Izvēle par labu sportam

Sešdesmitajos gados Brocēnos zem klajas debess bija ledus laukums. Tur spēlēja vietēja Starts komanda, kas kļuva arī par Latvijas čempioni. Bet nu jau trešo gadu Brocēni var lepoties ar savu ledus halli. To saviem spēkiem uzcēla un apsaimnieko AZ Inter.Kāpēc būvfirmai nepieciešama sava ledus arēna un hokejs? Kāpēc izvēle vērsusies par labu sportam? Atbildes uz vēl daudziem jautājumiem sniedz AZ Inter valdes priekšsēdētājs Andrejs Arājs.Vīrs, kurš veiksmīgi varēja veidot akadēmisko karjeru, tagad atzīst, ka tā savā ziņā bijusi avantūra mesties privātajā biznesā. Taču to nav darījis vienatnē. No nulles punkta kopā darbojies ar saldenieku Zigmundu Birzīti, kurš pats sporto, ir liels hokeja fans un kuram arī radās ideja par hokeja halli Brocēnos.

„Līdz deviņdesmitajiem gadiem Brocēnos blakus stadionam bija atklātais hokeja laukums," stāsta Andrejs. „Kā aiz loga mīnus grādi, veči ņēma šļauciņu, uzlēja ledu un spēlēja. Zigmundam bija lieliski kontakti ar brocēniešiem. Ņemot vērā šīs pilsētas senās sporta tradīcijas, tieši te izvēlējāmies būvēt savu ledus halli. Un pirms četriem gadiem te jau izveidots Brocēnu sporta centrs. Tagad arī sporta skola."

Pirms izšķirties par vērienīgo celtniecību, vīri brauca pētīt kolēģu veikumu Vācijā, Somijā, Zviedrijā, arī citur. Skandināvijā gandrīz katrā miestā ir pa savai ledus arēnai. Viņi priekšroku dod koka konstrukcijām. Latvieši izrēķināja, ka tās tomēr ir par dārgu un izšķīrās par metāla konstrukcijām.

„Mums parādījās iespēja no Vācijas atvest ledus agregātu," turpina Andrejs. „ Pirmajā gadā saldējamo agregātu uzlikām vaļējam laukumam, bet tas jau bija ar mākslīgo ledu. Ejam soli pa solītim, mums nepatīk mesties darbos ar vērienu, lai nejauši kļūdītos. Pret darbu izturamies prātīgi. Tā turpinājās gadu, bet problēmas sagādāja sniegs un lietus: viss slapjš. Ziemā uztaisījām oriģinālprojektu, paši visu izplānojām optimālā variantā. Brocēnu hallē ir īstais hokeja laukums, paši izgrauzām visas ledus liešanas, krāsošanas nianses.

Risks attaisnojies

Latvijas hokeja arēnu celšanas vēsturē ne reizi vien potenciālie īpašnieki cerējuši uz ātras naudas iegūšanu. Pārrēķinājušies un tad centušies pēc iespējas ātrāk tikt no halles vaļā. AZ Inter pamatīgi iepazinies ar veiksmīgajiem un ne tik veiksmīgajiem variantiem. Visi prot rēķināt, un Andrejs Arājs atzīst, ka arī viņiem risks bijis:

„Daudzi neticēja, ka paši varēsim uzbūvēt halli un to arī uzturēt. Mūsu arēnai ir stabils ledus noslogojums. Tas ir pietiekams, lai visi izdevumi atmaksātos. Turklāt infrastruktūras izmaksas ir zemākas nekā Rīgā, bet tas nav dempings. Daži brīnās, kā tas var būt Brocēnos. Atkārtošu, ka te ir senas sporta tradīcijas. No Brocēniem nāk daudzi hokejisti, vecais Vītoliņš, vēl Arājs, bet ne mans radinieks. 1965. gadā brocenieki vinnēja Latvijas čempionātā. Izšķirošā spēle notika uz pilsētas ezera ledus."

Tradīcijas laba lieta. Bet cilvēkiem varbūt maldīgs priekšstats, tomēr: jo tālāk prom no Rīgas, jo iedzīvotājiem mazāka maksātspēja.

„Bija riska moments. Sākumā tiešām īsti nezinājām, vai spēsim maksimāli noslogot ledu. Mums ir līgums ar Brocēnu pašvaldību, kas mūs ļoti atbalsta. Bērniem hallē uz ledus  notiek fizkultūras stundas, te var iznomāt slidas. Te ir arī sporta inventāra veikaliņš, darbojas masu slidotava. Ledus noslogojums ir maksimāls, un atrast brīvus mirkļus ir neiespējami."

Kad uzcēla Jelgavas halli, turp slidot devās arī daudzi tukumnieki, dobelnieki, arī rīdzinieki. Uzcēla halli Tukumā, tur slidot pat rīdzinieki. Kas brauc uz Brocēniem?

