twitter facebook instagram

Dubultčempioni no 9. klases

19.Nov.2014 - Ieva Runge

Numurs: 
296
Dubultčempioni no 9. klases

Varens gads... Divi Latvijas junioru čempionu tituli, desmitā vieta pasaules čempionātā. Bet sezona vēl nav galā. Decembrī daugavpiliete Marija Dolgopolova un Romāns Dobrecovs no Maltas atkal stāsies starmešu gaismā uzmanības krustpunktā.

Šāgada vērienīgajā sporta deju festivālā Baltic Grand Prix, kas no 19. līdz 21. decembrim notiks Rīgā, Starptautiskajā izstāžu centrā, Ķīpsalā, vienas no galvenajām sacensībām būs pasaules čempionāts junioriem standartdejās. Savam valsim, tango, kvikstepam un pārējām dejām centīgi gatavojas Rēzeknes deju kluba Viva jaunieši, Latvijas čempioni junioru II grupā Romāns Dobrecovs un Marija Dolgopolova.

DRAUGS UN TRAMVAJS

„Viss sākās, kad man bija seši gadi,” atceras Romāns Dobrecovs. „Biju bērnudārznieks, un mans labākais draugs dejoja sporta dejas. Ieraugot, cik labi mans draugs kustējās, man arī sagribējās. Protams, mammai nebija izvēles, tajā pašā dienā es arī aizgāju uz savu pirmo deju treniņu.”

Marija pārtrumpo Romānu, jo sākusi dejot agrāk: „Triju gadu vecumā vecmāmiņa aizveda mani uz estrādes deju kolektīvu Avotiņš. Tomēr septiņu gadu vecumā vadītāja mani atskaitīja no kolektīva, jo es baidījos braukt viena pati ar tramvaju uz nodarbībām un bieži tās neapmeklēju.” Liktenīgās bailes no vientuļajiem braucieniem ar tramvaju meiteni aizvirzīja uz sporta dejām. „Mamma aizveda mani uz sporta deju klubu Sikspārnis, tas vienkārši bija tuvu skolai.”

Dažkārt vecāki ir tie, kuri nosaka, ar kādu sporta veidu jānodarbojas, kaut arī bērniem tas nepatīk. „Man dejošanā patīk praktiski viss!” tik sajūsmināta un pārliecināta ir Marija Dolgopolova. Romāns piebalso, ka ne tikai sacensības, bet arī treniņu norise ir aizraujoša, prieks ir par katru mirkli, kad izdodas uzlabot savu sniegumu un pilnveidot sevi fiziski.

93 KILOMETRUS UZ IKVAKARA TRENIŅU

Marijas izvēle, ņemot vērā to, ka viņa dzīvo Daugavpilī, bet treniņi notiek Rēzeknē, ir pat varonīga: „Visa mana ģimene ir iesaistīta dejošanā. Tētis palīdz man tikt uz treniņiem, kuri notiek gandrīz 100 kilometrus no Daugavpils. Mamma palīdz īstenot dzīvē manas kleitu un dažreiz arī frizūru idejas. Tā kā pārsvarā Latvijas deju dzīve ir koncentrēta Rīgā, kur dzīvo mans vecākais brālis, viņam arī bieži nākas man palīdzēt,” skaidro jaunā dejotāja. Pāra treniņu režīms mainās atkarībā no tā, kad ir sacensības, bet pārsvarā nodarbības notiek 4—5 reizes nedēļā. „Diemžēl mēs nevaram pavadīt deju zālē tik daudz stundu, cik gribētos,” skaidro Marija. „Tas tāpēc, ka ceļš man aizņem ļoti daudz laika un, atgriežoties mājās, spēka pietiek, tikai lai aizietu līdz gultai, bet mājasdarbus, ja godīgi, es pildu pa ceļam uz mājām.”

Pāra trenere Ilona Kalniņa, vaicāta par jauniešiem, uzsver, ka sporta dejas ir komandas darbs: Bez vecāku, treneru un sponsoru atbalsta sasniegt augstus rezultātus dejotājiem nav iespējams. Protams, ka galvenais ir jauniešu vēlēšanās un mērķtiecība kaut ko sasniegt.”

Par Romāna un Marijas gribasspēku un mērķtiecību treneri ir pārliecinājušies dažādās dzīves situācijās. Pirms Latvijas čempionāta 10 dejās saslima Marija, Prāgā ceļgala trauma bija Romānam, taču bērni, pārvarot grūtības, māk savākties jebkurā dzīves situācijā un parādīt vajadzīgajā brīdī savu labāko sniegumu,” uzslavē trenere. Fiziskā slodze sporta dejās ir liela, taču mūsu pāris ir gatavs smagi strādāt.”

PLUS PIECI SPRINTI

Sacensībās desmit dejās jānodejo piecas standartdejas un piecas ļoti enerģiskās Latīņamerikas dejas. Tas ir kā noskriet piecus sprintus pēc kārtas. Fiziskā slodze ir tik liela, ka reti kurš spēj to izturēt. Debitējot pasaules čempionātā Spānijā, Marija un Romāns ieņēma 10. vietu 30 pāru konkurencē, kas ir labs sasniegums, bet divkārtējiem Latvijas čempioniem šķiet, ka viņi var nodejot vēl labāk.

