Dzīve bez ģenerālmēģinājuma

Biljarda fani Inesi Kažoku, nu jau Lukaševsku, pazīst kā labāko Latvijas snūkeristi, kura ar panākumiem startējusi arī Eiropā. Pārējā sabiedrības daļa par sportisti izdzirdēja šoruden, kad viņu izslēdza no Latvijas Biljarda federācijas un neļāva startēt Latvijas čempionātā.

Smalkā un glītā sieviete mūsu tikšanās reizē ir atvērta un dzirkstoša. Pazīstu Inesi kopš 1994. gada, kad, būdama vēl skolniece, viņa ienāca TV Kanālā 4, kur tolaik strādāja Ērika Šmeļkova, Ilmārs Roķis, Rolands Laķis un citi pazīstami mediju cilvēki. Inese mācījās intervēt, organizēja filmēšanas, vēlāk strādāja arī tiešraidēs. Jāsaka, ka uzreiz nemaz tik gludi negāja, tomēr viņa nebēdāja un prom nemuka, bet sparīgi turpināja iesākto.

"Vairākus gadus biju pārņemta ar žurnālistiku, pēc Kanāla 4 vēl veidoju televīzijas raidījumu Stils un mode, un, ja man kāds tolaik teiktu, ka lielu dzīves daļu veltīšu sportam, tad es to cilvēku uzskatītu par jocīgu," Inese uzplaukst atmiņu smaidā. "Bet tāpēc jau dzīve ir interesanta, ka nekad nevar zināt, kas būs aiz nākamā līkuma. Ja man kāds atļautu dot padomus, es teiktu - dzīvojiet tagad, jo dzīve nav ģenerālmēģinājums, kurā var teikt, ka pa īstam būs pēc brīža."

Ineses turpmākā profesionālā rosība lielākoties bija saistīta ar modes un kultūras pasauli, kurā viņa lika lietā savu komunikabilitāti, bieži organizējot dažādus pasākumus.

Pagātne rada neveiksmes

Kur gan šajā radošajā dzīvesveidā radās vieta snūkeram? "Man bija draugu kompānija, kas katru vakaru spēlēja biljardu. Skatījos vienu nedēļu, skatījos otru, bet cik ilgi tā var izturēt? Vienā brīdī teicu - tagad es sākšu spēlēt!"

Taču pirmais mēģinājums bijis ar blīkšķi, - norāda Inese: "Piegāju pie galda, noliecos un ar pirmo sitienu izsitu visas lampas virs spēles laukuma. Tā gadās iesācējiem, kas netrāpa bumbai pa vidu, bet vairāk virs bumbas, un kija aiziet uz augšu." Ar šādu traci un klubam nodarītu skādi sākās Ineses Kažokas sportistes karjera.

"Ilgus gadus spēlēju pool, kas ir cits biljarda paveids. 2001. gadā piedalījos pirmajā Latvijas čempionātā sievietēm un pirmo reizi vinnēju." Snūkerā vajadzīga spēja koncentrēties, tāpēc interesanti, kur viņa ņem dzelzs nervus, lai rokas netrīcētu. "Rokas trīc, vienmēr trīc," atsaka Inese. "Nav svarīgi, cik liels satraukums. Ir sporta veidi, kuros var izpaust savas emocijas, kaut vai - hokejs, teniss un citi. Tie ir fiziski aktīvi. Pie snūkera galda tā nevar, tad tas ir bonuss pretiniekam, kurš redz, ka tu nervozē. Mazākie emocionālie pārdzīvojumi par zaudētu freimu (partiju) vai neiesistu bumbu var ļoti ietekmēt spēles rezultātu."

Inese uzskata, ka snūkers ir sarežģīta spēle - jābūt ne tikai fantastiskai tehnikai, bet arī labai taktikai un intuīcijai, ideālā variantā pat jāspēj paredzēt pretinieka nākamais gājiens. Tomēr visgrūtāk esot kontrolēt balto bumbu, iemanoties to nolikt ar milimetra precizitāti tieši tur, kur vajadzīgs. "Svarīgi ir aizmirst kļūdas," piebilst Inese. "Pieejot pie galda, nedrīkst dzīvot savās kļūdās un atmiņās - pagātne traucē un rada jaunas neveiksmes."

