twitter facebook instagram

Jaunie brāļi?

20.Nov.2017 - Ieva Runge

Numurs: 
332
Jaunie brāļi?

Sekojot Martina un Tomasa Dukuru žilbinošajiem un ilggadīgajiem panākumiem skeletonā, zemapziņā jau labu laiku smīnēja jautājums — bet kas nāks pēc brāļiem? Jo pat visspožākā sezona vienlaikus ir solis tuvāk karjeras beigām. Nu šķiet atbilde uz šo jautājumu jau ir ar panākumiem iezīmēta.

Vispirms II Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs Lillehammerē goda pjedestālu nopietni apdraudēja Krists Netlaus un Paula Kristiāna Lāce, kas izcīnīja ceturto vietu, piektā finišēja Dārta Estere Zunte. Vienlaikus Eiropas kausa izcīņas posmā pirmo uzvaru guva Ivo Šteinbergs. Pērnās sezonas pašā sākumā šis panākums tika dubultots divējādi, jo otro vietu EK Siguldas posmā aiz Ivo izcīnīja Krists Netlaus.

10 dienas vēlāk Šteinbergs jau kāpa uz pakāpi augstāka pjedestāla pēc trešās godalgas Starpkontinentālā kausa izcīņas Kēnigszē posmā. Bet pasaules junioru jeb U-23 čempionātā lielāko pārsteigumu sagādāja astoņpadsmitgadīgais Krists Netlaus, kurš izcīnīja sudraba medaļu. Ivo Šteinbergs finišēja tūlīt aiz viņa, bet — ceturtais. Nu gluži vai brāļu Dukuru situācija, kurā vecākais (Tomass) mūždien cenšas panākt jaunāko (Martinu).

“Abi forši puikas, Ivo mazliet vecāks, viņam skaidri dzīves uzdevumi,” nākamos līderus raksturo Latvijas skeletona tēvs Dainis Dukurs. “Ar profesionālu attieksmi pret to, ko dara. Krists — mazliet pofigists. Viņam daudz kas pie kājas. Nezinu, uzspēlēta tāda bravūra vai patiesa, bet iespējams, ka palīdz. Viņš jauns vēl.”

 

IVO ŠTEINBERGS. MĒRĶTIECĪGS STUDENTS

“Viņam ir mērķis un vēlēšanās to sasniegt,” par Ivo Šteinbergu saka Martins Dukurs. “Tehnikā iedziļinās. Cenšas visu analizēt. Brīžiem liekas, ka pat par daudz domā. Braukšanā tas var arī traucēt. Cītīgi trenējas. Reizēm pat par daudz cītīgi, un tad mēs sakām — tagad divas dienas atpūties mājās un trasē nerādies!”

“Esmu dzimis Valmierā, bet visu mūžu dzīvojis Mazsalacā,” uzsver Latvijas skeletona pieaugušo komandas trešais numurs, kurš ir pastarītis četru bērnu ģimenē. “Māsas un brālis augstskolu pabeiguši, dzīvē iekārtojušies, nodibinājuši ģimeni, es vēl esmu ceļā.” Lai arī patlaban viņš īrē dzīvokli Siguldā, Mazsalacas Lībiešos Ivo Šteinbergs sastopams vai katru brīvo brīdi. “Tur ir manas mājas, tur ir mana ģimene, tur ir visa mana bērnība,” itin dzejiski noskaita Ivo. Varbūt viņā pat tek arī lībieša asinis? “Oi, tas jau būtu...” iesaucas plecīgais atlēts un tūlīt godīgi atzīstas: “Bet ne. Manī drīzāk varētu atrast vāciešu un krievu asinis.”

 

Biedē un vilina

Kā no mītiskā Skaņā kalna, kas gan nav nekāds ziemas sporta centrs, nonākt skeletonā? “Mana sporta skolotāja Ligita Piešiņa pamudināja braukt uz Valmieru un sākt trenēties vieglatlētikā pie Baibas Kaufmanes,” savu vēl ne pārāk garo ceļu sportā iezīmē Ivo. Bet no Mazsalacas līdz Valmierai ir 45 km!? Mamma dēla un, iespējams, Latvijas sporta nākotnes labā šo ceļu ar auto mērojusi divas trīs reizes nedēļā.

Valmierā Ivo sācis ar sprintu, kuru pamazām nomainījis ar garākām distancēm un Murjāņu sporta ģimnāzijā jau nonācis, specializējoties 800 un 1500 m skrējienā, no kuriem atkal atgriezies pie 400 m. Pēc ģimnāzijas gadu izticis bez stadiona, bet sapratis, kas bez sporta nevar.

