twitter facebook instagram

Dzelzs gulbis jaunā lidojumā...

25.Dec.2017 - Ieva Runge

Numurs: 
333
Dzelzs gulbis jaunā lidojumā...

Šogad Latvijas motosporta vēsturē tika atšķirtas divas jaunas slavas lappuses. Pirmo vēra 20 gadus vecais kalvenieks Pauls Jonass, kļūdams par mūsu pirmo pasaules čempionu motokrosā solo motocikliem (MX2), bet otro — 23 gadus vecais daugavpilietis Andžejs Ļebedevs, kļūdams par mūsu pirmo Eiropas čempionu spīdvejā. Abi jaunekļi pacietīgi un mērķtiecīgi gāja (brauca) līdz savai pagaidām pirmajai lielākajai virsotnei motosportā.

Andžejs Ļebedevs ar Eiropas čempiona titulu vainagoja savu līdz šim labāko sezonu. Latvijas izlases kapteinis Pasaules kausa izcīņā vispirms atveda maksimālo punktu skaitu kvalifikācijā Biķernieku mototrekā Rīgā, bet pēc tam bija īsts komandas līderis un ražīgākais punktu vedējs vispirms pusfinālā, tad arī race-off (pēdējās cerības pusfināls) sacensībās, un Latvijas izlase (vēl arī Maksims Bogdanovs, Ķasts Puodžuks un Jevgeņijs Kostigovs) otro reizi vēsturē šokēja spīdveja pasauli — 6. vieta Pasaules kausa izcīņā! Eskilstūnas komandas Smederna rindās viņš kļuva par čempionu pasaulē otrajā spēcīgākajā spīdveja klubu līgā — Zviedrijas Elitserien, turklāt tieši Andžejs bija viens no komandas līderiem un ļoti būtiski sekmēja Eskilstūnas komandas triumfu pēc 40 gadu pārtraukuma. Vroclavas Sparta Betard kluba rindās Andžejs kļuva par vicečempionu pasaulē spēcīgākajā spīdveja klubu līgā — Polijas Ekstralīgā. Landshūtas komandas rindās Andžejs kļuva par Vācijas Bundeslīgas čempionu. Pirmā sezona karjerā tādā līmenī. Labākā sezona karjerā. Pagaidām...

ASINĪS RŪDĪTS

Neatceros, kad pirmo reizi Andžejs tika nosaukts par Dzelzs gulbi. Katrā ziņā viņš tad jau bija viens no Daugavpils komandas līderiem, neņemot vērā viņa juniora vecumu un to, ka viņam tā bija tikai trešā sezona komandā. Skaisti skan, un bieži izmantots vārdu salikums par Andžeju, taču daudzi nezina, cik šī iesauka ir precīza un cik ļoti tā atbilst Andžejam. Daudziem prātā pat nevar ienākt, ka Ļebedevam varēja nebūt ne šīs sezonas, ne spīdveja vispār...

Viņam bija tikai 14 gadu, viņš vēl nedrīkstēja braukt komandā, taču ar piebildi diemžēl, jo treniņos Andžejs bieži vien apsteidza ne tikai juniorus, bet arī kādu no lielajiem. Tajā dienā viņam tas bija tikai otrais treniņš ar kopēju startu jeb barā — kopā ar komandas junioriem. Zaudējis startus (starts joprojām nav Andžeja trumpis, kaut gan pēdējā laikā viņam tas ievērojami uzlabojies), jauniņais tik un tā apsteidza konkurentus. Tā tas bija arī pēdējā braucienā. Tiesa, tajā nekādi neizdevās tikt garām vienam no tolaik labākajiem komandas junioriem — Jevgeņijam Karavackim. Andžejs mēģināja apsteigt viņu pa iekšmalu, abi motocikli saķērās, un sekoja neizbēgams kritiens. No tālākā Andžejs neko neatceras.

