twitter facebook instagram

Jauna sporta dzimšana

29.Jūl.2018 - Ieva Runge

Numurs: 
340
Jauna sporta dzimšana

“Karsēju sports nav dejas un šovi basketbola spēļu starplaikos — tās nav karsējmeitenes!” jau sarunas sākumā piekodina Latvijas Karsēju sporta federācijas (LKSF) prezidente Katrīna Dimitre, kura ir arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) karsēju komandas sertificēta trenere. Maijā Latvijas šaurais karsēju sporta pulks ticis pie atzītas federācijas, tagad sākts darbs, lai lauztu kļūdainos priekšstatus par šo sporta veidu un panāktu tā attīstību. Rozā briļļu nav — ātri un viegli nebūs, taču federācijā ambīciju netrūkst.

Ja jau sports, tad ir sacensības, nepieciešami sportisti un pārstāvniecība, kas kūrēs izlasi, apmācīs trenerus, sekos, lai viss notiktu droši un korekti. Katrīna Dimitre atceras, ka ideja par sava sporta veida federāciju briedusi aptuveni trīs gadus. LKSF dibināta ar mērķi veidot drošu karsēju sporta vidi Latvijā, attīstīt Latvijas karsēju sportistu meistarību valstī un Eiropā, izglītot interesentus par karsēju sportu un mazināt interešu konfliktus karsēju sporta komandās Latvijā.

VIENĀ MAISĀ NELIKT!

Viens no jaunās federācijas vadības mērķiem ir panākt izpratni par karsēju sporta un karsējmeiteņu šķīrumu. Dimitre skaidro, ka karsēju sports, pirmkārt, ietver sevī ne tikai meitenes, bet arī puišus, kas bieži apvainojoties, ja viņus nosauc par karsējmeitenēm. Otrkārt, karsēju sports ietver akrobātisko elementu kopumu, nevis dejošanu basketbola spēļu puslaikos.

“Karsējmeitenes par karsējsportistiem nevar saukt! Ir jāsaprot, ka tās ir dažādas nodarbošanās, kas īsti nav savstarpēji saistītas — varbūt vien ar dažiem trikiem. Būt par karsējsportistu nozīmē visu gadu trenēties, lai sacenstos, kas ir arī sporta galvenais mērķis,” punktus uz i liek Katrīna.

Sacensības šajā sportā notiek vairākos līmeņos — ir juniori un ir seniori, kuri savukārt tiek dalīti apakšgrupās. Karsēju sportā par senioru kļūst 16 gadu vecumā. Sacensībās sākumā jādemonstrē t.s. uzmundrināšanas daļa, kurā jāizkliedz moto, mēģinot iekustināt skatītājus, un jārāda triki. Tad sākas rutīna, kurā ietilpst dejošanas daļa, akrobātikas elementi, piramīdas, partneru un grupu stunti. Savukārt tiesneši vērtē elementu stabilitāti, izpildes kvalitāti, sarežģītību, metienu augstumu. Dejām, pretstatā maldīgajam uzskatam, te īsti nav vietas.

Par to, ka priekšstatu un izpratni mainīt vienā mirklī neizdosies, federācijā nav ilūziju. Lai karsēju sportu popularizētu, nepieciešams ilgs laiks — jāveicina sporta atpazīstamība, jāattīsta sportisti.

ŠAURĀ PULKĀ

Pagaidām karsēju sports Latvijā nevar lepoties ar plašām sekotāju rindām. Patlaban ar šo sporta veidu Latvijā nodarbojas aptuveni 40 cilvēki, turklāt pārsvarā Rīgā. Bet aizmetņi sāk parādīties arī Ventspilī un Valmierā. Pagaidām gan tas nenotiek profesionālā līmenī. “Ir nepieciešams laiks — nevar gribēt divos gados savākt pusotru simtu sportistu. Tas nav futbols, kur var iedot bumbu un uz priekšu! Tas ir karsēju sports, kas ir tehniski sarežģīts un arī ļoti ekstrēms sporta veids. Pēc ASV statistikas, tieši karsēju sportā traumas notiek bieži un ir nopietnas,” stāsta prezidente.

RTU ir vienīgā karsēju komanda Latvijā. Tā nodarbojas ar competitive cheerleading — karsēju sportu, kas orientēts uz sacensībām, ne tik ļoti uz pūļa uzkurināšanu. Latvijas Universitātē, basketbola klubā VEF un citās organizācijās ir karsējkomandas, taču tās darbojas pūļa uzkurināšanai, šovos, to darbībā ir maz akrobātisko elementu, uzskata LKSF vadītāja. Ar mērķi paplašināt karsēju sporta ģeogrāfiju Latvijā, par jauno sporta veidu stāstīts Valmieras, Ventspils un Rīgas komandām, iepazīstinot ar noteikumiem, tehniku un citām sporta veida niansēm. “Vairākas komandas sāk izmantot pareizu tehniku, kas ļauj izvairīties no traumām, kā arī ļaut savos šovos droši integrēt triku elementus. Taču šīs komandas ar to nenodarbojas kā ar sportu,” atzīst Katrīna.

Cilvēkresursu nodrošinājums ir viena no prioritātēm, jo bez tā sporta veida tīkla attīstīšana nav iespējama. “Jāsaprot, ka paši esam jauni, šis sporta veids ir mūsu sirdslieta un hobijs, ko mēģinām iznest uz āru un Latvijā uzbūvēt teju no nulles. Protams, varam kļūdīties, bet, ja neko nedarīsim, tad pats par sevi nekas nenotiks,” saka federācijas vadītāja.

