twitter facebook instagram

Četri vienā laivā

08.Nov.2007 - Portāla Administrators

Numurs: 
97
Aireeshana-Liideri.jpg

Viņi bija pirmie, kuri lielās starptautiskās sacensībās izmēģināja Pekinas airēšanas kanālu. Tā jau ir tradīcija, ka pasaules jaunatnes čempionāts risinās nākamā gada olimpisko spēļu mājvietā. No Ķīnas Latvijas sportisti Lauris Šīre, Uldis Odiņš, Dairis Adamaitis un Mārtiņš Pēterfelds, kā zināms, mājās pārveda bronzas medaļas.

Par ūdenim, kam nav gadalaiku
No rītiem aiz loga jau skaļi klauvē spelgonis. Daudzviet lidinās sniega pārslas. Taču vēl novembra sākumā tās nespēja piespiest airētājus un viņu treneres palikt krastā. Agrā rīta stundā laiva slīdēja Lielupes ūdeņos. Puiši krastā nāca izmirkuši, vēja izpūsti. Un jau pēc mirkļa steigšus devās uz Majoriem, uz Murjāņu Sporta ģimnāzijas filiāli, kur mācās vidusskolas pēdējās klasēs.

Viņu treneres Sandra Bremze un Gunta Rotšteina ne jau izrāda drakonisko varu un izspiež pēdējo sulu no saviem audzēkņiem. Cits trešo, cits ceturto gadu darbojoties airēšanā, lieliski zina, ka jāķer ikviens mirklis pirms ziemas iestāšanās, lai aukstajos mēnešos nezustu ūdens izjūta. Arī tādēļ vienam īrienam seko nākamais, līdz galu galā, gribi negribi, nāksies vien kādu laiku samierināties ar treniņiem sporta zālē un airēšanas baseinā. Tas ir garlaicīgi vai tomēr arī interesanti?

Mārtiņš Pēterfelds: „Man liekas, ka airēšanā ir maz interesantu lietu, toties daudzas - patīkamas, piemēram, disciplīna un muskuļu sāpes. Ja patīk paša izvēlētā nodarbe, nekas nešķiet garlaicīgs."

Lauris Šīre: „Interesanti, kad brauc uz sacensībām ārvalstīs, jo zini, - būs daudz lielāka konkurence, arī distances labākas. Latvijā pat nav nevienas distances ar bumbuļiem. Garlaiko tas, ka ir apjoma treniņi: jāairē daudz kilometru, un tas nav aizraujoši."

Dairis Adamaitis: „Aizraujoši, ka vari sevi pierādīt un braukt ar laivu pa ūdeni. Garlaiko, ka visu ziemu cītīgi jātrenējas un nav daudz sacensību."

Uldis Odiņš: „Interesantākais ir sacensības, kā arī bieži vien pirmstreniņu lekcijas. (Te laikam domāti treneru padomi.-Aut.). Bet kad jābrauc kilometri trīsdesmit, tas gan garlaiko."

Par sākumu un zelta mirdzumu tālumā

Cēsis, Dobele, Saldus, Ogre. Trenerēm ierasts maršruts un tomēr allaž atšķirīgs. Ik gadu viņas brauc ne tik uz šīm pilsētām, meklējot aizvien jaunus talantus. Reizēm ceļojumi ir veiksmīgāki, citreiz - ne tik daudzsološi. Taču tieši šajās četrās pilsētās tika atrasti puiši, kuri pēc vairākiem gadiem pārveda mājās pasaules jauniešu bronzu.

Katram no viņiem savs stāsts, taču galamērķis bija airēšana.

Dairis: „Pēc astotās klases beigšanas man bija iespēja mācīties Murjāņu Sporta ģimnāzijas handbola nodaļā, tomēr nonācu Jūrmalā, kur sāku nodarboties ar airēšanu."

Lauris: „Kad uz Saldu atbrauca abas treneres un aicināja izmēģināt spēkus airēšanā, es pat nezināju, kā izskatās tās laivas. Sākot mācīties Jūrmalā, pat nedomāju, ka reiz tikšu uz pasaules čempionātu, ka izcīnīsim tik augstu vietu."

Mārtiņš: „Ogrē sporta stundā es tā īsti nesapratu, kas tā tāda airēšana. Iedomājos, ka varēšu izvēlēties - braukt kajakā vai smailītē. Tagad redzams, kur esmu nonācis."

