twitter facebook instagram

Futbola virslīgas cerību sezona

20.Mai.2018 - Ieva Runge

Numurs: 
338
Futbola virslīgas cerību sezona

Ļoti aizraujoši sākusies Latvijas futbola čempionāta jaunā sezona — Synottip Virslīgā noslēdzies pirmais no četriem riņķiem, kas ļauj izdarīt pirmos secinājumus un arī izteikt jau nopietnākas prognozes, lai gan iepriekšējās virslīgas sezonas ir iemācījušas, ka ar prognozēm jābūt uzmanīgiem, jo varam droši gaidīt arī visdažādākos pārsteigumus. Beidzot arī komandas sāk pamest savus rezerves vai skolu sintētiskos laukumus, tā ka nu jau varam baudīt futbolu pienācīgos apstākļos.

ČEMPIONU PĀRMAIŅAS

Synottip Virslīgassezonas starts apstiprināja prognozes, ka iepriekšējo divu gadu Latvijas čempionvienībai Jūrmalas Spartakam šosezon būs ļoti grūti nosargāt titulu. Pēc čempionāta pirmā riņķa Spartaks iekārtojies tikai piektajā vietā, taču visa cīņa vēl ir priekšā, turklāt jūrmalnieku uzvara pār jaunajiem līderiem RFS (2:0) jau pierādīja, ka komandai ir pamats mērķēt vismaz uz godalgoto trijnieku.

Pēc pagājušās zelta sezonas Jūrmalas klubu gan pameta daudzi čempionu sastāva vadošie futbolisti — tostarp pērn par virslīgas labāko spēlētāju atzītais pussargs no Krievijas Jevgeņijs Kozlovs, rezultatīvais baltkrievu uzbrucējs Dmitrijs Platonovs un Latvijas valstsvienības pussargs Jevgeņijs Kazačoks. Diemžēl nopietnas slimības dēļ šogad laukumā nevar doties vēl viens Latvijas izlases pussargs — Edgars Vardanjans. Tiesa, Spartaks arī padomāja par pietiekami solīdu maiņu, no FK Jelgava pārvilinot pie sevis divus agrākos FK Jelgava līderus, Latvijas valstsvienības aizsargus Mārci Ošu un Gintu Freimani, tāpat uz Jūrmalu pārcēlās vēl vairāki pieredzējuši futbolisti ar Latvijas izlases pieredzi — pussargi Jurijs Žigajevs, Aleksejs Višņakovs un Andrejs Kovaļovs. Turklāt Višņakovs uzreiz sāka demonstrēt sen neredzētu rezultativitāti, jau pirmajos sešos mačos gūstot piecus vārtus un izvirzoties turnīra labāko snaiperu priekšgalā.

Kā jau ierasts, Spartakā ir arī sapulcēta kupla leģionāru kompānija — pirmajā riņķī kluba formu jau piemērījuši septiņi ārzemnieki (četri leģionāri ir no Krievijas, bet vistālāko ceļu līdz Latvijai mērojis Nikaragvas izlases uzbrucējs Ariagners Smits). Kopumā var teikt, ka šosezon Spartakam ir jauna komanda, jo pamatsastāvā palikuši tikai četri spēlētāji no čempionu sastāva, bet vēl daži — ar kluba spēlējošo ģenerāldirektoru Edgaru Gauraču priekšgalā — parasti dodas laukumā uz maiņu.

Atgādināšu, ka pērn sezonas laikā pie Spartaka vadības pults pabija trīs treneri (tas gan netraucēja komandai sasniegt maksimālo rezultātu), bet šogad jau čempionāta sākumā Spartakam gadījās visai interesants kāzuss ar jauna galvenā trenera izvēli — pirms sezonas šajā amatā tika prezentēts agrākais Uzbekistānas izlases galvenais treneris Sergejs Babajans, taču viņš no Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) nesaņēma nepieciešamo licenci, tāpēc Jūrmalas klubam steidzami nācās meklēt jaunu treneri. Izvēle krita uz Krievijas speciālistu Aleksandru Grišinu, kurš pirms tam strādājis ar Maskavas CSKA dublieru komandu, bet pērn bijis Krievijas U-17 galvenais treneris.

