twitter facebook instagram

Dienvidāfrika, futbols un Latvija

08.Jūl.2010 - Portāla Administrators

Numurs: 
214
7-WC2010-ANALIIZEPL8V6244.jpg

Šonedēļ Dienvidāfrikā beidzas lielais futbola
maratons mēneša garumā - pasaules čempionāta finālturnīrs. Lai gan Latvijas
valstsvienība vēl nekad nav spēlējusi pasaules čempionāta finālturnīrā, nevar
teikt, ka tā mums būtu cita planēta - Latvijas izlase ir tikusies tieši ar pusi
no čempionāta dalībniecēm, tostarp arī trim no četrām pusfinālistēm. Latviešu
futbola draugu labā atmiņā joprojām ir arī mūsu futbolistu dalība Euro 2004 finālturnīrā. Notikumiem
Dienvidāfrikas futbola arēnās seko līdzi arī Latvijas valstsvienības galvenais
treneris Aleksandrs Starkovs.

 

 

Latvijas
valstsvienība vistuvāk pasaules čempionāta finālturnīram tika vēl pirmās
republikas laikā, kad 1938. gada čempionāta atlases turnīrā atradās vienas
spēles attālumā no mērķa. Diemžēl 1937. gada oktobrī izšķirošajā mačā Vīnē
latvieši ar 1:2 piekāpās Austrijas izlasei (ne pārāk godīgi, ka tolaik Latvijas
izlasei bija jāaizvada tikai viena spēle izbraukumā). Tiesa, jau nākamajā
pavasarī notika Austrijas anšluss (to
okupēja Vācija), tāpēc Austrijas vieta atbrīvojās. Mūsdienās šādā situācijā
atbrīvojusies ceļazīme - visticamāk - tiktu piedāvāta attiecīgā pāra
zaudētājiem (piemēram, kad kara dēļ no 1992. gada Eiropas čempionāta
finālturnīra tika izslēgta Dienvidslāvija, tās vieta tika piešķirta attiecīgās
grupas otrajai komandai Dānijai), taču toreiz Starptautiskā Futbola federācija
(FIFA) vienkārši atstāja vienu vietu finālturnīrā brīvu.

Jaunajos
laikos Latvijas futbolisti vairs nav bijuši tik tuvu pasaules finālturnīram - šā čempionāta atlases turnīrā
Latvijas izlase savā grupā ieņēma trešo vietu, paliekot aiz Šveices un
Grieķijas.

 

Pēc trīs mēnešiem Grieķijā

Tieši Grieķijas
izlases gaitas izraisa vislielāko mūsu interesi, jo jau pēc trim mēnešiem mums
atkal būs jākrusto šķēpi ar grieķiem Euro 2012 kvalifikācijas turnīrā.
Dienvidāfrikā grieķi piedzīvoja divus zaudējumus ar vienādu rezultātu 0:2
Dienvidkorejai un Argentīnai, tā ka ar uzvaru pār Nigēriju (2:1) bija par maz,
lai 2004. gada Eiropas čempioni tiktu ārā no grupas. Jau nākamajā dienā pēc
atvadīšanās no turnīra pēc deviņu gadu darba no Grieķijas izlases galvenā
trenera amata atkāpās leģendārais vācietis Oto Rehāgels, kura vadībā grieķi
guva savus lielākos panākumus vēsturē. Šajā čempionātā Grieķijas izlase gan
demonstrēja visai neizteiksmīgu spēli. Rehāgelu jau agrāk kritizēja par to, ka
viņš kavējās ar paaudžu maiņu Grieķijas izlasē, taču šoreiz diez vai to var
pārmest, jo uz Dienvidāfriku aizbrauca tikai pieci Euro 2004 čempioni - rezerves vārtsargs Konstantins Halkiass,
aizsargs Jurks Seitaridis, pussargi Georgs Karagunis un Konstantins Kacuranis,
kā arī uzbrucējs Angels Haristeass. Tagad pie Grieķijas izlases vadības pults
stājies portugāļu treneris Fernandu Santušs, kurš līdz šim strādāja ar grieķu klubu PAOK. Savulaik Santušs trenējis arī
citus vadošos Grieķijas klubus Atēnu AEK
un Panathinaikos, bet šopavasar viņš
tika atzīts par Grieķijas čempionāta desmitgades labāko treneri.

