twitter facebook instagram

16 tonnas stundā

12.Feb.2018 - Ieva Runge

Numurs: 
334
16 tonnas stundā

Māris Magurs ar svarbumbu celšanu nodarbojas vairāk nekā pusgadsimtu. Pērnruden Baltkrievijas pilsētā Vitebskā šā sporta veida olimpiādē viņš veterānu ieskaitē palika nepārspēts trijās disciplīnās, kā arī palīdzēja Latvijas komandai izcīnīt 3. vietu stafetes sacensībās. „Sportā esmu līdz ausīm,” saka Magurs.

Kad zvanu talsiniekam, lai sarunātu interviju, izplūst nevaru: „Tūdaļ cels Plēsnieks!” sarunas noslēgumā telefona klausulē atskan azartisks Magura komentārs un fonā dzirdama TV komentētāja balss no pasaules čempionāta svarcelšanā.

Ierodoties Talsos pie veterāna mājās, viņš sagaida ar diviem kaķiem — Billiju un Emīliju. „Viņi vienmēr mani gaida mājās,” teic omulīgais saimnieks.

AUSTRUMEIROPIEŠU SPORTS

Latvijā svarbumbu celšanas sacensības visbiežāk redzamas sporta svētkos. Taču, piemēram, Krievijā ar šo sporta veidu nodarbojas 150 sporta skolās. Svarbumbu celšanas sports ir populārs Austrumeiropas valstīs. Bieži vien citu zemju pārstāvji, kas startē pasaules čempionātos, vēsturiski nāk no NVS valstīm.

Svarbumbu celšanas olimpiāde notiek reizi trijos gados, un Vitebskā risinājās trešās šādas sacensības. Pēc olimpiādes turpat notiek arī pasaules čempionāta mači.

Olimpiādē startēja 300 dalībnieki, pārstāvot 28 valstis. Kā stāsta Māris, sacensības klātienē noskatījušies vairāki simti skatītāju, bet Latvijā uz svarbumbu celšanas sacensībām atnākot vien pāris līdzjutēju.

IZNĀCA LABĀK

„Mums olimpiādē no Baltijas valstīm bija lielākā delegācija — 14 sportisti —, no Lietuvas un Igaunijas bija tikai pa vienam pārstāvim, lai gan Lietuvā un Igaunijā vietējās sacensībās startē pulka svarbumbu cēlāju,” stāsta Magurs. Māris bijis pārsteigts, ka piedalījušies pat pārstāvji no Āfrikas.

Magurs uz olimpiādi devās ar mērķi izcīnīt vietu labāko trijniekā. „Iznāca labāk,” piebilst veterāns. Olimpiādē viņš startēja trīs disciplīnās — 10 kg svarbumbas grūšanā (trīs minūšu laikā — 114 reizes), raušanā pamīšus ar kreiso un labo roku (trīs minūšu laikā — 93 reizes) un garajā ciklā (50 reizes). Un visās trijās disciplīnās talsiniekam uzvara! „Neteikšu, ka man klājās pārāk viegli, jāpacīnās ar smagumu bija. Nākamajā dienā dabūju vēl pasaules čempiona titulu garajā ciklā,” komentē Māris.

Vispārliecinošāk talsinieks triumfēja pirmajā startā — grūšanā —, paceļot svarbumbu par deviņām reizēm vairāk nekā tuvākais sekotājs. Raušanā un garajā ciklā risinājās sīvāka sacensība. 2. vietas ieguvējs no Krievijas raušanā tika nokosts par trim cēlieniem. „Celšana notiek vienlaikus ar pārējiem sportistiem, un tu spied no sevis maksimumu ārā, lai konkurenta rezultātu pārspētu kaut vai par vienu reizi. Es ar vienu aci skatījos, cik viņš var pacelt,” Magurs smaida.