VIETĒJĀ LIEPĀJA

Jau ar čempionāta pirmajiem mačiem savas nopietnās ambīcijas cīnīties par visaugstākajām vietām apliecināja pagājušā gada vicečempioni FK Liepāja/Mogo, kas noteikti nav kļuvuši vājāki kā pērn. Lai gan pēc pagājušās sezonas Liepājas kluba vadība nolēma mainīt sastāva komplektācijas stratēģiju un atteikties no daudziem leģionāriem (piemēram, pērn liepājnieki bija iecerējuši gūt panākumus, atvedot vairākus afrikāņus, taču šosezon no viņiem klubā palicis tikai senegāliešu aizsargs Seidina Keita, kurš ir stabils pamatsastāva spēlētājs) — pagājušajā sezonā FK Liepāja rindās laukumā izgāja 10 leģionāri, bet šogad sezonai pieteikti ir tikai četri.

Šādas pārmaiņas noteikti ir pa prātam liepājnieku līdzjutējiem, bet svarīgākais, ka komanda ir kļuvusi tikai stiprāka, jo atrasts labs pastiprinājums tepat Latvijā. Jāpiebilst, ka trīs no četriem ārzemniekiem Liepājas klubā ir argentīnieši (neskaitot jau Latvijas pasi ieguvušo un mūsu valstsvienībā spēlējošo Kristianu Torresu) — pussargs Leonels Strumia Liepājā aizvadīs jau ceturto sezonu, bet vēl klāt nākuši divi aizsargi Gonsalo Negro un Aleksis Sarate.

Tiesa, izskatās, ka Sarates viesošanās Latvijā būs bijusi pavisam neilga. Par viņu ir īpašs stāsts, jo 24 gadus vecais Sarate, kurš vairākus gadus spēlējis Argentīnas augstākajā līgā, dzimtenē ir tiesāts par komandas biedra draudzenes izvarošanu. Lai gan pērn Argentīnā viņam tika piespriests sešarpus gadu ilgs cietumsods, par to vēl tika iesniegta apelācija, tāpēc Sarate, kurš apgalvo, ka ir nevainīgs, varēja turpināt spēlēt. Protams, civilizētā pasaulē futbolistam ar tik apšaubāmu reputāciju labu darbu atrast ir neiespējami, tāpēc šādas klases futbolists bija spiests nolaisties līdz Latvijai. Liepājnieki bija ar mieru pievērt acis uz kluba reputācijas riskiem, taču tas neattaisnojās, jo, visticamāk, ka Sarates Latvijas karjera beigsies ar trim spēlēm — aprīļa beigās viņam bija jāatgriežas dzimtenē, kur arī otrajā instancē tika apstiprināts notiesājošais spriedums (to gan varot pārsūdzēt vēl divās instancēs) un Saratem tika uzlikts aizliegums izbraukt no Argentīnas.

Šāds notikumu pavērsiens ir atstājis nopietnu robu Liepājas komandas sastāvā, jo tieši aizsardzības līnija var kļūt par liepājnieku Ahilleja papēdi. Zināmas šaubas ir arī par vārtsargu līniju — pagājušās sezonas liepājnieku pirmais numurs Valentīns Ralkevičs tieši pirms čempionāta starta salauza roku, tāpēc par komandas pamatvārtsargu kļuva jaunais Krišjānis Zviedris. Pirmā riņķa izskaņā piedzīvotais zaudējums 3:5 savās mājās pret RFS uzskatāmi atklāja liepājnieku problēmas.

Liepājas komandu jau otro sezonu trenē karstasinīgais gruzīnu speciālists Tamazs Pertija, kurš jau četras reizes Latvijas virslīgā savas komandas aizvedis līdz otrajai vietai (trīskārt Rīgas Skonto), bet pērn ar FK Liepāja/Mogo izcīnīja Latvijas kausu. Ja neskaita leģionārus, tad pēc pagājušās sezonas liepājnieku lielākais zaudējums bija pilsētas futbola leģendas aizsarga Oskara Kļavas spēlētāja karjeras beigšana, savukārt pieredzējušais pussargs Valērijs Afanasjevs pēc sešiem Liepājā pavadītajiem gadiem atgriezās dzimtajā Daugavpilī.

Toties no Ventsp39999ils savā Liepājā atgriezās pieredzējušais aizsargs Antons Jemeļins, bet no Jelgavas — Endijs Šlampe. Ļoti vērtīgs ieguvums liepājniekiem ir centra pussargs Igors Kozlovs, kurš izrādījās nevajadzīgs RFS, bet īsts trenera Pertijas atradums ir uzbrucējs Verners Apiņš no Staiceles, kurš pērn virslīgā epizodiski uzspēlēja Babītes un FK Jelgava rindās, taču šogad jau attaisnojis liepājnieku uzticību ar trim vārtiem.