„Grieķijas
izlase šajā čempionātā nospēlēja savā līmenī. Viņiem nebija lielu uzdevumu.
Grieķu rezultāti bija visai pieticīgi, tāpēc tagad notikusi treneru maiņa,
varbūt būs arī paaudžu maiņa. Grūti pateikt, kā tas ietekmēs viņu spēli, bet
mums ir jādomā par savām problēmām. Nevar pārāk noniecināt Grieķijas izlases
spēli - tas jau vien ir liels panākums, ka viņi tika uz finālturnīru.
Atcerēsimies, ka atlases turnīra play-off
spēlēs grieķi izsita visai spēcīgo Ukrainas izlasi. Turklāt grieķi jau arī
nekad nav bijuši finālturnīru favorīti," saka Latvijas valstsvienības galvenais
treneris Aleksandrs Starkovs.

 

Senie draugi

Starkovs arī
izvērtēja mūsu atlases grupas uzvarētāju Šveices izlases startu Dienvidāfrikā -
šveicieši jau pirmajā kārtā sagādāja sensāciju, ar 1:0 apspēlējot Spānijas
izlasi, taču tad ar 0:1 zaudēja Čīlei, bet izšķirošajā mačā par izkļūšanu no
grupas nespēja uzveikt Hondurasas vienību (0:0), neiekļūstot astotdaļfinālā.

„Šveiciešu
spēle ne pārāk patika. Mačā ar Spāniju šveiciešiem ļoti paveicās, jo spāņi
neizmantoja daudzas vārtu gūšanas izdevības. Kad pēdējā mačā vajadzēja uzvarēt
Hondurasu, šveiciešiem pietrūka izdomas, asuma un arī resursu," uzskata
Starkovs.

Jau
septembrī sāksies 2012. gada Eiropas čempionāta atlases spēles. Vai, redzot, ka
Grieķijas izlase Dienvidāfrikā nespīdēja,
bet citi mūsu konkurenti Euro 2012
atlases turnīrā (Horvātija, Izraēla, Gruzija un Malta) nemaz tik tālu nebija
tikuši, var secināt, ka mums ir paveicies ar izlozi?

„Mūsu grupā
tiešām nav Eiropas futbola milžu, bet viss ir jāvērtē nosacīti - jāņem vērā arī
mūsu pašu spēks, futbola infrastruktūra. Mēs jebkurā gadījumā neesam favorīti.
Cita lieta, ka esam pārliecinājušies, ka varam uzvarēt jebkurā mačā. Ar tādu
domu arī ejam laukumā. Pagājušajā ciklā jau uzvarējām Izraēlā, daudz netrūka,
būtu pieveikuši arī Šveici, tāpēc nākamos mačus gaidām ar optimismu," atklāj
Latvijas izlases galvenais treneris.

Mums nepavisan
ne svešas komandas Dienvidāfrikā iekļuva labāko četriniekā - ar Vāciju un
Nīderlandi Latvijas izlase tikās Euro
2004
finālturnīrā, bet Spānija bija mūsu pretiniece Euro 2008 kvalifikācijas sacīkstēs. Mūsu ceļi nav krustojušies
tikai ar Urugvajas futbolistiem.

„Atceroties
mūsu spēles ar šīm komandām, visspēcīgāko iespaidu atstāja Spānijas izlase, kas
ir komanda bez vājām vietām. Spēli ar Vāciju (0:0) mēs atcerēsimies visu mūžu,
bet spēle ar Nīderlandi (0:3) mums bija pēdējā Euro 2004 finālturnīrā, tāpēc pietrūka spēka. Ja jau komandas tika
līdz pusfinālam, tad tās to ir pelnījušas," saka Starkovs.

Urugvajas
futbolisti arī uzskatāmi pierādījuši, ka futbolā lielus panākumus var gūt ne
tikai lielvalstis - Urugvajā dzīvo tikai aptuveni trīsarpus miljoni
iedzīvotāju.