Ko par smago darbu saka paši jaunieši? Pats svarīgākais ir pierādīt sev, ka es to varu izdarīt, ka varu būt labāks par citiem un rādīt dejas skaistumu. Protams, uzvaras sacensībās mudina trenēties un attīstīt sevi vēl vairāk,” ar tādu kā spītību nosaka Romāns Dobrecovs. „Tās emocijas, kuras esmu guvusi dejojot, ir vārdiem neaprakstāmas,” stāsta Marija. „Protams, ka visspilgtākās un priecīgākās emocijas ir saistītas ar abām uzvarām Latvijas čempionātos.” Romāns, atceroties pirmo uzvaru Latvijas čempionātā, piebilst: „Es līdz pēdējam brīdim nevarēju noticēt, ka mēs to izdarījām! Mums pirms tam bija dažādas veselības problēmas, bet, neskatoties uz to, nodejojām tai brīdī savu labāko dejojumu.”

DIVKĀRŠA MĒRĶTIECĪBA

Romāns Dobrecovs un Marija Dolgopolova kopā dejo tikai nedaudz vairāk par gadu — no aizpagājušā gada jūlija. „Roma piedāvāja man dejot kopā, kad viņa partnere personisku iemeslu dēļ aizgāja no dejām,” stāsta Marija. „Tā man bija grūta izvēle, jo ar iepriekšējo partneri mēs kopā dejojām sešus gadus — kopš pašas bērnības — un mums bija izveidojušās labas savstarpējās attiecības. Partnera maiņas dēļ nācās mainīt arī trenēšanās vietu un braukāt no Daugavpils uz Rēzekni, patiesībā sākumā man bija grūti pierast, ka treniņi notiek citā pilsētā. Tagad savu izvēli es nenožēloju. Izrādās, ka Roma ir jautrs, sabiedrisks un ļoti talantīgs puisis. Ar viņu mums ir kopīgs mērķis — nepārtraukti attīstīties un virzīties uz priekšu,” secina dejotāja.

Savukārt Romāns piebilst: „Tieši tas, ka dejošanā ir jārēķinās ar otru, šo procesu padara grūtāku. Mana deju partnere ir ļoti mērķtiecīga, tāpēc mums ir labi panākumi. Protams, gadās arī strīdi, bet mēs cenšamies uzklausīt un saprast viens otru.”

Nav noslēpums, ka sporta dejas ir dārgs sporta veids, jo lielas izmaksas ir saistītas ar dejotāju tērpiem. „Jā, bet, manuprāt, finansiālais stāvoklis nav tik svarīgs kā gribasspēks un ieguldītais darbs,” prāto Romāns. Abu galvenie sponsori ir vecāki, kuriem viņi ir ļoti pateicīgi. Sagatavoties pasaules čempionātam Spānijā Romānam palīdzējusi Rēzeknes pilsētas dome, pāri atbalstīja arī Latvijas Sporta deju federācija. Šajās sacensībās piedalījās 30 labākie dejotāji. „Tur es ieguvu neaizstājamu pieredzi,” svarīgi piebilst Marija.

PACELTAIS TĒTIS

Protams, neviena sportista dzīve nenorit gludi un nav gluži bez neveiksmēm, arī abiem jauniešiem ir bijušas neveiksmes. Pārim lielākās bēdas un raizes sagādājusi veselība. Romāns nevar izmest no prāta kādu nepatīkamu izgāšanos ārzemēs, jo veselības dēļ nācies izstāties no sacensībām. Savukārt citas svarīgās sacensības gājušas gar degunu, kad Marijai bijusi augsta temperatūra.

Vai abiem skolēniem dejošana ir sagādājusi arī kādus jautrus un smieklīgus mirkļus? „Tādi mums atgadās diezgan bieži,” Marijai iedzirkstas acis. „Manuprāt, smieklīgākais notikums bija Latvijas šāgada standartdeju čempionātā. Mūsu treneris Kristaps bija tik ļoti priecīgs par mūsu uzvaru, ka, ieskrienot zālē no prieka apskāva un pacēla gaisā manu tēti, kurš ir gandrīz divas reizes lielāks par pašu Kristapu..!”

Lai gan sportisti ir tikai piecpadsmitgadīgi pusaudži, mūsu sarunā par sporta dejām veltīto laiku, kas nozīmē diezgan skarbus treniņus, un arī par sacensībām, kas atņem nedēļas nogales, jūtama pieaugušu cilvēku neatlaidība. „Mans mērķis ir kļūt par pasaules čempionu. Savu dzīvi nevarētu iedomāties, sēžot pie datora vai guļot gultā — tas nav mans dzīves stils,” pārliecinoši saka Romāns. „Dejošana man ir ļoti svarīga, un pēc kāda laika es gribētu kļūt par pedagogu un mācīt dejot citiem,” puisis jau izlēmis. Marija atzīstas, ka par savu nākotnes profesiju vēl nedomā, bet arī gribētu to saistīt ar dejām.

 

Marija DOLGOPOLOVA

Skolniece, dejotāja

Dzimusi: 1999. gada 30. maijā

Mācās: Daugavpils Saskaņas pamatskolas 9. klasē

Vaļasprieki: ceļošana, deju tērpu modelēšana

 

Romāns DOBRECOVS

Skolnieks, dejotājs

Dzimis: 1999. gada 11. martā

Mācās: Rēzeknes novada Maltas vidusskolas 9. klasē

Vaļasprieki: ceļošana, sports

 

Deju klubs: Rēzeknes Viva

Treneri: Ilona Kalniņa, Kristaps Kalniņš

Lielākie sasniegumi: 2014. gada Latvijas čempioni 10 dejās junioru II grupā; 2014. gada Latvijas čempioni standartdeju programmā junioru II grupā; 2014. gada 10. vietas ieguvēji 10 deju programmā junioru II grupā WDSF pasaules čempionātā

Autori: 
Iveta Daine