UZRUNĀT MŪSDIENĪGI

Katrīna Dimitre pārliecināta, ka, lai pievērstu mūsdienu jaunatnes uzmanību sportam, vienkārši jāspēj saprast un rast veidu, kā komunicēt. Viņa ir apņēmības pilna pie mūsdienu jauniešiem, kas ir arī potenciālie karsēju sporta sportisti, vērsties viņiem saprotamā veidā. RTU komanda par savām gaitām jau tagad aktīvi informē sociālajos tīklos, izvietojot dažādus paziņojumus par uzņemšanu un atklātajiem treniņiem.

Lai paplašinātu interesentu rindas, federācijas plānos ir arī izvērst sadarbību ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, sporta veidam piesaistot t.s. pensionētos vingrotājus, viņiem parādot jaunas iespējas un veidus, kur ieguldīt savu talantu. Tāpat ir plāns doties uz skolām, jo nepieciešams nokomplektēt arī junioru komandu.

Sporta veida popularizēšanai norit sadarbība ar deju komandu Royal Dance Studio – kopā tiek veidoti priekšnesumi, kas tiek rādīti dažādos pasākumos, piemēram, Zvaigžņu spēlē.

JAU ARĪ IZLASE

Neskatoties uz mazo pārstāvniecību, Latvijā jau ir arī karsēju sporta valsts izlase, kurā iekļauti cilvēki no vairākām organizācijām, jo “konkurētspējīgu izlasi tikai no RTU izveidot nevar”. Izlasē ir arī pieci puiši, bet iesācējos ir vēl četri. Puišus, kas atnāk uz karsēju sportu, pēc līdzšinējiem Katrīnas novērojumiem neoficiāli varētu iedalīt divās kategorijās — tie, kas grib sportu, un tie, kas grib meitenes. Otrie visbiežāk atkrīt. Meiteņu vidū arī ir atbirums. “Tu taču neadīsi, ja adīšana nav tavs hobijs?” retoriski vaicā Katrīna.

Dimitre atzīst, ka izlase patlaban darbojas ekstremālā režīmā. Ir nokomplektēta konkurētspējīga komanda, taču tajā ir tikai minimāli resursi — 20 cilvēki un treneris, lai gan komandā var būt līdz 25 sportistiem. Apzinoties, ka jau gatavus karsējsportistus dabūt nevar, ir apņemšanās tādus izaudzināt.

ROZĀ NĀKOTNE...

2016. gada decembrī Starptautiskā Olimpiskā komiteja atzina karsēju sportu par pagaidu oficiālo sporta veidu, dodot cerības jauno sporta veidu pārskatāmā nākotnē ieraudzīt arī olimpiskajās spēlēs. “Visiem sporta veidiem ir plāns kļūt par olimpiskajiem, jo tas ir augstākais statuss,” atzīst Dimitre, uzsverot, ka tāpēc arī Starptautiskā Karsēju sporta federācija mudina veidot nacionālās pārstāvniecības, kas ļautu virzīties uz iespēju iespraukties starp daudzajiem olimpiskajiem sporta veidiem.

Latvijas izlase gatavosies dalībai Eiropas čempionātā, acis metot arī uz pasaules čempionātu, tam audzējot savu meistarību, kā arī sporta veida atpazīstamību Latvijā. “Citādāk mums trūkst atlētu. Vajadzīgi cilvēki, kam tas būs aicinājums,” saka federācijas vadītāja.

Pagaidām tuvākais izlases starts ir pasaules universitāšu čempionāts. Tad septembrī sekos RTU jaunā akadēmiskā gada atklāšana, bet 18. novembrī būs vērienīgs uzvedums, kurā Latvijas horeogrāfi veidos deju priekšnesumu, izdejojot Latvijas valsts simtgadi. “Arī Latvijas karsēju sporta izlase būs tur, Ulmaņlaiku atveidojumā rādot tautas spēku un izturību,” pastāstīja federācijas vadītāja.

AMBĪCIJĀM VAJAG PLECU

“Federācija ir tikko dzimusi, tai ir daudz plānu, ambīciju un mērķu,” uzsver Katrīna Dimitre, “cenšamies strādāt”. Šogad LKSF atzīta par Pasaules Karsēju sporta federācijas un Eiropas Karsēju sporta federācijas biedru, notiek sadarbība ar Kanādu, Igauniju, Somiju. Pagaidām gan vēl notiek taustīšanās, kā īsti strādā atzīta federācija. “Jūnijā piedalījāmies Eiropas čempionātā, tādēļ nebija laika pieķerties organizatoriskām un birokrātiskām lietām,” skaidro Dimitre. Viņa gan atzīst, ka federācijai ir vēlme panākt valsts atbalstu karsēju sporta izlasei ceļā uz Eiropas čempionātu, kā arī pasaules čempionātu. “Jāsaprot, ka komandā pārsvarā ir studenti, un viņu rocība, kā zināms, neļauj bez atbalsta no malas piedalīties šādās sacensībās.”

Neskatoties uz pagaidām mazo sporta veida atpazīstamību, nule tapusī federācija jau cēlusies no zemā starta, lai parādītu, ka karsēju sportam ir vieta ne tikai ASV, kur uzņemtas neskaitāmas filmas par karsēju sporta atlētiem un viņu peripētijām uz laukuma, bet arī Latvijā, kur tas nereti, iespējams, minēto filmu dēļ maldīgi tiek uzskatīts par to, kas tas nav.

 

Katrīna DIMITRE

Latvijas Karsēju sporta federācijas prezidente

Dzimusi: 1991. gada 9. jūlijā

Izglītība: medicīnas inženiere un fiziķe ar maģistra rādu ražošanas vadībā

Sportā: kopš bērnības dejojusi dažādu stilu dejas, iepazinusi karsējsportu un akrobātiku

Ģimenes stāvoklis: gandrīz precējusies

Vaļasprieki: snovbords, sērfings

Autori: 
Anastasija Tetarenko