Alise Dimante dievina augstumu

- Ar kārti lidot augstumos tev patīk. Bet nebaidies kāpt kalnos, lidot ar lidmašīnu?
- Augstums ir tieši tas, kas mani vilina kārtslēkšanā, - stāsta Alise Dimante. - Dievinu augstumu! Tas ir tāds adrenalīns!
- Nekad neesi nožēlojusi, ka izvēlējies kārtslēkšanu?
- Noteikti ne. Tas ir unikāls sporta veids. Turklāt ne visi spēj nodarboties ar tik sarežģītu disciplīnu. Lepojos, ka esmu pietiekami stipra, lai to varētu darīt.

- Vieglatlētikā nonāci, jau mācoties Zviedrijā?

- No Latvijas aizbraucu 1997. gadā. Toreiz mācījos otrajā klasē. Tagad jau esmu absolvente. Izglītojos vienā no labākajām Zviedrijas vidusskolām Malmē, kur paralēli biju skolniece arī sporta ģimnāzijā. Mana programma bija vairāk orientēta ekonomikā un politikā. Malmē viss arī sākās.

- Kurā gadā?

- Sāku trenēties 2001. gadā. Septītajā klasē biju ātrākā meitene skolā, pārspēju pat vecāko klašu skolnieces. Tad arī mamma nolēma mani ieteikt vieglatlētikas treneriem. Uzreiz tiku nosūtīta pie Staņislava Ščirbas, kurš ir speciālists daudzcīņās. Pēc vairākiem vingrinājumiem viņš nolēma, ka deru tieši kārtslēkšanai. Atklāti sakot, es par šo sporta veidu neko nezināju un nekad arī neinteresējos. Taču man patika! Turklāt tik ļoti, ka nekad negribēju darīt kaut ko citu.

- Kurš tagad ir tavs treneris?

- Pirmais bija jau pieminētais Staņislavs Ščirba, kur trenē arī vienu no labākajiem pasaules kārtslēcējiem  Linusu Tērnbladu. Pēdējos divus gadus man ne viss treniņos izdevās ideāli - ne tehniskajā, ne psiholoģiskajā ziņā. Aprīļa beigās mēģināju sadarboties ar citu treneri. Speciāli sāku braukt uz Karlskrūnu pie Miro Zalara. Viņš ir Zviedrijas eksrekordists kārtslēkšanā, savulaik lēca 5,70 metru augstumā. Miro tagad trenē Zviedrijas rekordistu Patriku Kristiansonu (5,85). Kopš jūnija vidus vismaz pāris reižu mēnesī braucu pie Miro, uzlabot tehniskās nianses. Tagad esmu pārcēlusies uz Karlskrūnu, lai regulāri trenētos pie viņa. Toties Latvijā man ir lielisks treneris Igors Izotovs. Ja paliktu Rīgā, ar patiesu prieku nodarbotos pie viņa. Ja Latvijā būtu mērķtiecīgas meitenes un puiši, kas vēlētos labi lekt ar kārti, esmu pārliecināta, Igors spētu viņus aizvest līdz pasaules klasei.

- Sacensību starplaikā paspēji arī mainīt dzīvesvietu?

- Iekārtojos Karlskrūnā, mainu sporta klubu. Te ir ļoti labi apstākļi: labs stadions netālu sporta zāle, līdzās mežs. Vien problēma ar kārtīm, jo tās es nesaņemu no Latvijas Vieglatlētikas savienības. Citās valstīs sportistus ar inventāru nodrošina, bet man tas jādara pašai, kas ir ļoti sarežģīti.

- Tavas veiksmīgākās sacensības?

- Vismaz pagaidām sacīkstes Gēteborgā, kur beidzot pārvarēju četrus metru. Arī Eiropas čempionāts. Sacensības ir neaizmirstamas: lieliskie laika apstākļi, lēkšanas sektors, konkurence bija ļoti stipra. Turklāt es atkal tiku pāri četriem metriem. Tomēr man labāk patīk startēt telpās nekā atklātā stadionā.

- Kārtslēkšanā atrod arī kaut ko, kas nepatīk?

- Ja man kaut kas neizdodas, nekad neesmu domājusi no tās atteikties. Vai, teiksim, mainīt kārtslēkšanu pret tāllēkšanu. Pazīstu vairākas meitenes, kuras priekšroku devušas dejām diskotēkās un pametušas vieglatlētiku. Man viņu ir žēl.

- Vai pazīsti Ritu Obižajevu, kurai atņēmi Latvijas rekordu?

- Pazīstu, taču mēs reti tiekamies. Viņa ir ļoti jauka meitene.

- Ko tev nozīmē labot valsts rekordu?

- Tas bija mans mērķis. Kļūt par pirmo sievieti Latvijā, kas pārspēj četru metru robežu. Esmu ļoti apmierināta.

- Vari pateikt, kāds būs šis rekords pēc pāris gadiem?

- Dzīvosim, - redzēsim. Noteikti zinu, ka pārējām sportistēm to pārspēt būs ļoti sarežģīti.

- Ko vēlies sasniegt vieglatlētikā?

- Lēkt profesionālā līmenī. Tikai tad var droši teikt, ka esi augstas klases kārtslēcēja.

- Un kādi ir mērķi dzīvē?

- Viena vēlēšanās ir pārcelties uz kādu siltu, jauku vietiņu. Ja labi lēkšu, šī vieta varētu būt Monako vai Itālija. Ja viss notiks citādāk, arī tad gribēšu tur, kur siltāks. Mērķu ir daudz, taču par tiem ļoti skaļi nevajadzētu vēl runāt.

- Ne jau visu mūžu sportosi...

- Tagad man galvenais ir sports. Protams, gribu absolvēt universitāti. tagad mani ļoti interesē sporta psiholoģija. Sportā paiet gandrīz viss mans laiks un vēl - mācības. Dzīve rit pēc grafika. Mājās atgūstu spēkus, klausoties mūziku visskaļākajos toņos. Daudz iznāk ceļot - uz nometnēm, sacensībām. Tur arī cenšos atpūsties. Šogad esmu bijusi vēl Kanāriju salās, Portugālē, Nīderlandē.

-Visi cilvēki, šķiet,  sapņo. Tu arī?

- Man ir mērķi. Cenšos, lai sapņu nebūtu. Tieši mērķi aizved līdz augstiem rezultātiem, bet sapņi - tie parasti arī paliek vien sapņi...

Alise Dimante

vieglatlēte

Dzimusi      1988. gada 2. oktobrī Rīgā

Augums, svars     1,63 cm (tāpat kā slavenajai Svetlanai Feofanovai), 54 kg

Izglītība      Malmes prestižas vidusskolas un sporta ģimnāzijas absolvente (2007. g.)

Treneri       Igors Izotovs (Latvijā), Staņislavs Ščirba, Miro Zalars (Zviedrijā)

Vaļasprieki           teniss, dejošana, ceļošana, tikšanās ar draugiem un ģimeni

Māra JURŠEVICA