twitter facebook instagram

Eiropas basketbola ballīte: princeses un pelnrušķītes

15.Jūn.2011 - Portāla Administrators

Numurs: 
236/237
4-Sieviesu basketbols-JBS_8956.jpg

Čempionu kauss, trīs medaļu komplekti un piecas ceļazīmes olimpiskās Londonas virzienā — tādas ir galvenās balvas 2011. gada Eiropas sieviešu basketbola čempionāta finālturnīrā, kas no 18. jūnija risināsies trijās Polijas pilsētās. Latvijas uzmanības centrā vispirms būs industriālās Silēzijas galvaspilsēta Katovice, kur mūsu valstsvienība aizvadīs trīs pirmā un, jācer, arī trīs otrā posma spēles. Izšķirošās cīņas par medaļām risināsies Lodzā, galīgā vietu kārtība noskaidrosies 3. jūlijā.

UZ LONDONU 1+4

Ievada teikumā Eiropas čempionāta galvenos orientierus nosaucu saskaņā ar aritmētiskās progresijas loģiku, taču pirmsturnīra prognozēs kā galvenais mērķis visbiežāk tiek piesaukts trešais no minētajiem — olimpiskā ceļazīme.
Skatoties pēc noteikumu burta, Lodzā tāda tiks izrakstīta tikai viena — čempionēm. Vēl četras Eiropas komandas tik vien iegūs, kā tiesības nākamajā vasarā spēlēt kvalifikācijas turnīrā ar citu pasaules daļu labākajām komandām. Taču Pekinas spēļu pieredze māca, ka cīņās ar Āfrikas, Āzijas un pat Amerikas basketbolistēm eiropietes būs absolūtas favorītes. Tātad — ja Polijā izdosies iekļūt pirmajā piecniekā (vai pat sešniekā, ja tajā būs arī Lielbritānijas izlase, kam tiesības spēlēt olimpiskajā turnīrā jau rokā), būs iemesls teikt, ka sperts plats solis tuvāk olimpiskajai Londonai.

Elites trio un citas favorītes
Ar olimpisko sapni sirdī uz Poliju dodas vismaz desmit valstu izlases, un katrai ir savs pamats optimismam.
Vispirms, protams, tas attiecas uz Eiropas sieviešu basketbola eliti, kas pēdējos gados bijusi diezgan šaura. XXI gadsimtā izspēlētajos piecos Eiropas čempionātos ik reizi uz goda pjedestāla kāpušas Krievijas (divreiz zelts, trīsreiz sudrabs) un Spānijas (sudrabs un četras bronzas) izlases, kompanjonēs pārmaiņus ņemot Francijas (divreiz zelts), Čehijas (zelts un sudrabs), kā arī Baltkrievijas (bronza) komandas. Arī tagad Krievija, Spānija un Francija tiek minētas starp turnīra galvenajām favorītēm, kaut arī katrai var atrast pa problēmu blusai. Toties Čehijas un Baltkrievijas izlasēs notiekošā paaudžu maiņa šīs vienības ir padarījusi par kārdinošu mērķi konkurentēm. Vismaz divas vietas pirmajā piecniekā nav aizņemtas, spārnojot cerības daudzām.
Turnīra gaitu neprognozējamā virzienā ietekmēs vēl divi apstākļi.
Pirmkārt, čempionāts notiek pēc garas un smagas klubu sezonas, kura īpaši nogurdinoša bijusi tieši minēto sieviešu basketbola lielvalstu pārstāvēm un to klubos iesaistītajām spilgtākajām zvaigznēm. Cik produktīvi būs izdevies aizvadīt īso sagatavošanās posmu, apvienojot atpūtu un traumu apārstēšanu ar nepieciešamību atvaļinājumu gaidošo organismu noturēt pieklājīgā tonusā — tas noskaidrosies tikai Polijas laukumos.
Otrkārt, īstu zvaigžņu izlasi šoreiz var izveidot no spēlētājām, kuras dažādu iemeslu dēļ Eiropas čempionātā nespēlēs — čehiete Hana Horžakova (pērnā pasaules čempionāta MVP), poliete Agneška Bibžicka, slovākiete Zuzanna Žirkova, latviete Anete Jēkabsone-Žogota... Kuras komandas jutīsies kā bārenītes, kuras, tieši pretēji, saliedēsies kolektīvā atbildībā un spēkā? Un — kurām pieteiksies jaunas līderes, kas aizēnos iepriekš mirdzējušo zvaigžņu spožumu?

LATVIJA: PA VECU TAKU AR JAUNIEM SPĒKIEM

Latvijas valstsvienības līdzdalība Pekinas olimpiskajās spēlēs bija veiksmes stāsts, kas nu strādā pret mūsu interesēm. Domu gājiens — ja reiz varēja latvietes, tātad varam arī mēs! — patlaban spēj motivēt daudzas komandas, ieskaitot, piemēram, tuvākās kaimiņienes lietuvietes. Protams, neviens jau neliedz arī mūsu zeltenēm sapņot par reiz jau noietā ceļa atkārtošanu, taču tādai domu gaitai var pietrūkt pirmreizīgā svaiguma un enerģētikas. Atkārtot panākumu allaž ir grūtāk, nekā to izcīnīt pirmo reizi.
Šī sportā līdz pēdējam nodeldētā, taču joprojām spēkā esošā patiesība mazliet citā rakursā izgaismo Anetes Jēkabsones-Žogotas nespēlēšanu un no tās izrietošā konsekvences. Proti, nepavisam nav akmenī iecirsts, ka ar Aneti sastāvā Latvijas komandas izredzes Polijas laukumos būtu vērtējamas daudz savādāk (augstāk) nekā tagad, kad būs jācīnās bez viņas. Jēkabsones pienesums komandas punktu pūrā un aizsardzības cementēšanā bija unikāls, taču gadu gaitā pretinieces aizvien labāk iemanījās pielāgoties Latvijas komandas stilam, kam sāka pietrūkt daudzveidības. Svaigas vēsmas varēja ienest tikai jaunu spēlētāju iesaistīšana, un komandas spēks kļuva atkarīgs no tā, cik labi laukumā izdosies saliedēt dažādas paaudzes.
Pērn kvalifikācijas turnīrā un šogad pārbaudes spēlēs šajā teorētiski pareizajā virzienā tika iets gan pa ciņiem, gan dažbrīd gludām taciņām. Cik tālu aiziets — to redzēsim Katovicē, jo tikai oficiālo maču spriedzē pa īstam parādīsies kā atsevišķu spēlētāju vērtība, tā arī komandas saliedētības stiprums. No šā viedokļa pelēcīgajai bilancei pārbaudes spēlēs — 3 zaudējumi, 7 uzvaras — nevajadzētu pievērst pārlieku lielu uzmanību (2007. gadā, pirms tik veiksmīgā Eiropas čempionāta, bija 5—8, turklāt pēdējās spēlēs tika zaudēts sešreiz no vietas). Tiesa, drošības sajūta būtu lielāka, ja Elīna Babkina mazliet retāk kļūdītos, Sabīne Niedola būtu biežāk spēlējusi tik uzņēmīgi, cik pirmajā puslaikā pret Slovākiju, Aija Putniņa mestu tik precīzi, kā mačā ar Lielbritāniju, bet pērnā Eiropas U-20 čempionāta bronzas meitenes Anete Klintsone, Liene Priede un Kristīne Vītola no mācībām Amerikā būtu atbraukušas tikpat labā sportiskajā formā, kāda pērn bija sasniegta pēc vairāku mēnešu treniņiem.
Taču gluds sagatavošanās posms mēdz iemidzināt, kamēr problēmas uzbrukumā mudina koncentrēt spēkus un vismaz teorētiski sola labu aizsardzību, kas Latvijas komandas pašreizējam modelim būs iespējamo panākumu stūrakmens. Turklāt ar uzbrukumu patiesībā nav nemaz tik slikti, kā šķiet. Lai runā skaitļi — 2007. gadā 4. vieta Eiropā tika izcīnīta, vidēji spēlē gūstot 62,7 punktus (no tiem 17,2 guva Jēkabsone), šogad pārbaudes mačos vidēji samesti 65,7.