Uzvarai jābūt galvā

Snūkerā esot dažādu taktiku, stila un temperamenta spēlētāji. Tā vien jau esot māka - salauzt pretinieka spēles tempu, ātram spēlētājam likt spēlēt lēnāk vai otrādi. Spriežu, ka tā ir loģikas spēle, kur vajag būt labam matemātiķim, rēķinot līdzi, cik ar kuru bumbiņu var punktus savākt, bet Inese enerģiski papurina galvu un nosaka, ka viņa esot simtprocentīgi radošs, emociju cilvēks. "Būtībā esmu ļoti emocionāla. Savulaik centos mainīties, cīnīties ar savu emocionalitāti, bet ar laiku sapratu, ka nemaz nav slikti būt īstam un izpaust to, ko domāju."

Snūkeriste norāda, ka lielākoties cilvēki mēģina būt tādi, kādus viņus grib redzēt citi, vai arī pakļaujas sabiedrības vērtējumam un kritērijiem. Tāpēc, ka tā ir pareizi. Bet kurš pateicis, kas ir pareizi?

Varētu domāt, ka emocionālā Inese Kažoka pēc pirmās neveiksmes varētu sabrukt. Bet tā nenotiek, viņā ir liels iekšējais spēks. Inese secinājusi: "Pēc jebkura zaudējuma vajag izanalizēt kļūdas un iet uz priekšu. Sportā ir divu tipu cilvēki - zaudētāji un uzvarētāji. Zaudētāji sēž un grimst bēdās, bet uzvarētāji iet uz priekšu. Svarīgi, lai vēlme uzvarēt būtu daudz stiprāka par bailēm zaudēt. Kaut gan uzvarēt grib visi, tomēr tajos otrajos nav čempiona gara, un aiz bailēm zaudēt viņi arī zaudē.... Uzvarai jābūt domās, galvā." Ne psihologa, ne psihoterapeita palīdzību Inese gan nekad neesot izmantojusi, kaut lielo valstu izlasēm līdzi braucot treneris, masieris un psihologs. Inesei nav neviena no šiem trijiem.

Laiks meklēt treneri

„Trenējos pēc darba desmitos vakarā divas reizes nedēļā, bet kādu mēnesi pirms sacensībām - katru dienu. Braucu uz biljarda klubu Champions Club, kur man patīk gan atmosfēra, gan jaunie un kvalitatīvie galdi. Es strādāju, bet citur pasaulē ir profesionāli snūkeristi, kuri tāpat kā mēs ejam uz darbu, iet uz septiņu astoņu stundu treniņu. Tas nozīmē, ka viens pats esi pie galda, trenē tehniku, sitienu pozīcijas, kombinācijas, bumbas izjūtu, bumbas ātruma izjūtu."

Tomēr vai snūkera spēlētājs tiešām var visu sasniegt pašmācības ceļā, kā to izdarījusi Inese Kažoka? Viņa apstiprina, ka būtu vajadzīgs treneris, bet sasniegtajā līmenī Latvijas treneri viņai neko vairs nevarot dot. „Iet tālāk un sasniegt labāko vairs nevaru pašas spēkiem, ir jāmeklē augstākas raudzes speciālisti citās valstīs. Raugos uz Lielbritāniju, snūkera dzimteni, kur augsti kotējas gan sportisti, gan treneri. Treneris ietilpst manos tuvākajos plānos, jo, piemēram, ir varbūt kādi sīkumi tehnikā, kuri ir jāmaina, bet pati to neredzu. Ir ārkārtīgi daudz lietu, kuras nezinu pietiekami labi. To es apzinos."

Negaidīti - aizliegums spēlēt

Klausoties sportistes apņēmīgajos plānos, ir skaidrs, ka Inesi Kažoku morāli nav sagrāvis Latvijas Biljarda federācijas paziņojums par valsts labākās snūkeristes izslēgšanu no federācijas un līdz ar to liegums piedalīties jebkādos turnīros. Viņa ir pārliecināta, ka atgriezīsies pie starptautisku turnīru snūkera galda. Turklāt, zinot, ka sportiste ikdienā ir ļoti aizņemta, būdama prestižas juvelierizstrādājumu tirdzniecības kompānijas mārketinga direktore, liekas nereāli, ka viņai būtu laiks vērpt kādas intrigas. Tā arī Inese pati neesot īsti sapratusi, kas ir viņas nelojalitāte pret federāciju. "Parasti saka, ka taisnībai ir divas puses, es gan domāju, ka tikai viena, jo taisnība ir tikai viena. Iespējamas dažādas notikumu interpretācijas, bet fakti ir tādi, kādi tie ir."

