twitter facebook instagram

Atgriešanās TOP5

23.Dec.2018 - Ieva Runge

Numurs: 
345
Atgriešanās TOP5

Latvijas florbola izlase no 1. līdz 9. decembrim Prāgā aizvadīja aizraujošu pasaules čempionātu, atkārtojot valstsvienības labāko sasniegumu un izcīnot 5. vietu. Ķirsīti uz tortes uzlika sensacionālā uzvara pār Čehiju un veiksmīgais turnīra noslēgums. Meistarsacīkstes parādīja, ka Latvijas izlasei ir talantīga jaunā maiņa, kurai piemīt potenciāls nākotnē sarūpēt arī lielākus pārsteigumus.

Uz Prāgu bija devies žurnāla Sportskorespondents, lai sekotu līdzi Latvijas izlases gaitām grupu turnīrā un paraudzītos uz valstsvienību arī no galveno konkurentu viedokļa. Čempionātā piedalās 16 komandas, kas pēc ranga sadalītas divos ešelonos. Pirmajā no tiem ir astoņas spēcīgākās komandas, kas sadalītas A un B apakšgrupās, bet ranga otrā astoņnieka izlases veido C un D grupu. Divas labākās A un B apakšgrupu komandas uzreiz iekļūs ceturtdaļfinālā, bet pārējām izlasēm jāaizvada astotdaļfināla spēle pret kādu no četrām otrā ešelona spēcīgākajām komandām.

Latvieši visās pozīcijās

Latvijas un Šveices valstsvienībām bija gods aizvadīt 2018. gada pasaules čempionāta pirmo spēli. Zinot, ka mača sākums pēc vietējā laika ir pulksten 12 pusdienlaikā, turklāt tā ir tikai pirmā no dienas trim spēlēm O2arena, kurai kā kulminējošā izrādē jāseko Zviedrijas—Somijas duelim un tikai tad gaidāma vakara nagla — mājinieku uznāciens pret vāciešiem —, varēja domāt, ka Latvijas spēlē skatītāju rindas būs šķidras.

Kā tad! Pēc pulksten 11, iznākot no metro stacijas, paveras ainiņa — pie milzīgās arēnas veidojas pamatīga burzma. Ļaudis stāv rindā pēc biļetēm! Jā, O2arena, kas no iekšpuses jau ir krietni padilusi — sēdvietu gaišie krēsli pirmajā brīdī pārsteidz ar traipiem, citi izplīsuši —, no pilsētvides viedokļa novietota izcilā vietā: sabiedriskais transports apmeklētājus pieved pie pašām durvīm.

Pirmais cilvēks, ko čempionātā satieku, ir… Zane Klabere. Vēl nesen Latvijas sieviešu florbola izlases aizsardzības balsts. “Darbošos žūrijā,” Zane atklāj, ka čempionāta gaitā veiks pienākumus Starptautiskās Florbola federācijas (IFF) sastāvā.

Lai gan meloju… Pirmie ļaudis, ko Prāgā satiku, bija tiesneši Mārtiņš Larinovs un Mārtiņš Gross. Latvijas arbitri čempionāta priekšvakarā steidza lidostā nobildēties pie digitālā banera, kas vēstīja: “Pasaules čempionāts florbolā no 1. līdz 9. decembrim!” Tā ir informācija, kas pirmā sagaidīja, no lidmašīnas ienākot pa Prāgas lidostas durvīm. Šādu reklāmu nebija tik daudz, bet tās bija pārdomāti izvietotas stratēģiskos mezglos, kur plūst lielas cilvēkus masas, jo florbols Čehijā ir TOP sporta veids. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, zīmīgi, ka Latvijas tiesnešiem tiek uzticēts tiesāt Zviedrijas—Somijas spēli gan grupu turnīrā, gan abu grandu dueli turnīra finālā.

juma mirklis pret Šveici

Tā kā Latvija cīnījās A apakšgrupā kopā ar Šveici, Čehiju un Vāciju, florbola līdzjutēja visoptimistiskākais scenārijs bija aptuveni šāds: šveicieši jāpaķer uz možumu, izspēlējot kārti ar gan netipiski agro spēles laiku, gan emocionālo pirmā mača faktoru; pret čehiem jāizmanto papildu spiediens, kas jāiztur mājiniekiem, bet vācieši — tīri jāapspēlē.