Tomēr svarīgākais, ka FK Liepāja/Mogo sastāvā ir palicis pagājušās sezonas Latvijas čempionāta spilgtākais spēlētājs Artūrs Karašausks, kuram neizdevās atrast labāku darba variantu ārzemēs. Karašausks jau pirmajā riņķī guva četrus vārtus un tika atzīts par aprīļa virslīgas labāko spēlētāju. Pēc treneru maiņas Latvijas valstsvienībā jādomā, ka šogad Artūru beidzot atkal redzēsim arī valsts galvenās komandas formā. Tāpat liepājnieki no Francijas kluba Metz atkal izīrējuši Latvijas izlases pussargu Jāni Ikaunieku. Turklāt karjeru turpina arī vēl Liepājas metalurga laiku veterāni — aizsargs Deniss Ivanovs, uzbrucēji Kristaps Grebis un Ģirts Karlsons (36 gadus vecais Karlsons jau pirmajā riņķī izcēlās ar četriem vārtu guvumiem). Savukārt no vietējā futbola jaunajiem talantiem šosezon izdevību ieguvis septiņpadsmitgadīgais pussargs Kristers Tobers, kurš pirmajā riņķi visos mačos devās cīņā sākuma sastāvā un pat guva svarīgus vārtus mačā ar Spartaku (2:2). Tiesa, ne visi jaunie ir izturējuši konkurenci — pirms sezonas dzimto pilsētu pameta trīs Latvijas U-21 izlases futbolisti Krišs Kārkliņš, Andris Krušatins un Marks Kurtišs, kuri pērn nespēja iekarot vietu Liepājas kluba pamatsastāvā, tāpēc devās uz citiem Latvijas klubiem lielāka spēles laika meklējumos.

JAUNS MĒĢINĀJUMS

Tāpat kā pirms gada, arī šo sezonu ar nopietnām ambīcijām sagaidīja pagājušās sezonas bronzas medaļu ieguvēji Riga FC. Par rīdzinieku nopietnajiem plāniem liecināja jau starpsezonu periodā aizvadītās divas treniņnometnes siltajās zemēs — Apvienotajos Arābu Emirātos un Kiprā. Pērn Riga FC vadībai neizdevās īsti trāpīt ar galvenā trenera izvēli (sezonas laikā komandai nomainījās trīs vadītāji), bet šogad Riga FC vadības pults uzticēta trenerim no Maķedonijas Gocem Sedloskim, kurš iepriekšējos divus gadus līdz savas valsts čempionu titulam aizvedis Maķedonijas titulētāko klubu Skopjes Vardar.

Riga FCspēlē būtiska loma atvēlēta ārzemju futbolistiem — šosezon laukumā jau devušies 11 leģionāri no septiņām valstīm. Slavenākais futbolists šajā kompānijā ir ukraiņu pussargs Valērijs Fedorčuks, kurš vēl pirms trim gadiem Dņipro sastāvā spēlēja Eiropas līgas finālā (Ukrainas klubs ar 2:3 zaudēja Sevilla). Sezonas startā ar rezultatīvu spēli (trīs vārtiem) izcēlies augumā raženais serbu uzbrucējs Darko Lemajičs, komandā palicis arī pagājušās sezonas virslīgas ceturtais rezultatīvākais spēlētājs Bogdans Vaščuks no Igaunijas.

Salīdzinot ar pagājušo sezonu, ir mainījies Riga FC pirmais numurs — Latvijas U-21 izlases vārtsargs Vladislavs Kurakins devās uz ārzemēm, bet no cita galvaspilsētas kluba RFS pārnāca pieredzējušais Germans Māliņš, kurš gan dala vietu pamatsastāvā ar jauno Robertu Ozolu. Šogad Riga FC rindas papildinājuši vēl pāris vietējie futbolisti no citiem Latvijas klubiem — aizsargs Elvis Stuglis (pērn kļuva par valsts čempionu Jūrmalas Spartaka sastāvā) un pussargs Krišs Kārkliņš (FK Liepāja). Protams, komandā vairs nav pagājušās sezonas aizsardzības balsts Kaspars Gorkšs, kurš nu jau ir kļuvis par Latvijas Futbola federācijas prezidentu, bet traumu dēļ jau vairāk nekā gadu ir izlaidis Latvijas valstsvienības pussargs Artūrs Zjuzins, kurš pirms pagājušās sezonas noteikti tika aicināts kā potenciālais kluba vidējās līnijas līderis. Pirmais riņķis parādīja, ka Riga FC lielākie trūkumi ir uzbrukumā, jo, neskaitot sagrāvi pār Valmieru (6:1), pārējos sešos mačos rīdzinieki guva tikai četrus vārtus.

