twitter facebook instagram

Jauns kapteinis un komanda

09.Apr.2018 - Ieva Runge

Numurs: 
335
Jauns kapteinis un komanda

Aprīlī atjaunotā Latvijas tenisa izlase Melnkalnē aizvadīs Deivisa kausa izcīņas spēles Eiropas/Āfrikas trešajā grupā. Jā, par pakāpi zemāk, nekā spēlējām iepriekšējos gados. Pretiniekos mazas valstis, ar ne pārāk diženām tenisa tradīcijām, taču arī Latvijas izlases sastāvs nav optimāls, tāpēc nav pamata lielam optimismam. Mūsu izlases sastāvā kaut cik vērā ņemama pieredze ir Mārtiņam Podžum, visi pārējie spēlētāji ir ļoti jauni. Savukārt izlases kapteiņa postenī debitēs Deniss Pavlovs.

BILANCE UN IESPĒJAS

Latvija pasaules reitingā vīriešiem, kurā ir 132 valstis, pašlaik ir 71. vietā, par vienu pozīciju apsteidzot Igauniju, savukārt Lietuva ir 41. pozīcijā. Latvijai šogad jāspēlē Eiropas/Āfrikas zonas trešajā grupā — zemākais līmenis kopš 2003. gada. Parasti mūsu tenisisti cīnījušies Eiropas/Āfrikas otrajā grupā, bet vēl trīs gadus (2008., 2010. un 2014. gadā) bijuši pakāpi augstāk — I grupā. Visspēcīgākā ir Pasaules grupa, kurā spēlē 16 labākās izlases.

Kopš neatkarības mūsu valsts tenisisti Deivisa kausa izcīņā aizvadījuši 25 sezonas, kopējā bilance ir pozitīva — 65 cīņās 38 uzvaras un 27 zaudējumi. Pa visiem šiem gadiem kopā izlasē visvairāk spēlējis Andis Juška — 70 mači. Andrim Fiļimonovam ir 46, Ģirtam Dzeldem — 43 un Ernestam Gulbim — 42 spēles. Visefektīvākais sniegums ir Gulbim, kuram vienspēlēs 22 panākumi un tikai pieci zaudējumi. Pašam sportistam pēc hroniskiem savainojumiem gan vairs tik labi neveicas, un Gulbis šoreiz izlasē nespēlēs. Jau vairāk nekā gadu viņš cenšas atgriezties pasaules reitinga simtniekā, un pagaidām tas notiek ne īpaši sekmīgi.

Izlases līderis nu būs Mārtiņš Podžus, kurš septiņu sezonu laikā aizvadījis 23 spēles Deivisa kausā. Mārtiņam ir 23 gadi, un būtībā viņš pats vēl pieder pie jaunajiem spēlētājiem, toties uz komandas biedru fona Mārtiņš ir visvairāk pieredzējis — Arturam Lazdiņam ir 20 gadi un divas spēles izlasē, abi pārējie ir debitanti — Robertam Grīnvaldam ir tikai 18 gadi, Mārtiņam Rocēnam — 17. Diemžēl savainojuma dēļ nevarēs palīdzēt Miķelis Lībietis, kurš bija stabils balsts pēdējās sezonās, it īpaši dubultspēlēs.

Latvija aprīlī spēlēs grupu turnīrā Ulčinā, Melnkalnē. Kopā ir astoņas izlases, kas pēdējā brīdī tiks salozētas divās grupās — spēles apakšgrupās pēc riņķa sistēmas, pēc tam uzvarētāji savā starpā cīnīsies par vienīgo ceļazīmi uz Eiropas/Āfrikas otro grupu. Kopā ar Latviju Ulčinā spēlēs mājiniece Melnkalne, arī pārējās izlases nepieder pie pasaules sporta un tenisa lielvalstīm To varētu dēvēt pat par tādu kā mazo valstu turnīru — vēl Kosova, Moldova, Monako, Lihtenšteina, Malta, Sanmarīno. Nekā īpaši diža, taču arī šajās zemēs māk spēlēt tenisu un pret to pašu Monako Latvija ir mocījusies arī daudz spēcīgākā sastāvā. Otrs turnīrs vienlaikus būs Plovdivā. Un te nu gan ir dažas valstis, kas arī tenisā labi zināmas — Bulgārija un Kipra, kaut gan nav zināms, vai to sastāvos būs līderi Grigors Dimitrovs un Markoss Bagdatis.

Izspēles formula citādāka nekā augstākās grupās. Šeit nav piecu spēļu ik mačā, kad kopējai uzvarai nepieciešami trīs panākumi, bet tikai trīs, turklāt katrs mačs līdz diviem uzvarētiem setiem. Līdzīgi kā Federācijas kausā sievietēm nesen Igaunijā: trīs spēles ik mačā — divas vienspēles un viena dubultspēle. Uzvar tā komanda, kas gūst vismaz divus panākumus.

Pēc reitinga Latvija šajā sabiedrībā Ulčinā ir otrā, tikai par vienu vietu atpaliekot no Monako. Moldova ir 76., Melnkalne 84. vietā, Lihtenšteina ar Maltu dala 101.—102. pozīciju, Sanmarīno ir 126., Kosova pēdējā — 132. Līdz ar to nevajadzētu spēlēt vienā apakšgrupā ar spēcīgāko Monako, kaut arī reitings vispār ir nosacīts, tajā tiek ņemti vērā rezultāti vairākās sezonās. Atklāti sakot, ar šādu sastāvu Latvija noteikti nav favorīte, jāsāk veidot jaunu izlasi, un šis uzdevums nu uzticēts Denisam Pavlovam.

AMATS KĀ IZAICINĀJUMS

Deniss Pavlovs aprīlī svinēs 35 gadu jubileju, un kapteiņa amatam viņš vēl ir samērā jauns, lai gan viņa priekšgājējs Kārlis Lejnieks bija vēl jaunāks. Deivisa kausa izcīņā Deniss Pavlovs izlasē aizvadījis 32 spēles. Savulaik Pavlovs pasaules reitingā sasniedza 263. pozīciju vienspēlēs un 155. — dubultspēlēs. Vienspēlēs no mūsu tenisistiem augstāk reitingā bijuši vien divi — Ernests Gulbis un Andis Juška. Savu pēdējo profesionālo spēli Deniss aizvadīja 2012. gada augustā, kad Jūrmalas Future turnīra ceturtdaļfinālā piekāpās Andim Juškam. Tiesa, vēl pēc tam bija iekļauts arī Deivisa kausa izcīņas izlasē, taču Liepājā mačā pret Ukrainu vairs laukumā neizgāja. Jauno kapteini sastopu Enri jeb tagad — Aļonas Ostapenko vārdā nosauktajā tenisa centrā Pierīgā, netālu no lidostas, kur Deniss Pavlovs ikdienā strādā par treneri.

Vai Latvijas Tenisa savienības piedāvājums kļūt par Deivisa kausa izlases kapteini nenāca mazliet negaidīti?

— Vienmēr esmu gribējis būt par kapteini izlasē, bet nedomāju, ka tas notiks tik ātri. Paša audzēkņi jau vēl nav izauguši līdz izlases līmenim. Man piedāvāja, un es piekritu, par to pat daudz nedomādams. Jā, mēs tagad esam diezgan zemu, bet mani nemulsina, ka būs jāsāk no trešās grupas. Man pašam pirmo reizi sanāca debitēt Deivisa kausā arī trešajā grupā, mēs toreiz bijām Botsvānā. Laikam ir pareizi sākt no apakšas — lielāks izaicinājums.

— Sastāvs gluži optimāls neizskatās. Ernests Gulbis nespēlēs, Miķelis Lībietis traumēts, tāda nopietnāka pieredze tikai Mārtiņam Podžum…

— Jā, Ernests vismaz šajā stadijā nespēlēs, Miķelis atlabst pēc smaga kājas savainojuma. Balstīties varu vairāk uz pirmajiem diviem nominētajiem spēlētājiem šajā izlasē — Mārtiņu Podžu un Arturu Lazdiņu, viņiem tomēr abiem augtāks līmenis, pārējie abi ir jaunie, no viņiem varēsim kaut ko gaidīt pēc dažiem gadiem.

— Vai neviens cits vairs nebija pat kandidāts uz šo izlasi?

— Par sastāvu mēs runājām ar LTS prezidentu. Ir jau vēl Krišjānis Stabiņš, bet viņš tagad ir treneris, vairs ne aktīvs spēlētājs, kaut gan šobrīd varētu būt spēcīgāks par jaunajiem. Ja apskatāmies reitingā, visiem trim vienāds punktu skaits ATP, ja man jāizvēlas no trim spēlētājiem, es labāk ņemšu jaunos, ja domājam par nākotni, tad tā ir labāk. Tāpat jau spēlētāji būs jāmaina, jo diezin vai divi varēs izvilkt četras spēļu dienas pēc kārtas, tas ir pārāk grūti.

— Cik saprotu, pats pašlaik nemaz tik labi savus padotos nepazīsti?

— Tā noteikti ir, pat Mārtiņu Podžu sen neesmu redzējis klātienē. Diemžēl pārējos arī slikti zinu, tas sanāca ļoti strauji, par kapteini kļuvu tikai marta sākumā. Pirms spēlēm arī īsti neizdosies kopā pastrādāt. Lazdiņš un Rocēns uzreiz lidos uz Melnkalni — Lazdiņš tagad trenējas Itālijā un spēlē tur turnīros, nupat arī Ēģiptē. Rocēns trenējas Spānijā, tur notiek turnīri, Podžus trenējas un spēlē Ķīnā. Mārtiņš 25. martā ierodas Latvijā, tad dažas dienas būšu ar viņu un jauno Grīnvaldu, kas vienīgais ir mājās. Braucam prom 1. aprīlī, spēles Melnkalnē sākas 4. aprīlī — laukā, māla seguma laukumos. Mārtiņš gan pārsvarā tagad spēlē uz hard jeb cietā seguma, būs jāpielāgojas. Lazdiņam tas ir labi, bet kopumā laikam ne tas labākais seguma variants mums.

KAPTEINIS KĀ TRENERIS UN ARĪ DRAUGS

— Kas kapteinim jādara, kas ir pats galvenais maču laikā?

— Kad pats spēlēju izlasē, man tāda pastāvīga trenera nemaz nebija, varbūt Itālijā, kur dzīvoju kādus divus gadus un mani trenēja Māsimo Labroka, bet uz mačiem parasti braukāju viens pats. Faktiski arī izlases kapteinis nebija redzējis, kā es spēlēju mačos ārzemēs. Gribēju, lai kapteinis vairāk palīdz tehniski, lai gan vienā nedēļā to grūti izdarīt. Man tagad būs līdzīgi, es nevienu tik labi nepazīstu, pat Mārtiņu Podžu ne. Pats trenēju piecus gadus — visu laiku strādāju ar bērniem — un nedaudz biju izkritis no pieaugušo tenisa, būs pašam jauns izaicinājums. Uzskatu, ka ļoti svarīga ir atmosfēra, lai visi justos kā viena komanda. Katram spēlētājam sava pieeja, jāskatās uz vietas, ko nu kuram pateikt. Mani vajadzēja uzmundrināt, man vajadzēja tonusu, kādu spērienu. Citam atkal gluži pretēji — vajag nomierināt, savaldīt.

— Par iespējamiem pretiniekiem ir kas vairāk zināms?

— Neko daudz nezinu. Varbūt par Monako, ja būs tie paši spēlētāji, kas agrāk, tos es zinu. Esam spēlējuši, un gājis ir pat visai grūti, dubultspēli zaudējām, Ernests Gulbis vienspēlēs atspēlējās pat no 2:5 beigu setā. Zinu vēl dažus puišus no Moldovas, bet kopumā informācijas par pretiniekiem nav daudz.

— Kādu konkrētu uzdevumu Latvijas Tenisa savienība ir devusi?

— Konkrēta uzdevuma nav, bet visi jau grib tikt augstāk — uz otro līgu. Man pašam svarīgi ir izdarīt visu, kas mūsu spēkos, tas ir galvenais.

— Vai Latvijā teniss attīstās, ja runājam par jauno maiņu?

— Pēc Aļonas panākumiem interese ir lielāka, daudzi mazie tagad nāk trenēties četru, piecu, sešu gadu vecumā, arī halle Aļonas vārdā nosaukta. Daži jaunie ir ļoti labi, bet nu redzēsim, kā viss attīstīsies, tenisā nākotni tik viegli prognozēt nevar. Danielai Vismanei ir viss, kas vajadzīgs, — labs raksturs, cīnās. Viņai gluži kā Aļonai ir izcils cīnītājas raksturs, un tenisā tas ir ļoti svarīgi.

— Ja pats varētu sākt visu no gala, ko tagad profesionālajā tenisā darītu citādāk?

— Noteikti daudz ko. Jau bērnībā, jauniešu tenisā un arī pēc tam vajadzēja spēlēt vairāk lielākos turnīros, ne tikai māju tuvumā. Naudas arī nebija tik daudz, lai būtu visas iespējas, vajadzēja vairāk braukt uz lielākiem turnīriem. Tur bija grūti, varēji zaudēt uzreiz pirmajā kārtā, bet vajadzēja vairāk mēģināt. Ko es vēl mainītu? Noteikti fizisko sagatavotību, pievērstu tai daudz vairāk uzmanības jau no bērnības, tenisa pašā sākumā. Tas viss vēlāk atmaksājas. Par turnīru izvēles taktiku jau arī var diskutēt. Es daudz punktu dabūju Dienvidamerikā, tur it kā spēles līmenis ir zemāks nekā Eiropā, bet ir citas grūtības. Ne tik labi apstākļi, jāpierod pie ēdiena, ir arī augstkalne, nekvalitatīvi laukumi, bumbas pavisam citādāk atlec. Aiz laukumiem nav arī tādu nožogojuma fonu, visu redz cauri, skatītāji staigā šurpu turpu, grūtāk koncentrēties. Ar to arī nebija viegli tikt galā, bet man kaut kā izdevās.

— Deivisa kausa izcīņā laikam gan atmiņā noteikti ir vinnētais mačs dubultspēlē Tamperē pret Somiju, kad mājinieku sastāvā bija pat ilggadējs pasaules TOP 30 spēlētājs Jarko Nieminens?

— Jā, to maču pret somiem mēs vinnējām kopumā un uzvarējām arī tieši dubultspēlē. Es pat atceros, ka tā biju iegājis spēlē, ka beigās nezināju, kāds ir rezultāts. Izrādās, jau servēju uz uzvaru visā mačā — vinnējām punktu — un Ernests Gulbis nāk klāt un sveic ar uzvaru. Tobrīd es vispār nesapratu, vai tiešām viss jau beidzies. Tas noteikti bija labs mačs — pret Nieminenu un Ketolu, ar Ernestu mēs kopā vēlāk vinnējām arī Challenger dubultspēļu turnīru Sarajevā.

— Ko tagad trenē ikdienā tenisā?

— Es sākumā pārsvarā trenēju tikai meitenes, tagad tās jau ir 15—16 gadus vecas, savulaik pret Aļonu arī esmu diezgan daudz spēlējis. Puiši ir jaunāki, vēlāk sāku ar tiem strādāt, tagad daudzi ir tikai astoņus, desmit gadus veci. Līdz šim vairāk iznācis strādāt ar meitenēm, līdz ar to arī kapteiņa amats vīriešu izlasē tagad būs pašam jauns izaicinājums.

 

Deniss PAVLOVS

Deivisa kausa izlases kapteinis tenisā

Dzimis: 1983. gada 15. aprīlī

Augums, svars: 185 cm, 82 kg

Pirmais treneris: Pjotrs Hmeļņickis, vēlāk — Māris Rozentāls, Māsimo Labroka (Itālija), Romāns Batmanovs un Aleksandrs Mihailovs.

Sportā: ar tenisu sācis nodarboties astoņu gadu vecumā.

Karjeras rekords ATP reitingā vienspēlēs 263.vieta, dubultspēlēs — 155.

Vienspēlēs ieguvis četrus ITF Future turnīra uzvarētāju titulus,Challenger labākais panākums iekļūšana ceturtdaļfinālā.

Dubultspēlēs vairāk nekā 30 uzvarētāja titulu Future līmenī, divreiz uzvaras Challenger turnīros (ar Ernestu Gulbi Sarajevā un Andi Jušku Samarkandā)

Deivisa kausa izlasē spēlējis 11 sezonas. Vienspēļu bilance — 8 uzvaras un 9 zaudējumi. Dubultspēlēs — 9 uzvaras un 6 zaudējumi.

Profesionāli spēlējis tenisu līdz 2012.gadam, vēlāk treneris.

 

LATVIJAS IZLASES SASTĀVS

1. Mārtiņš Podžus. Dzimis 1994. gada 29. jūnijā, ATP vienspēļu reitingā 574. vieta

2. Arturs Lazdiņš. Dzimis 1997. gada 9. aprīlī, ATP reitingā 1375. vieta

3. Roberts Grīnvalds. Dzimis 1999. gada 10. maijā, ATP reitingā 1583. vieta

4. Mārtiņš Rocēns. Dzimis 2000. gada 9. aprīlī, ATP reitingā 1815. vieta

Autori: 
Māris Rīmenis