 

Čempionu vilšanās

Šajā
čempionātā vilšanos saviem līdzjutējiem sagādāja vairāki pasaules futbola
grandi - pagājušā pasaules čempionāta finālisti Itālija un Francija pat netika
ārā no grupas.

Šķiet, ka
lielākais pārsteigums bija 2006. gada čempionu itāliešu neveiksme - Squadra Azzuri trijos mačos neguva
nevienu uzvaru, spēlējot neizšķirti 1:1 ar Paragvaju un Jaunzēlandi, kā arī
zaudējot 2:3 Slovākijai. Jau pirms turnīra bija zināms, ka pēc čempionāta darbu
ar izlasi beigs Marčelo Lipi, kura vietu ieņems ilggadējais Florences Fiorentina treneris Čezāre Prandeli.
Dienvidāfrikas izgāšanās liela loma bija arī vairākiem pagājušā čempionāta
varoņiem ar tā turnīra vērtīgāko spēlētāju Fabio Kanavaro priekšgalā. Itālijas
izlases kapteinis šosezon jau visai nepārliecinoši izskatījās kluba Juventus rindās, nekas nemainījās arī
Dienvidāfrikā. Tikai vienu puslaiku šajā čempionātā aizvadīja vārtsargs Džanluidži
Bufons, kuram par sevi atgādināja vecie savainojumi, tāpat tikai puslaiku
nospēlēja arī pussargs Dženāro Gatuzo. Tomēr lielākās problēmas itāliešiem
radīja radoša pussarga trūkums - Andrea Pirlo traumas dēļ izlaida pirmās divas
spēles, iznākot laukumā tikai uz maiņu pēdējā spēlē ar Slovākiju, kad jau bija
grūti sasmelt izlieto ūdeni. Pirlo
prombūtnē itāliešiem trūka radošā gara uzbrūkošajās darbībās, jo tā arī
neatradās neviens spēlētājs, kurš varētu uzņemties klasiskā 10. numura jeb -
kā Itālijā saka - fantasistas
funkcijas. Agrāk itāliešiem šajā pozīcijā nekad netrūka meistaru - iepriekšējos
turnīros tādi bija Frančesko Toti un Alesandro del Pjero, vēl agrāk - Roberto
Badžo.

Ar vēl
skaļāku blīkšķi no Dienvidāfrikas atgriezās 2006. gada vicečempioni
franči, kas izcīnīja tikai vienu punktu - Urugvaja 0:0, Meksika 0:2,
Dienvidāfrika 1:2. Tomēr franču neveiksmi grūti nosaukt par lielu pārsteigumu -
ja komanda četrus gadus vairāk mokās uz laukuma nekā spēlē, tad tā ir tikai likumsakarība,
ka arī finālturnīrā nekas nemainīsies. Neaizmirsīsim, ka franči arī ieguva
ceļazīmi uz Dienvidāfriku ar lielu skandālu, kad izšķirošajā atlases turnīra play-off mačā ar Īriju papildlaikā guva
vārtus pēc Tjerī Anrī acīm redzamas spēles ar roku. Domāju, ka pēc Francijas
izlases izgāšanās finālturnīrā daudzi secināja, ka pasaulē tomēr ir taisnība.
Turklāt jau Dienvidāfrikā nāca gaismā arī Francijas izlases iekšējie konflikti -
pēc zaudējuma Meksikai franču uzbrucējs Nikolā Anelka ļoti rupjā veidā
aizsūtīja treneri Raimonu Domeneku vienu
māju tālāk
. Saprotams, ka Anelka par šādu izlēcienu tika aizsūtīts mājās,
bet pārējie Francijas izlases futbolisti, protestējot pret to, boikotēja vienu
treniņu. Vēlāk agrāk slavenais Francijas izlases aizsargs Liliāns Tirāms
aicināja šīs akcijas galveno organizatoru izlases kapteini Patrisu Evrā uz
visiem laikiem izslēgt no valstsvienības. Jau pirms čempionāta bija zināms, ka
Domeneks vairs neturpinās darbu ar izlasi, taču pēc šāda farsa amatu bija
spiests pamest arī Francijas Futbola federācijas prezidents Žans Pjērs Eskalets.
Turklāt Domenekam ar Eskaletu arī bija jādodas sniegt skaidrojumus par
notikumiem Dienvidāfrikā speciāli izveidotai Francijas parlamenta komisijai.
Tagad Francijas futbola godu būs jāmēģina atjaunot bijušajam izlases aizsargam
un Bordeaux trenerim Lorānam Blānam,
kurš ieņēmis Domeneka vietu.