CITA VENTSPILS

Vienīgā komanda, kas pirmo riņķi beidza bez neviena zaudējuma, bija FK Ventspils, taču negaidītais neizšķirts mačā ar FK Metta/LU (2:2, turklāt ventspilnieki punktu izrāva tikai kompensācijas laikā) liedza dzeltenzilajiem izvirzīties līderos. Pagājušajā sezonā FK Ventspils pirmo reizi 20 gadu laikā palika bez medaļām (iepriekš kaut kas tāds bija gadījies tikai kluba pirmajā sezonā 1997. gadā). Starpsezonu periodā klubā notika lielas pārmaiņas — par jauno FK Ventspils īpašnieku kļuva bagātnieks no Krievijas Adlans Šišlanovs. Kā atzina FK Ventspils direktors Andrejs Butriks, klubs bija nonācis lielās finansiālās grūtībās un, ja neatrastos jauns īpašnieks, tad FK Ventspils draudētu bankrots. Šišlanovs nav iesācējs futbola vidē — pirms tam viņam desmit gadus piederējis viens no spēcīgākajiem Moldovas klubiem Kišiņevas Dacia. Tiesa, Moldovā joprojām rit izmeklēšana par iespējamiem Dacia likumpārkāpumiem (nodokļu krāpšanos, naudas atmazgāšanu, spēļu sarunāšanu), bet Šišlanovs šīs aizdomas, protams, noliedz. Jau ar pirmajām jaunā īpašnieka darbības dienām kļuva skaidrs, ka šogad FK Ventspils būs visaugstākie mērķi. Ne velti Ventspils kluba jaunais īpašnieks uzreiz izteica apņēmību cīnīties pret leģionāru limitu (Latvijas virslīgā joprojām laukumā vienlaikusdrīkst atrasties tikai pieci ārzemju spēlētāji). Šobrīd FK Ventspils rīcībā ir desmit leģionāru.

Viens no pirmajiem darbiem, ko veica kluba jaunā vadība, bija treneru maiņa — angļa Pola Ešvorta vietā nāca Dejans Vukičevičs no Melnkalnes. Starp citu, Šišlanovs arī atklāja, ka Moldovā viņš arī pats dažreiz ir pārņēmis galvenā trenera pienākumus. Ventspilnieki arī saglabāja pagājušās sezonas komandas kodolu, atbrīvojoties vienīgi no veterāniem — vārtsarga Andreja Pavlova, aizsargiem Antona Jemeļina un Igora Savčenkova, pussarga Jurija Žigajeva, taču viņi visi jau pērn spēlēja tikai epizodiski. No pamatsastāva vienīgais zaudējums bija jau sen Ventspilī spēlējošais lietuvietis Simons Pauļus, taču viņa vietā Ventspilī ieradās vairāki nopietni leģionāri, no kuriem īpaši izceļami aizsargs Abduls Mamahs, kurš jau ilgus gadus regulāri spēlē Togo izlasē, un angolietis ar Portugāles pasi Amansiu Fortešs, kurš uzreiz kļuva par ventspilnieku vidējās līnijas līderi, taču jau ceturtajā mačā ar Spartaku pēc rupja Žigajeva noteikumu pārkāpuma salauza kāju un uz ilgāku laiku izkrita no ierindas.

Šogad FK Ventspils spēle balstās uz drošiem pamatiem aizmugurē, ko cementē Latvijas valstsvienības pamata spēlētājs Ņikita Koļesovs un pieredzējušais Nauris Bulvītis (var tikai pabrīnīties, kāpēc pēdējā laikā viņam vairs neatradās vieta Latvijas izlasē, to pašu var teikt arī par universālo pussargu Ritvaru Ruginu). Savukārt priekšā par vārtu guvumiem joprojām gādā divi jau pērn virslīgā rezultatīvi spēlējušie nigērieši — Tosins Aijeguns un Adeleke Akinjemi.

