twitter facebook instagram

Ja sāc rīkoties, esi uzvarētājs

19.Jūn.2017 - Ieva Runge

Numurs: 
327
Ja sāc rīkoties, esi uzvarētājs

Studiju procesā veidojas sava ceļa gājēji, norāda Latvijas Augstskolu sporta savienības (LASS) prezidente Agita Ābele, uzsverot, ka tieši sports šajā dzīves posmā palīdz pārvarēt visus kavējošos ne. Bet sportiskai aizrautībai nepieciešami arī dedzīgi cilvēki, kas spētu augstskolu sporta dzīvi uzlabot.

Studenti ir mērķtiecīgi un spējīgi, viņi nebaidās no grūtībām un sava likteņa veidošanas — tā XXXIII SELL studentu spēļu dalībniekus raksturo Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) profesore Agita Ābele. Taču vispārināt to uz visu studentiju laikam nevarot — redzams, ka daži labāk izvēlas atrasties mājās, neiesaistīties sociālās aktivitātēs un aizbildināties ar plaša spektra ne-, ne-, ne-. Tad arī nevajagot brīnīties, ka tāds cilvēks nespēj veidot savstarpējās attiecības, izvērtēt savas spējas, kā arī apzināties, ka bez grūta darba nekas nav sasniedzams. Ābeles ieskatā sports rada iespēju apgūt šīs vērtības — jo īpaši studiju procesā, kad cilvēkā veidojas nākotnes līderis un sava dzīves ceļa gājējs.

“Sociālā joma, aktivitāte, pārliecības veidošana, grūtību pārvarēšana, spēja iekļauties komandā, priecāties ne tikai par saviem, bet arī citu panākumiem — tas ir tas, kas jāatrisina šajā personības brieduma periodā,” uzskaita Agita Ābele, uzsverot, ka dzīves posmā, kad sportošana vairs nav obligāta prasība, katram jāsāk domāt pašam ar savu galvu, izstrādājot savas dzīves pašmenedžmentu, kas esot viena no tām īpašībām, kas atšķir vienkāršus cilvēkus no tiem, kas spēj kļūt par līderiem. Tādēļ viņa visiem studentiem novēl pievērsties sportam — ne tikai sasniegumu, bet arī personības īpašību veidošanas dēļ.

Viņa cer, ka nākamie studenti, kas skolas gados būs piedalījušies, piemēram, programmā Sporto visa klase, nonāks pie atziņas, ka svarīga ir ne tikai medaļa un rezultāts, bet arī pati personība, kas spēj realizēt savu potenciālu. “Tik ļoti daudzi cilvēki ir potenciāli spējīgi, bet, iespējams, viņi nav nonākuši vidē, kas motivētu realizēt savas ieceres. Ja tici, ka vari, tad tev ir iespēja darīt. Un, ja ir iespēja, tad esi uzvarētājs,” ir pārliecināta Ābele.

AKTIVITĀTES VEIDO AKTĪVIE

Vērtējot iemeslus, kāpēc studenti kopumā visai kūtri iesaistās sportiskās aktivitātēs, LASS prezidente kā galveno min šajā jomā aizrautīgu cilvēku trūkumu Latvijas augstākās izglītības vidē. “Aktivitāte veidojas ap aktīviem cilvēkiem, bet mums daudzās augstskolās vienkārši nav vienas personas, kas nodarbojas ar sporta jomu — nav, kam aizsūtīt informāciju, nav, kam paprasīt padomu,” secina Agita Ābele. Uz sporta organizāciju jautājumiem nereti mēģinot atbildēt augstskolu rektori vai prorektori, taču tas ne tikai nav viņu uzdevums, bet visbiežāk viņiem trūkst arī nepieciešamās kompetences.

Ābeles ieskatā katrā augstskolā ir jābūt vienam cilvēkam, kas būtu atbildīgs par sporta dzīves organizēšanu. Viņa piekrīt, ka tas ir dārgi, ka tādēļ ne visas augstskolas steidz šajā jomā ieguldīt līdzekļus, taču LASS prezidente vienlaikus domā, ka nākotnē nav izslēgta varbūtība, ka viens no augstskolu pastāvēšanas pamatprincipiem būs arī sporta jomas esamība.