“Mūsu lielais talants laikam beidzies...” tāda bija pirmā klātesošo reakcija, jo ar vājiem nerviem — atklātais apakšdelma lūzums, salauztas delnas, sašķaidīti pirksti, saplēsts gurns un asins peļķe uz celiņa — to labāk neskatīties... Andžejs neatceras ne sāpes, ne to, kā tas notika. Viņš atjēdzās slimnīcā, pēc tam ar helikopteru tika nogādāts Rīgā, kur traumās viņu lāpīja.

Pēc trim mēnešiem Andžejs kāpa uz motocikla un izbrauca treniņā. It kā nekas nebūtu bijis. Baiļu nebija, bija tikai lielāks uztraukums. Viņš nebija toreiz sevi redzējis no malas. Tas bija it kā stāsts par kādu citu. Tas palīdzēja izvairīties no psiholoģiskas barjeras, kas līdzīgos gadījumos daudziem kļūst nepārvarama. Tagad uz toreiz notikušo var paskatīties arī citādi. Iespējams, ka tas bija pārbaudījums no augšas — ja puika tiks galā, ja izturēs, ja nesalūzīs morāli, tad būs lietaskoks. Iespējams, ka šis tikai zemapziņā un citu nostāstos palikušais gadījums palīdzēja Andžejam pārvarēt nākamos šķēršļus.

PIRMS LIELĀ SPRĀDZIENA

“19 gadus vecais daugavpilietis Andžejs Ļebedevs aizvadītajā spīdveja sezonā ne tikai kļuva par Daugavpils Lokomotīves līderi, bet arī varbūt vairāk nekā jebkad agrāk ļāva cerēt, ka arī Latvijā drīz varētu būt pasaules klases spīdveja meistars. Viens no labākajiem junioriem pasaulē Andžejs ir jau tagad,” tā Sports rakstīja par Andžeju Ļebedevu pēc 2013. gada sezonas, kad pirmo reizi ar viņu iepazīstinājām tuvāk. Toreiz tā bija līdz šim labākā Andžeja sezona, viņš tajā gadā iekļuva Latvijas Grand Prix izcīņas pusfinālā, jau bija stabils pamatsastāva braucējs Lokomotīvē, viņu jau bieži vien lika komandu mačā pieaugušo konkurencē, viņš bija kļuvis par Eiropas junioru vicečempionu, Latvijas izlases sastāvā piedalījies sezonas lielākā pārsteiguma tapšanā — 6. vietas gūšanā Pasaules kausa izcīņā.

Īsi sakot — tūliņ sekos lielais sprādziens. Nesekoja. Par to gan vairāk, šķiet, uztraucās citi (apstājies izaugsmē? saķēris zvaigžņu slimību?), nevis Andžejs pats. Skaidrs, ka arī viņam gribējās braukt arvien ātrāk un labāk, gribējās kāpt arvien augstāk, taču laikam vispirms vajadzēja sagremot jau sasniegto. Andžejam, par laimi, pietrūka pacietības un uzņēmības, lai pēc nosacīti ne visai labām divām nākamajām sezonām (kaut arī Loko 2015. gadā uzvarēja Nice spīdveja līgā, bet Andžejs bija viens no labākajiem junioriem līgā) spertu nākamo plato soli. Proti — 2016. gadā Andžejs Ļebedevs kļuva par labāko braucēju Nice līgā (rēķinot vidēji vienā braucienā atvesto punktu skaitu), un bija skaidrs, ka šī ir viņa pēdējā sezona dzimtās Lokomotīves sastāvā. Tā bija likumsakarīga aiziešana, jo vajadzēja spert nākamo soli. Piedāvājumi no Ekstralīgas klubiem Ļebedevam bija arī iepriekš, taču viņš vēl nejutās gatavs sekmīgi braukt pasaules spēcīgākajā spīdveja klubu līgā.