GRIEĶU DRĀMA, FRANČU NIKNUMS, HORVĀTU NOSLĒPUMI

Francija — pirmā, latvietes un grieķietes cīnās par otro vietu, bet Horvātijas jaunietes iegūst pieredzi un brauc mājās jau pēc trim spēlēm — tāds pirmajā acu uzmetienā šķiet loģiskākais scenārijs D grupas turnīram. Taču, kur tas redzēts, ka pirmsturnīra prognozes un rangu tabula allaž apstiprinās laukumā? Ne nu Eiropas čempiones francūzietes tik varenas, lai kāja nevarētu aizķerties aiz kāda cinīša, ne horvātietes tik nevarīgas, lai nesagādātu pamatīgas galvassāpes pieredzējušākām sāncensēm. Par Latvijas un Grieķijas komandām nemaz nerunāsim — abas pieskaitāmas lielajiem nezināmajiem, kam pa spēkam pārsteigt gan uz vienu, gan otru pusi. Un abām nesenā pagātnē ir piepildītas ambīcijas (Latvijai — 4. vieta un olimpiskais turnīrs, Grieķijai — 5. vieta un pasaules čempionāts).
Latvijas komandas pirmajai spēlei ar Grieķijas valstsvienību būs kolorīts zemteksts. Proti, mūsu valstsvienības galvenais treneris Georgis Dikeoulaks ir ne tikai grieķis — viņš ir bijušais savas dzimtenes izlases otrais treneris un joprojām ir pašreizējā Grieķijas izlases vadītāja Kosta Misa „draugs – gandrīz vai brālis”. Sportiskā ziņā tas viss sola vairāk plusus Latvijai, jo treneris Džordžs par Grieķijas komandu pilnīgi noteikti zina vairāk nekā Miss par latvietēm. Taktiskā koncepcija būs kvalitatīva, augumu pārsvars — nodrošināts. Paliek jautājums, kā savus trumpjus izdosies īstenot pret sīkstajām dienvidniecēm? Savstarpējo spēļu bilance ir 4—2 mūsu labā, turklāt Eiropas čempionātos uzvarēts visos trijos mačos — 77:61 (1998), 76:47 (2005) un pagarinājumā 70:68 (2009. g.).
Otrās pretinieces Francijas basketbolistes uz Poliju brauc ar 2009. gadā izcīnīto Eiropas čempionu titulu, ne visai veiksmīgu pieredzi pērn pasaules čempionātā (6. vieta) un atmiņām par ļaunajām latvietēm, kas pirms četriem gadiem aizšķērsoja ceļu uz Pekinas spēlēm. 2007. gada 4. oktobrī Itālijas pilsētā Kjeti Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā izcīnītā uzvara (66:62) ir Latvijas valstsvienības vienīgais panākums cīņā ar francūzietēm, kurām līdz šim zaudēts sešos pārējos mačos. Nepatīkamākais apstāklis ir tas, ka ar Franciju būs jāspēlē vēlu vakarā, bet jau 16 stundas pēc šīs spēles beigām būs jāiet laukumā cīnīties ar horvātietēm.
„Neceram ne uz ko, mūsu mērķis ir iegūt pieredzi,” Horvātijas Basketbola federācijas ģenerālsekretārs Želko Draksičs tūlīt pēc izlozes samierinājās ar pastarīšu statusu un publiskā retorika kopš decembra nav daudz mainījusies. Bet praksē krietni atjauninātā Horvātijas izlase pārbaudes spēlē ar 86:80 apspēlēja Čehiju, sūtot brīdinājuma signālu visām konkurentēm. Viegli nebūs.
D grupas trīs labākās komandas otrajā posmā turpat Katovicē spēlēs ar labāko trijotni no C grupas, kurā cīnīsies Spānija, Polija, Melnkalne, kā arī papildu kvalifikācijas uzvarētājas — Vācija vai Ungārija. No šā sešnieka četras labākās vienības brauks uz Lodzu, kur notiks izslēgšanas turnīrs.
Guntis KEISELS, basket.lv

