twitter facebook instagram

Es vairs nebaidos

08.Apr.2014 - Ieva Runge

Numurs: 
289
Es vairs nebaidos

Jā, man nepatīk zaudēt,” atzīst 2014. gada Latvijas absolūtā čempione galda tenisā Antra Vīnerte un, turpinot domu, paskaidro: Mani neapmierina slikta spēle, toties skaists zaudējums spēcīgam pretiniekam ir pat glaimojošs.”

Bet, kamēr latvieši sodīsies par pavasara iesaldēšanu un negaidīto ziemas atsākšanos, Antra dosies spēlēt galda tenisu Spānijā. Tas nav nekas neparasts, jo kopš 2013. gada septembra viņa pārstāv siltās zemes klubu CTM Cidade de Narónun lidostās pavada diezgan daudz laika.

BEZIZVĒLES IESPĒJA

„Cik es sevi atceros, vienmēr līdzās bijis sports,” stāsta Antra. „Lai gan mana mamma ir koncertmeistare un spēlē klavieres, mani šī nodarbe neaizrāva. Protams, esmu mēģinājusi spēlēt, bet bez panākumiem.”Antra savu agrīno bērnību asociē ar skriešanu pa Biķernieku mežu, dažādiem vingrinājumiem un kādreiz tik populāro Zaķusalas skrējienu, kurš tradicionāli atklāja pavasari un noslēdza vasaru.

Galda tenisu Antra spēlē kopš pirmās klases. „Es mācījos Juglā — skolā, kurā tolaik sporta skolotājs bija labi zināmais galda tenisa fanātiķis un guru Genādijs Kartuzovs, kurš vāca bērnu grupas, lika izpildīt dažādus uzdevumus, lai atsijātu spējīgos no nevarīgajiem.” Zīmīgi, ka Antra skolotāja pārbaudi nav izturējusi, savukārt viņas māsa uzņemta jauno un potenciālo galda tenisistu rindās. Tomēr nepagāja ilgs laiks, un ar tēva gādību arī Antra piepulcējusies apdāvināto bērnu bariņam.

„Līdz divpadsmit gadu vecumam es biju stabili vājākā savā vecuma grupā, tad sekoja straujš lēciens pretim progresam,” sarunas laikā Antra atzīmē, ka, pēc viņas domām, sportā panākumi un attīstība vienmēr ir ar lēcieniem. „Tovasar es atgriezos no vasaras nometnēm un, lai īsinātu laiku, augustā trenējos mājās pie spoguļa.” Ar šodienas prātu Antra vairs nespēj izskaidrot, kāpēc tik dedzīgi bija vingrinājusies, kopjot tenisa kustību imitāciju, bet labi atceras, ka, atgriežoties pie galda, bijusi galvas tiesu pārāka par sāncenšiem.

Cita kvalitāte

Šobrīd Antra pati ir sporta skolotāja, tāpēc ir interesanti parunāt un salīdzināt divas dažādas paaudzes. „Iesākumā mēs iesildījāmies, tam sekoja driblēšana un kustības.” Tenisiste atzīst, ka šobrīd bērnu kustību koordinācija ir ļoti bēdīgā stāvoklī. „Mēs pirmajā klasē zinājām, kas ir lecamaukla, turpretī tagad par tādu ir dzirdējis tikai retais.” Ir vēl trakāk — daži bērni nespēj pietupties, nezaudējot līdzsvaru un nekrītot.

„Runājot par galda tenisa spēles tehniku, jāteic, ka ļoti svarīgi ir to pareizi iemācīt jau agrā bērnībā, pretējā gadījumā sagaidāms smags un ilgstošs darbs. Nepareizu tehniku salauzt ir ļoti grūti,” atzīst pieredzējusī galda tenisiste.

