twitter facebook instagram

Individuālais māsu duets

10.Jan.2008 - Portāla Administrators

Numurs: 
106
Dailslidoshana-069.jpg
Ne jau daiļslidotāji pie vainas, ka mūsu valstī konkurence, īpaši vecākajās grupās, ir pavisam niecīga. Nesen notikušajā Latvijas čempionātā tomēr pavīdēja pa cerību stariņam. Pie mums bieži negadās, ka māsas vai brāļi ir uzticīgi šim sporta veidam. Ir arī izņēmums. Atsevišķās vecuma grupās zelts tika Stasijai Ragei, bet sudrabs - viņas māsai Annai Abas jau kopš bērnības uzklausa treneres Marikas Nugumanovas padomus. Abas no dienas dienā darbojas uz viena ledus. Meiteņu tētis Leo savulaik trenējies vieglatlētikā, māmiņa Anda bijusi mākslas vingrotāja.

Stasija: „Daiļslidošana acīmredzot tika izvēlēta, lai būtu kaut kas pa vidam šiem sporta veidiem. Man uzreiz iepatikās. Slidojot izlieku emocijas, ar prieku izpildu griešanās elementus, braucu līdzsvaros, arī lēcienus. Regulāri papildinu šo uzskaitījumu. Protams, ne jau vienmēr viss ir tā gludi. Dažreiz visai mokoši ir sausie treniņi, kas ir fiziski grūti. Uz ledus ir pavisam citas emocijas. Nepatīk tas, kas neizdodas, bet tad jāstrādā ar divkāršu spēku."
Anna: „Man nebija izvēles, jo Stasija jau trenējās. No sākuma tas viss ļoti nepatika. Slidošana likās garlaicīga. Vien tad, kad jau iemācījos kādu elementu, palēnām sāka iepatikties tas, ko daru. Daiļslidošana man tagad kalpo arī kā adrenalīna izjušana. Te iespējams vienmēr sevi papildināt, daudz ko jaunu apgūt. Ikvienā programmā no sirds varu izpausties. Sākot mācīties jaunu kompozīciju, jaunus lēcienus, ja nesanāk, sajūta ir riebīga, jo nespēju izdarīt to, ko gribu. Zināju, ka man viss grūti padodas, bet samierinājos un turpināju."

Sporta veidā, kurā emocijām nav otršķirīga nozīme, jābūt stipram raksturam, lai vispirms apvaldītu nereti pesimistisko noskaņu, lai tiktu pāri savam nevaru vai negribu. Un tad jau neviļus pielavās arī doma: sak, kam man tas viss vajadzīgs.

Stasija: „Tā riktīgi no daiļslidošanas prom gāju vienu reizi. Pēc neveiksmīgām sacensībām divas nedēļas uz ledu nespēju paskatīties, pateicu, ka viss pieriebies. Protams, ilgi nespēju izturēt un atgriezos."

Turpinot par raksturu, iespējams, grūti saprast, kādēļ Annai tik ļoti bija nepieciešams piedalīties šajā Latvijas čempionātā. Pāris nedēļu pirms tam meitenei tika operēts lauztais kājas pirksts, kuru līdz pavasarim vēl saturēs skrūve. Pampums nogāja, kāju slidzābakā varēja jau iedabūt, un viņa atkal izgāja... uz ledus.

Anna: „Kaut kas tāds tiešām notika pirmoreiz. Aizgāju uz pāris treniņiem paslidot. Mēģināju kādu no elementiem, šķita, varbūt varētu pat startēt. Atgriezās iepriekšējās sajūtas. Par iespējamo līdzdalību čempionātā viss sākās ar jociņiem, līdz viss kļuva par īstāko nopietnību."

Tagad, protams, var gudrot, kā būtu bijis, ja Anna slidotu bez skrūves kaulā. Taču arī sudraba medaļa ir lielisks guvums. Vecākajai māsai tik ekstrēmi gājieni gan nekad neesot bijuši.

Stasija: „Gadījies, pirms starta psiholoģiskā spriedze tik liela, ka sāku histēriski raudāt. Tad trenere norauj mani no ledus, liek izdarīt pietupienus, lai vispirms nostabilizētu elpu. Vārds pa vārdam, un nomierinos. Kad biju jaunāka, reizēm esmu ļoti sāpīgi kritusi, nevarēju ilgi piecelties, mūzika pat tika pārtraukta. Bet mirkli vēlāk jau turpināju slidojumu."

Katram jau laikam nepieciešams kāds, kurš palīdz vismaz reizēm tikt galā ar pašas smadzenēm. Varbūt arī tāpēc, lai labāk izprastu sevi, rastu skaidrojumu vienai vai otrai dzīves situācijai. Arī uz ledus.

Stasija: „Man ļoti patīk slidot. Esmu izvirzījusi sev mērķi, varbūt tāpēc vieglāk strādāt. Eju uz katru treniņu ar domu, ka atkal jāiemācās kaut kas jauns, ka jāpaveic viss darbiņš. Protams, ļoti nozīmīgs ir arī vecāku atbalsts.  Bez viņiem, šķiet, neko nebūtu sasniegusi, jo nav man ļoti stiprs raksturs."

Anna: „Vecāki un trenere mums iemācīja cīnīšanos līdz galam, mērķu izvirzīšanu un sasniegšanu. Tas ir ļoti svarīgi."

Ja reiz ierunājāmies par mērķiem, varbūt klusībā arī par sapņiem, kādi tie ir abām skolniecēm?