LIETUVAS SKOLA

Starpsezonu perioda transfēru politika čempionāta galveno favorītu lomā izvirzīja RFS, kas pērn finišēja tikai piektajā vietā, bet šosezon jau ar pirmajiem mačiem apliecināja savu favorītu statusu. Ja komandā ir sapulcēti desmit Latvijas valstsvienības futbolisti, tad tā nemaz nevar nebūt galvenā pretendente uz čempionu titulu. Tiesa, RFS arī pērn bija spēcīgs sastāvs, taču sezona tik un tā beidzās ar fiasko, tomēr šķiet, ka šosezon skolnieki beidzot būs trāpījuši ar īsto treneri, uzticoties lietuviešu speciālistam Valdam Dambrauskam, kurš iepriekš vadīja Viļņas Žalgiri, uzvarot Lietuvas čempionātā 2015. un 2016. gadā.

Pēc pagājušās sezonas RFS arī krietni pastiprināja savas rindas, uzaicinot Latvijas izlases pussargus Jevgeņiju Kazačoku, Dāvi Indrānu un Gļebu Kļuškinu, kā arī valstsvienības trešo vārtsargu Kasparu Ikstenu, bet par komandas jauno uzbrukuma līderi kļuva baltkrievs Dmitrijs Platonovs. Tāpat ļoti labs ieguvums izrādījušies vēl divi leģionāri — ukrainis Maksims Marusičs un gruzīns Beča Vačiberadze. Kopumā gan RFS krāsas aizstāv tikai pieci ārzemju futbolisti.

Galvenais, ka komandā ir ļoti liela konkurence, it īpaši vidējā līnijā. Turklāt Dambrauska skatījums uz spēli acīmredzot ir atšķirīgs no nu jau bijušā Latvijas izlases trenera Aleksandrs Starkova, jo, piemēram, par komandas pamata balsta pussargu kļuvis Aleksandrs Fertovs, kurš jau vairākus gadus netika aicināts uz valstsvienību, toties Starkova ieredzētie Indrāns un Kazačoks vairāk laika pavada uz rezervistu soliņa. Tas pats attiecas arī uz jauno valstsvienības uzbrucēju Robertu Uldriķi, bet pērn izlasē regulāri spēlējušais aizsargs Aleksandrs Solovjovs RFS nonācis pavisam dziļā rezervē. Traumas dēļ šosezon vēl nav spēlējis arī Latvijas izlases uzbrucējs Eduards Višņakovs. RFS aizsardzības balsts ir komandas kapteinis Kaspars Dubra, bet ar pāris spilgtām spēlēm un svarīgiem vārtiem sezonas startā izcēlies arī malējais pussargs Roberts Savaļnieks. Lai gan RFS katrā mačā izveido daudz vārtu gūšanas momentu, dažreiz pieklibo realizācija, tāpēc jau gadījies zaudējums Jūrmalas Spartakam (0:2), bet par virslīgas pirmā riņķa spilgtāko spēli kļuva tieši RFS pārliecinošā uzvara Liepājā (5:3).

JELGAVAS PĀRBAUDĪJUMI

Vēl pirms pāris gadiem par nopietnu pretendentu uz Latvijas čempionu godu jau sāka uzskatīt FK Jelgava, kas pavisam nesen arī trīs reizes pēc kārtas (2014.—2016. g.) izcīnīja Latvijas kausu. Tomēr šogad jelgavniekiem būs ļoti grūti iesaistīties cīņā par medaļām. Patiesībā, tas jau kļuva skaidrs vēl pirms sezonas, jo Zemgales klubs šķīrās no lielākās daļas agrāko gadu līderiem — vārtsarga Kaspara Ikstena, aizsargiem Mārča Oša un Ginta Freimaņa, pussarga Gļeba Kļuškina. Pēc viņu aiziešanas Jelgavā vairs nepalika aktuālu Latvijas izlases spēlētāju (pērnajā rudenī uz pāris pārbaudes mačiem izlasē gan bija parādījies jaunais FK Jelgava kapteinis Alans Siņeļņikovs, taču šogad viņš vairs nebija izlases apritē), bet no leģendārā jelgavnieku trīskārtējo kausa ieguvēju sastāva komandā palikuši tikai bijušais Latvijas izlases pussargs Artis Lazdiņš un veterāns Valērijs Redjko, kurš Jelgavā spēlē jau kopš komandas iekļūšanas virslīgā 2010. gadā. Par lielāko sastāva zaudējumu laikam gan jāsauc ilggadējā FK Jelgava pirmā numura Ikstena aiziešana, jo Kaspars četras sezonas pēc kārtas nebija izlaidis nevienu FK Jelgava čempionāta spēli (no zvana līdz zvanam aizvadot 127 mačus pēc kārtas). Par jauno FK Jelgava pamatvārtsargu kļuva Jānis Krūmiņš, kurš pērn visu sezonu nosēdēja rezervē.

