twitter facebook instagram

Dzīve bez šaha nebūtu pilnvērtīga

11.Dec.2008 - Portāla Administrators

Numurs: 
153
8-Shkinke-CERIIBA-4.jpg

17 gadu vecumā kļūt
par starptautisko meistari Latvijas dāmu šahā ir milzīgs panākums, kuru
Katrīnai Šķiņķei izdevās īstenot Pasaules šaha olimpiādē Drēzdenē, kur Rīgas 2.
vidusskolas 11. klases audzēkne, spēlējot Latvijas izlasē pie ceturtā galdiņa,
ieguva 7,5 punktus no desmit iespējamiem un sasniedza labāko rezultātu mūsu
komandā, kas vienlaikus bija arī viens no augstvērtīgākajiem veikumiem starp
visu valstu ceturtajiem numuriem.Vēl nav oficiāli
pasludināts jaunākais FIDE reitings, bet katrā ziņā pašreizējais ELO
koeficients Katrīnai arī nav nekāds zemais - 2186 -, taču būs vēl krietni
augstāks. WIM normu var izpildīt, veiksmīgi startējot arī individuālajos
starptautiskajos turnīros, taču - ja cienījamais tituls iegūts Pasaules
olimpiādē, tas sasniegto padara vēl vērtīgāku, jo Drēzdenē spēlēja gandrīz viss
planētas dāmu šaha zieds. Turklāt dažu valstu izlasēs titulētākās šahistes tika
sēdinātas pie ceturtā galdiņa, lai, cīnoties ar zemākas kvalifikācijas
šahistēm, iegūtu maksimāli daudz punktu. Taču Katrīna nebija tā dēvētā peramā
meitene un punktus pa labi, pa kreisi nekaisīja, toties iepriecināja ar asu
bezkompromisa cīņu, pārspējot septiņas pretinieces, reizi cīnoties neizšķirti
un piedzīvojot divus zaudējumus, kuru varēja arī nebūt (pret Mongoliju un
Grieķiju, kuras par šaha lielvalstīm dēvēt nav pamata."Ar paveikto,
protams, esmu apmierināta, tomēr augstā rezultativitāte sasniegta, tiekoties ne
gluži ar elites komandām, bet tāda jau ir Šveices sistēmas īpatnība - katrā
nākamajā kārtā jāspēlē ar komandu, kas tabulā ir līdzās. Tiesa, bija arī daži
izņēmumi, ko FIDE ieviesusi pēdējā laikā, kad spēlējām ar pastarītēm, piemēram,
ar Urugvaju un Luksemburgu," prāto Katrīna. "Žēl, ka šoreiz neiznāca uzspēlēt
ar Ķīnas, Gruzijas, Krievijas un Ukrainas komandām. Tad, iespējams, man punktu
būtu mazāk, taču varētu sacensties ar spēcīgām lielmeistarēm."

 

Vienīgā šahiste skolā

Katrīnai Šķiņķei
galva uz mācībām laba, bet tieši šogad iekrājies tik daudz parādu, kas 11.
klases skolniecei galīgi nepieklātos. Viņa ir klasē ar dabas zinību ievirzi,
teicami orientējas pasaules ģeogrāfiskajā kartē, florā un faunā, bet domubiedru
un biedreņu prāta spēlē, par kādu dēvē šahu, viņai 2. valsts ģimnāzijā nav. Bet
kādreiz šī skola lepojās ar pasaules čempionu dambretē Andri Andreiko. Tagad
mācībās tik daudz neatbildētas mācību vielas, ka galu neredz, bet labas
atzīmes, pie kādām Katrīna radusi, neviens par skaistām acīm neliks. Pat labākā
skolotāja, kas atzinīgi vērtē meitenes aizraušanos ar seno spēli un panākumus
tajā, vaļības nepieļauj.

Ķīnas ābece

"Kopš jaunā mācību
gada sākuma skolā neesmu bijusi divus mēnešus, jo vajadzēja piedalīties
Pasaules prāta spēļu šaha turnīrā Pekinā, kur, startējot Latvijas izlases
sastāvā, bijām astotās klasiskajā šahā un devītās tempo šahā. Ar savu sniegumu
īpaši apmierināta nebiju, bet apmēram 50 procentu punktu no sava simta ieguvu.
Mans nākamais maršruts pēc Pekinas veda uz Vjetnamu, kur Hošiminā risinājās
pasaules U-18 čempionāts. Ja būtu izdevies uzvarēt turnīra pēdējā kārtā,
iekļūtu desmitniekā, kas mani pilnīgi apmierinātu, bet zaudējums atsvieda
tabulā uz otrā desmita viduci. Ķīnā un Vjetnamā pavadīju pusotra mēneša, tāpēc
man, atgriežoties Eiropā, nebija viegli adaptēties, jo kuņģis ēdienreizēs jau
bija pieradināts pie rīsiem" komentē Katrīna. "Toties Āzijas turnejā varēju
nodarboties ar to, kam Rīgā bieži vien nepietiek laika, proti, fiziskajiem
treniņiem. Arī Drēzdenē tam varēju veltīt vairāk uzmanības, aizstaigājot uz
trenažieru zāli, lai pamītos uz veloergometra. Tagad skolā ilgā prombūtne
jāatstrādā. Gribu palielināt mācīšanās tempu, tā varbūt saņemot liecību ar
nedaudz sliktākām atzīmēm, bet esmu pārliecināta, ka iekavēto atgūšu, lai
mēneša pēdējā dekādē varētu piedalīties Ziemassvētku šaha turnīrā Spānijas
pilsētā Leonā. Jaunā gada pirmajā mēnesī piedalīšos igauņu leģendārā
lielmeistara Paula Keresa piemiņas turnīrā. Arī nākamgad iznāks bieži spēlēt
šahu, vidēji gadā braucu uz pieciem sešiem turnīriem ārzemēs, kontinenta čempionātiem,
pašu mājās arī sacensību pietiek. Pieredze turpina krāties, jo katrā turnīrā
vidēji izspēlēju vismaz deviņas partijas. Vairāk šaha, vairāk arī mācīšanās
skolā, jo nākamruden sākšu mācīties ģimnāzijas pēdējā - 12. - klasē. Pēc
tam tiekšos pēc augstākās izglītības. Vēl atliek izvēlēties - studēt
sabiedriskās attiecības vai palikt uzticīgai dabas zinātnēm."   

