Brokastis čempionei

Dīvainais sūtījums sasniedza īsto adresātu

Latvijas basketbola izlases kapteine, 24 gadu vecā Anete Jēkabsone-Žogota nupat aizvadītajā Eiropas čempionātā bija otrā rezultatīvākā spēlētāja, tika iekļauta čempionāta simboliskajā piecniekā. Izcila basketboliste, lieliska komandas biedrene, kurai sacīkšu laikā it kā otrajā plānā visu laiku ir Edgars. Abi pazīstami jau sešus gadus.„Ģimeni nodibinājām pērn vasarā," stāsta 27 gadu vecais Edgars Žogots, kurš arī izlases vētrainajā sagaidīšanas ceremonijā lidostā Rīga palika ēnā, ļaujot Anetei pilniem malkiem izbaudīt savu līdzjutēju dāvāto mīlestību un uzticību. „Šķiet, vismaz pagaidām man lielāko pārsteigumu izdevās Anetei sagādāt pirms diviem gadiem Ziemassvētkos, kad viņu bildināju."

Pie visa vainīgs strītbols

„Pirms sešiem gadiem kopā ar komandas biedriem braucām uz strītbola mačiem Rojā. Kaut kā sanāca, ka mūsu un meiteņu mašīna ne īpaši ātri brauca līdzās. Uzrakstīju savu telefona numuru, ieliku plastmasas dzeramajā pudelē, un tā veiksmīgi ielidoja blakus esošajā mašīnā. Tā nebija bezkaunība. Pēc nostāstiem zinu, ka meitenes nolēmušas: dīvainais sūtījums pienākas Anetei. Rojā fanojām viens par otra komandu. Meitenēm bija Prāta vētras disks, mums - ne. Palūdzām iedot paklausīties. Kā un kad lai atdodam? Anete iedeva savu telefona numuru..."

Aiz savām durvīm kā cietoksnī

Edgars ir galdnieks, ar savu kolēģi Ogrē nodibinājuši savu uzņēmumu. Zinām to stāstu par kurpnieku bez kurpēm, par drēbnieku bez uzvalka.

„Pats savā, rokām esmu uztaisījis durvis, aiz kurām jūtamies, neviena netraucēti. Taču jau sen bija skaidrs, ka riktīga dzīve nesanāks, ja katrs būsim savā pilsētā. Kad Anete četrus gadus spēlēja Francijā, es biju kopā ar viņu. Jā, varu teikt, ka savu dzīvi patlaban pakārtoju savas sievas darba un dzīves režīmam, taču tas ir ļoti loģiski. Kad pienāks laiks Anetei beigt spēlētājas karjeru, viņa varbūt pielāgosies manam ritmam. Francijā nebiju liekēdis. Tā kā pats savulaik kopā ar Jāņa Puzāta trenētās Ogres komandas biedriem esmu vairākkārt vinnējis Latvijas jauniešu basketbola čempionātā, arī tur spēlēju."

Basketbols brokastīs, pusdienās un vakariņās

„Nav kur sprukt: basketbols tiešām bieži vien ir galvenā sarunu tēma. Arī launagā. Kad rit sezona, par visu pārējo jāaizmirst. Esmu pārtapis par pavāru, lai maksimāli atvieglotu Anetes ikdienu. Cik nu ir tā laiciņa kā atvilkt laiku starp rīta un vakara treniņu. Kafiju gultā nepienesu, jo Anete kafiju nedzer. Viņai iecienītākā ir zaļā tēja. Un brokastīs, braucot mašīnā uz treniņu, pietiek ar jogurtu un kādu musli batoniņu. Nogurušajai sievai pirms diendusas cenšos pagatavot viņas iecienītos makaronus ar vistiņu un šampinjonie vai vēl kādu citu garšīgu mērci. Vēl cieņā ir sportistu ēdienkartē sastopamie rīsi ar zivi, steiks, visdažādākie salāti. Francijā Anetei komandas biedrene bija brazīliete, un viņa iemācīja gatavot fantastisku lazanju. To tad arī regulāri cēlu galdā. Recepte aizņēma gandrīz veselu lapu. Cepti kartupeļi un McDonald produkcija tiek ēsta vien retumis. Anetei lielākais našķis ir piparkūkas: ziemu vai vasaru. Visvienkāršākās, kuras pārdod nesafasētas. Tās vienmēr tiek vestas līdzi lielos daudzumos. Arī konfektēm ir īpaša nozīme. Anetei ļoti garšo saldumi."

