twitter facebook instagram

Dāvis Indrāns — jaunās paaudzes kapteinis?

09.Apr.2018 - Ieva Runge

Numurs: 
335
Dāvis Indrāns — jaunās paaudzes kapteinis?

Latvijas futbola izlasē pilnā sparā rit paaudžu maiņa — gada laikā mūsu valstsvienības krāsas pirmo reizi aizstāvējuši 15 jauni futbolisti. Jau pērn valsts galvenajā komandā debitēja deviņi futbolisti, turklāt uzreiz pieci no viņiem kļuva par pamatsastāva spēlētājiem. Šogad šis process turpinās — februārī valstsvienībā debitēja vēl seši spēlētāji. Latvijas izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs īpašas uzslavas veltījis pussargam Dāvim Indrānam, saucot viņu par iespējamo nākotnes valstsvienības kapteini.

DEBITANTU GADS

Pagājušajā vasarā par īstu debitantu maču kļuva Latvijas izlases tikšanās ar Eiropas čempioniem portugāļiem, kad mūsu valstsvienības galvenais treneris Aleksandrs Starkovs sūtīja laukumā četrus šāda līmeņa maču iesācējus — FK Ventspils aizsargs Ņikita Koļesovs un pussargs Jevgeņijs Kazačoks no Jūrmalas Spartaka tika iekļauti pat starta vienpadsmitniekā, bet pussargi Dāvis Indrāns no FK Metta/LU un spartakietis Edgars Vardanjans iesaistījās spēlē uz maiņu. Ļoti zīmīga bija arī nākamā atlases spēle Ungārijā, kad mūsu vidējās līnijas centra pussargu trio veidoja debitanti Indrāns, Kazačoks un Vardanjans. Ne visi no izlases debitantiem bija nepieredzējuši jaunekļi — pērn par valstsvienības pamata kreisās malas aizsargu kļuva Rīgas Futbola skolas pārstāvis Aleksandrs Solovjovs, kurš tikko nosvinējis jau savu 30. dzimšanas dienu. Vēl pasaules čempionāta atlases mačos nedaudz uzspēlēja arī Roberts Uldriķis un Daniils Ulimbaševs no RFS, bet pāris pārbaudes mačos pērn laukumā tika FK Jelgava aizsardzības balsts Mārcis Ošs un liepājnieku pussargs Dmitrijs Hmizs.

Savukārt šogad Starkovs turpināja uzņemto kursu uz valstsvienības paaudžu maiņu, februāra pārbaudes mačā ar Dienvidkoreju (zaudējums 0:1) dodot iespēju debitēt valsts galvenajā komandā uzreiz sešiem futbolistiem. Pieredzējušākais no viņiem bija 29 gadus vecais vārtsargs Kaspars Ikstens, kurš jau gadiem regulāri tika aicināts uz valstsvienību, taču tikai šogad ieguva iespēju arī iziet laukumā. Mačā ar Dienvidkoreju starta vienpadsmitniekā devās arī jaunais liepājnieks Raivis Andris Jurkovskis, bet otrajā puslaikā laukumā uz maiņu nāca arī Jūrmalas Spartaka pussargs Ingars Sarmis Stuglis, kā arī trīs FK Metta/LU pārstāvji — Vladislavs Fjodorovs, Eduards Emsis un Ņikita Ivanovs (oficiālajās pārbaudes spēlēs ir atļautas sešas maiņas). Taisnības labad gan jāpiebilst, ka šajā mačā nopietnas korekcijas potenciālajā izlases sastāvā ieviesa tas, ka šī spēle notika ārpus oficiālā starptautiskā izlašu maču loga, tāpēc malā palika gandrīz visi mūsu ārzemju klubu spēlētāji (izņemot Rumānijā spēlējošo aizsargu Vitāliju Jagodinski), kā arī savus spēlētājus uz izlasi nepalaida abi mūsu galvaspilsētas stiprākie klubi Riga FC un Rīgas Futbola skola (vienīgais izņēmums bija vārtsargs Ikstens, kurš šoziem pārgāja uz RFS no FK Jelgava). Jebkurā gadījumā šoreiz Starkova spēlētāju izvēle futbola sabiedrībā izraisīja daudzus jautājumus (skaļākais kritiķis bija FK Liepāja galvenais treneris Tamazs Pertija).