Šveice florbola rangā sevi iezīmējusi kā pasaules trešā spēcīgākā valstsvienība. Pēdējos gados aizvadīts gana daudz savstarpēju maču, tātad latviešiem drēbe pazīstama.

Jau spēles piektajā minūtē Somijas elites līgas spēlētājs Morics Krūmiņš ar metienu no distances izvirzīja Latviju vadībā — 1:0. Īsā laikā šveiciešiem izdevās līdzsvarot rezultātu uz tablo un ar netveramu metienu devītniekā pārspēt vārtsargu Jāni Salceviču. Latvieši atbildēja ar diviem vārtiem pēc kārtas 34 (!) sekundēs — vispirms zibenīgā prettriecienā precīzs bija Rolands Kovaļevskis, kuram ar garu piespēli pāri visam laukumam asistēja kapteinis Artis Raitums, bet tad izcilu Pētera Trekšes piespēli vārtu guvumā pārvērta Andris Rajeckis — 3:1. Un tomēr — ar indīgu metienuizgrūstos vārtos 1. perioda izskaņā šveicieši samazināja pārsvaru līdz minimumam — 2:3.

Davai, davai!” latvieši cits citu uzmundrināja uz soliņa un ar aktīvu cīņu pa visu laukumu kontrolēja notikumus arēnā. Spēles lūzums izrādījās Krūmiņa noraidījums. Vairākumā uz mirkli nepiesegts palika Manuels Mauersviens no Zviedrijas superlīgas rezultatīvākajiem spēlētājiem, kurš efektīgā stilā raidīja bumbiņu vārtos no gaisa. Skaistas epizodes grūtā brīdī mēdz pretinieku salauzt: pēc pusminūtes Mauers uzvarēja divcīņu pret Gvido Laugu, nogādājot bumbiņu partnerim vārtu priekšā — jau 4:3 šveiciešu labā.

Latvieši neizturēja mirkļa vājumu, un komanda izlaida gaisu. Pēdējās 20 minūtēs Latvija zaudēja vēl trīs vārtus, aizvadot sliktāko periodu čempionātā. Nelīdzēja arī informatora paziņojums, ka spēli klātienē vēro 6800 skatītāju. Neitrālā laukumā! Bet ko tu stipram padarīsi? Zaudējums —3:7.

“Darbs nav izdarīts līdz galam,” tiešs bija Krūmiņš, kuru ar vēsturiskajiem pirmajiem 2018. gada pasaules čempionāta vārtiem pirmie paguva apsveikt Šveices žurnālisti. Krūmiņš tika atzīts par mača labāko spēlētāju, bet pats balvu būtu devis izcilajam piespēlētājam Trekšem. Savukārt treneris Ingus Laiviņš rezumēja: “Sākām labi, bet varējām nospēlēt vēl labāk. Komandai jāmācās krīzes brīžus pārvarēt.”

Čehu bažas

Neizteiksmīgās spēles otrā puse pret Šveici neļāva spēlētāju prātos iezagties pašpārliecinātībai. Tieši otrādi: pirmā trešdaļa deva vajadzīgo pārliecību, bet pārējā cīņas daļa uzskatāmi parādīja, kas notiek, ja nedaudz atslābinās pret klasi augstāku komandu.

Ārzemju žurnālisti atzina, ka Latvijas izlase, 2. periodā izvirzoties vadībā ar 3:1 pret pasaules trešo spēcīgāko komandu, arī viņus pārsteigusi... Tāpat čehi, vērojot savu nākamo pretinieku, bija prātā paturējuši tieši Latvijas izlases uzstājīgo sniegumu spēles pirmajā pusē.

Čehijas labākais florbolists Matejs Jendrišāks pirms spēles ar Latviju saglabāja piesardzību. “Spēles pret Latviju mums vienmēr sagādā galvassāpes — latvieši vienmēr spēlē fizisku florbolu. Latvija ir labāka komanda nekā Vācija,” sacīja Zviedrijas superlīgas kluba Linköping Innebandybombardieris. Jendrišāks lika saprast, ka čehi apzinās — viņu spēle buksē. Pret vāciešiem 12 000 skatītāju priekšā mača 35. minūtē mājinieki atradās diezgan mulsinošā situācijā — iedzinējos ar 2:3… Pēc tam gan čehiem izdevās kaimiņus nolikt uz lāpstiņām.

Grūtības saliedē

Kā smēja čehu žurnālists Roberts Rampa no portāla indes.cz, 2012. gadā Cīrihē Latvijas florbolisti nevarēja viesnīcā atļauties žāvētāju, tādēļ formas žāvēja hoteļa administrācijas telpā uz grīdas. “Bet tik un tā jūs mūs apspēlējāt!” galvu šūpoja žurnālists.

Ja jau vienu reizi čehi bija sakauti, kādēļ gan panākumu nevarētu atkārtot sāncenšu laukumā?

Pirmais pārsteigums. Uz ilgi gaidīto spēli svētdienas vakarā O2arenamājiniekus atbalstīt bija ieradušies tikai 4600 līdzjutēju. Mazāk nekā uz Latvijas—Šveices maču, tādā veidā vairāk nekā 70 procenti sēdvietu palika tukšas. Valstī, kuru uzskatām par zemi ar florbola tradīcijām... Starp citu, žurnāla Sports Facebook lapā notikušajā konkursā par spēles potenciālo apmeklējumu tikai daži līdzjutēji apmeklējumu prognozēja mazāku par 10 000. Paši čehi palika neizpratnē.

Spēli mājinieki iesāka stipri piesardzīgi, darbojoties laukumā kā izbijušies zvēri. Iespējams, Šveika dzimtenē pārliecību atpakaļ atgrieza pretinieku pirmais bīstamais metiens mača 4. minūtē — 0:1.

Otrais periods sākās ar aukstu dušu laukuma saimniekiem. Triju minūšu laikā divus vārtus guva karstākais letiņu leģionārs Krūmiņš, izvirzot latviešus vadībā jau ar 2:1. Čehi metās atspēlēties, bet 32. minūtē saņēma vēl vienu triecienu, kad Toms Bitmanis panāca 3:1.

Līdz pārtraukumam čempionāta saimnieki vienus vārtus atguva, un trešās trešdaļas sākumā trauksmes zvanu norāva čehu ķēdes cietākais posms: Jendrišāks paņēma epizodi uz sevi un no laukuma malas ar metienu pēc pagrieziena līdzsvaroja cīņu — 3:3. Šķita, vai tiešām atkārtosies Šveices scenārijs?

Tālākais jau risinājās kā labā filmā. Laukumā treneri sūta rezervistu Ati Stepānu. Kocēnietis vienā no savām pirmajām nomaiņām maucpa vārtiem — un 4:3! Tiesa, tablo liecina — priekšā vēl vismaz grūtas 16 minūtes… Čehu spiediens pieņēmās spēkā, galotnē mājinieki uzbruka sešatā bez vārtsarga, taču panākumu izdevās nosargāt.

No pasažiera par pilotu

Ielēkt braucošā vilcienā un kļūt no pasažiera par pilotu — tā varētu raksturot Kocēnu Rubenesuzbrucēja Stepāna varoņstāstu, kura precīzais metiens vārtu devītniekā nesa Latvijas florbola izlasei sensacionālo panākumu. “Sajūta ir fantastiska! Iemest izšķirīgo golu čehiem viņu mājās — par to varētu sapņot visu dzīvi!”. Stepāns pirms čempionāta kā pēdējais tika iekļauts Latvijas izlases sastāvā savainotā Jāņa Ragovska vietā un bija starp rezervistiem.