IENĀKŠANA UN NOSTIPRINĀŠANĀS

Izvēle krita uz Vroclavas Sparta Betard. Andžejs ne mirkli nenožēlo un šo komandu uzskata par labāko, kurā viņš var sevi pilnveidot. Sākumā gan viņam vēl vajadzēja tikt sastāvā komandā, kurā bija divkārtējais pasaules čempions brits Tais Vofindens, bijušais junioru pasaules čempions un viens no Grand Prix seriāla līderiem iepriekšējā sezonā — Macejs Janovskis, labākais čehu spīdvejists Vāclavs Miliks, poļu spīdveja uzlecošā zvaigzne Maksims Drabiks (šoruden kļuva par pasaules junioru čempionu), pieredzējušais komandas kapteinis Tomašs Jendžejaks... Turklāt uz komandu neilgi pirms sezonas atnāca jauns galvenais treneris, savulaik ļoti labs braucējs — Rafals Dobruckis.

Tieši Dobrucka uzticēšanās daugavpilietim kļuva par vienu no šīs sezonas panākumu ķīlām. Pirmie mači Andžejam nebija īpaši sekmīgi, taču Dobruckis turpināja viņam uzticēties, un jau sezonas vidū Ļebedevs kļuva par vienu no Vroclavas komandas līderiem. Andžejam bija nepieciešams adaptācijas laiks. Pie vienas starta lentes ar pasaules labākajiem spīdveja meistariem viņš bija stājies jau arī iepriekš, nekādas bijības viņu priekšā vairs nebija, jo tie dažkārt bija arī pārspēti, taču tagad tas bija jādara katrā mačā un gandrīz vai katrā braucienā. To var salīdzināt ar jauna talantīga spēlētāja ienākšanu NBA vai NHL komandā. Spīdvejā Polijas Ekstralīga tas pats viens ir. Ļebedevs izkonkurēja no sastāva Jendžejaku. Tiesa, sezonas beigu daļā Andžeja rezultāti pēkšņi kritās. Bija problēmas ar tehniku, šķiet, ka bija sakrājies arī fizisks un — vēl vairāk — psiholoģisks nogurums, jo tādā spriedzē un tādā līmenī Andžejs taču brauca pirmo reizi dzīvē. Viņš izturēja arī šoreiz.

Ieguvis iespēju bieži sacensties ar labākajiem spīdveja meistariem pasaulē, ieguvis iespēju tikt pie labākajiem dzinēju meistariem (līdz ar nokļūšanu bagātā Ekstralīgas klubā — arī finansiāli krietni lielākas rocības dēļ), Andžejs arī pats kā braucējs krietni izauga. Pirmo reizi aizvadītajā sezonā to pa īstam varēja vērot Pasaules kausa izcīņā Latvijas izlases rindās. Kvalifikācijas sacensībās Rīgā viņam no ārzemju konkurentiem bija tikai pāris vērā ņemamu pretinieku, bet pusfinālā un vēlāk race-off sacensībās tādi bija jau gandrīz visi. Pusfinālā Vēstervikas mototrekā Zviedrijā Latvijas izlasei pretī bez mājiniekiem stājās Dānija un Krievija. Vajadzēja apsteigt vismaz vienus konkurentus, lai turpinātu braukt pēdējās cerības pusfinālā un — galvenais! — nodrošinātu iespēju nākamgad sākt Pasaules kausu uzreiz pusfinālā. Latvijas izlase, kā izteicās angļu komentētāji britu Eurosport TV kanālā, sarīkoja lielāko pārsteigumu Pasaules kausa vēsturē — proti, mēs apsteidzām piecpadsmitkārtējos (!) komandu pasaules čempionāta uzvarētājus — dāņus. Papildbraucienā (abām komandām bija pa 28 punktiem) Andžejs Ļebedevs uzvarēja vienu no saviem elkiem Nīlsu Kristianu Iversenu, bet pavisam atveda 15 no komandas 28 punktiem. Pēdējās cerības pusfinālā Latvijas izlase paredzami pārliecinoši apsteidza ASV, kuras rindās nebija tobrīd vēl pasaules čempiona Grega Henkoka, un tikai par 3 punktiem atpalika no Austrālijas ar nākamo pasaules čempionu Džeisonu Doilu priekšgalā. Ļebedeva rēķinā — 18 no komandas 30 punktiem, trešā vietā un — otro reizi — 6. vieta kopsummā Pasaules kausa izcīņā. Ļebedevs — cienīgs pasaules elites braucēju konkurents. Tagad tas bija acīm redzami.