STRAUJAIS IZRĀVIENS

Viens no jaunajiem futbolistiem, kurš pērn ātri vien kļuva par valstsvienības pamatspēlētāju, ir 22 gadus vecais centra pussargs Dāvis Indrāns — debijas mačā ar Portugāli viņš iesaistījās spēlē uz maiņu otrā puslaika sākumā, bet pēc tam septiņās no nākamajām astoņām izlases spēlēm Indrāns devies laukumā starta vienpadsmitniekā (maču Fēru salās Dāvis izlaida diskvalifikācijas dēļ). No mūsu jaunajiem tikpat lielu treneru uzticību valstsvienībā izpelnījies vēl tikai ventspilnieku aizsargs Ņikita Koļesovs, kurš kopš debijas izlasē bijis pamatsastāvā visos nākamajos mačos. Tomēr Starkovs tieši Indrānam ir veltījis visglaimojošākos komplimentus, atklājot, ka nākotnē Dāvis varētu kļūt par Latvijas valstsvienības kapteini.

„Indrānam ir tādas rakstura īpašības, lai viņš nākotnē kļūtu par Latvijas izlases kapteini. Domāju, šie mani vārdi viņu nākotnē nesabojās,” decembrī teica Starkovs.

Ņemot vērā, ka pērn Indrānam bija tikai otrā pilnvērtīgā sezona Latvijas virslīgā, turklāt spēlējot ne jau kādā no čempionāta vadošajām komandām, Dāvja straujais progress ir vairāk nekā iespaidīgs.

„Pagājušais gads tiešām bija labs. Protams, bija prieks par izsaukumu uz izlasi un debiju jau pirmajā spēlē. Paldies, izlases treneriem par uzticību, jo uzreiz tiku pie spēles laika. Mačā ar Portugāli sākumā biju rezervē, taču bija liels spēles temps, centra pussargi sāka pagurt, tāpēc jau domāju, ka būs maiņas un kādam centra pussargam būs jāiet laukumā, bet tāpat bija pārsteigums, kad Staņislavs Olijars (Latvijas izlases fiziskās sagatavotības treneris) māja man, lai nāku gatavoties, tad sapratu, ka iešu laukumā,” saka Dāvis Indrāns. „Protams, esmu redzējis trenera labos komentārus, bet neņemu to galvā — ja ir līderības īpašības, tad tās ir jāizmanto. Nevar staigāt pa mākoņiem, ir jānolaižas uz zemes.”

Pēdējā laikā Latvijas izlase gan nelutina savus līdzjutējus un zaudējumu ir daudz vairāk nekā uzvaru, tāpēc līdzjutējiem nekas cits neatliek, kā ar cerībām skatīties uz mūsu futbola jauno paaudzi.

„Rezultāti nav spoži, bet izlasē ir notikusi paaudžu maiņa, daudzi tikai tagad parādās Eiropas kontekstā. Mums ir perspektīva un kaujas spējīga izlase, bet, krājot tās spēles, pieredze palīdzēs arī spēlēt Eiropā.”

ALBERTA SKOLA

Lai gan Dāvis Indrāns plašākas auditorijas uzmanības lokā nonāca, iepriekšējos divus gadus spēlējot virslīgā FK Metta/LU rindās, pirmos soļus futbolā viņš veica Rīgas FK Alberts (vēlāk no kluba atdalījās jauniešu komandas, izveidojoties Jura Docenko futbola skolai Alberts), bet pēc tam Dāvis arī ieguva vērtīgu pieredzi abos titulētākajos Latvijas klubos — FK Ventspils un Rīgas Skonto.