Radušos robus sastāvā FK Jelgava pārsvarā mēģināja aizlāpīt ar leģionāru aicināšanu — šogad FK Jelgava rindās ir astoņi ārzemju futbolisti. FK Jelgava krievu treneris Ravils Sabitovs, kurš diezgan veiksmīgi pārņēma kluba vadību pagājušās sezonas beigu daļā, pamatā meklēja papildinājumu Krievijā, piesaistot no turienes četrus futbolistus, bet pēc neilgas prombūtnes Jelgavā atgriezās mums labi pazīstamie pussargi — Lietuvas valstsvienības pārstāvis Mindaugs Grigaravičs un japānis Rjotaro Nakano. Uzreiz ar nepārspējamu rekordu izcēlās arī jaunais lietuviešu centra aizsargs Sigits Olberkis, kurš visās pirmajās četrās spēlēs nopelnīja pa dzeltenajai kartītei, tāpēc jau piektajā kārtā bija spiests izlaist maču diskvalifikācijas dēļ. Tāpat jelgavnieki arī atrada sastāva papildinājumu Liepājā, no kurienes uz Zemgali pārcēlās divi Latvijas U-21 izlases spēlētāji Andris Krušatins un Marks Kurtišs, kā arī senegāliešu aizsargs Sadi Geije, bet no Jūrmalas Spartaka pēc vairāku gadu prombūtnes Jelgavā atgriezās uzbrucējs Vladislavs Kozlovs.

Jelgavnieki sezonu sāka ar zīmīgu uzvaru pār pagājušā gada čempioniem Spartaku, taču tad sekoja četru zaudējumu sērija, kas tikai apstiprināja, ka Jelgavas komandu gaida grūta sezona.

IZLASES STUDENTI

Viss liecina, ka jau ierasts liktenis virslīgā šosezon sagaida FK Metta/LU, kam acīmredzot sapņu kalngals atkal būs jau ierastās pārspēles par vietas saglabāšanu virslīgā. Jau iepriekšējos piecus gadus pēc kārtas Metta/LU virslīgā finišēja priekšpēdējā vietā, un tikai savā virslīgas debijas sezonā 2012. gadā studenti izvairījās no šāda likteņa, toreiz desmit komandu konkurencē paliekot astotajā vietā.

Neskatoties uz vietu tabulā, pagājušajā gadā Mettai arī laiku pa laikam izdevās pabojāt nervus favorītiem, nevienu punktu nespējot atņemt tikai čempioniem Spartakam. Šosezon pirmajā riņķī studentiem izdevās tikt pie trim punktiem, spēlējot neizšķirti ar FK Jelgava (1:1), Valmiera Glass ViA (2:2) un FK Ventspils (2:2). Mājas spēlē ar virslīgas debitantiem no Valmieras Metta tikai mača izskaņā izglābās no zaudējuma, pateicoties jaunajam leģionāram no Krievijas Tamirlanam Džamalutdinovam, kurš guva divus vārtus. Tieši Džamalutdinovs ar četriem no komandas sešiem goliem izvirzījies par Mettas galveno snaiperi (trīs no tiem gan gūti ar 11 m soda sitieniem). Pirmajā riņķī noteikti labākā Mettas spēle bija ar FK Ventspils, kad studenti negaidīti izvirzījās pat vadībā ar 2:0 (Džamalutdinovs realizēja pendeli, bet vēl vienus vārtus guva dienvidafrikānis Kabelo Seriba), izlaižot uzvaru tikai mača pēdējās sekundēs.