Jautāju, vai Antrai prātā ir palicis kāds zīmīgs turnīrs. Viņa mazliet apdomājas un saka: „Man ir grūti teikt. Es atceros, ka mans pirmais pasaules čempionāts bija kadetu konkurencē 1997. gadā, bet jau nākamajā sezonā pārstāvēju juniorus un pieaugušos pasaules čempionātā.” Pēc brīža Antra piebilst: „Es tomēr atceros kādu ļoti zīmīgu spēli. Tas bija Latvijas čempionāts, kurā zaudēju savai trenerei Olgai Kartuzovai. Biju vadībā ar 2:0, bet tad kaut kas notika. Es to saucu par psiholoģisku iziešanu. Rodas nespēja koncentrēties, parādās kļūdas, līdz es piekāpos ar rezultātu 2:3.”

Mani interesē un es pajautāju — vai esi spēlējusi ar aziātiem? Uz ko Antra atbild īsi: „Protams. 2001. gadā piedalījos pasaules čempionātā Japānā. Brīvajā laikā mēs viesojāmies kādā skolā Osakas pilsētā. Un, ja nemaldos, tad tur galda teniss bija obligāts — kā sporta stunda trīs reizes nedēļā.”

Ģimenes dzīve

Piecpadsmit gadu vecumā Antra pārcēlusies uz dzīvi Zviedrijā, kur mācījusies sporta internātā un līdz pat astoņpadsmit gadiem lolojusi savas prasmes saistīt ar lielo sportu.

Tomēr dzīvē ne visu var paredzēt. Šobrīd sportiste ir nonākusi pie atziņas, ka labāk vispār neko neplānot: „Pēc Zviedrijas perioda sekoja mājas dzīve un bērni. No sporta skatuves norobežojos ļoti ātri, bet dabīgi. Vairākus gadus mana uzticamā rakete nogulēja uz skapjaugšas. Es tai vispār nepieskāros.”

Kaut arī dzīve sagriezusies teju kājām gaisā, Antra nejūtas, ka būtu kaut ko nokavējusi. Turklāt 2004. gadā viņa pamanījās kļūt par Latvijas čempioni un atkārtoja šo soli 2011. gadā. „Ļoti sen nebiju spēlējusi. Tikai dažas nedēļas pirms čempionāta atsāku treniņus pie viena galda ar māsu. Protams, ir grūti paņemt rokā raketi. Bumbiņa neklausa, un raketi gribas nolikt atpakaļ uz skapjaugšas,” atceras Antra Vīnerte.

Jautāju, vai bērnu gaidīšanas posmi pārāk neapspieda sportistes garu, jo ginekologi diezin vai iesaka spēlēt tenisu grūtniecības laikā. „Man tika atņemts viss. Jāšana ar zirgiem, teniss. Protams, es apmeklēju vingrošanas nodarbības. Bet kas tās par nodarbībām, pēc kurām neesi noguris līdz sliktai dūšai? Man patīk sevi pamocīt,” smejas Antra. „Tomēr visvairāk man traucēja tieši tas, ka jutos ierobežota savās kustībās. Citu sūdzību man nebija. Taču šķiet, ka šāds pārbaudījums derēja manam sportiskajam garam, jo pēc tam pie tenisa galda atgriezos ar sevišķu apetīti.

Bērniem augot, jutu vajadzību pēc laika sev. Teniss ir mans. Kaut kas tuvs un mīļš. Tā kā mans sportiskais līmenis ļauj spēlēt ārzemju klubos, nodomāju — kāpēc ne? Citi brauc zvilnēt Turcijas pludmalēs un fotografēties pie piramīdām Ēģiptē, kāpēc lai es nespēlētu tenisu Spānijā?”

Antra atzīst, ka dažkārt šaubās, vai viņa nav pārāk bieži un pārāk tālu prom no bērniem, tomēr atziņa, ka bērniem vajag laimīgu mammu, visu sakārto pa plauktiņiem.

Un tā, kopš pagājušā gada Antra atkal spēlē Spānijā. Šī, protams, nav viņas pirmā pieredze, jo spēlējusi tur jau agrāk, turklāt trīs garas sezonas, pēc kurām gadu atpūtusies. „Par šo sezonu varu vien piebilst to, ka komandu ieskaitē neesmu zaudējusi nevienu spēli,” priecājas sportiste.