“Lai neticīgie saka, ko grib, bet mēs bijām gatavojušies uzvarēt Čehiju,” sarunu iesāka Latvijas valstsvienības galvenais treneris soms Arto Rīhimeki. “Tas ir 17 mēnešus ilga darba rezultāts, kas šodien mums nesa uzvaru.” Ar sniegumu spēles 1. periodā treneris nebija apmierināts, tādēļ pārtraukumā latvieši tika sapurināti ar skarbākiem vārdiem. Kā atzina paši spēlētāji, šis ierocis palīdzēja komandai atdzimt pēc zaudējuma Šveicei. “Lieliski vārtos nospēlēja Salcevičs, labākais bija Krūmiņš, jāizceļ Stepāna spēja ielēkt spēlē, Raituma sniegums aizsardzībā, visa komanda nospēlēja labi!”

Vairākas reizes latviešus glāba vārtu stabiņš. “Es nelietoju jēdzienu veiksme, jo sportā neticu veiksmei. Latvija cīnījās agresīvi, labi nospēlēja ar bumbu un izmantoja savas izdevības,” atzina Čehijas izlases pieredzējušākais spēlētājs Jendrišāks.

Jāpiebilst, ka pirmo reizi pasaules čempionātos Latvijas izlases spēli tiesāja dāmas, kas ir 2018. gada pasaules čempionāta jaunievedums.

Vācijas slazds

Kad pirms sešiem gadiem Cīrihē pēc uzvaras pār čehiem (toreiz — ar 5:4) latviešiem pavērās reāla izdevība iesaistīties cīņā par medaļām, ceturtdaļfinālā kāju durvīs ielika pastarīte — Vācijas izlase. Līdzjutēji ar lielāku pieredzi atceras — vāciešu vārtos nesalaužams bija Maiks Dīts, atvairot 28 no 30 latviešu metieniem. Un atkal — pēc uzvaras pār čehiem pieveikšanu gaidīja neērtie vācieši un atkal ar Dītu vārtos... “Latvija ir fiziski spēcīgāka komanda, tādēļ mums būs jāspēlē ātrāk,” pirms gaidāmā dueļa sacīja viltīgais vāciešu mūris. “Tagad mums ir stiprāka komanda nekā pirms sešiem gadiem, ar krietni stiprākiem spēlētājiem. Mums vairs nav jāspēlē no aizsardzības pozīcijām, jo meistarības līmenis ļauj krietni vairāk variēt ar taktisko zīmējumu... Savukārt pret Šveici — tas nebija florbols, ko mēs spēlējām,” atzina vārtsargs, komentējot Vācijas bezzobaino zaudējumu ar 1:13 pirms mača ar Latviju. Situācija veidojās interesanta.

Lai gan spēle notika darba dienas vidū, pie O2arenapavērās kārtējais pārsteigums. No metro stacijas straumēm plūda jaunieši arēnas virzienā. Pirmdienā uz čempionātu bija ieradušies skolēni no dažādām Čehijas pilsētām, apvienojot meistarsacīkšu apmeklējumu ar skolu ekskursiju vai organizētu sporta klubu izbraukumu. Mazie ķipari atklāja, ka jutīs līdzi kaimiņiem — vāciešiem.

Maču pret tik neparocīgajiem pretiniekiem Latvijas izlase sāka pārliecinoši un nedaudz negaidīti — ar Ivaru Dišereitu vārtos. Atbildīgajā spēlē paraugu demonstrēja vecmeistars Atis Blinds. Tieši pateicoties mūsu uzbrukuma dinozauram, pēc 1. perioda latvieši varēja uzelpot — 2:1. Otrajā trešdaļā Edžus Ceriņš pārsvaru dubultoja — 3:1. Pēdējā pārtraukumā preses centrā žurnālists no Zviedrijas medija latviešus jau cēla uzvarētāju kārtā. Lakoniski iebildu — latviešiem ātri jāgūst vēl vieni vārti, citādi būs elle…

Trešajā periodā sešās minūtēs trīs vārtus guva vācieši un svaru kausi nosvērās jau uz otru pusi — 3:4. Spēles galotnē par varoni varēja kļūt Ulbrokas FS Mastersflorbola skolas audzēknis Ceriņš, kurš guva savus otros vārtus, panākot 4:4, taču prieki ilga vien pusminūti. Šveicē dzimušais Benjamins Borts atnesa uzvaru vāciešiem. Sabraukušajiem skolēniem neaizmirstams šovs, bet Latvijai — sāpīgs zaudējums ar 4:5.