Pēc pagājušās sezonas Mettu pameta komandas neapšaubāmi labākais spēlētājs Dāvis Indrāns, tāpat prom devās pieredzējušais uzbrucējs Gatis Kalniņš, tā ka šogad komandas pārliecinoši vecākais spēlētājs ir 27 gadus vecais Kirils Ševeļovs, bet laukumā jau izgājuši arī trīs sešpadsmitgadīgi skolnieki — Renārs Varslavāns, Rihards Ozoliņš un Jēkabs Lagūns. Jāpiebilst, ka šosezon Mettas sastāvā ir četri leģionāri.

Neticami, bet pavasarī mūžīgi priekšpēdējā Metta/LU bija kļuvusi gandrīz vai par Latvijas valstsvienības bāzes klubu, jo pārbaudes mačos laukumā izgāja trīs kluba spēlētāji — Vladislavs Fjodorovs, Eduards Emsis un Ņikita Ivanovs, bet uz izlasi tika izsaukts (laukumā gan neizgāja) pat aizsargs Krists Kristers Gulbis, kurš iepriekšējās divās sezonās virslīgā bija nospēlējis tikai četrus mačus (!). Var jau saprast, ka tiek meklēti jauni talanti, taču vieta valsts galvenajā komandā tomēr ir jānopelna (vispirms sevi jāpierāda kaut vai virslīgā), lai nebūtu tā, kā pirms sezonas izteicās liepājnieku treneris Pertija, ka uz izlasi tiek aicināti nevienam nezināmi futbolisti. Citādi jau radās iespaids, ka tur ir kāda saistība ar to, ka nu jau bijušā izlases galvenā trenera Starkova palīgs bija Mettas vadītājs Andris Riherts. Starp citu, šosezon virslīgas mačos Mettas izlašnieki ne ar ko īpašu nav izcēlušies, tikai apstiprinot skeptiķu šaubas.

VALMIERAS ATGRIEŠANĀS

Pavisam smaga atgriešanās Latvijas futbola elitē izvērtusies Valmieras futbolam — pirmajā riņķī Valmiera Glass ViA septiņos mačos izcīnīja tikai vienu punktu pret otru virslīgas pastarīti Mettu, regulāri ciešot smagas sagrāves mačos ar mūsu vadošajiem klubiem — Liepājā 0:4, Jelgavā 1:5, RFS 0:6, Riga FC 1:6. Ņemot vērā, ka pagājušajā sezonā Gata Ērgļa trenētā komanda pirmajā līgā uzvarēja vairāk nekā pārliecinoši, nepiedzīvojot nevienu zaudējumu (18 uzvaras un četri neizšķirti), jāsecina, ka līmeņa atšķirība starp virslīgu un pirmo līgu tomēr ir, maigi izsakoties, ļoti liela, kas noteikti liks apklust pērn izskanējušām diskusijām par virslīgas paplašināšanas nepieciešamību līdz desmit komandām. Tas gan nenozīmē, ka Valmierai nav izredžu palikt virslīgā, jo Metta nekur tālu nav atrāvusies un savstarpējā mačā valmierieši jau pierādīja, ka vismaz ar vienu komandu viņi var spēkoties līdzvērtīgi.

Valmieras futbols virslīgā atgriezās pēc 14 gadu pārtraukuma, turklāt 2004. gadā valmierieši zaudēja vietu augstākajā līgā ne jau sportisko rezultātu dēļ, iemesls bija naudas trūkums. Šosezon virslīgas debitanti iztiek gandrīz vai tikai ar saviem spēkiem — komandai gan pievienojušies trīs leģionāri, taču neviens no viņiem neizceļas uz valmieriešu fona. No Mettas dzimtajā pilsētā atgriezās arī veterāns Gatis Kalniņš, kuram gan labākie gadi jau sen aiz muguras. Bez Kalniņa no valmieriešiem nopietna virslīgas pieredze vēl ir tikai pussargam Artūram Pallo, kurš savulaik arī bija viens no Mettas vadošajiem spēlētājiem, bet vēl daži virslīgā ir kaut kad uzspēlējuši epizodiski (Madis Oskars Miķelsons, Niks Savaļnieks, Konstantīns Fjodorovs). Šogad virslīgā Valmieras komandas rindās vairs neredzam pagājušās sezonas pirmās līgas labāko snaiperi Alvi Dubovu. Žēl arī, ka rekonstrukcijas dēļ valmierieši virslīgā nevar spēlēt pilsētas galvenajā arēnā Daliņa stadionā, bet mājas spēles aizvada Vidzemes Olimpiskajā centrā uz ne tās augstākās kvalitātes mākslīgā seguma.

