Galvenā trenera debija

Latvijas U-20 hokeja izlases jaunajam galvenajam trenerim Andrejam Maticinam šodien sākas ugunskristības. Rīgā tiek atklāts Sergejs Žoltoka piemiņas turnīrs, kurā piedalās arī Dānijas, Polijas un Baltkrievijas junioru izlases.

Tikai trīsarpus mēneši atlikuši līdz brīdim, kad Rīgā sāksies pasaules čempionāts 1. divīzijā šā vecuma hokejistiem. Tieši tādēļ šonedēļ notiekošais starptautiskais turnīrs ir lieliska pārbaude mūsu spēlētājiem ceļā uz gaidāmo čempionātu. Andrejs Maticins ikdienā kopā ar Gintu Bisenieku trenē SK Rīga/LB. Darba gana, bet bijusi arī vēlme izmēģināt spēkus augstākā kvalitātē. Vien žēl, ka vienlaikus to nevarēs izdarīt divi Maticini. Andreja dēls Vadims, kurš mācās un trenējas Zviedrijā, vairs neatbilst U-20 hokejistu vecumam. Pērn pārbaudīt viņa spēlētprasmi junioru izlases treneriem nebija prātā.

Latiņa pacelta ļoti augstu. Pērn Latvijas U-20 izlase pirmoreiz šā sporta veida vēsturē debitēja pasaules elites grupā. Šogad komanda atgriezusies 1. divīzijā.

- Patlaban jau varam konkrēti runāt par visiem izlases kandidātiem, vai komandas īstās aprises kļūs skaidrākas vien decembrī?

- Trīs dienas pirms Sergeja Žoltoka piemiņas turnīra sākuma izlasei bija treniņnometne. Te ir gandrīz visi, kuri būs kandidāti arī spēlēšanai pasaules čempionātā. Vien Kaspars Daugaviņš, Artūrs Kuldaun Krišs Grundmanis izlasei pievienosies tikai pasaules čempionāta priekšvakarā. Vienības kodolu veido Oļega Znaroka trenētie bijušās Rīga 20, tagad LSPA/Rīga komandas spēlētāji. Divus puišus uzaicināju no Liepājas, vienu - no Daugavpils, otrs kandidāts no Latgales puses patlaban ir apslimis. Varbūt līdz šīsnedēļas turnīra sākumam jau būs ierindā.

- Kandidātu izvēle bija plaša?

- Atklāti sakot, izvēles nav. Sauksim to par sakritību, taču U-20 izlasei atbilstošu spēlētāju ir ļoti maz.

- Varbūt iespējams aizsniegties līdz jauniešu izlases hokejistiem, kas varētu papildināt jūsu trenētās komandas rindas.

- Nupat Ventspilī viņi piedalījās starptautiskā turnīrā. Taču nedomāju, ka patlaban varam gaidīt papildinājumu, jo ir ļoti sarežģīti iejusties divu gadu vecāko spēlētajā hokejā.

- Vai ir iemesls runāt par jauniešu hokeja krīzi Latvijā?

- Ar bērnu komandām braucu uz turnīriem citās valstīt. Visur ir atlase, mēs ņemam pretī tos spēlētgribētājus, kuri vienkārši ir. Latvijā nav tik daudz bērnu, lai būtu liela izvēles iespēja. Daudzi no viņiem nekad nesasniegs virsotnes, nebūs tik meistarīgi, lai pretendētu spēlēšanai stiprās komandās. Ja no katras jauniešu vienības pāris cilvēku spētu kandidēt pieaugušo izlasē kaut vai treniņnometnes sākumstadijā, būsim ļoti apmierināti ar savu darbu. Pirms šīs sezonas sākuma Latvijā 1992. gadā dzimušo bija tikai 104 licenzētu hokejistu, skaitot kopā labus, sliktus, ļoti sliktus spēlētājus.

- Latvijas U-20 izlase, kas iekaroja vietu pasaules stiprāko grupā, bija zvaigžņu komanda?

- Tik skaļi negribētu teikt. Esmu pārliecināts, ka mums darbs jācentrē perspektīvai. Nepieciešama valsts mēroga konkrēta attīstības programma hokejā. Tagad vien ik pēc trim četriem gadiem varbūt kāda vecuma komanda trāpīs desmitniekā. Šāda varbūtības teorija ir ne tikai pie mums, arī citās mazajās valstīs. Ar Krievijas, Kanādas, Zviedrijas, Somijas valstu treneriem runājam atšķirīgās hokeja valodās. Viņiem mūsu problēmas nav saprotamas. Lielvalstu treneri pat žēlojas, ka viņiem esot niecīga atlases iespēja, ja viena vecuma bērni lielpilsētās esot... tikai pustūkstoties. Tie ir nesalīdzināmi lielumi.

- Pieminējāt vārdu programma. Vai tiešām ledus sakustējies?