Stasija: „Startēt olimpiskajās spēlēs! Man nav iemesla sūdzēties, ka vienā vai otrā gadā daudz kas palicis neizdarīts. Šosezon startēju Grand Prix izcīņā Šefīldā, kur vairāk nekā trīsdesmit meiteņu sacensībā biju pa vidu. Domāju, pasaules mērogā tas ir diezgan labs rezultāts. Pagaidām man viens no labākajiem. Tagad gatavojos Eiropas čempionātam."

Anna: „Vislabāk esmu startējusi starptautiskās sacensībās Austrijā, kur izcīnīju trešo vietu. Bet šosezon par turpmākajiem mērķiem nevaru runāt, jo martā man būs vēl viena operācija, un skrūve tiks izņemta. Tad gudrošu par to, kas būs vēlāk."

Māsas pagaidām lielākoties startē atšķirīgās grupās. Taču agri vai vēlu pienāks laiks, kad abas būs konkurentes.

Stasija: „Anna vienreiz jau mani vinnēja. Tas bija Tallinā, kur es šausmīgi slikti nostartēju. Man bija tāds kauns, ka neaizgāju pat uz apbalvošanu. Kam negadās. Nedusmojos uz Annu, jo viņa taču nebija vainīga."

Skolā viņām netiek dotas atlaides. Jāpaspēj viss, tāpat kā klases biedriem. Vien atšķirība tā, ka abām daiļslidotājām treniņi visbiežāk ir divreiz dienā, no kuriem pirmais nereti ir sešos no rīta. Nav grūti izrēķināt, cik gara viņām iznāk katra diena. Taču mācībās robus viņas nevar atļauties.

Stasija: „Man patīk ģeogrāfija, valodas, arī latīņu valoda, kuru izvēlējos mācīties. Sajūsmu neizraisa matemātika un fizika. Vēl nepilni trīs gadi atlikuši, lai domātu, kur turpināt mācības pēc skolas beigšanas. Vienu brīdi gudroju par medicīnas studijām, pēdējā laikā domāju arī par antropoloģiju. Daudz kas atkarīgs arī no tā, kā veiksies daiļslidošanā."

Anna: „Ļoti patīk bioloģija un valodas, ne velti mācos humanitārajā skolā. Toties matemātika, fizika un ķīmija ne īpaši saista. Man vēl vairāk laika nekā Stasijai, lai izdomātu, ko visvairāk vēlos studēt."

Kad raugāties māsu slidojumā, nav grūti pamanīt, cik viņas atšķirīgas arī uz ledus. Interesanti, ko viņas pašas par to domā?

Stasija: „Anna ir nosvērta, savas emocijas patur pie sevis, stipras gribas cilvēks. Līdz savam mērķim ies klusu un mierīgi, bet aizies. Es esmu punktuāla, mērķtiecīga, ar lielu atbildības sajūtu. Asa, dažreiz draudzīga. Man patīk vairāk būt mājās. Reizēm domāju, ja man nebūtu daiļslidošanas, patlaban jūsu priekšā sēdētu resna meitene, kurai tomēr nekārojas čipsi un kola, viscaur ar pīrsingiem un tetovējumiem. Turklāt viņa ne pārāk labi mācītos. Sports mums iemācīja plānot ikdienu, novērtēt savu laiku, izveidoja raksturu. Sākumā es biju gļēva, nespēju saņemties. Tagad viss ir citādāk."

Anna: „Māsai ir diezgan grūts raksturs, bet viņa ir ļoti mīļa. Tagad mums ir lieliskas attiecības, toties agrāk nereti kašķējāmies. Stasija zina, ko grib sasniegt, un to arī  izdarīs. Esmu klusa, bet patīk ar draugiem izklaidēties. Man ļoti patīk skriet. Ja nebūtu daiļslidošanas, iespējams, trenētos vieglatlētikā, skriešanas un lekšanas disciplīnās."

Par treneriem bieži vien saka - puse no sportistu panākuma pienākas viņiem. Ko māsas saka par savu treneri Mariku Nugumanovu?

Stasija: „Viņa ir pati labākā trenere Latvijā. Augstu novērtēju to, ja Marika redz, ka viņas audzēknei ir izaugsmes potenciāls, viņa atdos pēdējos spēkus, celsies agri no rīta vai strādās kaut vai naktī. Būs gatava visam, lai sasniegtu maksimālo rezultātu."

Anna: „Marika dzīvo daiļslidošanā. Esam kādreiz runājušas viņai pretī, bet tad paliek kauns un steigšus atvainojamies, jo viss, ko trenere saka, ir pareizi."

Vizītkartes

Stasija Rage

daiļslidotāja

Dzimusi         1991. gada 9. maijā

Augums, svars        1,63 m, 54 kg

Izglītība         Rīgas Itas Kozakevičas Poļu vidusskolā, Rīgas 6. vidusskolas 10. klasē

Daiļslidošanā          kopš 4 gadu vecuma

Trenere         Marika Nugumanova

Vaļasprieki   grāmatas par filozofiju, mūzika, kalnu slēpošana

Anna Rage

daiļslidotāja

Dzimusi         1993. gada 19. jūlijā

Augums, svars        1,60 m, 50 kg

Izglītība         Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā 8. klasē

Daiļslidošanā          kopš 3 gadu vecuma

Trenere         Marika Nugumanova

Vaļasprieki   atpūta ar draugiem, kalnu slēpošan

Māra JURŠEVICA

Foto

Divatā. Māsas pleca izjūta - Stasija (pa kreisi) un Anna Rages

Patīk ne tikai tiesnešiem. Annas slidojums vienmēr atšķiras ar spilgtām emocijām un plastiku

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports