twitter facebook instagram

Jātrenējas arī tiem, kas nesapņo par zelta medaļu

21.Sep.2015 - Ieva Runge

Numurs: 
306
Jātrenējas arī tiem, kas nesapņo par zelta medaļu

Septembrī, kā ierasts, bērni atgriežas skolā un sāk pievērsties arī aktivitātēm ārpus skolas — meklēt sev saistošus pulciņus un citas nodarbības ārpus klases. Tādēļ vēlos aicināt vecākus, pašvaldības un arī uzņēmumu pārstāvjus pievērst uzmanību bērnu kvalitatīvas un veselīgas brīvā laika pavadīšanas veicināšanai. Jo mūsdienu sabiedrības, tostarp bērnu, kūtrais dzīvesveids, finansiālā atbalsta trūkums un bieži vien arī vecāku nevērība ir būtiskākie šķēršļi ne tikai ceļā uz jauniešu sportiskajiem panākumiem, bet arī izpratnes par veselīgu dzīvesveidu kā normu veidošanā.

Šogad manā un trenera Eduarda Andruškēviča vadībā jaunie sportisti svarcelšanā guvuši vērā ņemamus rezultātus. Augustā sudraba medaļu Latvijai atnesa mūsu audzēknis jaunais svarcēlājs Armands Mežinskis. Arī citi jaunie sportisti — Daniela Ivanova un Artjoms Griščenko — uzrādīja augstus rezultātus. Šie jaunie sportisti faktiski ir vilcējspēks tiem, kuri vēl tikai cīnās par iespēju sevi pierādīt, jo ceļam līdz medaļām ir arī otra puse.

Strādājot ar bērniem, arvien skaudrāk redzu iezīmējamies trīs bērnu fizisko attīstību bremzējošas būtiskas problēmas: finansējuma trūkums, liekā svara problēmas un vecāku uzmanības un atbalsta trūkums. Šajā gadījumā es nerunāju tikai par profesionālo sportu. Tieši pretēji — manuprāt, krietni vairāk uzmanības būtu jāpievērš tiem bērniem, kuri ikdienā nesporto vai kuriem sporta treniņu pieejamība ir apgrūtināta. Sportisti, kas jau izcīnījuši godalgotās vietas, saņem pašvaldību un Latvijas Olimpiskās vienības atbalstu un paši par sevi jau ir mērķtiecīgi. Taču krietni vairāk motivācijas un atbalsta — gan finansiāla, gan emocionāla — nepieciešams bērniem, kas vēl ir tikai ceļā uz panākumiem vai ceļā uz izvēli par labu veselīgam dzīvesveidam.

Pirmā lielā problēma ir finansējuma trūkums. Ikdienā, strādājot par treneri, redzu, ka liela daļa bērnu ir no faktiski maznodrošinātām ģimenēm. Tas nozīmē, ka šiem bērniem sporta treniņi bez pašvaldības vai uzņēmumu atbalsta nav un nebūtu pieejami. Te jāpiemin, ka Latvijas sabiedrībai patīk lepoties ar bērniem un jauniešiem, kas gūst starptautiskus panākumus. Taču svarīgi būtu neaizmirst un saredzēt arī tos bērnus, kuriem ir vēlme un arī potenciāls, bet kuru ceļā atrodas finansiāli šķēršļi.

Lai gan mans ikdienas darbs norit Ventspilī, neaizmirstu arī savu dzimto pilsētu Dobeli. Dobeles sporta skolai ir liels potenciāls, un mēs no savas puses palīdzam, lai attīstītu svarcelšanu. Ar trenera Jurija Andruškēviča, mūsu un atsevišķu uzņēmēju palīdzību Dobeles sporta skolā ikdienā var trenēties arī daudzi maznodrošināto ģimeņu bērni. Sporta skola, treneri un uzņēmēji kopā cenšas radīt vidi, kurā sportot var jebkurš bērns neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa un izvirzītā mērķa, tas ir, neatkarīgi no tā, vai sports tiek uztverts kā nākotnes profesija vai kā hobijs, kas nodrošina veselīgu dzīvesveidu. Dobelē no uzņēmējiem tiek saņemts tiešām vitāli svarīgs atbalsts: SIA Nākotne un A/S Jaunpils pienotava palīdz ar brīvpusdienām bērniem, savukārt pateicoties Grand Credit atbalstam, bērnus iespējams  nodrošināt ar sporta inventāru un sporta tērpiem. Uzņēmēju šāda veida iniciatīva bieži vien ir pamats ne vien bērnu un jauniešu iegūtajām medaļām, bet arī būtisks veselīgākas sabiedrības veidošanās priekšnoteikums konkrētajā pašvaldībā.

