Cerības grūst Štutgartē

Daimlera iela atduras Mersedesa ielā, neliels gabaliņš uz priekšu, un nonākam Porsche arēnā un tai līdzās esošajā hallē. Šoreiz tas nav auto cienītāju kārtējais saiets. Tomēr šeit, Štutgartē, pasaules 40. vingrošanas čempionāta dalībnieku vidū ir arī Eiropas absolūtā čempione ar šai arēnai ļoti atbilstošu uzvārdu - Ferari.

Augstākās klases vingrotāji, arī Latvijas izlases līderis olimpiskais vicečempions Jevgeņijs Saproņenko te bija ar vienu mērķi - izcīnīt Pekinas olimpisko ceļazīmi. Vēl pirms došanās uz Vāciju viņš Sportam stāstīja, ka noteikti startēs daudzcīņā. Ja neizdosies tikt pie mērķa, vēl atliek otra iespēja - tikt finālā un kļūt par čempionu. Tikai tā iespējams bruģēt ceļu uz Pekinu. Ja izlase tiktu stiprāko 18 komandu vidū, tas ceļazīmes garants. Pāris stundu laikā cerības sagruva.

Komandas pleca sajūta

Svarīgi, ka šajā izcilnieku sacensībā Latvija startēja ar pilnu komandu. Tā savā ziņā bija unikāla, jo divi no sešiem dalībniekiem bija... treneri. Par šādu soli nācās izšķirties ne jau aiz greznas dzīves. No pagājušā gada izlases, kas ieguva 24. vietu pasaulē un tiesības turpināt cīņu par olimpiskajām ceļazīmēm, dažādu iemeslu dēļ aizgājuši trīs atlēti. Valstsvienības galvenajam trenerim Artūram Mickevičam nebija citas izvēles. Talkā nācās aicināt Raimondu Konči, kurš sacīkstēs nebija startējis vairāk nekā trīspadsmit gadu, un Vitāliju Šnikeru, kurš savulaik komandā vienmēr bijis stabils vingrotājs, bet tagad ir treneris Latvijas juniorēm.

„Žēl, ka man bija vien mēnesis laika, lai sagatavotos čempionātam," stāsta Vitālijs. „Novērtēju izlases galvenā trenera uzticēšanos pieredzējušajiem vingrotājiem. Gatavojos Vācijā, kur trenēju arī komandu, kas šosezon startēs Bundeslīgā. Arī es būšu vienības sastāvā. Artūrs Mickevičs, manuprāt, ļoti pārdomāti izvēlējās, kurš sportists uz kuriem rīkiem startēs."

Skaidrs, ka vienatnē spēkoties būtu daudz grūtāk, nekā tas ir savējo komandas vidū.

„Darījām visu iespējamo, lai Jevgeņijs Saproņenko justos komfortabli,"

turpina Artūrs Mickevičs. „Viņš bija lieliski sagatavojies. Par to liecina uzvara valstu mačsacīkstē Baltkrievijā, kur viņš ieguva par pieciem punktiem lielāku daudzcīņas summu nekā Štutgartē, un zelta medaļa Pasaules kausa posmā lēcienā Šanhajā."

Atbildības un mērķa slogs

Vingrošanā sportistiem tiek dota viena iespēja kļūt par olimpieti. Turklāt reizi četros gados. Ja izšķirošajā brīdī kaut kas misējas vai ir problēmas ar veselību, cerības vari atlikt malā vēl uz četriem gadiem. Lielajā sasprindzinājumā zuda azarts, kas citkārt ļauj kombinācijas izpildīt ar lielāku iedvesmu, ļauj pacelties lidojumam. Samocīts iznāca vingrojums uz zirga un apļos, labāk neveicās arī līdztekās. Viņam nudien nav raksturīgas atzīmes trīspadsmit vai trīspadsmitarpus punktu robežās.

„Ja Žeņam neizdotos daudzcīņa," turpina Artūrs Mickevičs, „lēcienā, kur viņš ir olimpiskais sudraba laureāts, visam vajadzētu izdoties. Varētu rasties otrā iespēja finālā. Savā kroņa numurā viņš nopelnīja tovakar labāko atzīmi, taču ar to bija par maz. Abi lēcieni kā vienmēr bija ļoti sarežģīti, un abas reizes viņš piezemējoties skāra ar rokām zemi. Konkurentiem vērtējums bija daudz augstāks. Man Žeņu ir ļoti žēl. Treniņos viņš strādāja kā nolādēts, bija disciplinēts. Pagaidām man nav skaidrojuma, kādēļ Žeņa startēja tik neveiksmīgi."

Tovakar Jevgeņijs Saproņenko piedzīvoja lielāko vilšanos dzīvē. Nevarēja vien sagaidīt, kad drīzāk tiks prom no paaugstinājuma. Negribēja nevienu redzēt, negribēja ne ar vienu runāt. Fiziskās traumas var ātrāk izārstēt nekā psiholoģiskās. Jevgeņijam tagad nepieciešams laiks, kad visi liek mierā. Viņš pats vislabāk zina un saprot, ko un kā vajadzēja darīt labāk, varbūt - pareizāk. Ne jau uzreiz tiks rastas skaidras atbildes uz tūkstošiem jautājumu. Kad tas notiks, Jevgeņijs arī sev skaidri un gaiši pateiks, vai 2012. gada olimpiāde Londonā varētu būt arī manējā.

Vilšanās un cerību čempionāts

Sacensības beidzas nedēļas nogalē, kad tiks kronēti visi čempioni. Jau tagad ir skaidrs, ka īstā meistaru klase sākas ar piecpadsmit punktu vērtējumu. Četrpadsmit ar pusi ir sava veida pieteikums cīņai ar titulētajiem sāncenšiem.

„Iepriecināja komandas jaunākie puiši," saka Vitālijs Šnikers, kurš startējis daudzos Eiropas un pasaules čempionātos, kurš vienmēr bijis ļoti nosvērts un aukstasinīgs vingrotājs, tādēļ treneris bieži vien uzticēja sākt komandu cīņu. Mans vārda brālis Vitālijs Kardašovs lieliski izpildīja lēcienu. Protams, ir stimuls, ja esi saņēmis augstāku atzīmi par olimpisko vicečempionu, taču ne jau tas tovakar bija galvenais."

„Pēc pirmā lēciena, ieraugot uz tablo savu atzīmi, radās vēl lielāka iedvesma," skaidro Vitālijs Kardašovs, kurš šogad startēja arī pasaules universiādē. „Tobrīd nebija svarīgi - vērtējums varētu būt augstāks vai zemāks par Žeņas atzīmi. Protams, patīkami, ka tā bija tik augsta. Taču vēl labāk būtu, ja mēs visi kopā sasniegtu iepriekš izvirzīto mērķi. Tagad izmēģināšu vēl augstākas klases lēcienus. Zinu, ka treneris domā - man svarīgi pašam nolikt meistarības latiņas augstumu un to pārvarēt. Man vingrošana turpināsies."

Lielākās problēmas Latvijas vingrotājiem sagādāja kombinācijas uz zirga un apļos. Te arī tika sapelnītas viszemākās atzīmes. Vien komandas jaunākais dalībnieks Dmitrijs Trefilovs ar šā gada pasaules universiādes pieredzi no mūsējiem krāja vienu augstu atzīmi pēc otras.

„Tā nebija ne avantūra, ne pārdrošs risks, ka Dmitrijs komandā devās pirmais uz starta pie vairākiem rīkiem," skaidro galvenais treneris. „Viņam ir stipra nervu sistēma. Dmitrijs pirmais var sākt sacīkstes uz jebkura rīka un nepievils komandu. Viņš pie manis trenējas divus gadus. Dmitrija iepriekšējais pieredzējušais treneris Aleksandrs Dobroseļskis ļoti daudz paveicis, lai 20 gadu vecais puisis būtu labs vingrotājs. Viņš strauji progresē. Dmitrijam čempionātā bija labākā punktu summa Latvijas izlasē. Viņa paveiktais ir nākamo panākumu spogulis. Londonas olimpiskajai kvalifikācijai ļoti rēķinos arī ar Vitāliju Kardašovu un Jevgeņiju Zorinu, kurš šajā čempionātā bija viens no trijiem, kas arī startēja daudzcīņā."

Artūrs Mickevičs apgalvo, ka viņam nav kauna par savu izlasi. Neviens no kļūdām nav pasargāts, arī pasaules izcilākie meistari: „Ja būsim zaudējuši savu līdzjutēju uzticību, paši vien esam vainīgi. Jevgeņijs Saproņenko ir vingrošanas grands, kuram nav svešas arī sportiskās neveiksmes. Taču viņam vingrošanas pasaulē nekas nav vairs jāpierāda - Žeņu ciena, augstu vērtē viņa meistarību. Jaunākajiem izlases dalībniekiem prasme jāapliecina vēl un vēl. Mēs to izdarīsim."

Olimpiskais čempions Igors Vihrovs un vicečempions Jevgeņijs Saproņenko izlutinājuši sporta līdzjutējus ar saviem panākumiem, daudzajām medaļām nozīmīgākajās sacensībās. Vingrošanas pasaulē zina, ka ir Latvija ar izciliem pieredzējušiem atlētiem un daudzsološiem jaunajiem sportistiem. To vajag novērtēt.

Pazīstamas sejas

Pasaules čempionātā allaž var sastapt daudzas savulaik izcilas zvaigznes. Tiesa, nu jau atšķirīgā statusā. Orgkomitejā darbojas Eberhards Gingers, kura vārdā nosaukts elements vingrojumā uz stieņa. Sieviešu tehniskajā komitejā ir Nellija Kima un Ļubova Andrianova, vīriešu - olimpiskais čempions Savao Kato. ASV sieviešu izlases koordinatore ir Marta Karoli, kura kādreiz ar savu vīru Belu gadu desmitiem cēla rumāņu sieviešu vingrošanas prasmi, bet pēc tam zināšanas ieguldīja ASV sportā.

Viņus visus vieno... Rīga. Vieni startēja ilggadējā tradicionālajā vingrošanas turnīrā mūsu galvaspilsētā, citi bija treneru statusā. Marta Karoli atceras: „Mums vienmēr patika braukt pie jums ar Rumānijas, vēlāk - ar ASV izlasi. Latvijā visos laikos bija kāda izcila vingrošanas zvaigzne. Un šis turnīrs vienmēr varēja lepoties ar olimpisko, pasaules un Eiropas čempionu līdzdalību. Vien žēl, ka tradīcija zudusi."

Savi līdzjutēji

Ne tikai hokejā un futbolā, arī vingrošanā ir savi uzticami līdzjutēji, kuri pavada sportistus no vienām sacensībām uz nākamajām. Japāņi un holandieši, šveicieši un korejieši, francūži un rumāņi ar ovācijām sagaida un pavada katru savu tautieti. Arī neveiksminiekiem, kas vēl reizi atsāk pārtraukto vingrojumu, tiek skaļš atbalsts. Sajūsmu izrādīt viņi prot tāpat kā dažādu vecumu skolas bērni. Viņi līdzās Porsche arēnai izmēģinājuši par godu čempionātam īpašā pilsētiņā sarīkotās sporta aktivitātes un ik dienu ar divkāršu sparu uzgavilē pasaules izcilākajiem vingrotājiem.

Štutgarte - Eiropas sporta galvaspilsēta

Vācieši nedomā, ka tas par skaļu teikts. Pēc pāris dienām beigsies pasaules vingrošanas čempionāts, bet sporta duna nerimsies. Sekos pasaules riteņbraukšanas meistarsacīkstes, IAAF Pasaules atlētu fināls, Porsche

WTA tenisa turnīrs. Vārdu sakot, sports visām gaumēm.

Māra JURŠEVICA

speciāli no Štutgartes

Pasaules čempionāts Štutgartē

Sievietes

Komandas. Kvalifikācija

ASV 245,025, Ķīna 241,175, Rumānija 239,875, Krievija 238,00, Itālija 234,425, Lielbritānija 233,025.

Individuāli. Kvalifikācija. Daudzcīņa

Stellana Nistora (Rumānija) 61,600, Anastasija Lukina 61,525, Šauna Džonsone (abas ASV) 61,200, Elizabete Tvedle (Lielbritānija) 60,775, Vanesa Ferari (Itālija) 60,550, Džeide Barbosa (Brazīlija) 60,525.

Vīrieši

Komandas. Kvalifikācija

Ķīna 374,275, Japāna 370,725, Vācija 364,350, ASV 364,000, Krievija 362,175, Rumānija 361,625, 24. Latvija 336,025.

Individuāli. Kvalifikācija. Daudzcīņa

Jans Vei (Ķīna) 93,925, Hirojuki Tomita 93,625, Hisaši Mizutori (abi Japāna) 92,575, Fabians Hambuhens (Vācija) 92,375, Maksims Devjatovskis (Krievija) 91,600, Lans Funlans (Ķīna) 91,250.

Latvijas sportistu rezultāti (no 128 vingrotājiem daudzcīņā, pavisam - 253)

59. Dmitrijs Trefilovs 85,600 (brīvās kustības 122. v. 14,075, zirgs 32. v. 14,750, apļi 137. v. 13,725, lēciens 153. v. 14,800, līdztekas 99. v. 14,525, stienis 112. v. 13,725), 72. Jevgeņijs Saproņenko 84,400 (brīvās kustības 76. v. 14,550, zirgs 138. v. 13,300, apļi 177. v. 13,050, lēciens 130. v. 15,250, līdztekas 165. v. 13,600, stienis 26. v. 14,650), 81. Jevgeņijs Zorins 83,525 (brīvās kustības 99. v. 14,300, uz zirga 118. v. 13,600, apļi 171. v. 13,450, lēciens 162. v. 14,750, līdztekas 167. v. 13,550, stienis 60. v. 14,175), Vitālijs Kardašovs (brīvās kustības 93. v. 14,400, apļi 153. v. 13,450, lēciens 126. v. 15,300, stienis 76. v. 14,025), Vitālijs Šnikers (uz zirga 154. v. 13,050, līdztekas 204. v. 12,275, stienis 188. v. 12,325), Raimonds Končis (apļi 196. v. 12,325).