Dzejnieka mudinājums maratonam

Savu pusgadsimta jubileju kinorežisors Ansis Epners atzīmēja, kopā ar draugiem un domubiedriem noskrienot supermaratonu 50 kilometru garumā. Sešdesmitajā dzimšanas dienā viņš spēlēja 60 šaha partijas. Septiņdesmitajā jubilejā skriesim atkal. Anša piemiņas skrējienā...
Distance būs pavisam īsa. No Lielā Kristapa skulptūras Daugavmalā līdz Latvijas televīzijai Zaķusalā. Uz startu sestdien pulksten 19.30 aicināts ikviens, kam Anša Epnera vārds nav svešs. Distance gan īsa būs tikai fiziski. 1987. gada oktobrī mēs skrējām ārā no Rīgas kinostudijas pa filmu lenti -  uz asfalta bija fiksēts Anša darbu saraksts. Jau tad filmu bija vairāk nekā simts.Tieši tajā jubilejas skrējienā pa Biķernieku trases apļiem radās ideja ik rudeni rīkot Tautas dziesmas maratonu.

Nākamajā gadā Epners bija starp tiem 25 drosminiekiem, kas parakstīja aicinājumu atjaunot Latvijas Olimpisko komiteju (LOK). Oktobrī Tautas dziesmas maratons, kurā katrs varēja izvēlēties sev piemērotāko distanci, sākot no 5 km, pulcēja gandrīz 10 000 skrējējus.

Sports kļuva par tautas vienotāju, gribas, spēju un vēlmju atraisītāju. Iedrošinātājs bija Ansis - mēs taču varam!

Runa nav tikai par sportu. Ansis Epners bija spilgts un savdabīgs Rīgas dokumentālā kino pārstāvis, kurš uzņēmis arī spēlfilmu Būris, kurš konservatorijā un vēlāk Latvijas Kultūras akadēmijā skolojis sava darba turpinātājus.

Kinozinātnieks Ābrams Kleckins piekrīt: "Ansis bija mudinātājs - sevi apzināties, nākt ar jaunām idejām, nebaidīties. Viņš visus apbūra ar brīvību. Ne politisko, bet iekšējo, cilvēcisko brīvību. Viņam nekad nebija bail mēģināt."

"Kaut gan pedagoģija lielā mērā ir retrogradīva, Ansis savus audzēkņus prata virzīt uz priekšu," turpina Latvijas kultūras akadēmijas pasniedzējs Pēteris Krilovs. "Latvijas dokumentālajā kino viņš bija atsevišķa personība."

"Lai arī Ansis bija dzejnieks, viņš gāja šķērsām slavenajai Rīgas poētiskā kino skolai," piebilst LOK goda prezidents, savulaik arī Rīgas kinostudijas dokumentālo filmu redaktors Vilnis Baltiņš. "Viņš bija pārāk ātrs, viņš steidzās. Viņam vajadzēja īsāku, dinamiskāku kadru, ko daudzi tolaik nesaprata."

"Ansis jau nebūtu Ansis, ja visu nedarītu citādāk," apgalvo Kalvis Zalcmanis, viņa draugs no skolas laikiem Mazsalacā un visuzticamākais operators.

"Ar savu darbu Epners ietekmēja sabiedrību," atzīst LOK prezidents Aldons Vrubļevskis. "Viņš pierādīja, ka sports ir kultūras sastāvdaļa."

Ansis Epners LOK atjaunošanā ienesa Lielvārdes jostu (skat. tāda pat nosaukuma filmu), palīdzēja rīkot pirmās grandiozās Latvijas olimpiskās dienas. Viņš bija dažāds, daudzveidīgs un mūžīgi kustībā. Tāpēc no piektdienas līdz svētdienas vakaram kinoteātrī K. Suns rit Anša Epnera filmu maratons.

Apmēram trešā daļa no šīs distances ir sportam veltīta. Basketbola draugus interesēs Atzīšanās (1973), Vīrieši un sievietes (1975), Vienība (1975), Hokejistus - Hokejs - vīru spēle (1974), Cilvēks un maska (1995), ar šahu saistīta - Mihails Tāls. Pēc 20 gadiem (1980), Klusā nedēļa ar Tālu (1995), vieglatlētikai veltīta - Krustsolis (1981), Latvijas šķēpi (2000), An-moks (1991) un An-moks (1992), bobslejam - Aiz-iet! (1984), orientēšanās sportam - Quo vadis? (1985), olimpiskajai kustībai - Labas gribas spēles (1986), Olimpiskais strops (1989), Olimpiskā fiesta (1992), Līdz Albērvilai 0,02 sek (1992), kalnos kāpējiem - No Everesta līdz paradīzei (1998), Jambo, Kilimanjaro (1999), Kalnietis no Cielēniem (2000). Viņa filmogrāfijā atrodami arī jo daudzi sporta kinožurnāli.

