Duču un velna duču četrinieks

Latvijas smaiļotāju četrinieks Sporta redakcijas uzmanību pievērsa pēc startiem Eiropas čempionātā, kas jūnija pēdējās dienās notika Pontevedrā (Spānija), izcīnot 6. vietu 500 metru un 7. vietu 200 metru distancē.
Šajās sacensībās vēl netika dalītas ceļazīmes uz Pekinas olimpiskajām spēlēm, taču par nopietnu pieteikumu četrgades cikla noslēdzošajai virsotnei 2008. gadā to varētu uzskatīt visnotaļ droši. Izšķirīgie starti, lai varētu piedalīties olimpiādē, notiks no 8. līdz 12. datumam Duisburgā (Vācija), kur risināsies pasaules čempionāts. Pirmo sešu vietu ieguvēji uzreiz iegūs ceļazīmes uz olimpiskajām spēlēm, savukārt vēl divu vietu ieguvējus uzzināsim nākamgad Eiropas čempionātā Milānā (Itālija).

Iepazīsimies!
Latvijas smaiļotāju četriniekā ir trīs rīdzinieki un viens limbažnieks. Ronalds Stālmanis dzimis 1981. gada 12. februārī, Krists Straume - 1986. gada 13. maijā, Aleksejs Rumjancevs - 1986. gada 13. februārī. Savukārt Kristaps Zaļupe - 1976. gada 12. jūlijā. Pirmie trīs ir no Rīgas, kur viņu treneris bērnu un jaunatnes sporta skolā Rīdzene ir Aigars Aglenieks. Savukārt Zaļupe nāk no Limbažiem, no pazīstamā Latvijas kanoe un smaiļošanas centra ar tādu pašu nosaukumu - Olimpiskais centrs Limbaži. Izlasē visus trenē Genādijs Zujevs.

Stālmanis stāsta, ka ar airēšanu sācis nodarboties vecākā brāļa iespaidā. Dzīvojot netālu no Lucavsalas airēšanas bāzes, šeit arī sperti pirmie soļi. Līdzīgā kārtā ar airēšanu sācis nodarboties Straume, savukārt Rumjancevs vispirms padarbojies ar šo sporta veidu Jūrmalā, tad, draugu pierunāts, pārnācis uz Rīgu. Zaļupes saistība ar smaiļošanu arī nav tālu jāmeklē, jo Limbažu airēšanas centrā strādā viņa vecāki, un dēla izvēli varam uzskatīt tikai par loģisku ģimenes aroda turpinājumu.

Uz pirmo, ceturto - skaitīties!

Smailītē airētājiem ir katram sava vieta. Pirmais laivā sēž Rumjancevs, kuram līdz ar to piekrīt vadošā airētāja tituls. Galvenie viņa pienākumi ir noturēt pārējos vienā ritmā, domāt par laivas gaitu un stūrēšanu. Otrais ir Stālmanis, kura funkcijās ir atbalstīt priekšā sēdošā darbības. Zaļupe un Straume attiecīgi ir trešais un ceturtais, kuri pilda savdabīgas motoru funkcijas.

Trenējas airētāji divreiz dienā. Nākamās nopietnās sacensības būs augustā - jau pieminētās pasaules meistarsacīkstes Duisburgā. Vērtējot iespētos rezultātus Eiropas čempionātā, likumsakarīgs šķiet jautājums par iespējamo kvalificēšanos Pekinas olimpiskajām spēlēm. Airētāji neslēpj, ka šāda doma tiekot cilāta, tikai darba līdz tās īstenošanai vēl jāiegulda milzum daudz, bet laika nav palicis tik, cik varētu vēlēties. Turklāt jāņem vērā, ka 500 un 200 metru distances nav olimpiskās disciplīnas. Tā ir tikai tūkstotis. Cerības gan nostiprina fakts, ka īsajos gabalos līderiem zaudētas tikai dažas sekundes.

Cita versija - pārāk vēlu visi sasēdušies vienā laivā. Tas atstājis iespaidu uz pārliecību par saviem spēkiem. Ja tā būtu izdarīts agrāk, iespējams, būtu vēl augstāki rezultāti.

Draugos ar Alma mater

No treniņiem brīvajā laikā četrinieka dalībnieki saistīti arī ar mācībām. Straume mācās RTU, nekustamo īpašumu specialitātē pabeidzis pirmo kursu. Rumjancevs šobrīd gan pievērsies darbam - strādā par administratoru solārijā. Savukārt Stālmanis ir akadēmiskajā atvaļinājumā Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā, bet Zaļupe LU neklātienē apgūst tautas veselības izglītības specialitāti.

Savdabīgais Pontevedras kanāls

Eiropas čempionāta sacensības risinājušās Pontevedras kanālā, kuru mūsu airētāji nodēvēja par visnotaļ savdabīgu. Vispirms jau mulsinājis tā garums (precīzāk - īsums), kas bijis labi ja 1200 metru. Tādā ūdenskrātuvē lielajām laivām pirms starta bijis grūti sagriezties, jo maz atlicis brīvās vietas distances galos. Galvenie konkurenti katrā distancē bijuši citi. 500 metros tas bija Serbijas četrinieks. Savukārt 1000 metru distancē - Slovākijas kvartets. Abi minētie četrinieki plūca uzvaras laurus.

Nekur nav tik labi kā...

Vaicāti par to, kurā kanālā Eiropā viņiem patīk startēt vislabāk, airētāji sauc vairākus piemērus - Ungārijā, Horvātijā. Tomēr nekur neesot tik labi kā pašmāju Limbažos. Ar to tiekot domāta ne tikai distance, bet arī kompaktie sadzīves apstākļi, kas atrodami turpat krastā. It sevišķi Limbažu akcijas esot cēlušās pēc automātiskās starta iekārtas ievietošanas. Duisburga, kur risināsies pasaules čempionāts, tā īsti nepatīkot nevienam. Tomēr starta apstākļi visiem būšot vienādi.

Lietainā vasara nesatrauc

Jautāti par šīs vasaras nebūt ne vasarīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, airētāji jautri atbild, ka smailītē sauss pēc sacensībām esot tikai pats pirmais airētājs. Otrais vēl puslīdz tiekot cauri, bet trešais un ceturtais jebkurā laikā jūtoties kā zem dušas, kuru radot priekšā esošo braucēju airu cilāšana. Ar lietu nevienu iebiedēt nevar. Labāk gan tomēr gribētos siltāku laiku.

Ar portugāļu laivu

Latvijas smaiļotāju četrinieks sacensībās startē ar Portugāles firmā Nelo ražoto laivu. Katram modelim esot savas nianses. Starptautiskā federācija limitē tikai garumu, platumu un augstumu. Citas konstrukcijas īpatnības var būt atšķirīgas. Tādi ir arī katra airētāja airi. Te noteicošais esot katra sportista fiziskie dotumi un tehnikas īpatnības.

Duči un velna duči

Interesanti, ka visi mūsu smaiļotāju četrinieka dalībnieki dzimuši 12. un 13. datumos. Tas gan neliek domāt māņticīgi cīņā par uzvaru, jo tās pamatā var būt tikai darbs. Darbs treniņos un sacensībās. Ar to arī gribētos beigt - lai pietiek laika un izturības!

Jānis ERENBERGS