Ātrais valsis ledusceliņā

Kad šorttreka 110 m ovālajā celiņā esi veicis gandrīz 14 apļu, sasniedzot 1500 metru slidojuma finišu, centrbēdzes iespaidā atgūt pārvietošanās taisnvirziena kustību nav tik viegli. Un šādu apļošanu sacensību dienā nākas veikt vairākkārt. Kad dienas darbi īsajā celiņā beigušies, ātro valsi uz deju grīdas nebūtu grūti iegriezt.

Haraldam Silovam ir sportiski vecāki - māte Signe (meitas uzvārdā Raģe) daiļslidotāja, tēvs Edvīns atzīstamas klases sprinteris treka riteņbraukšanā (vairākkārtējs Latvijas čempions un laureāts arī kilometra hītā). Kamēr Haralds vēl domāja, kādam sporta veidam pievērsties, viņa trijus gadus vecākais brālis Helmuts jau bija izvēlējies. Ziepniekkalnā pie 94. vidusskolas bija slidotava skolēniem, kurā itin bieži riņķoja abi brāļi.

Pionieri bez kaklautiem

Pirms desmit ziemām tika nolemts Latvijā ieviest slidošanu īsajā celiņā, starptautiskajā terminoloģijā - šorttreku. Jaunajam sporta veidam kūmās stāvēja Lāsma Kauniste, Karina Palasiosa, Jana Migliniece, mācību un treniņu nodarbībās iesaistot divus desmitus interesentu, tostarp arī Helmutu, kam drīz vien pievienojās arī jaunākais brālis.

"Mūs tagad var dēvēt par Latvijas šorttreka pionieriem," smej Haralds. "Vien žēl, ka no toreizējās treniņu grupas šorttrekā esam palikuši tikai divi - Evita Krievāne un es. Slimības dēļ aktīvās gaitas beidza Helmuts, pārējie izklīda kur kurais. Sākums bija grūts. Mums taču pat šorttrekam piemērotu slidu nebija. Pamazām inventāra problēmas tika risinātas, un uz savu pirmo starptautisko nometni Šveicē Šafhauzenē aizbraucu 1999. gadā. Lai mācītos, jo Latvijā par šorttreku īstas saprašanas vēl nebija. Tiesa, sacensību noteikumus gan bijām apguvuši. Notika arī sacensības, kurās biju visjaunākais zēns. Pašam par lielu pārsteigumu izdevās iegūt trešo vietu. Taču prieki nebija ilgi, jo šorttreks Latvijā bija nonācis uz izjukšanas robežas, pat lāga nesācies. Tomēr izdzīvoja, lielākoties pateicoties vecāku entuziasmam un finansiālam atbalstam, kā arī izveidojoties lietišķiem sakariem ar Austrumeiropas valstu speciālistiem. Īpaši aktīvi mūs atbalstīja ungārs Ākošs Banhedi. Mūs ar brāli aicināja uz koptreniņiem, vēlāk pievienojās arī meitenes. Tā nu iznāca, ka Helmuts man kļuva par galveno padomnieku, bet, atgriezušies Rīgā, mēs abi mācījām pārējos.

Augām, krājām pieredzi, un tā lieta aizgāja. Guvām pirmos panākumus tradicionālajos Maple Cup seriālos, kā līdzīgi ar līdzīgiem spēkojoties ar Austrijas, Čehijas, Ungārijas, Polijas sportistiem. Es, vēl jaunietis būdams, arvien biežāk sāku startēt junioru kompānijā, pat pieaugušo konkurencē, kur nebiju peramais zēns. Bet par piedalīšanos Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs vēl nesapņojām."

Lielais pārmaiņu laiks

Turīnas olimpisko spēļu sezonai sākoties, Haralds Silovs un Evita Krievāne jau iekļāvās atlases karuselī par ceļazīmēm uz Itāliju. Kvalifikācijai nepieciešamos punktus abi ieguva, taču ISU izstrādāja vēl dažus papildnosacījumus, samazinot dalībnieku kvotas individuālajās sacensībās. Evita tomēr aizķērās laimīgo skaitā un aizbrauca uz Turīnu kā olimpisko šorttreka sacensību jaunākā dalībniece, bet Haraldam vajadzēja palikt mājās. Jau toziem Evita un Haralds piedalījās Nīderlandes speciālista Jeruna Otera vadītajos koptreniņos. Tagad šī sadarbība nostiprinājusies, un abi mūsu šorttrekisti ir pilntiesīgi šī trenera internacionālās komandas dalībnieki.