Sāpīgi, bet neko neizšķir

“Iesākām labāk nekā pret Čehiju, bet vēlāk sākām skrieties ar pretinieku un nosēdāmies. Mums vajadzēja spēlēt savu ierasto spēli, un viss būtu izdevies — pietrūka pacietības un nocīnījāmies pārlieku individuāli. Iespējams, pēc uzvaras pret TOP4 komandu kaut kas zemapziņā nosēžas,” Ceriņš pauda viedokli, kā var divas reizes iekrist vienā upē.

Savukārt Blinds komentēja, ka pēc rezultāta 4:4 komanda sajutusi asinsgaršu. “Zaudējām galvu un metāmies uz priekšu,” veterāns paskaidroja, ka šo klupienu neuztver tik sāpīgi kā klupienu 2012. gadā, kad viņš arī bija izlases sastāvā. “Vēsture atkārtojas,” piebilda Blinds. Dišereita stāšanās vārtos nav bijis gājiens ar zirdziņu, vienkārši Salcevičam dota atpūta.

Tiesa, kā vēlāk izrādījās, šis rezultāts neko neizšķīra, jo Čehija revanšējās Šveicei, līdz ar to Latvijai jebkurā gadījumā būtu jāspēlē astotdaļfinālā. Grupu turnīrā komandas teorētiski neko nevarēja zaudēt, bet tikai iegūt labākas izejas pozīcijas izslēgšanas spēlēm.

Citiem vārdiem, tas nozīmēja, ka ceturtdaļfinālā būs gaidāms smags pārbaudījums. Lai līdz tam tiktu, vispirms bija jāizlien cauri otrā ešelona stiprākās komandas sietam — jāuzvar slovāki, kas vienu mācību stundu latviešiem jau bija sarūpējuši.

Slovāku kārts

Kad runa ir par zemi, kurā florbols progresē visstraujāk, kā pirmais tiek locīts tieši Slovākijas vārds. Slovāki bija tie, kuri 2016. gadā pasaules čempionātā Rīgā latviešu spieķos iemeta pēdējo sprunguli, spēlē par 9. vietu svinot panākumu. Papildlaikā izšķirošos vārtus toreiz guva talantīgais Mihals Dudovičs.

Prāgā Dudovičs, kurš tagad cīnās par vietu sastāvā vienā no Šveices spēcīgākajiem klubiem, kļuva par čempionāta rezultatīvāko spēlētāju, punktu bagāžu savācot pret otrā ešelona komandām.

Kļuva skaidrs, ka viens no uzvaras stūrakmeņiem būs tieši slovāku garmatainā spēlētāja izslēgšana no spēles. 7000 skatītāju klātienē jau pašā cīņas sākumā slovāki atklāja rezultātu. Ceriņš ātri apdzēsa ugunsgrēku, un pēc brīža savu vārdu ar juveliera precizitāti teica debitants Klāvs Jansons, Ķekavas florbola skolas audzēknim 13. minūtē izvirzot Latviju vadībā. Nervozā cīņā rezultāts vairāk nekā pusstundu palika nemainīgs, līdz 3. periodā Ceriņš ar veiksmīgu metienu panāca 3:1. Grūtā brīdī Salcevičs atvairīja Dudoviča bullīti. Vajadzīgo adrenalīnu bija noķēris Jansons, un komandas jaunākais spēlētājs ar skaistu reidu panāca 4:1, salaužot spēli. Pēdējos divus raidījumus latvieši izdarīja tukšos slovāku vārtos — 6:1.