„Futbolā sāku trenēties septiņu gadu vecumā, kad futbols bija topā. Tajā laikā, pirms Euro 2004, visi puikas mūsu rajonā Upesciemā spēlēja futbolu. Mans tētis bija nopietni nodarbojies ar riteņbraukšanu, taču negribēja mani laist riteņbraukšanā. Sāku nodarboties ar futbolu pie trenera Jura Docenko, kurš diemžēl vairs nav starp mums, futbola klubā Alberts. Pēc tam mans treneris bija Artūrs Zakreševskis, uz kuru vienmēr var paļauties, viņš vienmēr īstajos brīžos atradīs pareizos vārdus. Arī vēlāk Ventspilī bija labi treneri, vairāk ar mūsu komandu strādāja Māris Smirnovs. Savukārt Mettā varu teikt paldies Andrim Rihertam un fiziskās sagatavošanās trenerim Jānim Skābardim, bez viņiem es netiktu izlasē. Man ir paveicies strādāt ar daudziem labiem treneriem,” uzskata Indrāns.

Pēc desmit gadu ilgas futbola skološanās FK Alberts un vēlāk JDFS Alberts jauniešu komandās, jau 16 gadu vecumā Indrāns pārcēlās uz FK Ventspils futbola internātu. Divu gadu laikā Indrāns FK Ventspils sastāvā izgāja laukumā arī dažās virslīgas spēlēs, tāpēc viņam ir 2013. un 2014. gada Latvijas čempionu medaļas.

„Ventspils mani noskatīja jauniešu čempionātā. Mans treneris Artūrs Zakreševskis piedāvāja doties pie viņiem uz pārbaudi, kur piedalījās vairāk nekā 30 jauniešu. Pēc piecu dienu treniņiem paliku Ventspilī. Varēju doties arī uz Skonto vai Liepāju, bet Ventspils solīja man nākt pretī skolas jautājumos, lai varētu normāli pabeigt skolu. Tā arī notika. Ventspili atceros tikai ar labām atmiņām,” atceras Dāvis.

Pēc pāris Ventspilī pavadītajiem gadiem Indrāns pārcēlās uz Rīgas Skonto, kur gan aizvadīja tikai vienu sezonu, virslīgā laukumā tiekot tikai uz īsu brīdi dažos mačos. Pa īstam Latvijas virslīgā Dāvis sāka spēlēt 2016. gadā, bet pērn viņš kļuva par pirmo futbolistu vēsturē, kurš, spēlējot Mettā, saņēma uzaicinājumu uz Latvijas valstsvienību.

Skonto izpirka manu līgumu, var teikt, ka apbērēju Skonto, jo tā bija viņu pēdējā sezona virslīgā. Tajā laikā Skonto jau bija problēmas, izjutu, kā ir vairākus mēnešus nesaņemt algu, bet komanda bija ļoti spēcīga, un, lai gan apstākļi nebija tie labākie, treniņu process bija ļoti labs. Skonto treneris bija Tamazs Pertija, viņš motivēja komandu cīņā par čempionu titulu (galarezultātā Skonto togad finišēja otrajā vietā — K. G.). Metta profesionālā ziņā arī bija ļoti tuvu mūsu titulētākajiem klubiem, tur cilvēki ir fanātiķi, treniņu apstākļi arī bija ļoti labi.”

JAUNAIS SUPERKLUBS

Pēc pārliecinošās iekļaušanās valstsvienībā bija skaidrs, ka Indrāns spers nākamo soli karjerā, pārejot uz kādu spēcīgāku komandu. Perspektīvā pussarga izvēle krita uz Rīgas Futbola skolu, kas pērn virslīgā gan finišēja tikai piektajā vietā, taču šogad RFS krietni pastiprinājusi sastāvu un solās būt galvenā favorīte uz valsts čempionu titulu. Par komandas galveno treneri kļuvis lietuviešu treneris Valds Dambrausks, kurš pirms tam visai veiksmīgi vadīja Viļņas Žalgiri, bet RFS rindās ir desmit pašreizējo Latvijas izlases futbolistu. Īpaši iespaidīgi izskatās RFS vidējā līnija, ko papildinājis ne tikai Indrāns, bet vēl divi Latvijas izlases pamatsastāva pussargi — Jevgēņijs Kazačoks no Jūrmalas Spartaka un Gļebs Kļuškins no FK Jelgava.