NEJAUŠAIS UN LIKUMSAKARĪGAIS ČEMPIONS

Eiropas čempionāta finālposmos Andžejam Ļebedevam šosezon nemaz nevajadzēja būt... Uzvarējis savā pusfinālā Murekā (Austrija), daugavpilietis ieņēma tikai 13. vietu fināla pretendentu izšķirošajās sacensībās Goričanā (Horvātija). Finālā iekļuva pirmie septiņi. Eiropas čempionāta (SEC) rīkotāji piešķīra Ļebedevam Wild Card jeb īpašo ielūgumu. Vai toreiz kādam varēja ienākt prātā, kā viņš to izmantos?

Pirmajā finālposmā Toruņā uzvarēja polis Jaroslavs Hampels, taču viņš startēja kā rīkotāju pārstāvis un kopvērtējumā nebija bīstams, jo nākamajos posmos nepiedalīsies. Ļebedevs iekļuva finālā, kur piekāpās tikai Hampelam, un ar 11 punktiem bija trešais kopvērtējumā. Otrajā finālposmā Gistrovā (Vācija) atkal izdevās iekļūt finālā, kur Andžejs piekāpās tikai Artjomam Lagutam (Krievija), taču kļuva par līderi kopvērtējumā — viņam bija 25 punkti. Par diviem punktiem atpalika Laguta, par četriem — kluba biedrs no Sparta Betard čehs Miliks. Trešajā posmā Hallstavikā (Zviedrija) — atkal fināls. Tajā Andžejs atkal bija otrais — šoreiz aiz Milika — un saglabāja kopvērtējuma līdera zelta vesti.

Pirms pēdējā posma Ļubļinā (Polija) Ļebedevs par 4 punktiem apsteidza tuvāko sekotāju un vienu no saviem labākajiem draugiem Miliku. (“Mans čehu brālis,” teica Andžejs par Vāclavu, “mans latviešu brālis,” teica Vāclavs par Andžeju pirms pēdējā finālposma.) Par 6 punktiem atpalika Laguta un 2011. gada pasaules vicečempions zviedrs Andreāss Junsons. Tieši šie kvartetā bija galvenie pretendenti uz titulu un medaļām. Spīdveja ekspertu (treneru un bijušo braucēju) aptaujā priekšroka tika Milikam, bet līdzjutēju prognozes bija par labu Ļebedevam. Par Andžeju bija bažas, jo Polijā bija neveiksmīgas sezonas beigas Ekstralīgā, taču, no otras puses, viņš lieliski brauca Elitserien čempionāta finālā Zviedrijā. Nebija iespējams paredzēt, kā nobrauks Ļebedevs, un šajā ziņā laikam tikai par labu viņam nāca tas, ka lietus dēļ pēdējais finālposms divas reizes tika pārcelts. Tajās pauzēs tieši notika Elitserien fināls, kas noteikti palīdzēja nostiprināt pārliecību.