Bet visupirms Ansis Epners bija šķēpmetējs. Anša sen sen mestais šķēps joprojām lido. Un nekrīt zemē...

Dainis CAUNE

Anša Epnera filmu maratons

Kinoteātrī K. Suns (Berga bazārā)

26. oktobrī  pl. 19.00, 21.30 - labākais no labākā

                                pl. 24.00 - Epnera studentu filmas

27. oktobrī               pl. 16.00, 18.30, 21.00 - sporta filmas un žurnāli

28. oktobrī               pl. 16.00, 18.30, 21.00 - dažādas filmas un žurnāli

Kinoseansi bez maksas

Kinoskrējiens

27. oktobrī               pl. 19.30 no Lielā Kristapa skulptūras Daugavmalā līdz Latvijas televīzijai Zaķusalā

Tālr. 29411202

Lidostā Rīga

No 22. oktobra līdz 4. novembrim uz sešiem monitoriem nonstopa režīmā filma Es esmu Latvietis (ar subtitriem angļu valodā)

P.S. Arī kā ironisks mājiens par laiku, kas mainās un situāciju, kad daudzi brauc prom uz Īriju

Raidījumi LTV 1

26. oktobrī pl. 23.15 - Ansis - kino - izglītība

27. oktobrī pl. 23.25 - Ansis - kino - sports

28. oktobrī pl. 23.15 - Ansis - kino - kino

Leģendas

Visu laiku dižākais

Jau četrdesmitajos gados prese rakstīja - "Vecmeistars uzvar atkal!" Bet vēl 1979. gadā burātājs Jevgēņijs Kanskis kārtējo reizi kļuva par Latvijas čempionu, savu pēdējo medaļu izcīnot vēl pēc divām sezonām 73 gadu vecumā.

Lai mēģinātu noskaidrot, cik godalgu kopumā ieguvis Latvijas visu laiku dižākais burātājs Jevgēņijs Kanskis, jādodas uz viņa simtgadei veltīto izstādi Melngalvju namā.

Visu mūžu Kanskis bijis sportists. Savu pirmo godalgu viņš guva 1922. gadā ar tēva - turīga Rīgas notāra - dāvinātu jahtu Jolīti. Trīsdesmitajos gados viņa dzīve bija vairāk nekā apskaužama. Uzvaras autosacīkstēs Beļģijā un Francijā, starts pat  Montekarlo autorallijā un paralēli burāšana, burāšana, burāšana...

Jevgēņija Kanska jahtas Amata reisi pa Rietumeiropas regatēm bija panākumiem bagāti. Leģendārs kļuva Kanska burājums Bretaņas regatē, kuras pēdējā triju dienu posmā jūrā sāka plosīties neprognozēta stipruma vētra, kas paņēma 300 kuģotāju dzīvības. Amata vienīgā pēc piecām dienām sasniedza finišu.

Pēc Otrā pasaules kara ceļš uz Rietumiem Kanskim bija slēgts. Tomēr viņš prata turpināt īstenot brīvvalstī dzimušo ideju, ka sportot iespējams arī sirmā vecumā. Tiesa, areāls kļuva ierobežots, bet tas sevišķi netraucēja pilnveidoties.

Kanskis ar vēju necīnījās, viņš mācījās to izmantot savā labā un šajā ziņā kļuva par izcilu meistaru, ko apliecina 16 PSRS čempiona tituli. Vasarās viņš galvenokārt cīnījās M vai Dragon klasēs, ziemās bija nepārspējams ledusburātājs. Ikvienā regatē, katrā braucienā uz startu viņš devās tikai ar vienu domu - uzvarēt!

Jevgeņijs Kanskis bija arī treneris, un par šī dzelzsvīra doto rūdījumu pateicīgas ir daudzas Latvijas burātāju paaudzes, olimpisko čempionu Aleksandru Muzičenko ieskaitot.

Viņa audzēknis bijis arī Gunārs Rozenbergs, kurš pēc savas 50. jubilejas tikpat sekmīgi turpina krāt uzvaras gan vasarā (vindsērfingā), gan ziemā (ledusburāšanā). Ne viņus vien Kanskis mācījis visu mūžu dzīvot sportā.

Dainis CAUNE