- Vienīgā attīstības programma ir sporta kluba Rīga komandām, kas saņem vērā ņemamu finansējumu no Rīgas domes.

- Bet galvaspilsētā vēl taču ir neskaitāmas bērnu komandas...

- Tās tiek uzturētas, lielākoties pateicoties vecāku finansējumam. Ja gada laikā salīdzinām pašmāju vienības ar sāncenšiem, teiksim, no Baltkrievijas vai Krievijas, redzam, ka ejam uz priekšu bruņurupuču soļiem.

- Programmas var sarakstīt simtiem, taču jārod iespēja tās arī realizēt.

- Jebkurai programmai jābūt konkrētai finansiālai piesaistei. Lai šai pašai junioru komandai noorganizētu treniņnometni, tā jau ir vesela problēma. Mēs reizēm nodarbojamies ar to, ar ko nevajadzētu nodarboties. Piemēram, trenerim jāklapato, lai būtu pietiekami daudz nūju un vēl sazin kas. Diemžēl tāda ir dzīve, un esam pieraduši, lai arī tas ir pretrunā ar mani pašu. Es daudzus gadus spēlēju Zviedrijā, runāju ar šīs valsts kolēģiem. Viņiem hokeja dzīves ritmiskums ir pašsaprotams.

- Galvenais treneris Maicins varot izvēlēties sev asistentus.

- Tas ir Aleksandrs Klinšovs, kurš ļoti labi pazīst visus junioru izlases spēlētājus. Es palēnām iekļaujos šajā kolektīvā. Regulāri eju uz Oļega Znaroka komandas treniņiem, vēroju, arī mācos. Protams, šīsnedēļas turnīrā gribam uzvarēt, taču tas pat nav galvenais.  Svarīgākais pēc iespējas ātrāk novērst robus spēlē, īpaši aizsardzībā.

- Cik vārtsargu kandidē izlasē?

- Nauris Enkuzens, Dainis Vasiļjevs un Artūrs Dzelzs. Katram līdz decembrim būs iespēja sevi apliecināt.

- Pirms pārbaudes turnīra ar treniņnometni trīs dienu garumā nav par maz?

- Tiklīdz mani apstiprināja par komandas galveno treneri, sāku pierādīt, ka jābūt vismaz tādai treniņnometnei, jo nav nopietni, ja spēlētājiem, no rīta ieslidojoties, jābrauc uz mājām pusdienās katram savā pilsētas malā un pirms spēles katrs kā nu spēj ar sabiedrisko transportu brauc atpakaļ uz turnīra mājvietu Volvo halli. Protams, es labprāt puišus sapulcinātu uz nedēļu, jo katram trenerim, varbūt niansēs, taču ir atšķirīgs skats uz šo spēli. Lai novitātes apgūtu, nepieciešams laiks.

- Vai varam teikt, ka līdz pasaules junioru čempionātam vēl ir laika?

- Tikpat kā vairs nav. Cerams, ka novembrī kopā trenēsimies trīs dienas un varēsim aizvadīt divas pārbaudes spēles. Varbūt izdosies vienoties ar zviedriem, un mēs pacīnīsimies viesos. Jācenšas mēroties spēkiem ar komandām, kas spēlē pavisam citādāku hokeju. Un tad jau mēneša beigās noteikti vajag divu nedēļu treniņnometni pirms čempionāta, kas sāksies 12. decembrī.

- Viena lieta - ko vēlaties sasniegt, cita - vai varēsiet?

- Darbā paveikto vienmēr izsaka rezultāts. Jau teicu, ka visradikālāk jāuzlabo aizsardzība. Ja spēļu rezultāti būs 12:10 vai 15:13, es ātri vien nonākšu slimnīcā. Tādu hokeju tagad nespēlē. Cita lieta, ja komandā ir uzbrucēji, kuri spēj gūt trīs četrus vārtus. Centīsimies pilnībā izmantot visus mūsu rīcībā esošos resursus. Negrasos neko lauzt no Oļega Znaroka komandā izveidotajiem uzbrukuma trijniekiem. Ja nu vienīgi varbūt pamainīšu aizsargu pāru sastāvu. Viņiem ir iespēlētas kombinācijas, taktiskās shēmas.

- Daļa no U-20 izlases ir jaunpienācēji un nav izbaudījuši, ko nozīmē savu skatītāju klātbūtnē spēlēt Arēnā Rīga.

- Tāpēc arī labi, ka šīsnedēļas turnīrs notiek Volvo hallē. Puiši palēnām pieradīs pie sakaitētas atmosfēras. Mums nevis jāpierāda, bet jāpārliecina, ka izlase nav klubs, kurā spēlē visu sezonu. Ja spēlētāji nesapratīs, ka turnīrs un arī čempionāts ir īslaicīgs un lietā jāliek maksimāli spēki, tā lielākoties būs mūsu vaina. Ja izdosies, jābūt labam rezultātam.

Māra JURŠEVICA