“Kad guvu pirmos vārtus, nesapratu, kas notika. Redzēju, ka visi skrien pretī, un tikai tad sapratu, ko esmu paveicis. Emocijas bija fantastiskas, novēlu to izbaudīt jebkuram spēlētājam!” komentēja Jansons.

Latvija varēja sākt gatavoties spēlei pret komandu, kas čempionātā demonstrēja vissaturīgāko sniegumu, — pasaules vicečempioni Zviedriju.

Pret goliātu

Iespējamo tikšanos ar zviedriem varēja prognozēt jau pēc apakšgrupu turnīra. Tādēļ pirms došanās prom no Prāgas žurnāls Sportsizmantoja izdevību uzrunāt pasaulē vislabāk apmaksāto florbolistu, zviedru Kimu Nilsonu. “Latvija ir ļoti sīksta, fiziski spēcīga komanda. Es pazīstu Tomu Bitmani, mēs ar viņu spēlējām kopā zviedru komandā FBC Kalmarsund. Šī nebūs viegla spēle,” piesardzību saglabāja 30 gadus vecais zviedrs.

Atšķirībā no citiem čempionātiem — dzeltenzilie jau kopš pirmā mača spēlēja ar maksimālu jaudu, pirms spēles pret Latviju ar 25:0 iznīcinot Dāniju. Latvijas—Zviedrijas spēlē, kas noslēdzās ar rezultātu 1:14, bija divas pozitīvas iezīmes — Rolanda Kovaļevska gūtie vārti un fakts, ka otrais virknējums (Trekše — A. Rajeckis — Kovaļevskis; Jurševskis — Krūmiņš) uzvarēja savu mikromaču, neielaižot vārtus.

Slikti, ka rezultāts divreiz sliktāks nekā Rīgā (2:7). Kā atzina Kovaļevskis, komandai pietrūka svaiguma, neizdevās palīst zem ādas zviedriem un pajuka arī komandas ticība saviem spēkiem.

Teicams finiša spurts

Negribētos teikt, ka spēle pret Zviedriju latviešus atgrieza atpakaļ realitātē. Pat pēc uzvaras pār Čehiju spēlētājos, noejot no laukuma žurnālistu MIX zonā, nebija manāmas eiforijas pazīmes — tikai mulsinoši nopietnas lietišķas sejas izteiksmes.

Drīzāk zviedru atstātās brūces papildus mobilizēja komandu un gūtie vārti pret grandu deva spārnus Kovaļevskim, kurš atlikušajās divās spēlēs par 5.—8. vietu guva piecus vārtus. Tāpat lielisku meistarību laukumā turpināja demonstrēt Jansons, kurš jau iepriekš saņēmis piedāvājumus no norvēģiem un šveiciešiem. Kā atzīst Jansons, pēc vidusskolas absolvēšanas viņš sevi redz Zviedrijā vai Šveicē. “Drīzāk Šveicē,” saka ķekavietis, “Zviedrijā jau viss ir gatavs, bet Šveicē ir lielākas izaugsmes iespējas — tur vairāk strādā ar jaunajiem spēlētājiem, tam ir piemērotāka sistēma.”

Komandas kapteinim Artim Raitumam realizējot uzvaru nesošo pēcspēles metienu, Latvija dramatiskā cīņā pieveica Norvēģiju — 6:5. Jāizceļ arī Kovaļevska tīrais hat-trick, gūstot trīs vārtus pēc kārtas, un Jansona pārliecinoši izpildītais bullītis.

Norvēģu pieveikšana deva iespēju revanšēties Vācijai, aizvadot turnīra noslēdzošo spēli par 5.—6. vietu. Patīkami, ka florbolisti kārtējo reizi arī nodemonstrēja, ka latvieši ir cīnītāji, un bija labāk noskaņojušies spēlei nekā pretinieki. Otrā perioda sākumā latvieši pēc Blinda raidījuma bija iekrājuši jau solīdu pārsvaru — 4:0. Vāciešiem gan, pēdējā pārtraukumā ejot, bija izdevies atgriezt atpakaļ intrigu spēlē (4:2), taču mača galotnē Toms Akmeņlauks tāpat kā Kovaļevskis guva savus otros vārtus mačā, raidot bumbiņu tukšā rāmī. Vācieši turpināja spēlēt bez vārtsarga un vienus vārtus pat atguva.

