twitter facebook instagram

Basketbola konfekte NBA iesaiņojumā

19.Feb.2017 - Ieva Runge

Numurs: 
323
Basketbola konfekte NBA iesaiņojumā

Vairāki desmiti miljonāru Ziemeļamerikas milzu zālēs līdz pat jūnija beigām turpinās piegādāt ik rīta ziņu sižetus visas pasaules TV sabiedrībām, līdz būs noskaidroti Nacionālās Basketbola asociācijas (NBA) 71. sezonas čempioni. Latvija tik ilgi negaidīja — pirmie NBA Junioru līgas čempioni savu kausu un tradicionālos gredzenus saņēma jau 11. februārī Ventspilī, kur notika finālspēle starp Minnesota Timberwolves un Detroit Pistons komandām jeb, pārtulkojot saprotamākā valodā, Rīgas Āgenskalna sākumskolas un Salaspils 1. vidusskolas 10—12 gadus vecajiem basketbolistiem, kuri 11 spēļu garo ceļu līdz izšķirīgajai cīņai veica NBA klubu formas tērpos.

SADARBĪBAS PIRMAIS ASNS

Pēdējā pusotra gada laikā abreviatūra NBA Latvijas publiskajā telpā tiek uztverta tiešā sasaistē ar Kristapu Porziņģi, un arī Junioru līgas stāsts nav izņēmums. Proti, aizpagājušā gada nogalē, kad Kristaps efektīgi spēra pirmos soļus uz Ņujorkas skatuves un kļuva skaidrs, ka Porziņģa iesaiste Latvijas basketbola dzīvē turpmāk būs jāsaskaņo ar NBA priekšstatiem par lietderību un kvalitāti, Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Edgars Šneps sāka meklēt abpusēji interesantus saskares punktus ar NBA pārstāvjiem. Kā viena no pirmajām izskanējusi ideja par NBA Junioru līgas rīkošanu Latvijā.

Uz pirmo vilcienu, kas 2015. gada rudenī devās ceļā Kanādā un Meksikā, Dienvidāfrikā un Indijā, Spānijā un Lietuvā, kā arī vēl vairāk nekā desmit valstīs, latvieši nepaspēja. Taču pēdējās šaubas par sarīkojuma lietderību izgaisināja konsultācijas ar kaimiņiem lietuviešiem, kas uzsvēra pirmās sezonas pieredzes pozitīvos aspektus.

Sadarbība ar NBA nav vienkārša, jo 71 gadu veiksmīgi attīstītais zīmols nedrīkst ciest nejaušu neizdarību dēļ. Apmaiņā pret iespēju izmantot maģisko trīs burtu kombināciju un arī formastērpiem 30 komandām, galvenajām balvām un bijušo zvaigžņu līdzdalību publiskajos pasākumos izvirzīta virkne prasību par dalībnieku apdrošināšanu un spēļu organizācijas līmeni, kas ir mazliet augstākas par Latvijas jaunatnes basketbolā pieņemto standartu. No NBA puses skanēja stingras rekomendācijas gan par izspēles sistēmu, gan vēlamo spēļu skaitu, ar aizokeāna partneriem bija jāsaskaņo publisko aktivitāšu forma un saturs.

ZEM SKOLU KAROGIEM

“Piederība tik populāram zīmolam, kāds ir NBA, ceļ mazo dalībnieku pašapziņu un pievērš lielāku uzmanību basketbolam,” NBA Junioru līgas projekta vadītāja Ieva Lejiņa nosauc galvenos argumentus, kāpēc bijis vērts paplašināt bērniem organizējamo basketbola sacensību klāstu.

Pirms ķerties pie rīkošanas, Latvijas Basketbola savienībā bija nopietna diskusija par sacensību galveno mērķauditoriju. Uzvarēja viedoklis, ka jāiet atšķirīgs ceļš no kaimiņiem. Lietuvā NBA Junioru līgā tika iesaistītas sporta skolu jaunāko grupu komandas. Latvijā tika uzrunātas vispārizglītojošās mācību iestādes, cerībā basketbolam pievērst kādu iepriekš neievērotu talantu un paplašināt interesi par sacensībām ārpus tradicionālā basketbola draugu loka.