Jau pirmajā braucienā Ļebedevs tikās ar diviem no trim saviem konkurentiem cīņā par titulu — Miliku un Lagutu. Padevās labs starts, pirms otrā līkuma Andžejs jau bija motocikla tiesu visiem priekšā, taču... Lagutas kritiena dēļ pirmajā līkumā brauciens tika apturēts. Atkārtojumā starts nesanāca, tikai pašās beigās izdevās apsteigt Andreju Kudrjašovu no Krievijas un atvest punktu. Laguta pietuvojās par diviem punktiem, Miliks — par vienu. Nākamajā braucienā atkal neizdevās starts un ne bez pūlēm, taču pārliecinoši izdevās finišēt otrajam. Laguta pietuvojās vēl par punktu, Miliks palika tajā pašā attālumā. Sākās nervu spēles, un Andžejs tās izturēja lieliski. TV kameras bieži rādīja viņu tuvplānā, kad pie starta lentēm stājās galvenie konkurenti. Andžeja sejā bija nesatricināms miers. Dzelzs gulbim, izrādījās, ir arī dzelzs nervi. Nākamajos trijos braucienos Ļebedevs pārliecinoši uzvarēja. Pirms pamatsacensību pēdējā 20. brauciena bija zināms, ka viņam vajag vienu punktu (jābūt trešajam), lai nodrošinātu titulu. Andžejs pārliecinoši uzvarēja. Finālā — jau Eiropas čempiona lomā — viņš bija trešo reizi pēc kārtas otrais (aiz 2014. gada pasaules vicečempiona poļa Kšištofa Kaspržaka), apliecinādams, ka četros finālposmos kopumā labāka par viņu nebija — Ļebedevs bija vienīgais, kurš visos finālposmos kāpa uz goda pjedestāla. Tuvākais sekotājs Laguta kopvērtējumā tika apsteigts par 7 punktiem.

Kas tālāk? Jāpilnveidojas — to no Andžeja pēc sezonas nācās dzirdēt visbiežāk. Nākamsezon viņš turpinās braukt Eskilstūnas un Vroclavas klubos, Eiropas čempionātā Andžejam jau ir vieta finālposmos. Latvijas izlase pasaules kausā — bez jautājumiem. Kapteinis būs klāt. Pasaules čempionāta Grand Prix seriāls? Ļebedevs piedalīsies kvalifikācijas sacensībās un centīsies tikt starp 2019. gada GP dalībniekiem. Ja rastos iespēja startēt jau nākamgad (šosezon pirms viena no GP posmiem viņš jau bija pirmais rezervists, ja vēl kāds būtu izkritis savainojuma dēļ)? Droši vien Andžejs neatteiktos, kaut gan viņš pats uzskata, ka vēl nav gatavs pilnā apjomā jeb visu sezonu startēt 12 GP posmos. Tam ir nepieciešams vēl labāk sagatavoties tehniskajā ziņā (motocikls), pašam arī tam ir jānobriest. Jāpilnveidojas — kā ne reizi vien Andžejs ir teicis. Soli pa solim.

Jācer, ka nākamreiz, ne pēc četriem gadiem, bet agrāk, būs iemesls uzrakstīt par Dzelzs gulbi atkal kaut ko lielāku.

 

Andžejs ĻEBEDEVS

Spīdveja braucējs

Dzimis: 1994. gada 4. novembrī Daugavpilī

Lielākie sasniegumi:  2017. gada Eiropas čempions spīdvejā; 2017. gada Zviedrijas čempions Eskilstūnas Smederna sastāvā; 2017. gada Polijas vicečempions Vroclavas Sparta Betard sastāvā; 6. vieta Pasaules kausa izcīņā Latvijas izlasē 2013. un 2017. gadā; 2016. gada Polijas Nice līgas labākais braucējs; 2015. un 2016. gada Polijas Nice līgas čempions Daugavpils Lokomotīves sastāvā; pusfināls 2013. gada Latvijas GP izcīņā; 2013. gada Eiropas junioru vicečempions; 6. vieta 2012. gada Eiropas čempionātā; 2012. gada Eiropas vicečempions pāriem (kopā ar Puodžuku); 2013. gada labākais juniors Polijas 1. līgā; 2013. gada Latvijas čempions

Ģimenes stāvoklis: saderinājies, šogad ģimenē piedzima meita Monika. Brīvi runā latviešu, krievu un poļu valodā

Vaļasprieki: cīņas sports un motokross

Elki sportā: BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs un amerikāņu spīdvejists Gregs Henkoks

Autori: Anatolijs Kreipāns