twitter facebook instagram

Dejot Latvijai

26.Nov.2018 - Ieva Runge

Numurs: 
344
Dejot Latvijai

Sporta deju festivālā Baltic Grand Prix, kas notiks Rīgā, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, 15. decembrī pasaules čempionātā jauniešiem Latīņamerikas dejās startēs arī rīdzinieki desmitās klases skolēni Ņikita Toms un Laura Stūraine.

Pāris vēl pērn dejoja junioru grupā un tikai šogad aizvadīja pirmās sacensības jauniešu konkurencē. Pirmais Ņikitas Toma un Lauras Stūraines starts bija Latvijas čempionātā, kur izcīnītas sudraba medaļas, bet otrs šāgada lielākais panākums ir 14. vieta Eiropas čempionātā jauniešiem Latīņamerikas dejās.

Brīvajā brīdī pēc skolas stundām līdz vakara treniņam sastopu smaidošus jauniešus, kuri mierīgi kafejnīcā apēd pa kūciņai pirms kārtējās slodzes. Viņu vaļasprieks ir viņu dzīves daļa jau kopš bērnības. „Kad biju pavisam maza, mēģināju apgūt mākslas vingrošanu,” atceras Laura. „Tā bija vecāku inicatīva sešu gadu vecumā mani aizvest uz sporta deju klubu Dzintars pie vadītājas Ņinas Salgales. Viņa bija tā trenere, kas sagatavoja mani pirmajām sacensībām. Tieši Baltic Grand Prixbija pirmās, ko es kā bērns piedzīvoju. Vēlāk pārstāvēju deju klubu Mirada. Esmu pateicīga par šo dzīves posmu, jo treneri Kirils Aļenovičs-Oševerovs un Aleksandrs Guļko ļoti daudz ar mani strādāja, lai es varētu šobrīd rādīt šādu sniegumu.”

Ņikita kā trīsgadīgs knēvelis sācis nodarbības vingrošanā, bet pēc pāris gadiem, kad puisēns mājās raudāja un galīgi negribēja turpināt, tika aizvests uz Rīgas sporta deju skolas AurumVentspils filiāli. „Mamma stāsta, ka esmu bijis aktīvs puišelis, mājās dejojis, tāpēc viņa nodomājusi, ka dejot man labāk patiks,” stāsta Ņikita. „Gatis Sevels ir mans dejas tēvs, ja tā var teikt.” Ņikita sāka dejot sešu gadu vecumā un nodejoja šai Ventspils klubā astoņus gadus, lielākoties viņš startēja sacensībās, dejojot desmit dejas.

Ceļš uz Rīgu

Pirmā partneres maiņa pēc četru gadu dejošanas sagrieza visas ģimenes dzīvi kājam gaisā, jo meitene bija rīdziniece, un tā katru piektdienu kāds veda Ņikitu uz Rīgu, bet svētdienas vakarā atpakaļ. „Mēs palikām nakšņot pie ģimenes draugiem, treniņi bija piektdien, sestdien un svētdien.” Maršrutā Ventspils—Rīga droši vien nav ceļmalas koka, ko Ņikita un viņa vecāki nepazītu... „Pēc tam divus gadus tāds pats grafiks mums bija ar Lauru.”25. novembrī apritēja trīs gadi, kopš jaunieši dejo kopā. Jau divus gadus pāris pārstāv sporta deju klubu Oro, un viņu galvenais treneris ir Ojārs Bācis. Kad Ņikita pavasarī beidza devīto klasi, vecāki pieņēma lēmumu pārcelties uz Rīgu, jo, augot sportistu līmenim, bija vajadzīgs nopietnāks ikdienas treniņu darbs. Vai nebija žēl aizbraukt no dzimtās Ventspils? „Neesmu aizmirsis Ventspili un vecvecākus, braucam pie viņiem ciemos, bet jāņem vērā, ka Rīga dod vairāk iespēju, un tas, ka nav jābraukā, atvieglo dzīvi,” skaidro dejotājs.

