Madride. Liels sarkano ķieģeļu bumbulis, kurā vietējie regulāri dodas vērot, kā tiek slaktēts kārtējais vērsis. Piektdienas pēcpusdienā leģendārajā Plaza de Toros de las Ventas jau rosība, parādās Red Bull X-Fighters logo, sporta formas uzvelk daži televīzijā redzēti un arī pavisam sveši puiši. Dežūrsmaida aizsegā ik pa brīdim garām noklīst Traviss Pastrana - moto frīstaila pasaules spilgtākā zvaigzne... Jau sestdien viss notika pa īstam.
Gatavojamies
Madridē notika trešais,
pēdējais posms Red Bull X-Fighters
pasaules sērijā moto frīstailā. Vēršu cīņu arēnā bija jānoskaidro šā gada
uzvarētājs kopvērtējumā. Lai arī nepamet pasākuma komercializācijas sajūta,
jāatzīst, ka emociju vilnis bija spēcīgs vēl labu laiku pirms oficiālā sacīkšu
sākuma.
Lielais fināls risinājās sestdien, taču jau piektdienas vakarā arēnā notika sportistu treniņi, vēlāk arī kvalifikācijas tūre, bet pa vidu Pastrana un pārējie ļāvās ar sevi runāt un fotografēties. Viņš dalībnieku kvartālā turpat arēnas iekšienē nez kāpēc bija ieņēmis vietu, kurā visvairāk oda pēc kūts. Liekas, kaut kur aiz sienas ganījās lopiņš, kuram svētdien ar savām mocībām būs jāizklaidē asinskārie vēršu cīņu fani. Spriežot pēc afišām uz sienām, vēršu cīņas šajās nedēļās arēnā notiek katru svētdienas rītu.
Treniņos ieraugot pirmos lidojošos motociklus, azartiski ķēros pie fotoaparāta - interesēja, kādas sanāks bildes, vai vispār pa tādiem lidoņiem var trāpīt! Var, jo sportistu darbības, kas no malas izskatās pilnīgi nenormālas, patiesībā ir ļoti loģiskas un saprotamas, tātad prognozējamas un nofotografējamas. Tiesa, šova rīkotāji par maniem un citu ziņkārīgo centieniem tikai vīpsnā - viss pa īstam notiks sestdienas vakarā, kad ārā jau būs tumšs, bet arēna būs izgaismota pēc vislabākajiem paraugiem.
Kā uz cirku
Uz Madridi braucu, vairāk sajūsminoties par iespēju apskatīt vēl neredzēto, ļoti skaisto pilsētu, un motobraucēju mači bija tikai viena no sastāvdaļām. Frīstails asociējās ar izrādi, cirka programmu, kura kalpotu kā viens no elements labā ekskursijā. Klaiņošana pa pilsētu ievilkās pāris dienu (un nakšu, ko ir vērts pamēģināt) garumā, bet motobraucēju starts bija fināls manai klīšanai. Lielais fināls.
Ar kolēģiem nonācām arēnā pusstundu pirms pasākuma sākuma. Leģendārajā vēršu nogalēšanas estrādē ir ap 23 tūkstošiem sēdvietu - tā strauji pildījās. Pusstundā līdz sacīkstes startam sapratu iemeslu, kāpēc ārvalstu pasākumi emociju ziņā atšķiras no Latvijas sacensībām un šoviem. Spāņi bija sajūsmā, ka ir sapulcējušies, viņi viens otram patika. Pie mums dažkārt cilvēks ir gatavs samaksāt lielu naudu par pasākumu tikai tāpēc, lai, nīgri sēžot, kritizētu uz skatuves notiekošo un apkārtējos ļaudis. Mentalitāte, vai vienkārši ar domāšanu kaut kas nav kārtībā (uzbraucienu mīkstinās fakts, ka arī pats pa reizei piekopju šo taktiku)? Spāņi ārdījās, troksnis vēl pirms pirmā starta bija tāds, it kā Madrides Real nemitīgi sistu vārtus kādai angļu komandai. Līdzjutēju pacelto roku vilnis meta jau septīto apli, tikai tad izsīka žurnālistu - kārtējo nīgruļu - sektorā. Tribīnēs bija arī kacinātāji. Katrā arēnas malā bija pa motorzāģim, kas tika darbināts uz nebēdu, radot tik ilgi gaidīto motoru rūkoņu. Ja mašīnām un motocikliem mēdz uzmontēt klusinātājus, tad šajā gadījumā tehniskie risinājumi deva pretēju efektu - papildierīces troksni padarīja grandiozu.