"Oters pulcējis vienkopus Eiropas mazo šorttreka valstu labākos spēkus, lai veidotu konkurētspējīgu komandu, kurā meistarības pakāpe pamazām tuvotos Āzijas skolas un Ziemeļamerikas sportistu snieguma līmenim," stāsta Haralds. "Šķiet, viņa programma jau daļēji sāk realizēties. Pats Oters pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados bija augstas klases šorttrekists. Beidzot aktīvās gaitas, sāka trenēt ASV izlasi, gatavojot olimpiskajām spēlēm. Ar viņu mums ir ļoti paveicies.

Oters ir lielisks praktiķis, tehniķis, stratēģis. Pie viņa no jauna apguvu slidojuma tehniku, tā panākot lielu progresu meistarībā. Treniņos Jeruns lielu nozīmi pievērš psiholoģijai, draudzīgas komandas uzbūves principiem, māca, kā labāk vienam otru atbalstīt, uzmundrināt, vienot. Iepriecina Otera daudzveidīgā treniņu metodika, uzsverot audzēkņu kustību koordinācijas uzlabošanu un nostiprināšanu. Nevaru apgalvot, bet šķiet, ka Otera metodika neatpaliek no aziātu darba stila."

Aritmētiski vidējais Silovs

Haralda Silova augums ir 178 cm, svars 76 kg. "Ķīnieši, kas startē pasaules apritē, ir garāki par mani, turpretī korejieši augumā mazāki," vērtē Haralds. "Visā elites saimē esmu kā aritmētiskais vidējais. Principā tie ir optimālie parametri, kādiem (ar nelielām novirzēm) atbilst daudzu citu valstu slidotāji īsajā celiņā. Ķīniešiem garāks augums priekšrocības nedod, drīzāk - sagādā vairāk problēmu kustību koordinācijā. Toties augumā mazākiem ir vieglāk lavierēt burzmā, kad notiek cīņa par ērtāku pozīciju. Parametri, protams, ir svarīgi, bet visu izšķir slidojuma tehniskais izpildījums un maniere. Šajā ziņā esmu daudz mācījies no Otera. Mans slidojums kļuvis tīrāks, taču azarts dažkārt vēl gūst virsroku, tāpēc arī gadās iekļūt sadursmēs, kuras gan lielākoties izraisījuši konkurenti. Krājoties pieredzei, to skaits noteikti samazināsies."

Viņruden Pasaules kausa pirmie divi posmi notika Ķīnā un Korejā. Bez Latvijas sportistu līdzdalības. Bet iepriekšējā gadā mūsējie tur startēja, un Haraldam izdevās iekļūt PK pusfinālā. Pēc šī panākuma Ķīnas speciālisti latvietim veltīja atzinīgus vārdus. Tā bija arī Amerikas tūres laikā. Aizritējuši tikai divi gadi, bet strauja izaugsme notikusi visā šorttreka pasaulē, un tagad, konkurencei ievērojami pieaugot, atkārtot šādus panākumus tapis daudz grūtāk. Vēl gan nav zināms, pēc kādiem principiem notiks atlase Vankūveras olimpiskajām spēlēm.

Tās nav aklās vistiņas

Haralds uzskata, ka ekipējuma un inventāra ziņā plaisa starp labākajiem šorttrekistiem pasaulē un latviešiem nav pārāk dziļa. Visu izšķir dažas būtiskas nianses. Pasaules līderi tiek pārekipēti katru sezonu. Mēs nevaram atļauties katru gadu iegādāties jaunus slidzābakus. Kanādā, Āzijā, ASV tādu problēmu nav, jo lielās inventāra ražošanas firmas ir ieinteresētas šorttrekistus apgādāt ar visjaunāko produkciju. Mūsu sportistiem apavus katru gadu mainīt pat nav nepieciešams. Ja kāja slidzābakā labi jūtas, tad apavi jālieto, par jauniem vēl nedomājot. Latvieši turpina sadarbību ar jau agrāk iepazītām firmām. Līdzekļus slidošanas inventāra iegādei palīdz sarūpēt labvēļi, somas un apģērbs no LOV finansējuma. Haralds: "No līderiem pagaidām vēl atpaliekam slidojuma tehnikā un taktikā, lai gan spēki pamazām sāk izlīdzināties. Un tā ir Jeruna Otera skola."