 

Grūtais trenera arods

Cerētos
panākumus Dienvidāfrikā neguva arī abi Dienvidāfrikas milži - Brazīlija un
Argentīna. Pieckārtējā pasaules čempionvienība Brazīlija pārliecinošā stilā
tika līdz ceturtdaļfinālam, kur ar 1:2 zaudēja Nīderlandei. Par šā mača
antivaroni kļuva pussargs Felipe Melo, kurš pirmajā puslaikā gan izcēlās ar
lielisku rezultatīvu piespēli Robiņju, taču drīz pēc pārtraukuma raidīja bumbu
savos vārtos, bet īsi pēc tam arī uz līdzenas vietas nopelnīja noraidījumu. Šis
zaudējums maksāja darbu Brazīlijas izlases galvenajam trenerim Dungam, kuram
trenera amatā neizdevās atkārtot spēlētāja karjerā sasniegto - 1994. gadā Dunga
kapteiņa godā aizveda komandu līdz pasaules čempionu titulam. Daudzi brazīlieši
nebija apmierināti, ka Dungas vadībā pentakampeoni
demonstrē pārāk pragmatisku futbolu, kas nekādi neatbilst sambas futbola
tradīcijām. Pēc neveiksmes Dungam arī nepiedeva viņa lēmumu neiekļaut izlasē
slaveno Ronaldiņju.

Lielu
rezonansi Dienvidāfrikā izraisīja arī Argentīnas izlases spēle. Daudzi
apšaubīja skandalozā Djego Maradonas trenera talantu, bet viņa vadītā komanda
vienā elpas vilcienā izkļuva līdz ceturtdaļfinālam, taču tur piedzīvoja pilnīgu
fiasko, ar 0:4 zaudējot Vācijas izlasei. Izšķirošajā mačā ne ar ko nespēja
izcelties argentīniešu līderis Lionels Mesi, bet Maradona ceturtdaļfinālā
vispār neizlaida laukumā Itālijas čempionvienības un Čempionu līgas uzvarētāju
Milānas Inter uzbrukuma līderi Djego
Milito. Neatkarīgi no tā dzimtenē Maradona neizpelnījās lielu kritiku, bet
komandu Buenosairesā sagaidīja kā varoņus.

Pavisam citā
noskaņā dzimtenē sagaidīja zvaigžņoto Anglijas izlasi. Lai gan pirms čempionāta
daudzi uzskatīja, ka šoreiz angļiem itāliešu trenera Fabio Kapello vadībā būs pa
spēkam pacīnīties par visaugstākajām vietām, britu zvaigznes demonstrēja ļoti
pelēcīgu sniegumu. Pagalam neveiksmīgu turnīru aizvadīja Anglijas premjerlīgas
labākais futbolists Veins Rūnijs. Angļi ne bez problēmām tika līdz
astotdaļfinālam, kur piedzīvoja kaunpilnu sakāvi mačā ar principiālajiem
pretiniekiem Vāciju - 1:4. Šī spēle gan izvērtās par čempionāta galveno
skandālu, jo pirmajā puslaikā, kad rezultāts bija 1:2, angļi panāca
izlīdzinājumu, bet urugvajiešu tiesnešu brigāde ar Horhi Lariondu priekšgalā
nepamanīja, ka pēc Frenka Lemparda sitiena bumba par kādu pusmetru šķērsojusi
vārtu līniju.

Ļoti rupja
kļūda tika pieļauta arī citā astotdaļfināla spēlē Argentīna - Meksika (3:0),
kad argentīnietis Karloss Tevezs rezultātu atklāja, atrodoties vairākus metrus
aizmugures stāvoklī. Pēc šādiem skandāliem

arvien
biežāk izskan aicinājumi arī futbolā izmantot video atkārtojumu palīdzību.