Latvija noslēdza čempionātu, revanšējoties vāciešiem ar 5:3. Piekto reizi latviešiem 5. vieta pasaules čempionātā, atkārtojot visu laiku augstāko sasniegumu.

Paldies, Ati!

Skaistas atvadas no valstsvienības izdevās 35 gadus vecajam Atim Blindam, gūstot uzvaru nesošus vārtus. Neskatoties uz to, ka Atim operēti abi pleci, ir diska trūce mugurā, traumēts celis, viņš spējis Latvijas izlasē nospēlēt deviņos pasaules čempionātos pēc kārtas, debitējot valstsvienībā 2002. gadā. Pirms turnīra intervijā Latvijas Avīzei, spēlētājs atklāja: “Ja es neveiktu specifiskus vingrinājumus uz paklājiņa, karjera jau sen būtu beigusies.”

Prāgā Blinds bija izlases trešais rezultatīvākais spēlētājs (2+5), bet kopumā pasaules čempionātos Blinds Latvijas izlases kreklā aizvadījis 52 spēles, sakrājot 58 (26+32) rezultativitātes punktus un 38 soda minūtes.

Anda dvīņubrālis valstsvienībā darbojas kā vārtsargu treneris.

Pasaules čempiona titulu izdevās nosargāt Somijai. Finālā somi pieveica zviedrus ar 6:3, lai gan kopumā turnīrā Zviedrija demonstrēja izteiksmīgāku sniegumu. Zviedriem liktenīgs izrādījās pusfināls pret Šveici, kurā skandināvi biju tuvu tam, lai pirmo reizi paliktu ārpus finālā, knapi atspēlējoties un pēcspēles metienos izraujot uzvaru, taču atstājot laukumā pārāk daudz emociju, kuru pietrūka finālā.

Savukārt čehi, kas beigās savās mājās palika bez medaļām, lepojās, ka ir karaļi čempionātu rīkošanā. Viņiem izdevās gāzt pasaules čempionāta apmeklētības rekordu, atvedot uz spēlēm 185 000 skatītāju. Ja var ticēt florbola komentētāja Roberta Zārubas publicētajiem datiem, Čehijas—Šveices pusfināla spēles auditorija sasniedza vairāk nekā 700 000 televīzijas skatītāju.

Tiesa, ja gribam attīstīt florbolu, jādomā ne tikai par mārketinga stratēģiju, bet arī par tradīciju iedibināšanu. Kas tās radīs, ja ne paši? Pārsteidzoši, bet vismaz Prāgā īpašas florbola tradīcijas nebija jūtamas — sporta draugi apmeklēja arēnu, daži izkarināja karogus un aktīvāk nekā latvieši pavilkās līdzi uz lielā kubapiedāvātajām aktivitātēm. Bija skaisti, un arī par žurnālistiem jūtami padomāts.

 

Latvijas florbola izlase 2018. gada pasaules čempionātā Prāgā

Latvija — Šveice3:7

Latvija — Čehija 4:3

Latvija — Vācija 4:5

Latvija — Slovākija 6:1

Latvija — Zviedrija 1:4

Latvija — Norvēģija 6:5 (p. m.)

Latvija — Vācija 5:3

Latvijas florbola izlase pasaules čempionātos

1996. g. Zviedrija 9. vieta

1998. g. Čehija 9. vieta

2000. g. Norvēģija 7. vieta

2002. g. Somija 7. vieta

2004. g. Šveice6. vieta

2006. g. Zviedrija 5. vieta

2008. g. Čehija 5. vieta

2010. g. Somija 5. vieta

2012. g. Šveice6. vieta

2014. g. Zviedrija 5. vieta

2016. g. Latvija 10. vieta

2018. g. Čehija 5. vieta

Autori: 
Kristaps Zaļkalns