Apkārt notiekošais paliek nemanīts

„Otro sezonu Anete pārstāvēs Maskavas Dinamo. Atkal pārcelsimies uz jaunu dzīvokli. Esmu strauji mainījis savu darbošanos. Kamēr sieva spēlēs basketbolu, strādāšu sava austrāliešu drauga telekomunikāciju firmā. Vai Maskava ir ilgam laikam? Vismaz pagaidām noteikti. Krievijas galvaspilsētā sadzīviskās problēmas Anetei paliek nemanītas. Divi treniņi dienā. Jau astoņos no rīta pie mājas gaida mašīna ar šoferi, kura pienākums latviešu basketbolisti laikus nogādāt treniņā un pēc tā atpakaļ. Pēcpusdienā ir tas pats. Vakarā tik vien atliek spēka kā paskatīties, kas jauns internetā, kaut ko iekost un doties pie miera.

Ja nebūtu līguma ar Dinamo, Anete jaunas darba vietas meklējumos raudzītos pēc komandas, kurai valsts čempionātā ir stipras konkurentes. Visticamāk, tā būtu Francija. Esmu pārliecināts, ka Aneti arī līdz trīsdesmit gadu vecumam tur sagaidīs atplestām rokām. Kad viņa gāja prom no Buržē komandas, kluba prezidents daudzkārt atgādināja, ka jebkurā laikā tur var atgriezties. Patīkami, ka Eiropas čempionātā Itālijā bija atbraukuši arī Buržē komandas līdzjutēji. Četru gadu laikā Anete lieliski apguvusi franču sarunu valodu, es saprotu nedaudz mazāk. Lai gan basketbolam ir sava valoda, kas bieži vien neprasa tulkojumu."

Bezcerīgā sāncensība

„Anetes nepiepildīts sapnis ir kļūt par tenisisti. Ja viņa nespēlētu basketbolu, noteikti izvēlētos šo individuālo sporta veidu. Viens otram tenisu mācījuši neesam, es vienmēr zaudēju. Mačojamies nežēlīgi. Anetei mani vinnēt ir ļoti svarīgi. Ar viņu man cīnīties basketbolā ir bezjēdzīgi. Neesmu bijis izcils basketbolists, taču nebiju arī tik tizls, lai netrāpītu bumbu grozā. Vienīgā cerība man ir metienos no centra, kur, tautas valodā sakot, haļava reizēm sanāk pat trīs reizes pēc kārtas. Anetei tā spēka mazāk. Par sodiem vispār nerunāsim, ja no simta viņa iemet deviņdesmit astoņus. Man no neskaitāmiem piegājieniem reti sanākt desmit no desmit. Par pustālajiem vai trijniekiem vispār nerunāsim. Toties kopā mums lieliski sanāk spēlēt vienā pusē tīklam pludmales volejbolā. Forši, ja līdzās ir sportisks cilvēks:tādam jau viss sanāk un cīnās līdz pēdējam."

Par šampanieti, suņiem un mašīnām

„Gaumes mums ir atšķirīgas. Pirmo mašīnu izvēlējās Anete. Priekšroka tika dota Crysler 300M - plašs, ērts, taču gigantisks autiņš. Un, braucot pa veco Ogres šoseju, pilnībā jūties kā amerikāņu kalniņos. Rija benzīnu bez žēlastības. Nākamo izvēlējos es. Mašīna nav jāizmanto kā grezns aksesuārs, bet kā ērts pārvietošanās līdzeklis. Tagad mums ir Audi A6.

Anete mājās vienmēr gribējusi kādu kustonīti. Žurkas, tai līdzīgos vai glumos rāpuļus gan necieš. Par suni gan sapņo. Maskavā komandas biedrene piedāvāja mopsi, bet vienojāmies, ka suņuks būs tad, kad pašiem būs sava māja. Un es gan labāk gribētu angļu buldogu.

Sezonai sākoties vai beidzoties neizbēgami ir kāda oficiāla tikšanās vai pieņemšana. Labais tonis ir piedāvāt arī kādu dzērienu. Tie Anetē neizraisa nekādas emocijas. Sezonas laikā viņa varbūt izdzer pāris šampanieša glāžu. Un tad arī vien tādēļ, ka to prasa konkrēta situācija."

Pēc Eiropas čempionāta Anete Jēkabsone-Žogota vien pāris dienu sabija mājās. Turpmākais ceļš ved uz Spāniju, lai kopā ar Maskavas Dinamo gatavotos jaunajai sezonai. Kad komanda atgriezīsies savā mājvietā, Edgars būs parūpējies, lai jauniekārtotajā dzīvoklī Anete justos kā mājās.

Māra JURŠEVICA