„Tiesāšana ir
ļoti grūta lieta. Visi kļūdās - gan tiesneši, gan spēlētāji. Vienīgi atšķiras
atbildība - ja kļūdās spēlētājs, tad viņš pats arī cieš, bet tiesneša kļūdas
iespaido citus. Video ieviešanā galvenā problēma ir panākt, lai visos līmeņos
būtu vienādi noteikumi - lai, piemēram, arī Rēzeknē būtu nodrošināta iespēja
izmantot videotehniku. Tā ir problēma. Pagājušajā sezonā Eiropas līgā jau tika
izmantots cits piegājiens, kad spēlē piedalās pieci tiesneši," skaidro
Starkovs.

Jāpiebilst,
ka dažos sporta veidos (piemēram, tenisā vai hokejā) jau ir tāda prakse, ka
augstākā līmeņa mačos tiesneši izmanto video un datortehnikas palīdzību.

Kristiāns
GIRVIČS

 

Latvijas valstsvienības spēles ar 2010. gada
Pasaules kausa dalībvalstīm

ASV 0:1 (0:1), PS*

28.05.2006.
Hartforda, 24 636 skatītāju

Vārtus guva:
Makbraids 43.

Brazīlija 0:3 (0:1), PS

26.09.1999.
Kuritiba, 30 000 skatītāju

Vārtus guva:
Alekss 27., Roberto Karloss 53., Ronaldo 73.

Dānija 0:0, PČ** atlase

12.08.1992.
Rīga, 8 800 skatītāju

Dānija 0:2 (0:0), PČ atlase

14.04.1993.
Kopenhāgena, 29 000 skatītāju

Vārtus
guva: Vilforts 68., Strudāls 76.

Dānija 0:2 (0:2), EČ*** atlase

06.06.2007.
Rīga, 7 500 skatītāju

Vārtus
guva: Romedāls 15., 17.

Dānija 1:3 (0:2), EČ atlase

17.10.2007.
Kopenhāgena, 19 004 skatītāju

Vārtus
guva: Gorkšs 80. - Dāls Tomasons 7. (no 11 m), U. Laursens 26., Romedāls 89.

Dienvidkoreja 0:1 (0:0), PS

22.01.2010.
Malaga (Spānija)

Vārtus
guva: Kims Jasuns 56.

Gana 0:1 (0:0), PS

05.05.2010.
Londona (Anglija), 8 108 skatītāju

Vārtus
guva: Ovusu-Obeije 88.

Grieķija 0:0, EČ atlase

31.03.1999.
Rīga, 5 000 skatītāju.

Grieķija 2:1 (1:1), EČ atlase

09.06.1999.
Atēnas, 15 000 skatītāju

Vārtus
guva: Verpakovskis 24., Zemļinskis 90. (no 11 m) - Niniadis 38. (no 11 m)

Grieķija 0:2 (0:1), PČ atlase

10.09.2008.
Rīga, 8 600 skatītāju

Vārtus
guva: Gekass 10. 49.

Grieķija 2:5 (2:1), PČ atlase

10.10.2009.
Atēnas, 19 800 skatītāju

Vārtus
guva: Verpakovskis 12., 40. - Gekass 4., 47. (no 11 m), 57., 90+1., Samarass
73.

Japāna 2:2 (0:1), PS

08.10.2005.
Rīga, 6 500 skatītāju

Vārtus
guva: Rimkus 77., Rubins 89. - Takahara 5., Š. Nakamura 53. (no 11 m)

Hondurasa 1:2 (1:1), PS

15.11.2009.
Tegucigalpa, 33 000 skatītāju

Vārtus
guva: Koļesničenko 45. - Kostlijs 42., Velkoms 87.

Nīderlande 0:3 (0:2), EČ
finālturnīrs

23.06.2004.
Braga, 27 904 skatītāju

Vārtus
guva: van Nistelrojs 27. (no 11 m), 35., Makajs 84.

Portugāle 1:3 (0:1), EČ atlase

09.10.1994.
Rīga, 5 400 skatītāju

Vārtus
guva: Miļevskis 87. - Žoao Pintu 31., 69., Figu 70.

