Gerija Brīnumzeme

Kristiāns Girvičs

Pirms astoņiem gadiem pie Latvijas valstsvienības stūres stājās anglis Gerijs Džonsons. Viņa karjera Latvijā gan ilga tikai divus gadus līdz liktenīgajam neizšķirtam ar Sanmarīno, bet tagad Džonsons futbola dzimtenē pierāda, ka ir labas klases speciālists. Pēc atgriešanās Anglijā viņš sāka no pašas apakšas, bet sešu sezonu laikā pacēlies trīs līgas augstāk. Nākamā pakāpe jau ir Anglijas premjerlīga.

Atgriežoties Anglijā, Gerijs Džonsons sāka strādāt ar pieticīgu klubu Yeovil Town, kas nekad nebija spēlējis augstāk par piekto līgu. Tomēr Džonsona vadībā Yeovil Town jau otrajā sezonā uzvarēja piektajā līgā, bet vēl pēc diviem gadiem triumfēja arī pēc skaita ceturtajā Anglijas līgā. Četru gadu laikā Džonsons bija pārrakstījis visus Yeovil Town kluba rekordus, tā ka ar mierīgu sirdi varēja pāriet uz augstāka līmeņa klubu - Bristol City.

Ieskats vēsturē

Astotajā lielākajā Anglijas pilsētā Bristolē ir divi klubi - City un Rovers, kur savulaik vairākus gadus spēlēja Latvijas valstsvienības kapteinis Vitālijs Astafjevs. Neapšaubāmi, ka City ir galvenais pilsētas klubs. To apliecina arī statistika - šosezon Bristol City mačus noskatījušies vidēji divpadsmit ar pusi tūkstoši līdzjutēju, bet līgu zemāk spēlējušais Rovers pulcē uz pusi mazāku auditoriju. Līdz šim Bristoles klubi gan reti priecējuši savus līdzjutējus, ilgus gadus klejojot pa zemākajām līgām.

Bristol City lielāko panākumu guva tieši pirms simts gadiem, kad finišēja otrajā vietā augstākajā līgā, bet 1909. gadā arī spēlēja Anglijas kausa finālā. Nākamajā sezonā bristolieši atvadījās no Anglijas elites klases, kurā uz četriem gadiem atgriezās tikai septiņdesmito gadu otrajā pusē. Pēc tam sekoja nolaišanās līdz pat ceturtajai līgai, bet pēc skaita otrajā līgā Bristol City pēdējo reizi spēlēja pirms astoņiem gadiem.

Jaunu lappusi kluba vēsturē atvēra Džonsons, kurš pie Bristol City vadības pults stājās jau pagājušās sezonas gaitā. Lai gan darbu Džonsons sāka ar zaudējumu sēriju, drīz vien viņam izdevās mainīt situāciju. Džonsons pat tika atzīts par aprīļa labāko treneri pagājušajā gadā, taču debijas sezonā samierinājās ar devīto vietu. Arī šī sezona sākumā nesolīja neko labu (trīs zaudējumi pirmajās četrās spēlēs), taču pamazām bristolieši izvirzījās vadošajās pozīcijās. Martā Džonsons atkal tika atzīts par līgas labāko treneri, jo komanda septiņās spēlēs izcīnīja 16 punktus.

Priekšā Belokoņam

Lai paceltos līgu augstāk (pēc skaita otrā līga Anglijā saucas pavisam vienkārši - čempionāts), sezonas pēdējā mačā Bristol City savā laukumā bijā jāuzvar tabulas lejasgala komandu Rotherham, kas jau bija zaudējusi cerības noturēties šajā līgā. Neveiksmes gadījumā Džonsona vadītajai vienībai būtu jāpiedalās play-off spēlēs, kur četras komandas izspēlē vienu ceļazīmi uz otro līgu. Izšķirošā spēle pilsētā izraisīja milzīgu ažiotāžu, jo pirmo reizi sezonā jau vairākas dienas pirms mača bija izpārdotas visas biļetes - Bristol City stadionā Ashton Gate ir vietas 19 500 skatītājiem. Bristolieši nepalaida garām savu izdevību, skaistā stilā uzvarot ar 3:1. Interesanti, ka galarezultātā Bristol City pa diviem punktiem apsteidza mums pazīstamo klubu Blackpool, kas pieder Latvijas miljonāram Valērijam Belokoņam. Pateicoties Džonsonam, tagad Kaspara Gorkša pārstāvētajam klubam būs jāpiedalās izslēgšanas mačos.

Šosezon Bristol City apliecināja savu potenciālu arī Anglijas kausa izcīņā, apspēlējot pirmās līgas klubu Coventry City un aizvadot divas atmiņā paliekošas cīņas ar premjerlīgas vienību Middlesbrough (abas spēles beidzās neizšķirti 2:2, bet bristoliešiem nepaveicās 11 m sitienu sērijā).

"Esmu lepns par futbolistiem un līdzjutējiem. Šādās dienās redzam, cik Bristol City var būt liels klubs. Šī bija brīnumaina sezona, kurā arī bija jāpārvar grūti brīži. Tas mūs tikai padarīja stiprākus, un līdz pat pēdējam mačam nodemonstrējām apbrīnojamu raksturu. Arī kausa spēlēs komanda pierādīja, ka var spēlēt augstākā līmenī. Pēc spēles ģērbtuvēs bija ne tikai ierastie līksmības skati, bet arī asaras. Tas parāda, cik daudz šis panākums nozīmē futbolistiem," pēc triumfa atzina Gerijs Džonsons, kurš gan labi apzinās, cik grūti pārbaudījumi viņam vēl ir priekšā.