Nākamajā dienā kopā ar vēl četriem Latvijas pārstāvjiem Magurs startēja stafetē, kur piedalījās 8 kg svarbumbas celšanā stāvus (60 reizes). Rezultātā Latvijas izlase ieguva 3. vietu un bronzas godalgu. Stafetē par uzvaru cīnījās septiņas komandas, un Māris sacensībās ielika visu sirdi, lai Latvijas valstsvienība izcīnītu iespējami labāko rezultātu. Savukārt izbraukuma noslēgumā, startējot garajā svarbumbu grūšanas ciklā, viņš ieguva pasaules čempiona titulu garajā ciklā. Jāpiebilst, ka pasaules čempionātā atšķirībā no olimpiādes vingrinājuma izpildei laika ir par minūti mazāk — divas minūtes.

TRENIŅĀ PACEĻ 16 TONNAS

Latvijā vienas no tradīcijām bagātākajām svarbumbu celšanas sacensībām ir Viestura kausa izcīņa, kas pavasarī notiks 12. reizi. „Tur ir vienu stundu jārauj bumba ar vienu roku. Man, rokas mainot, ilgākais ir izdevies strādāt 30 minūtes, 2005. gadā Laucienē paceļot 16 kg svaru bumbu 624 reizes,” stāsta Māris. Pēc tāda snieguma nākamajā dienā Mārim bijis vien patīkams nogurums, jo fiziskā sagatavotība visu laiku tiek uzturēta formā. „Trenējos divas trīs reizes nedēļā pa 40 minūtēm. Vidēji vienā treniņā izpildu piecus dažādus vingrinājumus, vienu treniņu veltu grūšanai, nākamo — raušanai, tad — kombinācijai vai taisu garo ciklu,” nevīstošo panākumu stūrakmeņus atklāj Māris. „16 tonnas man šogad ir bijusi lielākā tonnāža, ko pacēlu vienā treniņā. Tas gan bija stundu garš treniņš,” stāsta Māris.

Kopš viņš ceļ svaru bumbas, garākā dīkstāve bez treniņiem bijusi divas nedēļas. „Ilgāk bez celšanas nevaru izturēt!” atzīstas Magurs.

BASKETBOLA KOMANDAS KAPTEINIS

Jaunībā Magurs nodarbojies ar vieglatlētiku, galda tenisu un bijis pat skolas basketbola komandas kapteinis. „14 gadu vecumā mani mātes brālēns, svarcēlājs un vieglatlēts Atis Briedis, pamudināja pievērsties spēka sporta veidiem. Slimoju ar plaušu ēnām un, lai kļūtu stiprāks, Valdemārpils vidusskolā sāku trenēties svarcelšanā,” stāsta Māris. „16 gadu vecumā iekļuvu Talsu rajona izlasē — tobrīd jau spēju pacelt 100 kg,” lepojas veterāns. Soli pa solim jaunībā nākuši pirmie panākumi, un 1970. gadā Māris kļuva par sporta biedrības Vārpa Latvijas jaunatnes čempionu svarcelšanā. Sekoja arī citas godalgas, taču Mārim neizdevās iestāties Fizkultūras institūtā, un dzīvē prioritātes mainījās. 20 gadi pagāja jūrā, zvejojot lašus, mencas, brētliņas, reņģes un ik pa laikam arī uz kuģa klāja ceļot svarbumbas. Matroža darbs sportu atbīdīja otrajā plānā.

SPARTAKIĀDE UN DIVPUDENES

Māris svarbumbu celšanai nopietni pievērsās 1979. gadā, kad šis sporta veids parādījās zvejnieku kolhozu spartakiādēs. „Āķis bija lūpā! Sacensības notika pa svara kategorijām. Varu palielīties, ka divas divpudenes vienās sacensībās esmu pacēlis 40 reizes, bet ar katru roku šādu 32 kg bumbu rāvu 45 reizes,” Māris stāsta. „Tagad, protams, veterāna vecumā tādi smagumi vairs netiek celti, bet to aizmirst nevar…”

„Vienubrīd es biju triju kungu kalps — nodarbojos ar pauverliftingu jeb spēka trīscīņu. Bija jāizvēlas starp svarcelšanu, svarbumbu celšanu un pauverliftingu — izvēlējos svarbumbu celšanu, jo tur man bija labākie rezultāti un iespējas progresēt,” atceras Māris.

Vēlāk, kopš 1997. gada, kad sāka organizēt veterānu čempionātu, sports Mārim pavēra iespējas apceļot bijušās Padomju Savienības republikas, Vāciju un Baltiju. Kā jau ceļojot, daudz interesantu situāciju piedzīvots. „Braucot uz pirmo veterānu čempionātu Ļipeckā, vilcienā vagonā ienāca tirgotāji. Mēs braucām cauri pilsētai, kur ražo kristālu. Un tirgotāji piedāvāja iegādāties kristāla izstrādājumus. Es nopirku sešas kristāla glāzītes, un četras vēl ir saglabājušās,” amizantu gadījumu atceras Magurs.

PARAUGS SPORTĀ

Pirms trijiem gadiem iepriekšējā svarbumbu celšanas olimpiādē piedzīvoti traģiski notikumi. Divi Kazahstānas sportisti pārvērtējuši savas spējas un turpat sacensību vietā zaudējuši dzīvību. „Acīmredzot kazahi gribēja sagrābt medaļas un abi paņēma piecus vingrinājumus vienā dienā.”

Pēc traģiskajiem atgadījumiem noteikti ierobežojumi. „Agrāk līdz 70 gadu vecumam varēja celt 16 kg svarbumbas, bet tagad veterāni var celt vairs tikai 10 kg. Tādēļ sacensībās man ir viegli, jo treniņos strādāju ar 16 un 24 kg smagām bumbām.”

Dzīvespriecīgais Magura kungs rāda savu jaunāko godalgu, kas kā paraugam sportā saņemta sporta laureātu gada balvā, bet mājās sarkanajos stūrīšos viņam ir vairāk nekā 100 medaļu un plaukts ar kausiem. 66 gadu vecumā Magurs mēro ceļu uz darbu ar velosipēdu, izvēlas pareizi sabalansētu uzturu, ēd augļus un dārzeņus, vāra zupas, dzer vitamīnus, bet alkoholu pēdējo reizi lietojis pirms diviem gadiem.

Māris atklāj, ka labs proteīna avots pirms sacensībām esot mazsālīts lasis, bet pirms starta veterāns ēd šokolādi kombinācijā ar banāniem. Uz kuģa strādājis par pavāru, tā ka ēst gatavošana ir kā vēl viens hobijs.

VAR SĀKT ARĪ 85 GADOS

Svarbumbu celšanas sportam nekad nav par vēlu pievērsties. Latvijā ir kāds vīrs, kurš ar to sācis nodarboties tikai 85 gadu vecumā un tagad savos 93 gados tiek uzskatīts par vecāko svarbumbu cilātāju pasaulē. „Tas ir Paulis Gīlis no Piņķiem, Viestura Gargurna audzēknis. Viņš arī aktīvi nodarbojas ar peldēšanu. Pērn Jāņa Kuģenieka piemiņas turnīrā Valgalciemā Paulis pēc sacensībām aicināja visus jūrā nopeldēties, kad ūdens vēl bija gana vēss. Viņš vienīgais aizgāja peldēt,” nosmej Māris.

Atbilde uz jautājumu, kas Māri motivē nodarboties ar svarbumbu celšanu, liek aizdomāties: „Mans tēvs bija muzikants un nodzīvoja līdz 59 gadiem… Man ir 66 gadi, un gribas arī ilgāk redzēt mazbērnus.”

Sarunas noslēgumā Māris piebilst: „Ja dzīvi nāktos sākt no jauna, dzīvotu tieši tāpat. Neko nenožēloju!”

Katram tādu fizisko un garīgo spēku!

 

Māris MAGURS

Svarbumbu cēlājs, strādā SIA Talsu tehnika

Dzimis1951. gada 24. oktobrī Ventspilī

Izglītība: Valdemārpils vidusskola, matrožu kursi

Pirmais treneris: Atis Briedis

Lielākie sasniegumi: trīskārtējs svarbumbu celšanas olimpiādes čempions veterāniem (2017. g., Vitebska), divkārtējs pasaules čempions (2017. g., Vitebska un 2009. g., Rokišķi)

Citi sporta veidi: svarcelšana, vieglatlētika, galda teniss, basketbols

Ģimenes stāvoklis: precējies ar Aiju, dēls un meita, pieci mazbērni

Mūzika: šlāgermūzika

Vaļasprieks: sēņošana

Autori: 
Kristaps Zaļkalns