Trenējas, lai uzvarētu

„Latvijas šāgada čempionātam gatavojos tā, kā nebiju gatavojusies nevienam turnīram gadus desmit,” atklāj Antra. „Braucot uz Ventspili, pie sevis domāju — ja zaudēšu, likšu raketi atpakaļ uz skapjaugšas un beidzot pievērsīšos klavierspēlei,” smejas sportiste. Taču rakete vēl nejūtas nogurusi, jo atnesa Antrai absolūto čempiona titulu. „Līdz šim ne reizi nebiju vinnējusi individuālo, pāru (pārī ar Olgu Kartuzovu) un jaukto pāru spēli. Kā nekā trīs fināli vienā dienā.”

Runājot par jaukto pāru spēli, kuru Antra aizvadīja ar Sandiju Vasiļjevu, sportiste atzīst, ka vīrieši galda tenisā ir krietni spēcīgāki. „Mans uzdevums, spēlējot ar vīrieti, ir atdot bumbiņu tā, lai pārinieks var gūt punktu.”

Iespējams, Antra ir atradusi pareizo atslēgu biezajā saišķī uz laimes zemi. „Es nebaidos,” viņa saka un turpina, „es neesmu atbildīga ne sponsoru, ne kāda cita priekšā.” Sportiste atceras, ar kādiem pārdzīvojumiem agrāk vadījusi nakti, ja treniņā pamežģījusi potīti. „Es nespēju mierīgi gulēt, zinot, ka mana potīte no rīta var līdzināties malkas klucim. Savukārt tagad mani traumas neuztrauc. Ja tenisam būs lemts likt punktu, likšu komatu un atradīšu citu nodarbi.”

Kamēr Antra runā, es savā blociņā atzīmēju: „Traumas.” Pastāsti par tām, es mudinu. „Paskaties uz maniem pleciem. Salīdzini! Atslābinot labais ir acīm redzami zemāks par kreiso,” tenisiste konstatē ar smaidu. „Labais plecs man ir operēts. Nekas nopietns, jo spēlēju jau pēc dažām dienām.” Tomēr Antra saka pavisam skaidri: „Teniss pie galda ir visai asimetrisks sports, un spēlējot nepareizi, traumas gūt ir viegli. Bet no tā var izvairīties, apgūstot pareizu tehniku. Turklāt galda tenisā pastāv vēl viena pozitīva nianse. Tajā nav dopinga.”

Padsmit gadu vecumā Antra piekopusi dažādus rituālus pirms spēles. Spēlējusi ar matu gumijām, kuras paredzētas tikai lielajām spēlēm, un teju kritusi izmisumā, ja kāda no tām saplīsusi pirms izšķirošā mača.„Šādi rituāli varbūt ir stulbi, bet tie dod stabilitātes sajūtu sportistam.”

Šobrīd Antra dzīvo Saulkrastos un par sevi saka — vispār es esmu baigais zemes tārps. Tiklīdz uzspīd saulīte, mani var atrast dārzā, kādā no vagām stādot, sējot un ravējot. Bet, runājot par tenisu, sportiste atkāj — spēlēšu tik ilgi, cik spēšu.

 

Antra VĪNERTE

Galda teniste, CTM Cidade de Narón

Dzimusi: 1985. gada 4. februārī

Izglītība: augstākā, studē LU maģistrantūrā

Augums, svars: 166 cm, 51 kg

Treneri: Olga un Genādijs Kartuzovi

Lielākie sasniegumi: ITTF WJC Brazil Pro Tour (Pasaules kausa posms junioriem) zelts dubultspēlē

Vaļasprieki: izjādes ar zirgiem un dārza darbi

Ģimenes stāvoklis: šķīrusies, ir dēls Miks (8) un meita Adele (7)

Autori: 
Dainis Caune