twitter facebook instagram

Kā uzvarēt gudri

26.Mai.2011 - Portāla Administrators

Numurs: 
235
5-Grants-GAUDEAMUS- 066.jpg

90 gadus māca uzvarēt! Ar šādu devīzi Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija sagaida savu rudenī svinamo jubileju. Kā uzvarēt, velti nešķiežot spēkus? To zina tikai gudrie. Bet ne tikai čempioniem un pasaules rekordiem nepieciešams sporta zinātnes atbalsts.

Tās ietekmes sfēra ir daudzkārt plašāka, jo uzvaras cilvēkam jāizcīna ne tikai sacensībās. Divarpus gadus LSPA strādā jauna vadības komanda. Profesoram Jānim Žīdenam kļūstot par rektoru, LSPA zinātņu prorektora amatu ieņēma Juris Grants (Dr. paed.), kurš gandarīts, ka apguvis trīs sporta pedagoģijas sistēmas — padomju, ASV un Skandināvijas, kuras tagad var apvienot vienā. Sports iztaujā Juri Grantu par LSPA iespējām mācīties uzvarēt gudri.
— Kas ir sporta zinātnes balsts?
— Augstskolas mācībspēki ar saviem studentiem. Pēc likuma pasniedzējam ceturtā daļa darbalaika jāvelta pētnieciskajam darbam.
— Viņi tā dara?
— Neapšaubāmi. Mūsu augstskolas moto — uz inovācijām balstīta izglītība. Ja nav pētniecības, nav arī inovāciju. Otra mūsu nostādne — studiju darbs kopā ar zinātnisko darbu. Pasniedzēji savus pētījumus integrē mācību procesā. Trešais — atvērta un radoša studiju vide.
Gatavojot studentu bakalaura darbam, pasniedzējs iemāca zinātniskās pamatprasmes — kā veidot pētījumu, kā atrast atbilstošās metodes un nonākt līdz mērķim, veicinot darba tirgum nepieciešamās analītiskās iemaņas. Maģistrantūrā šis darbs jau tiek turpināts augstākā līmenī. Visnopietnāk to veic doktorantūras studenti.
Mēs esam pārveidojuši savas pedagoģiskās programmas, un LSPA tagad ir vienīgā vieta valstī, kur iespējams iegūt bakalaura, maģistra un doktora grādus sporta zinātnē. Pērnruden mēs šīs mācību programmas akreditējām starptautiski. Mūsu absolventi iegūst grādus, kas atzīti jebkurā Eiropas vai pasaules valstī. Esam līdzvērtīgi jebkurai Rietumu sporta augstskolai.
Protams, mums ir arī profesionālās programmas, kuras apgūstot, studenti kļūst par sporta skolotājiem, treneriem, rekreācijas speciālistiem, sporta menedžeriem un fizioterapeitiem. Ir akadēmiskais grāds un profesionālā izglītība. To apgūšana ir savstarpēji saistīta.
— Kas turpmāk absolventiem būs rakstīts diplomā? Sporta zinātnieks vai sporta skolotājs?
— Bakalaurs sporta zinātnē plus tās divas profesijas, kuras viņš būs apguvis. Teiksim, sporta skolotājs un treneris. Savukārt studijas maģistrantūrā, kas iepriekš deva tikai akadēmisku izglītību, tagad papildinātas arī ar profesionālajām programmām. Sporta skolotājs un treneris var kļūt vēl par rekreācijas speciālistu vai sporta menedžeri. Tātad piecarpus gados maģistra grāds sporta zinātnē plus trīs profesijas.
— Kuras ir svaigākās odziņas jūsu zinātnieku dārzā?
— Jaunākais ir maija vidū Intas Bulas-Bitenieces aizstāvētais promocijas darbs Holistiskā pieeja ģimeņu sportā pirmsskolas izglītībā, kurā izstrādāts modelis, kā ar ģimenes sporta palīdzību fiziskajās aktivitātēs iesaistīt gan bērnus, gan viņu vecākus. Savu pētījumu mūsu doktorante veiksmīgi prezentēja Zviedrijā, Spānijā un Lietuvā, kuras pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi ļoti ieinteresēti šo modeli realizēt praksē.
Aktuāls un ļoti interesants ir projekts Duālā karjera, pie kura strādājam kopā ar astoņu Eiropas valstu augstskolām. Tiek pētīts, kādā veidā iespējams vienlaikus gūt gan izcilus panākumus augsto sasniegumu sportā, gan arī sekmīgi studēt augstskolā. Šajā darbā piedalījās četri LSPA mācībspēki. Šis projekts atzinīgi novērtēts Eiropas Komisijā un zinātniskajā konferencē Ungārijā.
— Kādas atziņas gūtas?
— Pilnībā šis projekts vēl nav pabeigts, katrai valstij tiek izstrādāts savs modelis. Piemēram, Skandināvijā un Spānijā pret šo problēmu ir ļoti atšķirīga attieksme. Arī mums ir savdabīga dzīves filozofija.
— Ar ko mēs atšķiramies no Skandināvijas?