“Televīzijā paskatījos, kā brāļiem Dukuriem klājas Soču olimpiādē,” Ivo norāda, kas viņu pamudinājis pieteikties 2014. gada pavasarī izsludinātajos skeletonistu atlases testos. Tagad Daini Dukuru viņš sauc par savu skeletona tēti, norādot, ka komandā ir arī Mareks Mezencevs, Mihails Arhipovs un vēl citi vīri. Tieksme pēc adrenalīna viņā vienmēr bijusi. Jau izdomājis, ka pēc skeletonista gaitu beigšanas noteikti apgūs izpletņu lēkšanu, lai varētu pievērsties vēl ekstrēmākai nodarbei — planēšanai ar lidspārnu jeb Wingsuit. “Neteikšu, ka nebaidos, baidos,” skaidro Ivo. “Augstumi mani biedē un reizē vilina. Pat pirms visvienkāršākā treniņbrauciena sirds mazliet uzsitas, un tas man patīk.”

 

Sūrā vītne attīstības spirālē

“Uz lietām vajag paskatīties arī no citas puses,” savu izvēli studēt nosvērti argumentē Ivo. “Tā var ieraudzīt jaunas nianses. Visu mūžu sportists nebūšu.” Starp citu, tieši kļuvis par skeletonistu, Šteinbergs atgriezās studentu saimē un nu mācās RTU 3. kursā. Pirms tam viņš vienu gadu pavadījis Juridiskajā augstskolā. “Sapratu, ka tas nav man,” tāds ir arguments. “Attieksme vislabākā!” savu augstskolu cildina Šteinbergs, kurš RTU studē sporta budžeta grupā. “Varu visu sakārtot tā, ka treniņi ar mācībām ir apvienojami.”

Pēc divus gadus gūtām uzvarām Eiropas kausa izcīņas Siguldas posmos pērnziem Šteinbergam izdevās gūt pirmo panākumu konkurentu kaujas laukā un pakāpi augstvērtīgākā cīņā. Viņš finišēja trešais Starpkontinentālā kausa izcīņas posmā Kēnigszē trasē. Pasaules junioru čempionātam Siguldā vajadzēja pavilkt viņu vēl par loku uz augšu attīstības spirālē. Iekļūšana labāko trijniekā Šteinbergam ļautu startēt arī pasaules pieaugušo čempionātā. Tas savukārt dotu iespēju pretendēt līdzdalībai šīssezonas Pasaules kausa izcīņā, kurā ļauts piedalīties tikai 30 labākajiem. Bet... Ivo izcīnīja ceturto vietu. “Viņš pieļāva kļūdu trases augšdaļā, tas finišā radīja divu sekundes simtdaļu deficītu un vietu blakus pjedestālam,” analizē Dainis Dukurs. “Sajūta nepatīkama, zinu, ko tas nozīmē (neapšaubāmi, pēc dēla Tomasa rūgtās pieredzes). Bet, ja šīs simtdaļas iedos spēku cīnīties tā, lai viņš turpmāk kādam citam būtu tikpat daudz priekšā, tad ir okei.”

 

Savs ceļš, sava cīņa

Pats Ivo tobrīd juties tik satriekts, ka bija gatavs no skeletona atvadīties. Sapnis par Phjončhanu šķita izsapņots. Tad, visu apsverot vēsāku galvu, tika secināts, ka četros gados skeletonā var tikai pabeigt pamatkursu, ka, tikpat plānveidīgi un mērķtiecīgi turpinot, ir vērts tomēr noskaidrot, kāds ir maksimums, ko Ivo Šteinbergs šajā sporta veidā var sasniegt.

Turklāt arī caur Starpkontinentālā kausa posmiem Phjončhanas olimpisko ceļazīmi tomēr iespējams izcīnīt. Tie gan sākās viņam nepazīstamajās Kanādas olimpiskajās trasēs Vistlerā un Kalgari. Tiesa, par uzvaru šo sacensību posmā pienākas tikpat punktu, cik par 11. vietu PK seriālā.

Salīdzinot ar savu tehniku un braukšanas manieri, par vājāko elementu Ivo uzskata starta ieskrējienu. “Tas nav traģisks, Starpkontinentālā kausa līmeņa pirmajam desmitniekam atbilstošs,” tūlīt precizē sportists. “Bet, ja grib braukt pa labām vietām, tad ir jāskrien.”

