Asfalta biatlons

Globālā sasilšana vismaz vienu ziemas sportu nepazudinās. Pēc otrā pasaules čempionāta vasaras biatlonā Otepē par to nav ne mazāko šaubu. Izsenis biatlonisti vasarās, gatavojoties ziemai, skrējuši un šāvuši, kā arī šādi spēkus pārbaudījuši. Bet tiklīdz kādai sacensībai tiek iepūsta dzīvība, tā tūlīt sāk diktēt savus noteikumus. Treniņmači vasaras biatlonā ar laiku daudzās valstīs ieguva nacionālo čempionātu statusu, un tad jau klāt bija arī pasaules meistarsacīkstes, kuras gan skatītājus nesaistīja.

Skriešana, kas visiem biatlonistiem palīdz veidot izturības bāzi, tomēr būtiski atšķiras no slēpošanas. Skrejbiatlonā lielākoties uzvarēja sportisti, kuru vārdi ziemas sniegā nebija manāmi. Dažas komandas šādām sacensībām pat speciāli sāka gatavot bijušos vieglatlētus. Ziemas zvaigznēm tas kļuva pavisam neinteresanti, un tās turpināja vasaru deldēt gan pa mežu, gan pa asfaltu.

Arī skrituļslēpes nav nekāds šīs tūkstošgades lepnums. Vienīgi agrāk ar tām iebraukt varēja retā šautuvē. Ziemā zem sniega asfalts nebija vajadzīgs, un arī skriešanai tas nav pats piemērotākais segums. Ieviešoties slidsolim, kurā atspērienam nav nepieciešama slēpes slīdvirsmas berze, skrituļslēpošana arvien noteiktāk sāka aizvietot skriešanu, un biatlona šautuves pamazām apauga ar asfalta apļiem, kurus ziemās arī ērtāk apstrādāt ar sniega lielgabaliem.

Tā pērn Ufā tika slīcināts pirmais kucēns - pasaules čempionāts rollerbiatlonā, kurš itin veikli izkārpījās krastā un pagājušajā nedēļā, ieguvis bruņota lāča veidolu (sacensību talismans), ieradās igauņu Otepē. Šo sacensību protokolos jau figurēja tikai biatlonā pazīstami vārdi. Uz starta stājās pat norvēģu olimpiskie čempioni Hanevolds un Andresens, ar viņiem konkurēja piecapļu vicečempions polis Sikora un pasaules čempions krievs Čudovs...

Jā, Bjerndālena nebija, arī vāciešus neredzēja (viņi gan skrituļbiatlonā rīko pat komercmaču sērijas), un pesimistu partitūrai var piespēlēt vēl vienu nošu partiju. Nevienam biatlonistam nav īpašas vajadzības vasaras beigās sasniegt sportiskās formas virsotni. Tomēr spēkus pārbaudīt gribas. Un, ja to var darīt starptautiski atzītu meistaru kompānijā, tad kāpēc gan ne?! Pasākums bija pietiekami interesants, lai Eurosport kanāls to rādītu tiešraidē. Diezin vai par pirmajiem ziemas biatlona čempionātiem bija tik liela plašsaziņas līdzekļu interese.

Jebkurā gadījumā biatlons neguļ uz ziemas popularitātes lauriem, bet turpina aizraujošā stilā rakstīt savu attīstības vēsturi, kurā paliek arī latviešu vārdi. No mūsu vīriem šobrīd vislabākajā kondīcijā ir Edgars Piksons, kurš gan sprintā, gan iedzīšanā finišēja sestais - pirms abiem titulētajiem norvēģiem. Viņš pārsteidza ar šaušanas ātrumu, kurai gan bija raksturīga arī neprecizitāte. Arī Ilmārs Bricis nebija apmierināts ar paveikto ugunslīnijās, kaut gan daudz neskuma par iedzīšanā zaudēto vietu Hanevoldam. Bija jūtams, ka meistari zina, kuras sacensības viņiem būs vissvarīgākās.

Junioru sprintā, palicis nepilnas divas sekundes pēc pjedestāla, Andrejs Rastorgujevs iedzīšanā labu laiku skrituļoja bronzas pozīcijā. "Pēdējā aplī neizturēju, krievi nāca virsū kā tanki," pēc finiša atzina apņēmīgais alūksnietis, kurš nule kļuvis par LSPA studentu. Starp citu, pērn Andrejs skrituļbiatlonā kļuva par pirmo pasaules junioru čempionu, bet tad konkurence bija ievērojami vājāka. Turklāt tikai šoziem Andrejs oficiāli nonāks junioru kārtā.