Pēc pirmās sezonas šādas pieejas efektivitāti novērtēt gan būtu pāragri. Pirmajās dienās pēc skolām nosūtītā uzaicinājuma pieteikties rīkotāju e-pastā iekritušas vien dažas vēstulītes. Lielāka rosība sākusies, kad uzrunāti sporta skolu treneri, no kuriem daļa strādā arī par sporta skolotājiem. Galu galā uz 30 vietām — stingrs limits, jo tik daudz komandu taču spēlē arī lielajā NBA! — pieteikušās 35 skolas, un piecām nācies sūtīt atteikumus. Nepaveicies tām, kuru motivācijas vēstule nav bijusi pietiekami pārliecinoša vai kurām nav bijusi piemērota zāle spēļu posma sarīkošanai. Savukārt katrai skolai no laimīgā trīsdesmitnieka īpašā drafta ceremonijā ar izlozes palīdzību tika piešķirts pa NBA klubam, kura kreklos tika aizvadītas spēles.

Turnīra izspēles sistēma atdarināja NBA čempionāta norisi. 30 komandas pēc ģeogrāfiskā principa tika sadalītas divās konferencēs (Rietumi un Austrumi) un sešās grupas (divas Rīgā, pa vienai Kurzemē, Latgalē, Vidzemē un Zemgalē). Katras grupas ietvaros komandas aizvadīja divu apļu turnīru, spēlējot četros sabraukumos. Katras konferences astoņas labākās komandas kvalificējās izslēgšanas turnīram. Tā pirmās trīs kārtas tika izspēlētas vienā dienā, visām 16 komandām sabraucot Salaspilī. Finālspēle un cīņa par 3. vietu tika iekļauta OlyBet LBL Zvaigžņu spēles programmā un notika 11. februārī Ventspilī.

KĀ AR MEITENĒM?

NBA Junioru līgas spēles no citām jaunatnes basketbola sacensībām atšķir ne tikai formas tērpi. Nolikumā paredzēts, ka katras komandas sastāvā starp 10 spēlētājiem jābūt vismaz trim meitenēm, turklāt vismaz vienai visu laiku jābūt laukumā. Spēku izlīdzināšanas nolūkā tika variēts vecuma cenzs — šogad turnīrā varēja spēlēt U-12 grupas puiši (2005. dzimšanas gads un jaunāki) un U-13 vecuma grupas meitenes (2004. dz. g.).

Šis nolikuma punkts radīja gan defektus, gan efektus.

“Kāda spēle pagāja, līdz puikas saprata, ka bumbu var piespēlēt arī meitenēm,” par savu pieredzi stāsta Āgenskalna sākumskolas komandas treneris Oskars Zurkovs. “Drīz tika novērtētas priekšrocības — meitenes šajā vecumā ir izaugušas garākas, var labi palīdzēt aizsardzībā. Pirms otrā sabraukuma puikas paši nāca interesēties, kuras tad būšot komandā.”

Pats Oskars ir gan sporta skolotājs, gan BJBS Rīga/DSN treneris, daudzi puiši pie viņa trenējas jau vairākus gadus, savukārt ar Āgenskalna sākumskolas meitenēm tikpat ilgi strādā 3. BJSS trenere Ingūna Markūne. Tāpēc āgenskalniešiem pirms katra spēļu posma bijusi iespēja sastāvā izraudzīties labākos un daudzi gribētāji palikuši malā.

Taču tāda resursu bagātība nav pieejama visiem. Otro finālistu — Salaspils 1. vidusskolas — komandas kodolu veidoja Igora Miglinieka sporta skolas audzēkņi, bet meiteņu grupas Salaspilī pagaidām nav. Tāpat kā, piemēram, Rugāju novadā. “Komandā iekļāvām sportiskākās meitenes, un tagad jau daudzas prasa, kad varēs sākt trenēties basketbolā. Varbūt sporta skolā vērsim vaļā arī meiteņu grupu,” saka Rugāju novada vidusskolas komandas vadītājs Lauris Krēmers.

IMPULSS NĀKAMAJIEM SOĻIEM

Rīdzinieki un reģionu komandu pārstāvji ir vienisprātis — NBA Junioru līga bijis labs solis ārpus ikdienas rutīnas, piešķiļot jaunu azarta impulsu dalībniekiem un atbalstītājiem.

