Pēdējā laikā Latvijas futbola valstsvienībā norit pakāpeniska paaudžu maiņa. Izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs arvien vairāk uzticas jaunajiem futbolistiem, kuri pērn attaisnoja trenera uzticību. Viena no mūsu futbola jaunā viļņa cerībām ir Skonto pussargs Aleksejs Višņakovs, kurš tikko nosvinēja savu 24. dzimšanas dienu.

Višņakova futbola dzīves ceļa sākums bija visai neparasts - viņš sāka nopietni trenēties tikai 12 gadu vecumā, kas, pēc daudzu treneru domām, ir jau par vēlu. Pirmās spēles gudrības Aleksejs apguva pie trenera Vladimira Beļajeva, bet drīz vien nonāca Jāņa Dreimaņa uzraudzībā. Jau pēc pāris gadiem Višņakovs saņēma uzaicinājumu uz Latvijas jauniešu izlasi, kur izgāja visu vecumu pakāpes, bet 17 gadu vecumā Aleksejs debitēja Skonto pieaugušajā komandā Latvijas virslīgas čempionātā. "Pirms futbola īsu brīdi nodarbojos ar tenisu, taču tas man īsti negāja pie sirds. Futbolu spēlēju tikai sētā, bet draugi ieteica pamēģināt pa īstam. Laikam jau futbols diezgan labi padevās, jo man bieži vaicāja, kurā komandā spēlēju. Kad sāku trenēties futbola skolā, sākumā bija grūti - treneri izsauca vecākus, kuriem teica, ka principā man ir par vēlu sākt spēlēt futbolu, jo citi puiši jau ir daudz ko apguvuši. Tomēr mans tētis nepiekāpās, atbildot, ka es ne ar ko neesmu sliktāks par citiem un ar laiku viss būs kārtībā. Tā arī šī saruna beidzās, sāku nopietni trenēties, un vairs pie šī jautājuma vairs neviens neatgriezās. Pēc pāris gadiem jau spēlēju Latvijas jauniešu izlasē. Tas viss nedaudz atgādina pasaku. Tā ka arī citiem jauniešiem nevajag pārāk ātri padoties un atmest ar roku saviem sapņiem. Varbūt kāds talantīgāks puisis var sākt trenēties vēl vēlāk. Protams, tad ir grūtāk izaugt par meistarīgu spēlētāju, bet tas ir iespējams. Taču pat vistalantīgākajam jaunietim jārēķinās, ka būs ļoti daudz jāstrādā, lai kļūtu par profesionāli," stāsta Aleksejs Višņakovs. "Ļoti ātri tiku Skonto galvenajā komandā, bet tad sākās neliela lejupslīde. Nezinu, ar ko tas izskaidrojams, varbūt bija kaut kādas psiholoģiskas problēmas. Mani izīrēja citai komandai (2002. gada sezonu Višņakovs aizvadīja cita virslīgas kluba FK Auda sastāvā - K.G.), spēlēju dublieros."

Labākais no jaunajiem

Pēc atgriešanās Skonto rindās Višņakovs arvien drošāk sāka iekarot vietu pamatsastāvā un divas sezonas pēc kārtas (2004. un 2005. g.) tika atzīts par Latvijas čempionāta labāko jauno spēlētāju (līdz 21 gada vecumam). Pagājušajā sezonā Aleksejs bija vienīgais Skonto futbolists, kurš piedalījies visās 28 Latvijas čempionāta spēlēs. Višņakovs ar septiņiem gūtajiem vārtiem bija arī komandas labākais snaiperis. Tiesa, tikpat rezultatīvi bija vēl trīs skontieši Kristaps Blanks, Vitālijs Astafjevs un Marians Dirnbahs. Pagājušais gads gan nebija tas veiksmīgākais, jo Skonto pirmo reizi palika bez čempionāta medaļām. Tam bija loģisks izskaidrojums, jo pirms sezonas Latvijas titulētākais klubs veica nopietnu sastāva atjaunošanu, atvadoties no vairākiem pieredzējušajiem futbolistiem. Līdz ar to lielāka atbildība gūlās uz jauno skontiešu pleciem, kuri brīžiem izskatījās ļoti cienīgi. Vienīgi Skonto pietrūka stabilitātes visas sezonas garumā.

