Ja galva ir, kājas pašas atnāks

Ziemeļvalstu ģimnāzijas 8. klases audzēkņa Reiņa Grendes mīļākā orientēšanas sporta disciplīna ir sprints, kur ar joņošanu vien par maz, vajadzīgs arī ātrs un precīzs funktieris. Šada sintēze viņam nodrošinājusi panākumus arī vidējā un garajā distancē. Gan Latvijā, gan ārzemēs.

Reinim tagad ir 15, viņa jaunākajam brālim Tomam par diviem gadiem mazāk. Tas, ka abi kļuva par orientieristiem, ir dabiski, jo ar šo sporta veidu gandrīz visu mūžu nodarbojies viņu tēvs Ants Grende, arī māmiņa Inga ir zvērināta orientieriste.

„Pirmoreiz sacensībās piedalījos deviņu gadu vecumā, skatītāja un līdzjutēja stāžs vēl lielāks, „ pirmos soļus meža trasēs atceras Reinis. „ Vecāki mani ņēma līdzi uz sacensībām, kur pamazām sāku apgūt orientēšanās ābeci. Tagad mani pārsteidz, ka Zolitūdes ģimnāzijā, kas ir ļoti latviska, orientieristu tik maz."

Mamma un tavs jaunākais brālis pārstāv OK Viga. Tev šajā klubā nepatika? „Klubā Auseklis nebija jauniešu grupas, tāpēc mani aicināja palīdzēt. Tā arī kļuvu par auseklīti."

Cik plaša ir tavu sportisko panākumu vizītkarte? „Pērn, vēl startējot zēnu V-14 grupā, Latvijas kausa izcīņā uzvarēju sprintā, bet kopvērtējumā ieguvu sudraba medaļu. Arī aizpērn tiku pie godalgas - bronza sprintā."

Saprotu, ka tieši sprints ir tava mīļākā disciplīna orientēšanās sportā. Kāpēc? „Pilsētu parku trasēs vajadzīgas gan ātras kājas (skriešanā man ir ķēriens), gan galva. Svarīgākā tomēr ir galva, meklējot ceļus uz kontrolpunktiem, jo kājas līdz galamērķim pašas atnāks. Diezgan labi padodas arī garā distance, vien mežā biežāk kļūdos. Kā nu kuro reizi. Man pašam gandrīz viss ideāli izdevās Ziemeļu divdienu sacensību vidējā distancē pie Gaujas. Sekmējies arī starptautiskajās trasēs. Aizpērn uzvarēju OK Taka sacensībās Lietuvā, būdams zēnu jaunākajā grupā, pagājušogad Baltijas meistarsacīkstēs Latvijai izcīnīju vienīgo zelta medaļu. Aizvadītajā sezonā Suisse week piecdienu sacensībās biju sestais kopvērtējumā, sprintā trešais."

Kāpēc šāgada aprīlis tāds tukšs? „Gandrīz mēnesi noslimoju, saķerot dažādas saaukstēšanās kaites, tikai pirms nedēļas atsāku trenēties, bet līdz startam Ventspilī būšu kārtībā, jo formu palīdzēs atgūt treniņi un piedalīšanās sacensībās Igaunijā."

Reinis atzīstas, ka satraukums drusciņ tirda, taču liela pasākuma atmosfēru jau esot izbaudījis pērn, kad notika Latvijas olimpiāde pieaugušajiem. Toreiz esot piedalījies parādē un visu redzējis.

Uz vaicājumu, ko gribētu sasniegt lielajā orientēšanās sportā, Reinis atbild pārliecinoši: „Pacīnīties par vietu vispirms Latvijas jauniešu izlasē, pēc tam junioros un pieaugušo konkurencē, tiecoties sasniegt visaugstākos panākumus," lēš Reinis. „Jāmaina attieksme pret mācībām, jo reizēm gribas paslinkot. Galva man nav smaga, kad rūpīgāk padomāju un pārdomāju, atzīmes krietni augstākas. Ar interesi gaidu, kā būs pēc diviem gadiem, kad sāksim mācīties zviedru, somu, dāņu un norvēģu valodas. Vajadzētu labi apgūt, jo orientēšanās šajās valstīs ir viens no pamata sporta veidiem."

Kad Latvijā beidzot uzsniga, Reinis debitēja arī ziemas orientēšanās sacensībās, pie kājām liekot mammas vecās slēpes, piedalījās arī tautas slēpojumā Siguldā. Veloorientēšanās apgūta jau krietni agrāk, iemaņas apgūstot no tēva, kam šajā disciplīnā augsti panākumi starptautiskajā arēnā.

Kā trenējas Grende juniors, kurš gan patiesībā vēl ir jaunietis? Piedalīšanās Magnēta kārtās vai citās sacensībās Latvijā tagad notiek ļoti bieži. Vienlaikus tas ir arī labs treniņš. Vienīgā nedēļas brīvā diena ir piektdiena, bet ne gluži bez fiziskām aktivitātēm.

Ventspilī Reinis Grende gatavs papildināt paša krāto medaļu kolekciju.

Gatis ĶĪSIS