Latvijas valstsvienība Eiropas čempionātos

1995. 16. vieta (5. vieta kvalifikācijas grupā)
1997. 28. vieta (6. vieta kvalifikācijas 1. kārtas grupā)
1999. 9. vieta
2001. 17. vieta — (4. vieta kvalifikācijas grupā)
2003. 13. vieta — (3. vieta kvalifikācijas grupā)
2005. 6. vieta
2007. 4. vieta
2009. 7. vieta
Bilance Eiropas čempionātu finālturnīros
Gads, uzvaras un zaudējumi, gūtie un zaudētie punkti, kopā un vidēji spēlē
1999. 3—4, 439:491, 61,4:70,1
2005. 4—4, 516:551, 64,5:68,8
2007. 6—3, 564:565, 62,7:62,8
2009. 5—4, 623:567, 69,2:63,0

Eiropas čempionātu finālturnīros
Visvairāk spēļu Gunta Baško — 32
Visvairāk minūšu Anete Jēkabsone-Žogota — 897
Visvairāk punktu Anete Jēkabsone-Žogota — 495
Visvairāk atlēkušo Gunta Baško — 141
Visvairāk piespēļu Anete Jēkabsone-Žogota — 96
Visvairāk pārķerto Anete Jēkabsone-Žogota — 44
Visvairāk bloķēto Zane Tamane — 25
Rekordi vienā spēlē
39 minūtes 42 sekundes Anete Jēkabsone-Žogota (ar Grieķiju — 2009. g.)
30 punktu Anete Jēkabsone-Žogota (ar Turciju — 2005. g.)
15 atlēkušo bumbu Liene Jansone (ar Grieķiju — 2005. g.)
8 rezultatīvas piespēles Gunta Baško (ar Grieķiju — 2005. g.)
5 pārķertas bumbas Gunta Baško (ar Vāciju — 2005. g.).
5 bloķēti metieni Ieva Kubliņa (ar Vāciju — 2005. g.)

Latvijas valstsvienības sastāvs 2011. gada Eiropas čempionātā
Kristīne Kārkliņa
Dzimusi: 1983. g. 30. sept.
Augums: 175 cm
Pozīcija: PG
Debija valstsvienībā: 2001. g. 18. nov.
Spēles/Punkti: 40/206
Spēles /Punkti FIBA: 17/81
Klubs 2010./2011. g.: TTT Rīga, Cadi La Seu (Spānija)
EČ finālturnīri: 2009. g.

Elīna Babkina
Dzimusi: 1989. g. 24. apr.
Augums: 176 cm
Pozīcija: PG
Debija valstsvienībā: 2007. g. 19.aug.
Spēles/Punkti: 46/328
Spēles /Punkti FIBA: 10/77
Klubs 2010./2011. g.: Lotos Gdyna (Polija)
EČ finālturnīri: debitante

Zane Eglīte
Dzimusi: 1984. g. 10. dec.
Augums: 170 cm
Pozīcija: PG
Debija valstsvienībā: 2005. g. 06.aug.
Spēles/Punkti: 98/220
Spēles /Punkti FIBA: 43/94
Klubs 2010./2011. g.: Termocarispe (Itālija)
EČ finālturnīri: 2005., 2007., 2009. g.

Gunta Baško
Dzimusi: 1980. g. 27.apr.
Augums: 181 cm
Pozīcija: SF
Debija valstsvienībā: 1996. g. 1.maijā
Spēles/Punkti: 142/1337
Spēles /Punkti FIBA: 59/644
Klubs 2010./2011. g.: Wisla (Polija)
EČ finālturnīri: 1999., 2005., 2007., 2009. g.

Liene Priede
Dzimusi: 1990. g. 23.apr.
Augums: 176 cm
Pozīcija: SF
Debija valstsvienībā: 2011. g. 27. maijā
Spēles/Punkti: 5/13
Spēles /Punkti FIBA: 0/0
Klubs 2010./2011. g.: Independence CC Lady Pirates (ASV — NJCAA)
EČ finālturnīri: debitante

Zane Jākobsone
Dzimusi: 1985. g. 30.nov.
Augums: 180 cm
Pozīcija: SF
Debija valstsvienībā: 2011. g. 19.maijā
Spēles/Punkti: 7/12
Spēles /Punkti FIBA: 0/0
Klubs 2010./2011. g.: SK Cēsis, TTT Rīga
EČ finālturnīri: debitante

Sabīne Niedola
Dzimusi: 1991. 29. apr.
Augums: 182 cm
Pozīcija: SF/PF
Debija valstsvienībā: 2009. g. 14. maijā
Spēles/Punkti: 30/143
Spēles /Punkti FIBA: 12/65
Klubs 2010./2011. g.: Reze Nantes (Francija)
EČ finālturnīri: 2009. g.