Šis ir pirmais gads, kad jaunieši pievērsušies tikai Latīņamerikas dejām un vairs nepiedalās desmit deju sacensībās. Ņikita uzskata — lai kādu programmu noturētu augstā līmenī, vajag tieši uz to koncentrēties. „Kad es vēl nedejoju ar Lauru, man bija daudz godalgotu vietu Latīņamerikas dejās, kas mani vairāk saista, bet standartdejās pat nebiju pirmajā sešniekā.”

Gan neveiksmes, gan uzvaras motivē

Vai nekad nav licies, ka tas ir par grūtu? Laura groza galvu, sakot, ka nekad nav gribējusi pamest dejošanu, nekad nav ienācis prātā, ka būtu par grūtu vai ka sporta dejas aizņemtu pārāk daudz laika. „Arī milzu sajūsma par kādu panākumu nav bijusi,” viņa atzīst, „jo viss notiek pakāpeniski, reizēm ir labāk, reizēm sliktāk, bet tas viss motivē vēl lielākam darbam.”

Ņikita piekrīt: „Pat pirmās vietas vai kāds īpaši labs rezultāts nenozīmē, ka tagad var atpūsties, jo nu esam visus pārspējuši. Tā nav, strādājam tālāk! Katra uzvara, pusfināli pasaules čempionātos, tas nav no gaisa nokritis, bet panākts ar lielu darbu.”

„Gan labi, gan slikti rezultāti motivē censties vēl vairāk,” paskaidro Laura. „Katrs slikts rezultāts ir kā zīme, ka jādara viss, lai tā vairs nebūtu.”

Kā trenējas sporta dejotāji? Laura Stūraine un Ņikita Toms skaidro, ka, tāpat kā citos sporta veidos, ir aktīvi un mazāk aktīvi treniņi. Svarīga ir tehnika, ko dejotāji nemitīgi slīpē — pēdu darbība, ceļu darbība... Ir izdejošana, kurā pēc kārtas aktīvi tiek dejotas visas dejas kā sacensībās — tas trenē izturību. Vēl ir fiziskās sagatavotības vingrojumi, horeogrāfija, stiepšanās. Svarīgi ir labi iesildīties un atsildīties.

Bez kašķēšanās

Pāris labi iemācījies tikt galā ar uztraukumu, tomēr reizēm stresu radot kādi neparastāki apstākļi vai atmosfēra konkrētajā vietā. Abi cenšas pirms sacensībām koncentrēties uz sevi un partneri un vispār nepievērst uzmanību pārējiem, jo Laura sapratusi: „Tā ir visvieglāk saglabāt iekšējo mieru pirms iziešanas uz laukuma. Es netērēju laiku, pētot citus, bet pārdomāju, ko gribu izdarīt. Mēs nekašķējamies, ja kaut kas nav izdevies, un nepārmetam viens otram, bet cenšamies bijušo aizmirst un strādāt, lai kļūdas neatkārtotos. Kļūdas pārrunājam starp tūrēm, nevis starp dejām.” Vai nav lieliski sportot labas mūzikas pavadījumā? „Ak, jā!” iesaucas Laura. „Mūzika ir tik liela daļa no mūsu dzīves, ka mēs ikdienā to nenovērtējam.”

Pāris vēlas teikt milzīgu paldies vecākiem, jo tik daudz nometņu, treniņu, braucienu, ieguldīti lieli līdzekļi, turklāt vecāki esot lieliski menedžeri, kuri saplāno un saskaņo visu.

Ņikita stāsta, ka nereti stresu rada biežie lidojumi ar pārsēšanos, kur jāpaspēj no viena reisa uz citu. Vistrakāk ir, ja kāda lidmašīna aizkavējas, bet reiz glābiņš ir bijis tieši nākamās lidmašīnas aizkavēšanās, citādi nebūtu paspēts. „Lai nebūtu tādu situāciju, kad tērpi aizlido, bet mēs paliekam, tērpus liekam rokas bagāžā,” aviopasažieres gudrību atklāj Laura. „Kā zināms, Latīņamerikas dejās ir viegli un plāni tērpi, to var izdarīt.”