Sākas!
Ļoti laicīgi - ar pāris minūšu kavējumu - arēnā strauji mainījās apgaismojums. Tūlīt sāksies. Kā no lielgabala palaisti, pa galveno arēnas eju laukumā iznesās vesels bars baltā tērptu spāņu jauniešu, sarkanie kaklautiņi vien plīvoja! Viņi bēga. Iespējams, no skaļākā vērša savā mūžā. Nežēlīgi aurodams, arēnā parādījās lielais Sarkanais Vērsis - Toro Rosso F-1 komandas automobilis. Ķivere dikti redzēta... Ljuci! Red Bull bija parūpējušies, lai Madrides pasākumu apmeklētu itāļu F-1 pilots Vitantonio Ljuci, nevis kārtējais Red Bull Junior programmas audzēknis, kuram līdz F-1 tikpat tālu, cik Latvijas kartingistam. Brēcošais vērsis apmeta apli pa smilšaino arēnas segumu, agresīvi trencot bēdzējus. Tad apstājās, motora ierobežotājs norēcās un apklusa. Toro Rosso novilka ar zirgu pajūgu, kas parasti ar godu izvada no arēnas toreadoru upuri. Skatītāji bija ekstāzē - Alonsomānija savu bija paveikusi, viss, kas saistīts ar F-1, tiek augstu novērtēts.
Drīz pēc F-1 izrādes tika nosaukta žūrija - Ljuci bija atbildīgais par vērtējumu Skatītāju balss. Vitantonio bija jānosaka, par kuru no duelantiem līdzjutēji bļāva visskaļāk. Žūrijā bija arī rallijreidu zvaigzne, motobraucējs Marks Koma, motokrosa un frīstaila pasaulē labi zināmie Endijs Bels, Džimijs Verburgs un Fredriks Juhansons.
Tas, ko nesaprotam
Šova sākumā, kad pa tramplīniem lēkāja pirmie pāri, līdzjutēji bija izcili skaļi, tika justs līdzi jebkuram, kurš izbrauca uz starta. Žūrijas vērtējums lielākoties sakrita ar skatītāju domām. Tad pienāca ziņa, ka kārtējā raundā izloze kopā savedusi divus izcilniekus - Pastranu un atraktīvo japāni Eigo Sato. Izloze - neveiksmīga, gan sportistiem, gan, likās, arī seriāla rīkotājiem. Sato demonstrējums bija pirmais. Lielisks, atraktīvs, uz riska un kritienu robežas. Vienā no lidojumiem knapi noķerts motocikls. Ar tādu atdevi virtuzaurs nopirka visus skatītājus. Turklāt Travisa Pastranas vēlākais sniegums šķita krietni bālāks, gluži kā treniņā viņš izpildīja šķietami vienkāršākos trikus.
Jau nosmīnējām, ka tūlīt žūrijai jāizvēlas starp tautas balsi un kopējās izrādes vajadzībām - nebūtu smuki, ja Pastranu atstātu skatītājos jau pirmajā kārtā. Prognozes piepildījās, Sato zaudēja. Pastranas vēlākais arguments, aizstāvot spriedumu: „Eigo bija ļoti labs, demonstrēja ļoti sarežģītus trikus, taču tie nebija tīri, netika izpildīti perfekti. Es izvēlējos mazāk efektīgus demonstrējumus, taču veicu tos bez kļūdām." Daiļslidošanas un citu līdzīgo sporta veidu elements - ja neesi lietas pazinējs līdz pašai saknei, neredzi to, ko redz žūrija. Varbūt vērtētājiem taisnība, taču publika tajā brīdī palika ievērojami klusāka.
Pastrana - sliktais!
Šī sporta veida fanam nevar būt labāks brīdis, kā redzēt Travisu Pastranu klātienē - leģendārais dubultā backflip meistars ir izcils. Taču Madridē viņš nokaitināja pūli. Pastranam izloze izrādījās katastrofāla, jo pēc cīņas ar Sato viņam bija jātiekas ar mājinieku, līdz Madrides posmam seriāla līderi Deniju Toresu. Abi demonstrēja izcilu izrādi. Tas bija vakara labākais duelis. Centās abi, tomēr likās - Toress ir nedaudz labāks, turklāt milzīgais skatītāju atbalsts varēja ietekmēt vērtējumu. Žūrijas pirmie četri pārstāvji nobalsoja līdz rezultātam 2:2. Piektais - par Pastranu. Spāņi demonstrēja arī prasmi izsvilpt gan žūriju, gan Travisu. Pastrana to juta un saprata, kāpēc. Atlikušie dueļi - pusfināli un fināls bija salīdzinoši klusāki. Spāņiem vairs nebija sava matadora. Bet Pastrana uzvarēja un apsteidza Toresu arī kopvērtējumā. Tas bija pārāk skarbi...