Olimpiskajai kvalifikācijai svītra tiks pavilkta 14. janvārī, kad Altenbergā beigsies Starpkontinentālā kausa izcīņa. “Ar labām sajūtām dodos uz sacensībām,” pirms izlidošanas uz Ziemeļameriku, kur viņam visas problēmas nācās risināt vienatnē, teica Ivo Šteinbergs, piebilstot: “Man ir savs ceļš, sava cīņa, nav laika žēloties.”

 

KRISTS NETLAUS. TALANTĪGS ĢIMNĀZISTS

“Dabas dots braucēja ķēriens,” tā Kristu Netlauu vērtē Martins Dukurs. “Labi nolasa trasi un, kā mēs sakām, meklē tajā ātrumu. Auguma parametri atbilstoši tam, lai jau drīz varētu cīnīties pieaugušo konkurencē.”

Krists Netlaus sportā bijis kopš vien sevi atceras. Sācis ar džudo, sporta dejām. Tad pats un vecāki sapratuši, ka šis virziens nav īstais. Ķērušies pie komandu sporta veidiem — futbola, hokeja, regbija, basketbola... “Meklēju sevi,” šo periodu raksturo Krists, piebilstot, ka visu šo laiku — septiņus gadus līdz pat skeletonam eksperimentiem paralēli bijuši pastāvīgi treniņi Jura Docenko futbola skolā Alberts. Viņu trenējis pazīstamais centra aizsargs Artūrs Zakreševskis, un Krists Netlaus sargājis komandas vārtus.

 

Futbolists, kas spēlēja basketbolu

“Esmu vienīgais skeletonists, kas nekad nav trenējies vieglatlētikā!” šo faktu Krists min gandrīz vai ar lepnumu balsī. Vārtsarga posteni esot izvēlējies pats, lai nebūtu tik daudz pa laukumu jāskraida. Tātad taisnība Martinam Dukuram, kas izteicās, ka reizēm Krists liekoties drusku paslinks? “Nu, nē! Sevi par sliņķi nenosaukšu!” Krists kļūst kategorisks. “Varbūt mācībās kādreiz paslinkoju, bet treniņos un darbos gan ne. Ja kaut ko iesāku, vienmēr padaru līdz galam.”

Faktiski gan arī vieglatlētika Kristam nav bijusi sveša. Sporta skolotāja Zinta Šestakovska, puiša fiziskos dotumus ievērojusi un mazliet viņu patrenējusi, vedusi zēnu aizstāvēt Berģu pamatskolas godu skolēnu mačos, kuros Krists ne tikai skrējis sprintus un lēcis tālumu, bet pat startējis barjerskriešanā un nebūt nav palicis pēdējais.

Bet par Netlaua nonākšanu skeletonā jāpateicas Berģu basketbola trenerim Dainim Ļeļevam, kurš Kristā radījis interesi par skeletonu. “Futbolistu, kurš spēlē basketbolu, iesēdināja mašīnā un aizveda uz skeletonu,” smejas Krists. Precīzāk — aizveda uz Murjāņiem, kur Mihails Arhipovs, notestējis jaunā censoņa ātruma un spēka īpašības, atzina, ka esot ņemams.

 

Porsche tālās gaismas lukturi

“Izskatās, ka beidzot trāpīju īstajā sporta veidā,” atzīst Krists. Kādas viņam attiecības ar ātrumu, augstumu, adrenalīnu? “Nevar teikt, ka ir bail,” prāto skeletonists. “Ir tā foršā sajūta, ka nezini, kā būs. Ir tā odziņa, tā jautājuma zīme, kā būs. Būs labi, ļoti labi vai ne tik labi.” Šos vārdus sakot, viņa acis iedegas kā Porsche tālās gaismas lukturi. “Šis sporta veids tiešām liek acīm spīdēt,” piekrīt Krists Netlaus. “Tas nav salīdzināms ne ar ko citu, ko iepriekš esmu darījis. Pašreiz nekur citur sevi nevaru iedomāties. Šis ir tas, ko gribu darīt.”

Šīs darīšanas dēļ Krists Netlaus viens pats jau trešo gadu mitinās īrētā dzīvoklī Siguldā un mācās Siguldas Valsts ģimnāzijā, kuras 12. klase viņam pavasarī jāpabeidz. Starp citu, viņam skaidrs arī tas, kur un ko mācīties tālāk, jo, kā zināms, skeletonā ar vidējo izglītību nevienam nepietiek. Latvijas Lauksaimniecības universitāte — tā ir augstskola, uz kuru Netlaus ir notēmējis. Viņa vecmāmiņai Jaunpils pusē piederotbioloģiskā saimniecība un pēc skeletona Krists sevi redz tur. “Mēslu smaka un svaigs gaiss — tas mani nebiedē!” paziņo jaunais sportists.