Pēc sprinta sacensībām mūsu dāmu treneris Māris Čakars paziņoja, ka meitenes nav atguvušās pēc treniņiem augstkalnē, un aizveda komandu mājās. Pirms tam notika arī sacensības krosa biatlonā, kurā Gerda Krūmiņa 3 km sprintā finišēja sestā. Juniorēm - 25. Žanna Juškāne, 36. Alīna Pogodina. 4 km sprintā kungiem devīto vietu izcīnīja Kristaps Lībietis, 14. Edgars Piksons, 17. Gints Rozenbergs, 25. Kaspars Dumbris, junioriem - 18. Oskars Muižnieks, 19. Dāvis Putnis, 38. Atis Putnis, 40. Juris Priede. 6 km distancē ar kopējo startu trīspadsmitais finišēja Gints Rozenbergs, 14. Kristaps Lībietis, 17. Edgars Piksons, 19. Kaspars Dumbris, junioriem - 20. Dāvis Putnis, 24. Oskars Muižnieks. Jauktajā stafetē Līduma, Krūmiņa, Lībietis un Rozenbergs izcīnīja piekto vietu, junioriem Juškāne, Glāzere, Muižnieks un Putnis finišēja devītie.

Tā rudens turpina vasaru savienot ar ziemu.

Dainis CAUNE

Foto: Dainis Caune, Sports

VASARAS BIATLONS

Pasaules čempionāts

Dāmas

7,5 km sprints

1. Kaisa Mekereinena (Somija) 24:45,6 (0+1)

2. Lilija Jefremova (Ukraina) +1,0 (2+0)

3. Tatjana Ruda (Ukraina) +7,8 (1+2)

20. Madara Līduma (Latvija) +3:04,3 (4+2)

10 km iedzīšanana

1. Kaisa Mekereinena 33:35,0 (0+0+0+1)

2. Tatjana Ruda (+0,4 (0+0+1+1)

3. Jana Romanova (Krievija) +34,6 (0+0+0+2)

Juniores

7,5 km sprints

1. Valentīna Semerenko (Ukraina) 24:00,4 (0+0)

2. Oļena Pidrušna (Ukraina) +1:40,8 (2+1)

3. Vita Semerenko (Ukraina) +1:57,7 (2+1)

18. Līga Glāzere (Latvija) +5:40,0 (4+2)

22. Anastasija Sardiko (Latvija) +6:40,0 (1+4)

28. Elīna Eiduka (Latvija) +8:12,2 (3+2)

10 km iedzīšana

1. Valentīna Semerenko 34:20,0 (1+0+0+0)

2. Vita Semerenko +1:43,3 (1+1+0+0)

3. Oļena Pidrušna +1:55,8 (1+0+1+1)

17. Anastasija Sardiko +11:38,3 (1+0+0+2)

Juniori

10 km sprints

1. Krasimirs Aņevs (Bulgārija) 26:11,4 (1+0)

2. Dmitrijs Bļinovs (Krievija) +41,3 (0+2)

3. Vladimirs Iļjevs (Bulgārija) +53,7 (1+2)

4. Andrejs Rastorgujevs (Latvija) +55,1 (2+0)

14. Aleksandrs Sverčkovs (Latvija) +2:01,0 (1+1)

27. Andrejs Lupins (Latvija) +3:38,1 (3+2)

29. Konstantīns Deruks (Latvija) +3:44,8 (1+2)

12,5 km iedzīšana

1. Krasimirs Aņevs 35:23,1 (0+0+1+0)

2. Dmitrijs Bļinovs +1:22,4 (1+1+2+0)

3. Sergejs Kļačins (Krievija) +2:02,4 (2+1+2+2)

6. Andrejs Rastorgujevs +2:08,9 (1+2+2+1)

13. Aleksandrs Sverčkovs +4:38,2 (1+2+0+0)

28. Konstantīns Deruks +8:44,4 (3+1+2+1)

29. Andrejs Lupins +10:04,4 (3+3+2+2)

Kungi

10 km sprints

1. Mihails Koškins (Krievija) 24:48,8 (0+0)

2. Maksims Čudovs (Krievija) +8,1 (0+1)

3. Rolands Lesings (Igaunija) +22,8 (1+1)

6. Edgars Piksons (Latvija) +57,3 (3+0)

7. Ilmārs Bricis (Latvija) +1:00,3 (0+2)

17. Kaspars Dumbris (Latvija) +1:44,8 (1+1)

30. Jānis Pleikšnis (Latvija) +3:06,0 (0+1)

12,5 km iedzīšana

1. Aleksandrs Grizmans (Krievija) 34:17,8 (1+0+2+0)

2. Maksims Čudovs +4,7 (1+0+1+2)

3. Mihails Koškins +8,0 (0+0+2+2)

6. Edgars Piksons +1:13,8 (1+1+3+0)

9. Ilmārs Bricis +2:01,2 (1+2+1+1)

19. Kaspars Dumbris +4:09,7 (3+1+1+1)