Kas mums par daļu!
Spāņu līdzjutēju emocijas ierāva sevī - tādā pūlī arī parasts latvju puika domāja kā viņi, priecājās kā viņi un raudāja kā viņi. Taču, atmetot emocijas, bija pilnīgi vienalga, kas uzvar, - to vienkārši vajadzēja redzēt. Šis pasākums nebija daļiņa no ekskursijas pa Madridi. Tas patiešām bija īsts kodols, brauciena nagla. Par amerikāņiem un nolādētajiem kapitālistiem kopumā smīnam, ka viņi visu dara tā, lai būtu šovs. Bet tur jau visa tā sāls! Ja var labi pasniegt, kā snieg sniegs, līdzjutēji arī par to būs sajūsmā. Kāpēc gan nelikt ļaudīm kliegt, vicināt rokas, būt laimīgiem? Saprotu, ka mani nopirka tipisks rietumnieku šovs, taču kopš pasākuma drīz jau nedēļa apritējusi, bet tas ir tik spilgtās atmiņās. Tad kāpēc gan ne?
Traviss Pastrana uz autosportu
Salīdzinoši garais augums liek nedaudz brīnīties - kā Traviss Pastrana spēj motociklu dabūt pāri galvai. Taču viņš ne tikai var konkurēt ar pasaules labākajiem šajā sporta veidā, bet gan pats ir etalons moto frīstaila kustībai. Viņa trumpis - soļošana uz naža asmens.
- Šajā sporta veidā sportisti sasniedz iespēju, fizikas un saprāta robežu. Tev gadās tikt tai pāri...
- Katrs sportists zina savu robežu, otru robežu, turklāt mūsu meistarība aug ar katru dienu, atbīdot kopējo spēju galējo līniju arvien tālāk. Visi trenējas, strādā, pārspēj vispirms sevi, tad dodas cīņā, lai pārspētu konkurentu. Taču nekas nenotiek bez aprēķina, katrs triks ir izskaitļots un izpētīta tā iespējamība.
- Kas jādara, lai kļūtu par labāko moto frīstailā?
- Esmu uz to gājis visu mūžu. Mans pirmais treniņu laukums bija mājas pagalmā, kad trikus mēģināju vēl ar BMX. Tas auga, attīstījās. Iespēju robeža spēra soļus uz priekšu.
- Šajā sportā baiļu nav?
- Saprotu, ko tu domā: no malas izskatās, ka ejam tieši nāvē. Tā tas nav. Bailes ir no nezināmā, līdz ar to tās palīdz kontrolēt darbības un visu analizēt, lai nezināmā būtu pēc iespējas mazāk. Lēcieni, ja tie aprēķināti pareizi, nav briesmīgāki par motokrosa tramplīniem. Vēl vairāk - lidojumā ir pietiekami daudz laika, lai saprastu, kas notiek, kas jādara un ko darīt, ja kaut kas noiet greizi. Kritieni ir piedzīvoti, taču jāatzīst, ka kļūdai gan vietas nav.
- Frīstailu met pie malas? Esi Amerikas autorallija 2006. gada čempions.
- Jā, sāku mainīt prioritātes, jo man mežonīgi patīk autosports, patīk rallijs. Pēc pērnās sezonas man izveidojušās lieliskas attiecības ar Subaru, un paralēli startam ASV čempionātā, iespējams, pamēģināšu arī WRC posmus.
- Amerikāņi parasti izvēlas NASCAR, IndyCar, ChampCar...
- Šis ir budžeta jautājums. 100 tūkstoši dolāru NASCAR ir sīknauda, kamēr citur ar šādu summu var sasniegt daudz. Man patīk rallijs, pie tā arī turēšos!
Traviss Pastrana
www.travis-pastrana.com
Dzimis: 1983. gada 8. oktobrī
Dzīvesvieta: Anapolisa, Merilenda, ASV
Iesauka: Brīnumbērns, Frīstailmens
Motocikls: Suzuki
Moto frīstailā: no 1997. gada
Viesturs Saukāns
Madride - Rīga