Portugāle 2:3 (0:3), EČ atlase

03.06.1995.
Portu, 40 000 skatītāju

Vārtus
guva: Rimkus 50. 73. - Figu 5., Sekretario 19., Oliveira 21.

Portugāle 0:2 (0:0), PČ atlase

04.09.2004.
Rīga, 9 500 skatītāju

Vārtus
guva: Krištianu Ronaldu 57., Pauleta 58.

Portugāle 0:3 (0:2), PČ atlase

12.10.2005.
Portu, 35 000 skatītāju

Vārtus
guva: Pauleta 19., 21., Hugi Viana 85.

Slovākija 1:3 (0:1), PS

04.02.2000.
Pafosa (Kipra)

Vārtus
guva: Štolcers 85. - Kisels 30., Mintals 48., Babničs 52.

Slovākija 1:4 (1:0), PČ atlase

09.10.2004.
Bratislava, 13 025 skatītāju

Vārtus
guva: Verpakovskis 3. - Nemets 46., Reiters 50., Karhans 55., 87.

Slovākija 1:1 (0:1), PČ atlase

07.09.2005.
Rīga, 8 800 skatītāju

Vārtus
guva: Laizāns 74. - Viteks 35.

Slovēnija 0:1 (0:0), EČ atlase

14.10.1998.
Maribora, 6 000 skatītāju

Vārtus
guva: Udovičs 85.

Slovēnija 1:2 (1:2), EČ atlase

05.06.1999.
Rīga, 2 500 skatītāju

Vārtus
guva: Pahars 18. - Zahovičs 25., 39. (no 11 m)

Slovēnija 1:0 (1:0), PS

31.03.2004.
Celje, 4 500 skatītāju

Vārtus
guva: Verpakovskis 36.

Spānija 0:0, PČ atlase

23.09.1992.
Rīga, 8 200 skatītāju

Spānija 0:5 (0:1), PČ atlase

16.12.1992.
Sevilja, 19 000 skatītāju

Vārtus
guva: Bakero 49., Gvardiola 51., Alfonso 79., Begiristains 81., 82.

Spānija 0:2 (0:1), EČ atlase

02.06.2007.
Rīga, 10 000 skatītāju

Vārtus
guva: Vilja 45., Havi 61.

Spānija 0:2 (0:1), EČ atlase

12.09.2007.
Ovjedo, 32 000 skatītāju

Vārtus
guva: Havi 13., Fernando Toress 86.

Šveice 0:1 (0:0), PS

02.04.1997.
Lucerna, 9 100 skatītāju

Vārtus guva:
Kuncs 90.

Šveice 1:2 (0:0), PČ atlase

11.10.2008.
Sanktgallene, 18 000 skatītāju

Vārtu guva:
D. Ivanovs 71. - Frejs 63., N`Kufo 73.

Šveice 2:2 (0:1), PČ atlase

09.09.2009.
Rīga, 9 000 skatītāju

Vārtus guva:
Cauņa 62., Astafjevs 75. - Frejs 43., Derdijoks 80.

Vācija 0:0, EČ finālturnīrs

19.06.2004.
Portu, 22 344 skatītāju

Ziemeļkoreja 1:1 (0:1), PS

26.12.2005.
Puketa (Taizeme)

Latvijas
izlasei vārtus guva: Karlsons 65.

Ziemeļkoreja 2:1 (2:0), PS

30.12.2005.
Puketa (Taizeme)

Latvijas
izlasei vārtus guva: Karlsons 38., Prohorenkovs 40.

*PS - pārbaudes
spēle

**PČ - pasaules
čempionāts

***EČ - Eiropas
čempionāts

 

Visi pasaules čempioni

1930.
Urugvaja

1934.
Itālija

1938.
Itālija

1950.
Urugvaja

1954. VFR

1958. Brazīlija

1962.
Brazīlija

1966.
Anglija

1970.
Brazīlija

1974. VFR

1978.
Argentīna

1982.
Itālija

1986.
Argentīna

1990. VFR

1994.
Brazīlija

1998.
Francija

2002.
Brazīlija

2006.
Itālija