Vai priekšbraucienu izloze būtiski ietekmē cīņas iznākumu? "Izloze gluži akla un nejauša nav," skaidro Silovs jaunākais. "Izloze ir atkarīga no sportista ieņemtās vietas pasaules rangā. Izlaižot pirmos trīs PK posmus, ieņēmu diezgan zemu vietu kopējā rangā, tāpēc Budapeštas posmā man priekšbraucienā bija ļoti spēcīgi pretinieki. Tagad ir jauninājums. Tie sportisti, kuri pirmajā dienā slidojumos tālāk par priekšsacīkstēm netiek, nākamajā dienā šo karuseli var sākt no jauna, un, veiksmīgi cīnoties gandarījuma seriālā, iekļūt arī finālā. Tas man izdevās Eiropas čempionātā Šefīldā 1000 m distancē, kur beigu beigās ieguvu piekto vietu."

Rīdzinieks, ventspilnieks...

Haralds ir Ventspils augstskolas Ekonomikas pārvaldības fakultātes I kursa students. Mācās pēc individuālā plāna. "Nav viegli apvienot studijas ar lielo sportu," atzīst Silovs. "Mācību grāmatas gan paņemu līdz uz treniņnometnēm ārzemēs, taču, kad riktīgi izslidojos, vakarā esmu tā piekusis, ka grāmatas bieži vien paliek neatvērtas. Pedagogi augstskolā ir ļoti pretimnākoši, tāpēc iekrājušos mācību parādus ļauj nokārtot vēlāk, kad sezona būs galā. Bet man tā vēl turpināsies gan martā, gan aprīlī. Tad arī nokārtošu neiespēto, jo galva man viegla. Vecāki mani studēt nemudināja, pats izvēlējos, jo vēlāk savu karjeru gribu saistīt ar biznesu. Manā rīcībā ir istabiņa Ventspils olimpiskā centra viesnīcā, kur apmetos pašmāju treniņu laikā vai tad, kad augstskolā kas kārtojams."

Silovu ģimene vasarā īrē māju Jūrmalā ļoti skaistā vietā. "Aktīvajai atpūtai kā radīta vieta," jūsmo Haralds. "Jūra gandrīz blakus. Spēlējam futbolu, braukājam ar kalnu velosipēdiem un skrituļslidām. Tā tiek krāti spēki kārtējai šorttreka sezonai. Futbols ir vaļasprieks joprojām, bet ar skrituļiem un kalnu riteni vēl pirms vairākiem gadiem ņēmos nopietni. Skrituļslidošanā biju pat Latvijas čempions pieaugušajiem. MTB velokrosos valsts meistarsacīkstēs jauniešiem un junioriem man ir pilns medaļu komplekts. Tagad šiem sporta veidiem pievēršu mazāk uzmanības.

Jau trīs gadus draudzējos ar Kristīni. Viņa ir karatiste, un nesen Latvijas izlases sastāvā startēja Eiropas Jaunatnes čempionātā Turcijā, tiesa, pie medaļām pagaidām vēl netiek. Draugi dažreiz ironizē, sak, uz ielas es varot justies droši, jo meitene mani aizstāvēs, ja uzbruks huligāni. Dažkārt abi kopā dodamies uz treniņiem, lai pacilātu dzelžus. Tā notika pat Valentīna dienā.

Tagad turpinu gatavoties pasaules čempionātam, kas marta pirmajā pusē risināsies Milānā."

Gatis ĶĪSIS

Haralds Silovs

šorttrekists, Pasaules kausa izcīņas laureāts

Dzimis 1986. gada 7. aprīlī Rīgā

Augums 178 cm, svars 76 kg

Šorttrekā Kopš 1998. gada

Pirmā trenere Lāsma Kauniste, tagad Jeruns Oters un Māris Birzulis

Panākumi sportā Austrumeiropas seriāla Maple Cup uzvarētājs un vairākkārtējs laureāts junioru un vīriešu konkurencē, Eiropas Junioru neoficiālā čempionāta laureāts, Latvijas I Ziemas olimpiādes absolūtais čempions. Pasaules kausa izcīņā 2004. gada sezonā 8. vieta Amerikā, 7. vieta Slovākijā, 2007. gadā Hērenvenā 3. vieta 1000 m, 5. vieta 1500 m, 11. vieta 1000 m Budapeštā, pasaules čempionātā 2004. gadā 12. vieta 1500 m, 2006. gadā 12. vieta 1000 m, 2007. gadā Eiropas čempionātā 1500 m - 8. vieta, 500 un 1000 m - 5. vieta.

Izglītība Absolvējis Rīgas 94. vidusskolu, studē Ventspils augstskolā

Ģimenes stāvoklis Neprecējies, ir draudzene

Hobijs Futbols, aktīva atpūta brīvā dabā