Aija Putniņa
Dzimusi: 1988. g. 15. janv.
Augums: 192 cm
Pozīcija: PF
Debija valstsvienībā: 2008. g. 31. maijā.
Spēles/Punkti: 50/200
Spēles /Punkti FIBA: 19/55
Klubs 2010./2011. g.: Arras (Francija)
EČ finālturnīri: 2009. g.

Liene Jansone
Dzimusi: 1981. 22. maijā
Augums: 190 cm
Pozīcija: PF
Debija valstsvienībā: 2005. g. 06.aug.
Spēles/Punkti: 95/873
Spēles /Punkti FIBA: 40/363
Klubs 2010./2011. g.: Umana Venezia, Pool Comenese (Itālija)
EČ finālturnīri: 2005., 2007., 2009. g.

Ieva Kubliņa
Dzimusi: 1982. g. 8. jūl.
Augums: 192 cm
Pozīcija: PF
Debija valstsvienībā: 2001. g. 14. maijā
Spēles/Punkti: 111/1224
Spēles /Punkti FIBA: 44/491
Klubs 2010./2011. g.: Seat Gyor (Ungārija)
EČ finālturnīri: 2005., 2007. g.

Karlīne Nīmane
Dzimusi: 1990. g. 16. nov.
Augums: 187 cm
Pozīcija: PF
Debija valstsvienībā: 2011. g. 19.maijā
Spēles/Punkti: 5/3
Spēles /Punkti FIBA: 0/0
Klubs 2010./2011. g.: TTT Rīga
EČ finālturnīri: debitante

Kristīne Vītola
Dzimusi: 1991. g. 2. jūn.
Augums: 196 cm
Pozīcija: PF
Debija valstsvienībā: 2010. g. 31. jūl.
Spēles/Punkti: 7/12
Spēles /Punkti FIBA: 0/0
Klubs 2010./2011. g.: UTEP Miners (ASV—NCAA)
EČ finālturnīri: debitante

Zane Tamane
Dzimusi: 1983. g. 24.sept.
Augums: 196 cm
Pozīcija: C
Debija valstsvienībā: 2001. g. 8. maijā
Spēles/Punkti: 105/853
Spēles /Punkti FIBA: 48/354
Klubs 2010./2011.: MBK Euroleasing (Ungārija)
EČ finālturnīri: 2005., 2007., 2009. g.

Eiropas čempionāts
1. posms 18.—20. jūnijs
A grupa (Bidgošča) Turcija, Krievija, Slovākija, Lietuva
B grupa (Bidgošča) Čehija, Baltkrievija, Lielbritānija, Izraēla
C grupa (Katovice) Polija, Spānija, Melnkalne, Vācija/Ungārija
D grupa (Katovice) Grieķija, Francija, Horvātija, Latvija

D grupas spēļu kalendārs (Latvijas laiks)
18.06. 13:30 Grieķija — Latvija*
18.06. 20:30 Francija — Horvātija
19.06. 16:30 Horvātija — Grieķija
19.06. 20:30 Latvija — Francija*
20.06. 16:00 Horvātija — Latvija*
20.06. 21:30 Grieķija — Francija
Latvijas spēles tiešraidē translēs TV6, ierakstā demonstrēs TV3 un Viasat Sport Baltic

2. posms 22.—27. jūnijs
E grupa (Bidgošča) A1, A2, A3, B1, B2, B3
F grupa (Katovice) C1, C2, C3, D1, D2, D3

3. posms 29. jūnijs — 3. jūlijs (Lodza)
Ceturtdaļfināli
Pusfināli
Finālspēles