"Lielākā daļa čempionāta komandu agrāk ir spēlējušas premjerlīgā. Tā ka mums būs jāsacenšas ar spēcīgiem un arī bagātiem klubiem. Protams, visi klubi arī patur prātā, ka iekļūšana premjerlīgā dod vismaz 60 miljonu lielu peļņu. Bristol City ir liels klubs, tāpēc tā tam ir īstā vieta. Vienmēr esmu centies nepalikt uz vietas un progresēt. Tāds bija mans mērķis Latvijā, tāpat ir arī Anglijā. Mums jāturpina progresēt un tad redzēsim, cik tālu tas mūs aizvedīs."

It tikai viens Gerijs Džonsons!

Uzreiz pēc tiesneša finālsvilpes stadionā sākās grandiozas svinības - lielākā daļa fanu metās atzīmēt panākumu laukumā, tāpēc uzvarētāju komanda nevarēja veikt plānoto goda apli. Pēc brīža gan komanda ar Džonsonu priekšgalā stājās priekšā publikai kluba prezidenta ložā. Komandas galveno treneri tauta sagaidīja ar vairāku tūkstošu vīru kora dziedāto "There is only one Gary Johnson!" (Ir Tikai viens Gerijs Džonsons!), kā arī skandēšanu "Gary`s Wonderland!" (Gerija brīnumzeme - tā fani novērtējuši šo sezonu).

Faniem piekrita arī Bristol City prezidents Stīvs Lensdovns:

"Gerijs ir paveicis fantastisku darbu, lai aizvestu mūs tur, kur mēs gribam būt. Pagājušajā sezonā Gerijs gandrīz mūs aizveda līdz izslēgšanas mačiem, bet šosezon progress turpinājās."

Līksmība turpinājās arī nākamajā dienā, kad komanda atvērtā autobusā devās čempionu tūrē pa pilsētas centru, kā arī viesojās pie pilsētas mēra. Džonsons ātri iejutās šajā svētku atmosfērā, uzvelkot mēra cepuri un uzrunājot tūkstošiem fanu: "Nākamreiz atcerieties, balsojiet par Džonsonu!".

Siltas atmiņas

Lai gan jau pagājuši seši gadi, Džonsons nav aizmirsis arī par viņa dzīves periodu Latvijā. Neatkarīgi no visiem tā laika pārdzīvojumiem Džonsons par Latviju runā ar siltumu.

"Darbs Latvijā bija fantastiska pieredze. Man joprojām ir ļoti labas attiecības ar Latvijas Futbola federācijas vadītājiem Gunti Indriksonu un Jāni Mežecki. Pagājušajā nedēļā Indriksons bija arī atbraucis uz mūsu spēli ar Milwall. Mēs sazināmies gandrīz katru nedēļu. Viņiem bija liela ietekme uz manu karjeru. Tas bija brīnišķīgs darbs, no kura daudz iemācījos. Domāju, ka tad ieguvu cieņu Anglijā, jo tajā laikā septiņi Anglijas futbolisti spēlēja Anglijā," sacīja bijušais Latvijas valstsvienības treneris.

Džonsons gan nepiekrīt pie mums plaši izplatītajam viedoklim, ka viņa darbs Latvijā bija neveiksmīgs.

"Cilvēki saka, ka Latvijā man neizdevās gūt panākumus, taču es tam nepiekrītu. Visu cieņu, bet Latvijai ir grūti uzvarēt pasaules čempionātā. Tajā laikā daudzi Latvijas futbolisti ieguva pieredzi Anglijā, izmainījām futbolistu psiholoģiju un iemācījāmies spēlēt bez libero ar četriem aizsargiem līnijā. Mans palīgs Aleksandrs Starkovs, kurš ir lielisks treneris, vēlāk ar to pašu taktiku aizveda komandu uz Eiropas čempionāta finālturnīru. Tad arī futbolistiem lieti noderēja Anglijā iegūtā pieredze. Nevienam citam nav izdevies iekārtot Latvijas futbolistus labos Anglijas klubos. Tas bija mūsu panākums, jo šī pieredze ļāva Latvijas valstsvienībai kļūt par labāku komandu," klāstīja Džonsons, kurš neizslēdz iespēju, ka viņa vadītajā komandā varētu parādīties kāds Latvijas futbolists. Atgādināšu, ka Yeovil Town sastāvā pie Džonsona spēlēja Andrejs Štolcers. Atcerēsimies arī, ka šajos sešos gados abas Džonsona vadītās komandas vasarā viesojušās Latvijā.

"Joprojām man ir ciešas saites ar Skonto treneri Polu Ešvortu. Ja Latvijā parādīsies jauni talanti, tad gan jau Pols pados man ziņu. Pagājušajā vasarā arī aizvadījām Latvijā pirms sezonas treniņnometni, un plānojām doties uz Rīgu arī šovasar. Tā ka Latvija man joprojām ir sirdij tuva."

Kristiāns GIRVIČS

Bristole - Rīga