Inesei augustā bija kāzas un pirms došanās kāzu ceļojumā 12. augustā viņa sazvanīja Biljarda federācijas ģenerālsekretāru (nu jau bijušo) Gati Taubi, kurš bija galvenais plānotā Latvijas čempionāta organizators, un informēja par aizbraukšanu, lūdza pieteikt sacensībās, bet dot iespēju nespēlēt pirmajā dienā, jo viņa vēl nebūšot atgriezusies. Reglaments to atļauj.

"Atceļā no Kopenhāgenas, kur bija pārsēšanās, aizsūtīju draudzīgu īsziņu: "Kā iet, cik mūsu meitenes pieteikušās?" bet atbildes nebija," par notikušo stāsta Inese. "Kad ielidoju Rīgā un ieslēdzu telefonu, tajā bija Gata Taubes īsziņa, kuru nedzēšu un glabāju kā kāzu dāvanu: „Čau, diemžēl nāksies Tev sabojāt noskaņojumu, Latvijas Biljarda federācija pieņēmusi dažus lēmumus, kas Tev neļauj piedalīties turnīrā..."

Man nebija ne mazākās nojausmas, ka kaut kas tāds var notikt. Citas nianses nestāstīšu. Tikai to, ka uz sacensībām ierados divu lielāko televīziju sabiedrībā, lai būtu liecinieki, ka man neļauj spēlēt. Ir daži spēlētāji, kas uzrakstījuši vēstuli par manu it kā nekorekto rīcību Eiropas čempionāta laikā, bet ne man, ne medijiem to nerāda. Ja es būtu tajā čempionātā pārkāpusi reglamentu, tad man neļautu spēlēt. Savukārt, ja būtu kādi ievērojamāki pārkāpumi, tad turnīra organizētāji sastādītu oficiālu dokumentu, kuram jāiziet Eiropas un Pasaules biljarda federāciju gaiteņi, tad arī es tiktu iepazīstināta. Bet nekas tāds nav bijis, viss ir tikai tukši apmelojumi," stāsta Inese.

Lojalitāte vai lišķība

Aģentūras LETA ziņā kāds sportists uztraukts, ka viņa spēlējot vestē, nevis blūzē. Kad Inesei par to pajautāju, viņa sāka smieties, jo tieši tā esot forma: bikses, blūze un veste. Aizliegums turpināt sportista gaitas un piedalīties jebkurās, arī starptautiskās sacensībās vēl tiek pamatots ar to, ka viņa kaut kur atļāvusies uzvilkt kurpes, ka viņai esot zvaigžņu slimība, kādu neesot pasveicinājusi...

"Biljarda federācijas statūtos ir punkts, ka, ja federācijai ir pretenzijas pret kādu spēlētāju, tad viņš tiek izsaukts uz sēdi, kur var vismaz sevi aizstāvēt, izrunāties. Nekas tāds nav noticis," norāda Inese Kažoka.

Viņai nav konkrēta skaidrojuma, kas izraisījis incidentu: "Man ir tikai minējumi, - vai nu federācijai ir nepatika pret mani, vai arī ir vadībai tuvu stāvoši spēlētāji izmantoja brīdi, lai tiktu vaļā no spēcīga konkurenta."

Ja federācija būtu ieguldījusi lielus līdzekļus sportistē, tad vēl būtu saprotams, ka mēģina savējos padarīt paklausīgus, bet Inese pati par saviem līdzekļiem  veicinājusi savu izaugsmi, uz visām sacensībām braukusi par savu naudu, nodrošinot dzīvošanu, maksājot dalības maksu. Izņemot 2007. gada Eiropas čempionātu Īrijā, kad viņai tika apmaksāts ceļš.