Matemātika skolā un dejā

Laura un Ņikita nevar tikai dejot, jo viņu pamata darbsir mācības skolā. „Kaut arī nav iespējams ierasties uz visiem pārbaudes darbiem, tomēr parasti es tos nokārtoju konsultācijās un visu paspēju,” stāsta Laura. „Mājas darbus mēs pildām gan lidmašīnās, gan lidostās,” piebilst Ņikita. “Laurai patīk bioloģija un labi padodas matemātika. Arī man patīk matemātika, kas manā skolā ir augstā līmenī, tāpat arī ģeogrāfija, bioloģija un vizuālā māksla. Daudzi brīnās, ka ar tādu treniņu un sacensību slodzi mēs vēl arī labi mācāmies. Kad ierados stāties Poļu vidusskolā un parādīju savu 9. klases liecību, un pastāstīju, kāda līmeņa dejotājs esmu, viņi teica, ka esmu labākais no visiem dejotājiem, kas mācījušies viņu skolā. Kad skatos uz klases biedriem, kuriem pēc skolas ir māja un dators... Es nevaru iedomāties, ka man pēc mācībām būtu visu vakaru jāsēž mājās. Man patīk treniņi, sacensības, ceļojumi.”

Vai matemātika un loģiskā domāšana ir vajadzīga sporta dejās? „Protams!” iesaucas Laura, kurai ir Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas rūdījums. „Matemātiku izmanto, lai skolēniem pasniegtu deju soli, jāzina ceturtdaļas, griezienu apjoms. Ja tā dziļāk ieskatītos, tad dejās ir ļoti daudz matemātikas, kas parastam skatītājam nav saprotams.” Meitene uzsver, ka sporta dejas ir universāls sporta veids, kurā iegūtā pieredze ļautu ātri apgūt citus sporta veidus, jo labi izkopta kustību koordinācija, ritms, disciplīna. „Mums gan nav nemaz laika nekam citam, sporta dejas ir vienlaikus vaļasprieks un darbs. Ja ir brīvs laiks, to pavadām ar ģimeni, pēc iespējas pastaigājoties dabā,” piebilst Ņikita.

Pirms starta

Laura un Ņikita trīs nedēļas pirms pasaules čempionāta Rīgā nolēmuši nestartēt citos deju turnīros, bet veltīt laiku, gatavojoties startam uz Ķīpsalas deju grīdas. Vienlaikus rūpējoties par to, kā viņi izskatīsies, kas arī esot svarīgi. Savu komandu, kas palīdz sagatavot sacensību tērpus, pāris atradis Slovēnijā, tā ir kompānija Vakhner Design. Tad nu turp viņi dodas gan trenēties, gan laikot tērpus. Kurpes gādā Dance Naturals. Stilistu vai frizieri dejotāji algo tikai uz pasaules čempionātiem, jo abiem frizūras veido mammas, bet savu meikapu Laura uzbur pati.

Mērķis, plānotais rezultāts pasaules čempionātā? Ņikita Toms un Laura Stūraine skaidro: „Mēs cenšamies nedomāt par rezultātu, jo tas traucē pilnvērtīgi sagatavoties. Galvenais, lai mēs paši būtu apmierināti ar sniegumu, jo gadās, ka rezultāts ir labs, bet mēs ar savu startu sacensībās pēc savām sajūtam neesam apmierināti. Galvenais ir uz deju grīdas izdarīt maksimālo, lai pats izbaudītu ar prieku savu startu. Mēs esam lepni pārstāvēt Latviju un priecājamies, ka mūsu pirmais pasaules čempionāts jauniešu grupā norisinās Latvijā un vēl tik svarīgā gadā — mūsu valsts simtgadē.”

 

Ņikita TOMS

Sporta dejotājs,gas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskolas 10. klases skolnieks

Laura STŪRAINE

Sporta dejotāja, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 10. klases skolniece

Sporta klubs: Oro

Treneris: Ojārs Bācis

Pāra labākie sasniegumi: 8. vieta 2016. gada pasaules čempionātā junioru 2. grupā Latīņamerikas dejās, 8. vieta 2017. gada pasaules čempionātā junioru 2. grupā 10 dejās, 10. vieta 2017. gada pasaules čempionātā junioru 2. grupā Latīņamerikas dejās,14. vieta 2018. gada Eiropas čempionātā jauniešu grupā Latīņamerikas dejās

Autori: 
Iveta Daine