„Daudz ir vietējo spēlētgribētāju. Brocēnos ir ļoti aktīva publika, daudzi bijušie motosportisti, kas dzīvo Brocēnos, visi spēlē hokeju. Notiek Baltijas betona, AZ Inter kausa izcīņa, vēl vairākas sacīkstes, kurās piedalās padsmit komandas. Kamēr dienā pieaugušie strādā, uz ledus darbojas bērni. Brocēni ir liels novads, un te plaši durvis vērtas jaunajai paaudzei. Brocēnu dome bērnu nodarbībām pērk ledu. Vasarā te darbojas bērnu treniņnometnes. Līdzās ir internāts, varam daudzus izmitināt. Hallē brīvajā vietā izbūvējām arī kafejnīcu, kuru paši arī apsaimniekojam, līdz ar to sportistiem varam nodrošināt pilnvērtīgu treniņu un atpūtas procesu. Hallei blakus ir arī basketbola zāle ar koka grīdu. Astoņdesmitajos gados būvēto celtni izremontējām. Jūnijā un augustā nometnes lielākoties tiek rīkotas divpadsmit gadu veco hokejistu komandām, kuru ir ļoti daudz. Blakus ir arī stadions ar futbola laukumu un skrejceļu. Tā ka var ļoti dažādot treniņu procesu."

Saprotošie varasvīri

Halles īpašnieki nenoliedz: ja nebūtu pašvaldības liela atbalsta, viņu idejas nebūtu iespējams realizēt. Taču ir lieliski piemēri, ka daudzās valstīs arī vismazākajās provincēs sportu atbalsta vietējā vara.

„Taisnība, pēc katrām vēlēšanām, vismaz minimāli, bet mainās pašvaldības sastāvs. Taču mēs nešaubāmies, ka Brocēnos atbalsts sportam būs visos laikos. Ne tikai tradīciju dēļ. Ikviens veselīgi domājošs cilvēks saprot, ka veselīga un stipra jaunā paaudze spēs veikt lielus darbus nākotnē. Kas gan var būt labāks par sportu, ja tas pieejams pašu mājās, un bērniem vairs muļķībām neatliek laika."

Motosportisti uz slidām

Vieni uzņēmēji atbalsta kultūru, citi - izglītību, vēl citi galveno uzmanību pievērš sportam. Nevienu vairs nepārsteidz, ka Brocēnu ledus arēnā jau tradicionāli risinās... motosportistu mači. Kurzemes pusē desmitiem gadu moto un autosports ir lielā cieņā. Acīmredzot tieši tāpēc savu atbalstu AZ Inter sniedz arī perspektīvajam motosportistam Mārtiņam Rupeikam. Un ne tikai. Andreja Arēna kabinetā goda vietā celta arī skijoringista Raivja Zolmaņa un autosporta cienītāja Jāņa Nagļa fotogrāfijas.

„Raivis mūsu firmā ir jau no pirmās dienas. Raivis ir padsmitkārtējs Latvijas čempions skijoringā. Pērn uzvarēja visās trijās pieaugušo klasēs. Un turpina vinnēt. Palīdzam visai ekipāžai, arī tehnikas uzlabošanai. Mūsu firmas zīme ir arī uz Jāņa Nagļa kombinezona un automašīnu. Tā ir zināma reklāma arī mums. Ja būtu noticis Dakāras rallijs, to skatītos ne tikai arābi Āfrikā, daudzi tūkstoši citu interesentu. Pēc nenotikušā Dakāras rallija neprasījām Jānim naudu atpakaļ. Jāsaprot situācija. Ne jau Naglis vainīgs rallija izjukšanā. Esam investējuši lietās, kas nepazūd. Nākamgad rallijs būs Dienvidamerikā. Iespējams, arī tad kāda auto sānus rotās mūsu firmas zīme. Esam apstājušies pie šiem sporta lauciņiem, un plašāk neizvērsīsimies. Mums svarīgāks ir pamatīgums un stabilitāte. Vai hokejā nedomājam veidot savu komandu? Šaubos, vai mēs varētu to uzturēt. Tās ir milzu izmaksas. Saprotu, ka Abramovičs spēj uzturēt savu futbola komandu. Tik augstu mēs nemērķējam."

Sarauj, Latvija! skanēs arī Kanādā

Andrejs Arējs skijoringu nekad neesot izmēģinājis, arī slidot neprotot, toties pirms gadiem pieciem izdomājis, ka grib iemācīties slēpot. Iepatikās, un tā lieta aizgāja.

Bet par to slidošanu. Nu nav jāprot stāvēt uz slidām, lai atbalstītu savus hokejistus. AZ Inter ļaudis savā kompānijā jau daudzus gadus brauc uz pasaules hokeja čempionātiem, lai pievienotos skaļajam līdzjutēju korim. Izņēmums nebūs arī pasaules hokeja simtgades čempionāts Kanādā.

Andrejs Arājs

SIA AZ Inter valdes priekšsēdētājs

Dzimis 1956. gada 28. februārī Rīgā

Mācījies          Rīgas 49. vidusskola, Rīgas Politehniskais, inženieru zinātņu doktors

Ģimene           precējies, divi dēli

Vaļasprieki      kalnu slēpošana, medības

Māra JURŠEVICA

Foto

Čempioni. Mikus Neško (pa kreisi) un Raivis Zolmanis ceļā pēc kārtējā zelta