Tā nu viņi sāka, patiesībā īsti nenojaušot, ko nozīmē trenēties airēšanā. Nevar apgalvot, ka bronzas četrinieks jau paspējis apēst pudu sāls. Tomēr sportā vērtību skalu jau paspējuši izprast. Pirms pasaules čempionāta viegli nebija ne trenerēm, ne airētājiem. Kad līdz sezonas svarīgākajam startam bija atlicis vien mēnesis, komanda bija uz izjukšanas robežas. Trenerēm Sandrai un Guntai katrai ir savs kopjamais lauciņš ar vienotu mērķi. Viena ir stipra taktikā un stratēģijā, otra - tehnikā un vēl miljons niansēs. Izdevās četrinieku dabūt uz ķepām, un pasaules jauniešu bronza tika Latvijai.

Uldis: „Kad finišējām finālā, pirmā doma bija: vai tiešām bronza ir mūsu?.. Konkurentu laivas gāja blakus viena otrai. Biju laimīgs par sasniegto. Tiesa, ja būtu ieguldījuši vēl vairāk darba, mēs finišētu pirmie. Ja startētu ar savu laivu nevis ķīniešu paštaisīto, kas bija nesalīdzināma ar Latvijā esošo, arī rezultāts būtu cits. Bet tagad jau var gudri spriest..."

Dairis: „Līdz pirmajai vietai mums pietrūka sekunde, līdz otrajai - puse no tās. Mēs vien šovasar sākām startēt kopā pārairu četriniekā. Citas komandas bija vairāk saskaņotākas."

Mārtiņš: „Varbūt citi apgalvos, ka neuzvarējām, jo vainīga bija īrētā laiva. Bet varbūt ar savu laivu mēs zaudētu. Vēl citi apgalvos, ka visu sabojāja neparasti karstie laika apstākļi. Taču arī pārējiem bija karsti, ne jau mums vienīgajiem. Mēs ieguvām trešo vietu, un pārējās varbūtības paliek vien varbūtības."

Par sapratni un svarīgāko

Uz ūdens viss ies kā pa augstiem viļņiem, ja vienā laivā sēdīsies airētāji, kuri ikdienā nespēj viens ar otru tā īsti sadzīvot, kuru dzīves uztvere tik krasi atšķiras no pārējiem, ka tā jau traucē kopējo mērķu sasniegšanā. Tomēr katram virsotne nereti atrodas atšķirīgos augstumos. Un kur viens izjūt diskomfortu, tur otrs, iespējams, jūtas kā zivs ūdenī.

Uldis: „Man ir svarīgi, kurš numurs esmu laivā. Neprotu aizairēt, stūrēt arī ne. Baidos iestūrēt ne tur, kur vajag vai vēl trakāk - sasist laivu."

Mārtiņš: „Savstarpēju sapratni var panākt tikai tad, ja ir kopējas intereses un viens mērķis. Un komandas dalībniekiem pēc iespējas jādzīvo atsevišķi, jo agri vai vēlu apnīk redzēt vienas un tās pašas personas pat brīvajā laikā."

Lauris: „Es trenerēm uzticos, tāpēc piekrītu viņu domām, kuram kādā numurā jāairē. Jābūt labiem draugiem, lai sasniegtu kopējus mērķuys. Pēc iespējas vairāk vajag ieklausīties trenerēs un labot kļūdas, lai nenogurdinātu pārējos. Un kopā daudz jāairē."

Dairis: „Lai panāktu lielisku saskaņu četriniekā, jābūt pašam labam airētājam un jābūt savstarpējai saskaņai dzīvē."

Par pacietību un uzņēmību

Nezinātājs, izlasot bronzas laureātu vizītkartes, varbūt nodomās, skat, pietiek ar pāris treniņu gadiem, lai jau mājās vestu medaļas. Tas ir malds. Viss sākas ar treneru audzēkņu pareizu atlasi. Ne katrs spēj jauniešos saskatīt nākotnes potenciālu, un neviens jau nav pasargāts no kļūdām. Treneres Bremze un Rotšteina, kad pienāk laiks, savus audzēkņus ved uz Latvijas Olimpiskās vienības medicīnas centru, lai skrupulozi izpētītu katra veselību.

Vien tā izdevās atklāt, ka Dairim Adomaitim sirdī ir... caurums. Tika veikta operācija. Ja tās nebūtu, puisim dzīvē šīs veselības problēmas it kā netraucētu, taču sportam noteikti nāktos teikt ardievas. Atveseļošanās bija gana ilga, un Dairis no treniņu biedriem vienubrīd atpalika par vienu sezonu. Tieši grūtākajos brīžos parādās cilvēka spilgtākās rakstura iezīmes. Treneres saka, - Dairis ir mērķtiecīgs, vien nereti netiekot galā ar dumpīgajām domām. Ja reiz esot bijis tik pacietīgs pret treneru skarbo raksturu un ticējis viņām, nav šaubu, ka tiks sasniegtas jaunas virsotnes. Viņš atguva zaudēto, un šo pavasari jau sagaidīja līdzvērtīgā sportiskajā formā kā pārējie komandas dalībnieki. Par galveno rezultātu mūsu lasītājs jau zina.

Par kurioziem un mērķiem

Katram dzīvē sanācis nonākt paradoksālās, arī smieklīgās situācijās. Airētāji nav izņēmums.

Lauris: „Reiz ākstoties pirms starta apgāzos. Iekāpu atpakaļ laivā un turpināju distanci. Rezultāts, protams, bija slikts. Šīsvasaras čempionāts Pekinā pastiprināja domu, ka gribētu tikt uz olimpiskajām spēlēm. Tuvāks mērķis ir nākamvasar pasaules U-23 čempionātā arī iegūt kādu no medaļām, vien nezinu, kurā laivu klasē."

Mārtiņš: „Sportā nav kuriozu, tikai veiksmes un neveiksmes. Man svarīgi ir nokārtot visus eksāmenus un iestātiesRīgas Tehniskajā universitātē. Protams, turpināšu airēt. Gribu arī pabeigt savu grāmatu. Pēc pāris gadiem varētu domāt par kopdzīvi ar draudzeni."

Uldis: „Vismaz pagaidām man lielākais kuriozs bija Pekinā. Domājām, ka iesildoties apbrauksim vēl kādu aplīti līdz tā tālākajam galam. Tiesnesis pēkšņi izsauca Latvijas laivu uz startu. Mēs pilniem spēkiem steidzāmies. Un tad izrādījās, ka līdz startam vēl... astoņas minūtes. Arī pēc čempionāta domas galvenokārt saistās ar airēšanu. Noteikti gribētu uzvarēt kādā no pasaules čempionātiem."

Dairis: „Katru dienu jau tā nenotiek, bet reiz es un vēl viens airētājs no četrinieka nostājāmies laivā uz... galvas. Par mērķiem? Noteikti gribu labi pabeigt vidusskolu, lai pēc tam iestātos kādā prestižā augstskolā. Ja fiziski un finansiāli būs iespējams, turpināšu airēt. Paliekot sportā, gribētu mērķēt uz 2012. gada olimpiskajām spēlēm Londonā."

Par komandas biedriem

Ne jau katrreiz viens otram sit uz pleca un dzied slavas dziesmas. Ikdienas steigā ne jau vienmēr uzmundrinājumi ir prātā. Varbūt tagad pienācis īstais laiks pateikt, ko viens par otro domā?

Dairis: „Lauris - viņā netrūkst cīņasspara. Uldis - pirmais iespaids par viņu: ļoti kluss un mierīgs, cenšas sasniegt paša izvirzītos mērķus.

Mārtiņš - cīnās līdz galam, sevi nežēlojot. Treniņos patīk izdzīt sevi līdz pēdējam spēku izsīkumam."

Mārtiņš: „Mūsu komandā visi ir cīnītāji. Ja arī dažreiz ir nesaskaņas, vien - laika apstākļu dēļ. Turklāt visas laivu klases ir labas, vien jāprot mācīties airēt."

Uldis: „Viņi ir baigie malači, ka piekrita airēt pārairu četriniekā. Lauris ir ļoti labs aizairētājs. Dairis ir ļoti spēcīgs. Mārtiņš ir labs stūrmanis. Viņš zin, kur labāk un taisnāk var izbraukt. Man patika strādāt kopā ar viņiem. Bija interesanti, lai arī neiztikām bez ķildām."

Lauris: „Dairis - diezgan ietiepīgs, bet kad vajag saņemties, viss arī notiek. Uldis - mierīgs, strādīgs, ar lielu cīņassparu. Mārtiņš - arī mierīgs, centīgs un liels cīnītājs. Atdos visus spēkus. Par to pārliecinājāmies Ķīnā, kad pēc apbalvošanas ceremonijas viņš spēku izsīkumā zaudēja samaņu."

Par vēl nepateikto

Gunta Rotšteina un Sandra Bremze pēc šīs sezonas ir cieši pārliecinātas, ka arī turpmāk četriniekā viņu puišiem var izdoties daudzsološi starti. Tomēr daudz kas var mainīties, absolvējot vidusskolu. Viņas uzstāj, ka noteikti jāturpina mācīties. Un tad, iespējams, studijas ne vienmēr varētu iet vienā solī ar airēšanu. Turklāt arī pieaugušo kārtā nonākušam jaunietim svarīgs ir arī finansiālais pamats. Bet kamēr pēdējais skolas zvans vēl nākotnē, tikmēr treneres vēl pāris vārdos pasaka nepateikto, par saviem bronzas puišiem: „Lauris - godīgs. Nekad nemānīsies. Nodūris galvu, labāk paklusēs nekā teikts nepatiesību. Viņš izvairās no ekstremālām situācijām, cenšas iztikt bez asumiem un nekašķējas. Strādīgs, vien reizēm attieksmē ar komandas biedriem trūkst despotiskuma šā vārda pozitīvā nozīmē. Uldis - mierīgs un strādīgs. Dairis - vēl nepateicām, ka bieži atgādinām: ikviens ir talantīgs, vien dotības ir filigrāni jāizkopj. Apzinās savu vērtību. Nereti šķiet, ka vieniniekā viņam būtu vieglāk. Mārtiņš - interesants airētājs, interesants cilvēks. Necenšas lekt acīs, jebkurā situācijā atradīs diplomātisku risinājumu. Viņam ir konkrēti mērķi dzīvē."

Nāks pavasaris, un tiklīdz ledus būs aizgājis līdz jūrai, airētāji ar nepacietību sagaidīs īsto mirkli, lai pirmoreiz izietu uz ūdens. Latvijas jauniešu bronzas četrinieks ziemā būs izkaluši jaunus plānus. Atliks vien tos realizēt.

Māra JURŠEVICA

Vizītkartes

Lauris Šīre

airētājs

Dzimis           1989. gada 11. jūlijā Saldū

Augums, svars        1,98 m, 85 kg

Mācījies un mācās Rubas pamatskolā, Murjāņu Sporta ģimnāzijā

Airēšanā       no 2004. gada, kad mācījās 9. klasē

Treneres       Sandra Bremze un Gunta Rotšteina

Nozīmīgākie sasniegumi  2007. gada pasaules jauniešu čempionātā 3. vieta

Vaļasprieks  auto

Dairis Adamaitis

airētājs

Dzimis           1989. gada 4. martā Dobelē

Augums, svars        1,96 m, 100 kg

Mācījies un mācās Auces vidusskolā, Murjāņu Sporta ģimnācijā

Airēšanā       no 9. klases

Treneres       Sandra Bremze un Gunta Rotšteina

Nozīmīgākie sasniegumi  pasaules jauniešu čempionāta bronzas medaļa, Baltijas čempiona tituls

Vaļasprieks  dziedāšana, rokasbumbas spēlēšana

Uldis Odiņš

airētājs

Dzimis           1989. gada 29. decembrī Cēsīs

Augums, svars        1,98 m, 97 kg

Mācījies un mācās Naukšēnu vidusskolā, Murjāņu Sporta ģimnāzijā

Airēšanā       kopš 2005. gada 1. septembra

Treneres       Gunta Rotšteina un Sandra Bremze

Nozīmīgākie sasniegumi  pirmajā treniņu gadā 19. vieta pārairu divniekā pasaules jauniešu čempionātā Amsterdamā, 3. vieta pārairu četriniekā pasaules jauniešu čempionātā Pekinā, 1. vieta divus gadus Baltijas čempionātā

Vaļasprieki   ļoti patīk braukt ar motociklu

Mārtiņš Pēterfelds

airētājs

Dzimis           1989. gada 30. novembrī Ogrē

Augums, svars        1,90 m, 84 kg

Mācījies un mācās Ogres 1. vidusskolā, Pumpuru vidusskolā, Murjāņu Sporta ģimnāzijā

Treneres       Sandra Bremze un Gunta Rotšteina

Nozīmīgākie sasniegumi  3. vieta 2007. gada pasaules jauniešu čempionātā

Vaļasprieki   lasīt ļoti vecas grāmatas