Gājienus iemācīja tēvs

„Ar šaha spēli
iepazinos jau četru gadu vecumā, kad tēvs iemācīja ne tikai gājienus, bet arī
spēles pamatus. Tad nokļuvu Jelgavas sporta skolas šaha treniņu grupā pie
Viktora Krūmiņa. Deviņu gadu vecumā mani uzņēma Rīgas Šaha skolā, un par manu
pirmo treneri kļuva Līga Ungure, bet šaha teorijas apguvē man daudz palīdzēja
un tagad arī to turpina darīt lielmeistars Jānis Klovāns - daudzkārtējais
pasaules senioru čempions. Laikam biju apdāvināta skolniece, jo jau Eiropas
U-12 čempionātā izcīnīju ceturto vietu., bet vēl pēc četriem gadiem savu
vienaudžu konkurencē pasaulē jau biju piektā," faktus galvā pārbauda čaklā
Katrīna. "Šahs man ļoti patīk, nevaru savu dzīvi bez šaha iedomāties. Tas ir
ļoti interesanti. Tiesa, agrāk bija brīži, kad spēle nevedās, tad pa galvu
maisījās nomācošas domas, eh, metīšu mieru, turpināšu trenēties peldēšanā un
nodarboties ar tautas dejām, aiziešu uz kādu baļļuku. Tas bija tikai īslaicīgs
vājuma brīdis. Šahs bija, ir un paliks manā repertuārā, no kura tautas dejas
arvien vairāk attālinās, taču peldēšana joprojām ir aktuāla, jo mani vecvecāki
dzīvo Ļaudonas Cepļukalnā, no kura
Aiviekste gandrīz vai rokas stiepiena attālumā, tikai žēl, ka tur nevar
aizbraukt tad, kad ļoti gribas, jo vainīgs ir šahs. Arī basketbols kādreiz
piederēja pie manām sportiskajām aktivitātēm."

Nodevas zirgu sportam

Kāds nelga šahu reiz
nodēvēja par zirgu sportu. Lai gan nav daudz melots, jo šahā parādi komandē ne
tikai dāmas, bet arī kokā grebti zirdziņi ar saviem robustajiem lēcieniem. Šahs
jau attīstījies tik tālu, ka zirdziņus ar pātagu nevajag trenkāt, jo viņi itin
klusu un mierīgi darbojas uz datora ekrāna. Un tieši dators kļuvis par varenāko
treniņieroci jebkuram šahistam jebkurā pasaules malā, pat galīgā nomalē. Šaha
datora atmiņa saglabājusi jebkuras partijas pierakstu visos reģistrētajos
starptautiskajos turnīros. Tāpēc pat augstākās klases šahista treniņš notiek,
sēžot un pētot šo partiju pierakstus. Un Katrīna, braucot uz mačiem ārzemēs,
vispirms cenšas uzzināt dalībnieču sastāvu. Arī tā nav liela problēma. Atliek
atrast vajadzīgos uzvārdus, lai gūtu priekšstatu, kādā manierē spēlē, kādas
atklātnes izvēlas potenciālā pretiniece. Atliek tikai iegaumēt un uzklausīt
pašmāju speciālistu padomus un ieteikumus. Nepavaicāju Katrīnai, cik ilgi un
vai katru dienu viņa sēž pie datora ekrāna, bet zinu, ka viņai atmiņa ir
lieliska. Ne tikai šahā, bet arī citās dzīvei derīgās jomās, mācības skolā
ieskaitot. Un, lai par Katrīnu Šķiņķi būtu skaidrs gandrīz viss, atliek
piebilst, ka viņai ir teicama angļu valoda un drīz par tādu kļūs arī vācu mēle,
viņai ļoti garšo šokolāde, bet, sēžot pie šaha galdiņa, katras partijas
izspēlei vajadzīgas vismaz divas glāzes vēsa ūdens. Gan ziemā, gan vasarā. Un
visbeidzot. Laika trūkums, ko šahisti dēvē par ceitnotu, viņas saspringtajā dzīves ritmā ir saprotams, un diemžēl
piezogas kā nelūgts viesis arī šaha partijas laikā.

Gatis ĶĪSIS

Katrīna Šķiņķe,

šahiste

Dzimusi         1991. gada 31.
maijā Jelgavā

Šahā  kopš 4 gadu vecuma

Pirmais treneris      Viktors
Krūmiņš (Jelgavā), turpmāk Līga Ungure un Jānis Klovāns

Kvalifikācija šahā   starptautiskā
meistare, 2186 FIDE reitinga punkti

Lielākie panākumi  Pasaules
šaha olimpiādē Drēzdenē rezultatīvākā spēlētāja Latvijas izlasē, pasaules U-16
čempionātā piektā un astotā vieta, Eiropas U-14 čempinātā dalīta trešā un
ceturtā vieta, pasaules U-18 čempionātā 15. vieta

Izglītība         mācās Rīgas 2. ģimnāzijas 11. klasē