēriju jāmaksā trīsarpus latu. Trokšņa bloķēšanas austiņas ir dažādā cenā - no 25 līdz 50 latiem, atkarībā no ražotājfirmas un kvalitātes.
Treniņos izšaujam četras sērijas (simt mērķu), bet, gatavojoties lielām sacensībām un čempionātiem, kad izmantojam ārzemju treneru palīdzību, vienā nodarbībā izlietojam pat 600 patronu. Sezonā treniņu un sacensību laikā izšaujam pa 7000 šķīvīšiem. It kā liels cipars. Taču, salīdzinot ar angļu profesionāļiem, tas ir tīrais nieks, jo viņi sašauj 70 000 - 90 000 lidojošos mērķus. Tātad vismaz desmit reižu vairāk."
Jumurdā kā - Eiropā
Apmēram četrdesmit kilometru no Madonas ir Eiropas līmeņa stenda šautuve. Tā uzskata slavenais beļģu šāvējs un treneris Eriks Manshovens, kurš trenē arī Agnesi Cauni. Šautuves izveidotājs ir Jumurdas Viesaku māju saimnieks Agris Kļimanovs, daļu bāzes iekārtojot pat briežu dārzā.
Agris bijis Latvijas čempions stenda šaušanā un saprot sportistu problēmas. Viņam ir lieli nopelni sportinga attīstībā mūsu valstī. Agris šo lielisko bāzi veidoja ne jau peļņas interesēs, tāpēc tur trenēšanās iznāk krietni lētāka nekā Parex centrā Ropažos. Bet, lai Jumurdā varētu sarīkot lielas sacensības, rodas grūtības ar sportistu izvietošanu.
Aronas pagasta Rimcānos, kur kopā ar gadu un četrus mēnešus veco dēliņu Gustavu mitinās Agnese Caune ar draugu, plašumu ir atliku likām un varētu izveidot savu sportinga treniņu stendu, taču, lai to iekārtotu apdzīvotā vietā, jāiziet daudzi varas iestāžu labirinti.
Biatlona raugs
Tas ir pirmais gadījums Latvijas sporta vēsturē, kad biatloniste savu jaunības dienu karjeru pārtraukusi, pievēršoties sportingam, kurā vanagacs vēl vairāk nepieciešama. Agnese biatlona iemaņas apguva trenera Ivara Petzāla vadībā, sekmīgi startēja meiteņu un jauniešu vecuma grupās. Taču, sākoties Madonas treneru domstarpībām, nolēma atvadīties no šī olimpiskā sporta veida.
Vaicāta, vai šaušana biatlonā sekmēja precizitāti sportingā, Agnese atbildēja noliedzoši: "Atšķirības bija ievērojamas. Biatlonā guli vai stāvi ugunslīnijā, bliežot pa nekustīgiem mērķiem, bet sportingā jāšaušauj nemitīgā kustībā, tāpēc arī ieroča ieplecošana pavisam citādāka. Sportingā bises atsitiens pēc šāviena ir stiprs, tāpēc sākumā man plecs bija zils. Tikai vēlāk, kad sāku pierast, viss pamazām noregulējās, jo tika iekrāta arī pieredze. Tagad plecam krāsa ir pareiza."
Divi nogāzti buki
"Mana šaušanas prakse biatlonā nederēja, lai kļūtu par sportingisti, vajadzēja pieteikties medniekos," atzīst Agnese. "Kad jau biju apbružājusies jaunajā vidē, devos arī medībās un apmēram no piecdesmit metru attāluma nogāzu divus stirnu bukus. Ar savu pirmo bisi Bereta. Lai ar pārliecību varētu iet mežā, vajadzēja sevi apliecināt stendā, šaujot pa skrejošo mežacūku no 35, pa alni no 100 metriem. Mežacūkā guvu 96 punktus no simta.
Šogad medībās neesmu bijusi, šāvu tikai pa šķīvīšiem. Ar sportingu sāku nodarboties 2002. gadā, kad tradīcijas bija pavisam citas. Pēc medībām tika gatavotas zvēra aknas, bija alus, pirts, tusiņš. Kad sportings kļuva sportiskāks, tādu izrīcību vairs nebija. Sākās treniņu un sacensību režīms."
Mērķis kā zaķis
Pasaules kausa izcīņas Rīgas posmā sportistes pirmajā dienā šāva četras sērijas pa 25 mērķiem, otrajā tikpat. Finālu kompaksportingā nemēdz būt. Ja ir vienāds punktu skaits, notiek pāršaude. Ropažos tā nebija vajadzīga.
Vienā patronā ir 28 gramu skrošu. Skrošu lielums mainās no 7 līdz 9,5 milimetriem. Apmēram tāpat kā klasiskajā stenda šaušanā. Lielie mērķi ir 110 mm diametrā, vidējie - 90 mm, mazie - 60 mm.
Par mērķiem lieto šķīvīšus, kas tiek izmesti no starta iekārtas dažādās trajektorijās un augstumā, imitējot putnus vai nelielus dzīvniekus. Piemēram, ir biezāki mērķi, kurus mašīna izmet, triecot tos pret zemi. Tad tie sāk ripot, velties, un sportingisti šos mērķus nosaukuši par zaķiem. Ir arī pa gaisu lidojošas pīlītes vai māla mercenes. Šie mērķi ir dažādas krāsas un formas.
To visu Agnese Caune aprakstījusi diplomdarbā Sportinga apmācības pamati, absolvējot maģistrantūru LSPA. Vēl Agnese uzsver sportinga demokrātismu, jo šajā šaušanas disciplīnā sacenšas arī invalīdi. Unikāls ir kāds itālietis, kurš šauj ar vienīgo roku, pārlādēšanu izdarot ar kājas palīdzību. Sacensībās piedalās arī invalīdi ratiņkrēslos, sportisti, kuriem nav vienas plaukstas.
Agnesei Caunei nākamais starts pasaules čempionātā lielajā angļu sportingā Čehijā, kompaksportingā medaļas tiks izcīnītas septembra vidū Portugālē. Pērn Francijā viņa izcīnīja ceturto vietu, nostājās tieši blakus pjedestālam.
Agnese Caune
Dzimusi 1977. gada 21. novembrī Madonā
Pirmais sporta veids biatlons
Pirmais treneris biatlonā Ivars Petzāls
Kopš 2002. gada kompaksportingā trenera Latvijā nav, konsultants beļģis Eriks Manshovens
Izglītība Madonas ģimnāzija, LSPA (beigusi maģistrantūru), kvalificēta slēpošanas trenere un sporta skolotāja
Lielākie panākumi sportingā PČ 2006. g. Francijā 4. vieta, PČ 2005. g. Austrālijā 7. vieta, EČ 2007. g. Dānijā 8. vieta, PK posmā 2007. g. Ropažos 1. vieta
Vaļasprieks ņemšanās ar dēlēnu Gustavu, slēpošana un kalnu slēpošana
Gatis ĶĪSIS