"Esmu otrais upuris, tāpat no federācijas izslēdza Vladimiru Siņicinu, kurš ir Eurosport snūkera komentētājs un daudzus gadus bijis viens no izcilākajiem Latvijas spēlētājiem. Viņš arī esot nelojāls. Kādu brīdi bez iemesla klubā neielaida labāko krievu biljarda spēlētāju Māri Vartiku," atgādina Inese Kažoka. "Šobrīd ir informētas dažādas institūcijas, un pieļauju, ka būs arī tiesa. Man šķiet, ka sabiedriskai organizācijai vajadzētu ievērot statūtus un likumību, jo tā nav privāta bodīte, bet ne tērēt enerģiju, cīnoties pret labākajiem snūkeristiem. Ir citas svarīgākas lietas, piemēram, veicināt šī sporta veida attīstību Latvijā, piesaistīt jaunus cilvēkus."

Divas laimes

Zinot, ka snūkeristiem vajadzēs pamazām atradināties no vārdu salikuma Inese Kažoka un pierast pie uzvārda Lukaševska, rodas aizdomas, ka izveidojusies snūkeristu ģimene. "Tā arī ir," atzīst sportiste. "Mans vīrs ir bijušais Biljarda federācijas viceprezidents, starptautiskās kategorijas tiesnesis un zina snūkeru kā piecus pirkstus, tomēr viņš nespēlē. Jānis mani atbalsta un pārdzīvo. Tāpat kā es pārdzīvoju, kad viņš spēlē hokeju - tiesa gan tas ir vaļasprieks, bet vienalga jūtu līdzi."

Inesei dikti patīk arī teniss, kādu laiku to pat mācījusies spēlēt un nav atmetusi domu turpināt. "Neatkarīgi no tā, ar kādu sporta veidu cilvēks nodarbojas, tas viņu attīsta. Ja vēlas kaut ko sasniegt, ir jābeidz sevi žēlot, sūkstīties, un tas, protams, veido raksturu un atšķir sportistus no citiem."

Un tad Inese sāk runāt par laimes sajūtu, kas cilvēkam nevarot būt katru dienu, bet tikai īpašos brīžos. "Iespējams, ka dzīvoju tāpēc, lai maksimāli bieži izbaudītu šīs emocijas. Pēdējo reizi tas bija šīgada Eiropas čempionātā, kad astotdaļfinālā spēlēju ar ļoti spēcīgu francūzieti Anželiku Vilāru. Mēs spēlējām līdz trim uzvarām. Kad biju vadībā ar 2:0, sapratu, ka man viņa jāpiebeidz, kamēr nav attapusies no šoka par notiekošo. Es viņu vinnēju ar 3:1 un iekļuvu ceturtdaļfinālā. To sajūtu, kad asaras mijas ar smiekliem un ir neaptverams prieks, to es saucu par laimi. Tad ir vienalga, cik nav gulēts, cik laika pavadīts treniņos. Šādu brīžu dēļ vien ir vērts spēlēt. Gūt var arī no bēdīgiem brīžiem. Esmu uzzinājusi, cik daudz ir cilvēku, kas mani atbalsta. Arī tas ir jānovērtē."

Starp citu, ar snookers apzīmē pretiniekam radītu pozīciju, kurā viņam ir faktiski neiespējami trāpīt pa atļauto bumbu. Bet profesionāli sportisti prot izdarīt trāpīgu borta sitienu...

Iveta DAINE

Ielauzumā

Svarīgi, lai vēlme uzvarēt būtu daudz stiprāka par bailēm zaudēt. Kaut gan uzvarēt grib visi, tomēr tajos otrajos nav čempiona gara, un aiz bailēm zaudēt viņi arī zaudē

Inese Kažoka-Lukaševska

Latvijas vadošā snūkeriste

Dzimusi         1976. gadā Rīgā 

Izglītība         Rīgas 47. vidusskola, Latvijas Uzņemējdarbības un menedžmenta akadēmija

Darba gaitas            raidījumu vadītāja Kanālā 4 un citās TV, mārketinga direktore SIA Streiča

Lielākākie sasniegumi snūkerā  3. vieta Francijas atklātajā čempionātā (2004.), 5. vieta Eiropas čempionātā (2006., 2007.), divkārtēja Latvijas čempione (2001., 2006.), četrkārtēja Rīgas kausa ieguvēja (2002., 2003., 2005., 2006.)

Vaļasprieks autobraukšana

Ģimenes stāvoklis kopš 2007. gada 11. augusta precējusies