AR SKATU UZ AUGŠU

Sācies arī Komanda.lv pirmās līgas turnīrs, kur šogad sacenšas 12 komandas. Kā vienmēr —čempionāta uzvarētāji iegūs ceļazīmi uz virslīgu, bet otrās vietas ieguvēji sacentīsies par tikšanu klasi augstāk ar virslīgas priekšpēdējo komandu. Salīdzinājumā ar pagājušo sezonu, klāt nākušas divas jaunas komandas no pagājušās sezonas otrās līgas finālturnīra vidus — SK Supernova un Balvu Sporta centrs. Par čempionāta galvenajiem favorītiem gan uzskatāma jaunveidotā komanda BFC Daugavpils/Progress, jo tur kopā apvienojušās pagājušā gada pirmās līgas otrā un trešā komanda — pērn Progress/Olaine ne bez pretestības pārspēlēs par vietu virslīgā zaudēja Mettai. Tiesa, lielākā daļa pagājušās sezonas pirmās līgas vicečempionu futbolistu arī šosezon turpinās spēlēt Olainē jau Supernovas sastāvā. Uz Daugavpili gan pārcēlies Progressa uzbrukuma līderis azerbaidžānis Vugars Askerovs, tāpat daugavpilieši atraduši pastiprinājumu arī virslīgā — no Liepājas komandai pievienojušies pussargi Valērijs Afanasjevs un Krievijas leģionārs Staņislavs Lebamba, bet uz pusi sezonas no RFS izīrēts vēl pavisam nesen Latvijas valstsvienībā spēlējušais Sergejs Vorobjovs. Jāpiebilst vēl, ka Daugavpils komandā ar iespaidīgu rezultativitāti izceļas Kotdivuāras pārstāvis Kouadio, kurš pirmajos četros mačos jau guvis astoņus vārtus.

 

SYNOTTIP VIRSLĪGA

(turnīra tabula pēc 1. riņķa)

RFS 7 - 5 - 1 - 1 - 20:8 - 16

FK Ventspils 7 - 4 - 3 - 0 - 12:6 - 15

FK Liepāja/Mogo 7 - 4 - 2 - 1 - 17:9 - 14

Riga FC7 - 4 - 0 - 3 - 10:5 - 12

Spartaks7 - 3 - 1 - 3 - 12:8 - 10

FK Jelgava 7 - 2 - 1 - 4 - 8:11 - 7

FK Metta/LU 7 - 0 - 3 - 4 - 6:15 - 3

Valmiera Glass ViA7 - 0 - 1 - 6 - 7:30 - 1

Rezultatīvākie spēlētāji: Aleksejs Višņakovs (Spartaks) — 5, Artūrs Karašausks, Ģirts Karlsons, Jānis Ikaunieks (visi FK Liepāja/Mogo), Gļebs Kļuškins, Maksims Marusičs (abi RFS), Tamirlans Džamalutdinovs (FK Metta/LU), Adeleke Akinjemi (FK Ventspils) — 4.

KOMANDA.LV PIRMĀ LĪGA

BFC Daugavpils/Progress 4 - 4 - 0 - 0 - 28:2 - 12

Rēzeknes FA/BJSS 4 - 3 - 0 - 1 - 14:5 - 9

FK Tukums 2000/TSS 4 - 3 - 0 - 1 - 10:1 - 9

JDFS Alberts 4 - 2 - 1 - 1 - 7:8 - 7

FK Smiltene/BJSS 4 - 2 - 0 - 2 - 8:9 - 6

SK Supernova 4 - 2 - 0 - 2 - 3:5 - 6

FK Auda 4 - 2 - 0 - 2 - 8:11 - 6

RTU/Skonto Academy 4 - 2 - 0 - 2 - 13:7 - 6

Preiļu BJSS 3 - 1 - 0 - 2 - 3:7 - 3

FK Staiceles bebri 3 - 1 - 0 - 2 - 2:9 - 3

Balvu Sporta centrs 4 - 0 - 1 - 3 - 3:28 - 1

Grobiņas SC 4 - 0 - 0 - 4 - 7:14 - 0

Rezultatīvākie spēlētāji: Kuadio (BFC Daugavpils) — 8, Vugars Askerovs (BFC Daugavpils), Oleksandrs Čunikhovskis (FK Tukums 2000), Dmitrijs Borisovs (Rēzeknes FA) — 5.

Autori: 
Kristiāns Girvičs