Pirmais lielais mērķis Ginta Dzērves treniņu grupā bija jāsasniedz divu gadu laikā. Mazliet nobaudījis no Eiropas kausiem vieglajā Īglsas trasē, Krists Netlaus debitēja pasaules junioru čempionātā Vinterbergā, savos sešpadsmit gados kā jaunākais iekļūstot labāko desmitniekā. Vēl pēc dažām nedēļām mērķis tika sasniegts — Krists Netlaus kļuva par olimpieti, II Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs Lillehammerē gan izcīnot visnepateicīgāko ceturto vietu. Pērn Siguldā Krists šādas neērtības vairs nepieļāva un kļuva par pasaules junioru vicečempionu, piekāpjoties tikai Krievijas talantam Ņikitam Tregubovam, kas jau pērnsezon bija stabils savas valsts pieaugušo izlases otrais numurs, Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā gūstot astoto vietu. “Mans lielais sapnis bija divas medaļas, mājas priekšrocības jāprot izmantot,” pēc finiša izteicās Dainis Dukurs. “Kristam abi braucieni salikās labāk. Īpaši pirmais, kas bija ekselents.”

 

Sirds braucieni

Krists jūsmo par iespēju trenēties kopā ar brāļiem Dukuriem: “Es redzu, ko viņi ar savu darbu panāk, un tas pašam liek strādāt vairāk.” Saņemt padomu no pieckārtēja pasaules čempiona — tas patiesi ir iedvesmojoši! “Krists veidojas par tāda stila braucēju, kas jūt skeletonu, saprot skeletonu un necenšas skeletonam trasē daudz traucēt, ļaujot tam skriet,” savu audzēkni vērtē junioru izlases galvenais treneris Gints Dzērve. “Tas krietni palīdz adaptēties jaunās trasēs. Turklāt daba viņam dāvājusi tādas ķermeņa proporcijas, kas skeletonā ļauj veikt ļoti ātru starta ieskrējienu.”

Par Phjončhanu Krists Netlaus vēl nesapņo. Viņa olimpiskās spēles būs Pekinā. Šosezon kopā ar Endiju Tēraudu un Dārtu Esteri Zunti (Paula Kristiāna Lāce karjeru skeletonā beigusi) jāpacīnās par Eiropas kausu, apgūstot arī Laplaņas un Altenbergas trases, un jāaizstāv savs tituls pasaules junioru čempionātā, kurā viņš varēs startēt vēl četrus gadus un kas šosezon risināsies Sanktmoricas daļēji dabiskajā un mūžam mainīgajā ledus līklocī. “Esam satrenējušies labi. Braukšu no sirds!” cieti sola Krists Netlaus.

 

Ivo ŠTEINBERGS

Skeletonists, RTU 3. kursa students

Dzimis: 1993. gada 18. decembrī Valmierā

Augums, svars: 185 cm, 82 kg

Izglītība: Mazsalacas vidusskola (līdz 8. klasei), Murjāņu sporta ģimnāzija, studē RTU 3. kursā muitas un nodokļu administrēšanu

Sportā           kopš deviņu gadu vecuma, sākot trenēties vieglatlētikā

Pirmā trenere: Baiba Kaufmane, skeletonā — Dainis Dukurs

Lielākie sasniegumi:4. v. 2017. g. pasaules junioru čempionātā, 1. un 3. v. 2015. g. Eiropas kausa izcīņas posmos, 1. v. 2016. g. Eiropas kausa izcīņas posmā, 3. v. 2017. g. Starpkontinentālā kausa izcīņas posmā

Vaļasprieks: lauku darbi Mazsalacā

Ģimenes stāvoklis: neprecējies

 

Krists NETLAUS

Skeletonists, Siguldas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolnieks

Dzimis: 1999. gada 14. janvārī Rīgā

Augums, svars: 178 cm, 83 kg

Izglītība: Berģu pamatskola, Siguldas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolnieks

Sportā: kopš četru gadu vecuma, trenējies džudo, sporta dejās, futbolā, tenisā, hokejā, regbijā, basketbolā

Pirmais treneris: futbolā — Artūrs Zakreševskis, skeletonā — Gints Dzērve

Lielākie sasniegumi: 2. v. 2017. g. pasaules junioru čempionātā, 9. v. 2016. g. pasaules junioru čempionātā, 4. v. II Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs 2016. g. Lillehammerē

Vaļasprieks: atpūta dabā, makšķerēšana

Ģimenes stāvoklis: neprecējies

Autori: 
Dainis Caune