Lai gan šobrīd veselīgs dzīvesveids ir sava veida trends jeb, citiem vārdiem sakot, modes tendence pieaugušo sabiedrībā, ļoti nepatīkami iezīmējas bērnu liekā svara problēmas un kūtrais dzīvesveids. Tāpēc regulāri treniņi ir nozīmīgi arī to bērnu vidū, kas nesapņo par zelta medaļām. Ir ļoti svarīgi, lai bērni trenētos sevis dēļ. Jo trenējoties jaunietis iegūst ne tikai labu fizisko sagatavotību un izturību, bet iemācās arī disciplīnu un mērķtiecību, ko bērnos nepieciešams ieaudzināt jau kopš mazotnes. Raugoties uz bērnu veselību kopumā, aina ir vairāk nekā nepatīkama: kūtrais dzīvesveids un pieaugošais bērnu skaits ar liekā svara problēmām ir ļoti liela mūsu sabiedrības problēma, uz kuru, manuprāt, tiek nepamatoti pievērtas acis. Turklāt bērnu treniņi mācību gada laikā jāskata kopā ar bērnu dzīvesveida maiņām: agrāk bērni vasarās brauca ar riteņiem un spēlēja bumbu, bet šobrīd diemžēl liela daļa vasaras brīvlaiku pavada, sēžot pie datora. Šāds dzīvesveids jau agrīnā periodā pasliktina bērnu fizisko stāvokli, kas bieži vien negatīvi atsaucas uz veselību.

Ļoti nozīmīgs ir arī vecāku atbalsts un piemērs. Pēc pieredzes redzu, ka pārlieku liela vecāku piekāpība ir viens no faktoriem, kādēļ bērni bieži vien, sastopoties ar pirmajām grūtībām, pamet izvēlēto sporta veidu. Tāpēc aicinu vecākus būt stingrākiem un nepielaidīgākiem, mudinot sportot! Te vietā biežāk atcerēties, ka treniņi nav tikai tiem, kuri dzimuši ar talantu dažādos sporta veidos vai kuriem jau garantēti panākumi. Sportam būtu jākļūst par neatņemamu sastāvdaļu jebkura bērna ikdienā: sports veido stāju, fizisko izturību, veselību, tas disciplinē un iemāca nepadoties un sasniegt izvirzītos mērķus. Savukārt trenera darbs ir radīt interesi un izpratni par sporta nozīmību bērna ikdienā. Taču bez vecāku līdzdalības bērnus grūti virzīt veselīga un mērķtiecīga dzīvesveida virzienā.

Uzsākot jauno mācību gadu, vēlos aicināt uzņēmējus un pašvaldības būt par labu piemēru un atbalstīt, veicināt bērnu iespējas veselīgi un sportiski pavadīt laiku. Piemēram, martā apmeklēju ar Grand Credit un Iekšlietu ministrijas atbalstu atvērto daudzfunkcionālo cīņu zāli, ko vēlos minēt kā vienu no piemēriem, kas manī rada gandarījumu par to, kā valsts iestāžu, uzņēmēju un treneru veiksmīga sadarbība var radīt vietu, kas būtiski uzlabo vidi bērnu veselīgai attīstībai. Es vēlētos aicināt arī Latvijā jau atzītos un titulētos sportistus neaizmirst par karjeras sākumu, par sporta gaitu pirmsākumiem piemājas pagalmā un to, cik būtiski — īpaši jau sākumā — ir tikt novērtētam. Esmu pārliecināts — un to mācu arī saviem audzēkņiem —, ir jādalās un finansiāli jāatbalsta bērni, kas vēl tikai sāk savu ceļu uz sportista karjeru, un arī tie, kuri vienkārši izvēlas kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku. Un, uzsākot jauno mācību gadu, aicinu vecākus biežāk atcerēties: lai bērni izaugtu par stipriem un veseliem cilvēkiem kā miesā, tā garā, dažkārt ir jābūt nepielaidīgākiem, īpaši — ja runa ir par bērna nākotni un veselību, ko bērni paši neapzinās.

Autori: Viktors Ščerbatihs