"Pagājušā sezona man neizdevās, jo gribēju gūt vairāk vārtu. Man ir mērķis ar katru gadu gūt arvien vairāk vārtu. Arī komandai sezona nebija veiksmīga, jo neizcīnījām zelta medaļas. Man ir čempionu psiholoģija, tāpēc ceturtā vieta nevar apmierināt. Tas ir negatīvs rezultāts. Esmu ļoti neapmierināts. Pirmkārt, jau pats ar sevi, ka neesmu paveicis visu, lai mana komanda būtu pirmajā vietā. Kad sāku spēlēt Skonto, varēja just, ka Skonto ir īpašs uzvarētāju gars. Tagad vairs tā nav. Vairākiem futbolistiem ir spēcīgs raksturs un cīņasspars, bet daži jaunie puiši ļoti mierīgi pret visu izturas. Par sevi nevaru spriest, lai to vērtē citi," atzīst Višņakovs, kurš nezaudē optimismu. "Esmu drošs, ka varam pārspēt Ventspils un Liepājas komandas. Ja visi nopietni noskaņosies, nākamajā sezonā noteikti būs vēlamais rezultāts - čempionu tituls. Ticu, ka ar šo komandu varam kļūt par uzvarētājiem. Tikai katram vēl ir jāpilnveidojas treniņu darbā un domāšanā, jo tagad nez kāpēc kaut kā pietrūkst."

Višņakovs arī izceļ mūsu čempionāta labākos futbolistus.

"Man patīk ventspilnieku uzbrucēja Vita Rimkus spēle, kurš jau tik ilgus gadus ir ļoti stabils un gūst daudz vārtu. Arī Skonto kapteinis Vitālijs Astafjevs izceļas. Viņi ir paraugs jaunajiem," uzskata Skonto pussargs, kuru pagājušajā sezonā dažreiz izmantoja arī uzbrucēja pozīcijā. Aleksejs neslēpj, ka nākotnē vēlētos izmēģināt spēkus arī kādā spēcīgākā čempionātā.

"Pagaidām nav bijuši nopietni piedāvājumi. Viss ir atkarīgs no kluba vadības, kas man dos ziņu, ja būs kāds labs variants. Saprotu, ka ir pēdējais laiks pārcelties uz ārzemēm, bet pagaidām neviens īpaši neaicina."

Cits līmenis

Jau trīs gadus Višņakovs regulāri tiek aicināts uz Latvijas valstsvienību, kur sākumā lielākoties spēlēja pārbaudes mačos vai gāja laukumā uz maiņu, bet pēdējā laikā arvien biežāk sāk spēli sākuma sastāvā. Euro 2008 atlases turnīrā Višņakovs piedalījās 9 no 12 mačiem, trīs reizes dodoties laukumā starta vienpadsmitniekā. Višņakova rēķinā arī bija divi vārti mačos ar Īslandi un Lihtenšteinu.

"Pērn izlasē mani vairāk sāka laist laukumā, taču apzinos, ka man vēl krietni jāuzlabo meistarība. Paveicās, ka izlases mačos guvu vārtus, kā arī iedevu rezultatīvas piespēles. Salīdzinājumā ar Latvijas čempionātu izlašu sacīkstēs ir pavisam citi ātrumi, meistarīgāki partneri un spēcīgāki pretinieki. Cik viegli iesaistīties spēlē, ejot laukumā uz maiņu? Tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem - pretiniekiem, laika apstākļiem, noskaņojuma, fiziskās formas, arī veiksmes. Svarīgi, lai pirmajā brīdī viss izdodas, tad viss būs kārtībā," atzīst Višņakovs, kurš visai paškritiski vērtē savas spējas.

"Mans lielākais pluss ir ātrums, bet viss pārējais drīzāk jāpieskaita pie mīnusiem. Jāpiestrādā pie sitieniem gan ar labo, gan ar kreiso kāju, jāuzlabo spēle aizsardzībā, bumbas atņemšana, centrējumi. Ja man tas viss būtu, vairs nespēlētu Latvijas čempionātā."

Cerību laiks

Pagājušā gada pirmajā pusē daudz runāja, ka mūsu valstsvienībā sākusies krīze, taču rudens mačos optimisms atgriezās, - viss nemaz nav tik bēdīgi. Cerības vieš arī 2010. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīra izloze, kur mūsu valstsvienība tikusi vienā grupā ar Grieķijas, Šveices, Izraēlas, Moldovas un Luksemburgas izlasēm. Tie ir nopietni, bet ne neuzvarami pretinieki.

"Pērn varbūt izlasei bija neliels kritums, taču diez vai tas būtu jāsauc par krīzi. Tas arī bija saprotami, jo nevar visu laiku spēlēt vienlīdz labi. Izlasē joprojām turpinās paaudžu maiņa. Man ļoti patika pasaules čempionāta izloze. Būs interesanti. Ja grupā trāpās Portugāle vai Spānija, ir grūti uz kaut ko cerēt, bet tagad ir izredzes - ar visām komandām var cīnīties. Otrā vieta nav neizpildāms sapnis. Mums būs daudz jāstrādā, lai uz šiem mačiem sasniegtu maksimālo gatavību un parādītu visu, ko spējam, vai pat vairāk. Svarīgi labi spēlēt pirmos mačus, tad būs redzams, kuri ir favorīti vai pastarīši," uzskata Višņakovs, kurš atceras savas vēl ne pārāk ilgās karjeras spilgtākos brīžus.

"Klubā īpaši atmiņā 2006. gada spēle ar Liepājas metalurgu. Toreiz Skonto stadionā iznācu laukumā uz maiņu, kad rezultāts bija 0:1, bet iedevu rezultatīvu piespēli un vēlāk arī guvu uzvaras vārtus. Izlases sastāvā izdevās pēdējā spēle ar Lihtenšteinu, kur arī izgāju laukumā uz maiņu un guvu vārtus. Laba spēle bija arī Īslandē."

Sezonas galvenie notikumi vēl būs, taču šobrīd Latvijas klubu futbolisti turpina gatavoties sezonai, aizvadot treniņnometnes siltajās zemēs. Skonto pamatus sezonai lika Turcijā.

"Tagad tiek ielikts fundaments. Tas ir smagi, bet ļoti svarīgi. Cik labi sagatavošos, tāda arī būs sezona. Esmu pieradis pie šādas dzīves. Treniņnometnes beigās gribas ātrāk uz mājām, bet saprotu, ka tas ir vajadzīgs. Braucu uz nometnēm ar prieku, nevis kā uz mocībām."

Kristiāns GIRVIČS

Vizītkarte

Aleksejs Višņakovs

futbolists

Dzimis        1984. gada 3. februārī Rīgā

Augums, svars     1,72 m, 69 kg

Futbolā       kopš 12 gadu vecuma

Pozīcija      pussargs

Pirmais treneris   Vladimirs Beļajevs

Klubs          Skonto

Latvijas virslīgā   140 spēles, 29 gūtie vārti

Debija valstsvienībā      2004. gada 1. decembrī (Omāna 2:3, pārbaudes spēle)

Latvijas izlasē      26 spēles, 4 gūtie vārti

Ģimene       dzīvesbiedre Marina, dēls Alans

Fotoparaksts

Skontietis. Aleksejs Višņakovs jau 17 gadu vecumā debitēja Skonto sastāvā, kur pērn bija vienīgais, kurš piedalījās visos Latvijas čempionāta mačos. Attēlā: Višņakovs pret FK Rīga aizsargu Igoru Korabļovu