“Gan pasākuma skanīguma, gan sava labā snieguma dēļ nokļuvām novada uzmanības centrā,” Lauris Krēmers ir ļoti apmierināts ar pirmās sezonas norisi. “Kad grupas komandas sabrauca Rugājos, zāle bija pilna. Par mums interesējās mediju pārstāvji, ļoti atbalstīja skolas vadība. Puikām uzreiz parādījās cita motivācija trenēties. Jaunatnes līgā mūsu rezultāti nav spīdoši, jo trūkst viena vecuma talantīgu bērnu diviem pilniem piecniekiem, kas paredzēti nolikumā. NBA Junioru līgā noteikumi nebija tik stingri, paši labākie varēja spēlēt pat trīs ceturtdaļas, un tas uzreiz izpaudās rezultātos.” (Rugājieši, spēlējot ar Toronto Raptors vārdu, Latgales grupā izcīnīja otro vietu, tiesa, izslēgšanas turnīra pirmajā kārtā zaudēja Rīgas Teikas vidusskolas komandai.)

Kolēģim piebalso Salaspils komandas treneris Valdis Razumovskis: “Igora Miglinieka skolas darbība pēdējos gados iekustinājusi basketbola dzīvi Salaspilī, un mūsu veiksmīgais starts NBA Junioru līgā bija vēl viens solis uz priekšu. Aizvien vairāk bērnu grib trenēties.”

“Bērni šo lietu uztvēra ļoti nopietni. Sākumā pat darbības laukumā mainījās — uzvilcis NBA kreklu, katrs gribēja izcelties un parādīt, ko prot. Vajadzēja piestrādāt, lai viņi atcerētos par komandas spēles disciplīnu. Bet treniņos varēja just, ka motivācija krietni augusi,” atzīst Oskars Zurkovs.

NEAPŽILBT NBA SPOŽUMĀ

Pirms drafta interesējoties, kurām komandām mazie basketbolisti dod priekšroku, simpātiju topa augšgalā bijuši Ņujorkas, Goldensteitas un Klīvlendas klubi. Kurš tad negribētu iziet laukumā tādā pašā kreklā, kādā to dara Kristaps Porziņģis, Stīvens Karijs vai Lebrons Džeims?! Taču pēc izlozes drīz vien visi samierinājušies ar rezultātiem, pieskaņojoties jaunajiem elkiem. Treneri atzīst, ka reizēm varot tikai pabrīnīties, cik daudz puikas zina par NBA — gan spēlētāju numurus, gan statistiku, gan privātās dzīves sīkumus.

“Treneru starpā spriedām, kā radīt puikām tikpat lielu interesi arī par notikumiem Latvijas basketbolā? Tāpēc labi, ka Ventspilī pēc mūsu finālspēlēm bija iespēja klātienē noskatīties arī Latvijas Zvaigžņu spēli. Lai redz, ka bumbu grozā no augšas skaisti var ietriekt arī mūsējie,” Oskars Zurkovs vērš uzmanību uz delikāto patriotiskās audzināšanas aspektu. Globalizācija ir nenovēršams process, tomēr tam nevajadzētu aizēnot arī pašmāju vērtības, kuru cienīšana un popularizēšana ir pašu ziņā.

“NBA Junioru līga neapšaubāmi pievērsa lielāku mediju uzmanību bērnu basketbolam, un mūsu sporta veidam kopumā tas nāk par labu,” Ieva Lejiņa uzskaita pirmās sezonas pozitīvos aspektus. “Komandas lielākoties vadīja jau zināmi treneri, bet, piemēram, Daugavpils, Rēzeknes, Krāslavas, Cēsu komandas uz spēlēm veda sporta skolotāji — tātad basketbolā iesaistīto loks ir paplašinājies. Protams, ceram, ka dalībnieki, kuri līdz šim netrenējās basketbolā, tagad pievērsīsies nopietniem treniņiem, un jau dzirdēts par vairākām meitenēm, kuras to izdarījušas. Bet pa īstam NBA Junioru līgas ieguldījumu varēs novērtēt tikai pēc vairākām sezonām.”

Turpinājums sekos, jo LBS un NBA Properties sadarbības līgums noslēgts uz četriem gadiem. Tikai rīkotājiem būs jāpalauza galvas par atlases sacensību sistēmu. Pamatturnīrā vairāk par 30 vietām nebūs, bet gribētāju solās būt krietni vairāk, nekā bija ievadsezonā. NBA nāk ar troksni.

Autori: 
Guntis Keiselis basket.lv