“Jebkurš klubiņš organizējas ap personībām, kas aktivizē, dalās pieredzē, realizē idejas. Taču tad, ja ir personība, kura deaktivizē, ir krietni sarežģītāk. Tas piedzīvots arī šo SELL spēļu sagatavošanas procesā — dalībnieki būtu gribējuši piedalīties, paši atraduši līdzfinansējumu, bet treneris izvēlējies pozīciju, ka, ja nebūs uzvaru, tad nav vērts startēt,” stāsta LASS prezidente, norādot, ka tad, ja treneris rīkotos citādāk, būtu jauni cilvēki, kas mēģinātu pierādīt sevi un realizēt savas idejas. Taču atbildība noteikti gulst arī uz pašu studentu pleciem. “Izvēlēties hamburgera dzīves ceļu vai arī aktivitāti,” piebilst organizācijas vadītāja.

DODIET IESPĒJU!

“Jebkurai sevi cienošai augstskolai saviem studentiem ir jādod iespēja nodarboties ar sportu — ne tikai augstu sasniegumu sportu, lai palepotos, bet iespēja ikvienam,” uzskata Agita Ābele. Viņa ir pārliecināta, ka augstskolu darbības izvērtējumā, kā arī piešķiramā finansējuma sadalē noteikti jābūt punktam par izglītības iestādē realizētajām sportiskajām aktivitātēm. Fokusēties uz medaļām, viņasprāt, nebūtu īsti pareizi, jo galvenais ir veselīgs un kustīgs dzīvesveids, nevis tas, kādus rādītājus students spēj uzrādīt sporta jomā.

Patlaban Augstskolu likumā teikts, ka augstākās izglītības iestādēm ir jādod iespēja nodarboties ar sportu, taču Ābeles ieskatā šāds formulējums ir pārāk plaši interpretējams, ļaujot augstskolām lavierēt skaidrojumos, ko īsti nozīmē — dot iespēju sportot. Viņa atsaucās uz Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadības norādēm, ka augstskolu programmu akreditācijā būšot iekļauti daži papildu jautājumi saistībā ar sportu, lai veicinātu jau likumā noteikto normu izpildi.

Līdztekus tam studiju kursu piedāvājumā sports būtu jāparedz kā izvēles priekšmets. Kredītpunktu iegūšanas iespēja kalpotu par papildu motivējošu faktoru, lai studenti pievērstos sportam. “Visai Eiropai ir nepieciešami spēcīgi, veselīgi cilvēki, lai nestu intelektu — dažkārt ir tā, ka ar intelektu viss ir kārtībā, bet fiziski vienkārši nav spējas to realizēt,” norāda Ābele, akcentējot nepieciešamību nopietni pievērsties augstskolu sporta attīstībai.

SPORTOT UN DOTIES UZ SELL

Sports augstskolās nodrošina ne tikai iespēju sevi pilnveidot, bet arī paver durvis uz daudziem studentu sporta pasākumiem, kas regulāri notiek dažādās pasaules malās. Pasaules universiādē sacenšas valstu izlases, bet studentu spēlēs katrai augstskolai ir iespēja iziet arēnā ar savu komandu. Vienlaikus sekmīgi starti nodrošina punktus tiem, kas vēlas pretendēt uz Latvijas Sporta federāciju padomes vai duālās karjeras stipendijām.

Lai gan SELL studentu spēles pamatā ir Ziemeļeiropas reģiona universiādes, tās, ņemot vērā Latvijas studentu sporta atrašanos vairāku starptautisku organizāciju patronāžā, ir atklātas, līdz ar to SELL dalībvalstīm jāuzņem visu valstu pārstāvji. Līdzīgi ir arī, piemēram, ar Eiropas Augstskolu sporta asociācijas spēlēm, Milānas turnīru un Maskavas studentu spēlēm, kurās arī var piedalīties ikviens. Galvenais nosacījums — studēt, sportot un gribēt. Un tādu cilvēku, kā liecina SELL studentu spēles Rīgā, pietiek kā Eiropā, tā arī krietni tālāk.

AR OPTIMISTISKU SKATU

Šogad, lai gan koncentrējoties galvenokārt Rīgā, SELL studentu spēles notika arī citviet — Ogres stadionā un Dobeles Sporta centrā. Agita Ābele uz Daugavas stadiona rekonstrukciju raugās ar cerīgu skatu: “Varbūt pēc četriem gadiem beidzot atkal visi varēsim tikties vienuviet.”

“Ceru, ka nākotnē studentus no dažādām pasaules malām Latvijā varēs uzņemt arī, piemēram, Ventspils un Valmiera,” saka Agita Ābele, norādot, ka masveida sporta pasākumiem nepieciešamas ne tikai sporta būves, bet arī sadzīviskā infrastruktūra, kas ļauj izmitināt dalībnieku simtus. Šis aspekts pagaidām sagādā galvassāpes.

Autori: 
Anastasija Tetarenko