„Protams, ka mēs esam galvenie favorīti uz titulu, bet čempionāts būs ļoti interesants. Mūsu mērķis ir uzvarēt gan čempionātā, gan iegūt Latvijas kausu. Līdz pēdējam brīdim cerēju tikt uz ārzemēm, bet tas nav tik vienkārši, jāsavāc vairāk spēļu izlasē. Bija piedāvājumi no vairākām Latvijas komandām, bet RFS bija vissimpātiskākais projekts, uzrunāja arī lietuviešu trenera pievienošanās. No konkurences par vietu sastāvā nav jābaidās, izaugsme ir tikai stresa apstākļos. Neviens no mums negrib sēdēt rezervē, tāpēc visi spēlēs ar 120 procentu atdevi.”

Neatkarīgi no straujā progresa Indrāns labi apzinās, ka vēl ir tikai sava futbola ceļa sākumā un ir daudz jāstrādā, lai sasniegtu savus mērķus.

„Visās spēles jomās vēl ir jāpieliek. Izlases mačos redzēju, ka trūkums ir fiziskais spēks, jo Eiropā ir drusku būdīgāki vīri. Jābūt mierīgam un nosvērtam, lai laukumā izdarītu pareizās izvēles un pieņemtu labākos lēmumus,” saka Indrāns.

„Mans tuvākā laika mērķis ir kļūt par stabilu izlases vērtību, izcīnīt vietu kluba pamatsastāvā un uzvarēt Latvijas čempionātā. Pēc tam gribētu nokļūt Eiropas apritē, nevis vienkārši kaut kur Eiropā, bet kādā TOP 5 čempionātā. Anglijā ir fizisks futbols, man piemērotāka būtu Itālija vai Spānija, tur ir arī siltāks.”

 

Dāvis INDRĀNS

Futbolists

Dzimis: 1995. gada 6. jūnijā Rīgā

Augums: 181 cm

Pozīcija: pussargs

Pirmais treneris: Juris Docenko, Artūrs Zakreševskis

Klubs: RFS

Pārstāvētie klubi: FK Alberts, JDFS Alberts, FK Ventspils, Skonto, FK Metta/LU

Spēles Latvijas izlasē: 8

Debija valstsvienībā: 2017. gada 9. jūnijā (Latvija — Portugāle 0:3, PČ atlase)

 

Futbolistu debija Latvijas izlases oficiālajās spēlēs 2017.—2018. gadā

Šveice—Latvija 1:0, 25.03.2017., PK atlase

Aleksandrs Solovjovs (aizsargs, šobrīd 30 gadu vecs)

Gruzija—Latvija 5:0, 28.03.2017., pārbaudes spēle

Mārcis Ošs (aizsargs, 26)

Latvija—Portugāle 0:3, 09.06.2017., PK atlase

Ņikita Koļesovs (aizsargs, 21)

Jevgeņijs Kazačoks (pussargs, 22)

Dāvis Indrāns (pussargs, 22)

Edgars Vardanjans (pussargs, 24)

Latvija—Igaunija 1:2, 12.06.2017., pārbaudes spēle

Roberts Uldriķis (uzbrucējs, 19)

Latvija—Andora 4:0, 10.10.2017., PK atlase

Daniils Ulimbaševs (pussargs, 26)

Kosova—Latvija 4:3, 13.11.2017., pārbaudes spēle

Dmitrijs Hmizs (pussargs, 25)

Dienvidkoreja—Latvija 1:0, 03.02.2018., pārbaudes spēle

Kaspars Ikstens (vārtsargs, 29)

Raivis Andris Jurkovskis (aizsargs/pussargs, 21)

Vladislavs Fjodorovs (pussargs, 21)

Eduards Emsis (pussargs, 22)

Ingars Sarmis Stuglis (pussargs, 22)

Ņikita Ivanovs (uzbrucējs, 22)

Autori: 
Kristiāns Girvičs