— Sekmīgas duālās karjeras izveidē ļoti būtiska ir trenera loma. Mums joprojām no padomju laikiem līdzi velkas tāda kā blatošanās tieksme. Pazīstama sportista pazīstams treneris iet pie pasniedzēja aprunāties, vai nebūtu iespējams uz neapgūto mācību vielu paskatīties caur pirkstiem, jo runa taču ir par čempionu. Skandināvi šādu attieksmi kategoriski noraida. Viņiem svarīgi atrast ceļu, kā apgūt mācību programmu pilnībā, lai sportists tik tiešām kļūtu par profesionālu speciālistu izvēlētajā nozarē.
— Interesanta un aktuāla tēma...
— Veicām aptaujas astoņās Latvijas augstskolās, cenšoties noskaidrot, kāda ir attieksme pret iespējamām privilēģijām augstas klases sportistiem. Vai viņi tiek atbrīvoti no iestājeksāmeniem, vai ir atlaides mācību maksai, vai iespējams pagarināt mācību periodu, bez maksas izmantot augstskolas sporta bāzes, vai tiek segti ceļa izdevumi uz sacensībām, vai nodrošina ar individuālo sporta inventāru, vai ir individuālie mācību plāni u. tml. Pēc deviņu punktu sistēmas izrādījās, ka sportistiem studēšanai vislabvēlīgākās ir Rīgas Tehniskā universitāte un mūsu Sporta pedagoģijas akadēmija.
Bet duālās karjeras veidošana jau sākas skolā. Savulaik Madonas sporta skolā strādāju kopā ar treneri Aleksandru Krauklīti. Viņš pēc treniņa bieži palika kopā ar audzēkņiem, palīdzot viņiem, piemēram, risināt algebras uzdevumus. Parastā attieksme — treniņš beidzas, un sveiki līdz nākamajai reizei. Diemžēl trenerim par tik vajadzīgo līdzdalību duālās karjeras veidošanā neviens neko nemaksā. Paliek tikai gandarījums, ka audzēkņi turpina gūt sasniegumus arī aiz stadiona vārtiem. Duālā karjera māca uzvarēt ne tikai sacensībās, bet arī dzīvē.
— Tātad sporta zinātne nestrādā tikai lielā sporta rezultātu un čempionu labā?
— Nē, ir daudzi virzieni. 2009. gada beigās analizējām pasniedzēju zinātnisko darbu tēmas un noteicām piecus galvenos pētniecības virzienus. Pirmais — veselība un kinezioloģija. Otrais — augsto sasniegumu sports, tajā definētas vairākas tēmas: vibrācijas treniņu efektivitāte atlētu darbaspēju paaugstināšanā; psihofiziskie rādītāji atlases procesa optimizēšanā; mildronāta ietekme uz atlētu fiziskajām darba spējām. Trešais — psiholoģiskā sagatavotība un sports. Ceturtais — rekreācija un vide cilvēka garīgo un fizisko spēju uzlabošanā. Mums tas ir jauns virziens. Runa ir par to, kā ikvienam uzturēt labu pašsajūtu, kā atjaunoties pēc garas darbadienas. Starp citu, Madonas novada pašvaldība mums pasūtījusi pētījumu, kā uzlabot savu iedzīvotāju fizisko veselību vecumā no 45 līdz 60 gadiem. Bērni tad jau ir pieauguši un vecāki kļūst fiziski mazaktīvi. Ļoti interesants uzstādījums. Sākam strādāt. Piektais — ilgtspējīga sporta izglītība, tā ietver arī darbu projektā Duālā karjera.
Kopā ar Tartu universitāti, Lietuvas Sporta akadēmija un Viļņas Pedagoģisko universitāti 2009. gadā izveidojām Baltijas Sporta zinātnes asociāciju. Mērķis — integrācija Eiropas un pasaules apritē. Trijatā esam spēcīgāki. Igauņiem vairāk attīstīta sporta medicīna, sporta fizioloģija, mūsu trumpis ir sporta pedagoģija un psiholoģija, lietuviešu — treniņu metodika augsto sasniegumu sportā, arī pedagoģija. Notikušas jau trīs Baltijas sporta zinātnieku konferences. Pērn to rīkojām mēs. Pirmā diena Rīgā bija veltīta tikai Baltijas doktorantiem, savus pētījumus prezentēja visu triju valstu jaunie zinātnieki. Lieliska mijiedarbība. Otrajā dienā tā turpinājās vēl augstākā kvalitātē — konferencē piedalījās 112 profesori no 14 Eiropas valstīm.
Asociācijas ietvaros jau organizējam doktorantūras studentu apmaiņas seminārus kaimiņu augstskolās. Nākamais solis — izveidot vienotu doktorantūras programmu, tādējādi katrā valstī varētu iegūt trešo daļu no nepieciešamajiem kredītpunktiem. Tātad izmantot četru augstskolu pieredzi un iespējas. Tas būtu pavisam cits redzesloks, cits domāšanas veids.
Strādājam kopā ne tikai ar sporta augstskolām. Nesen izveidots Sabiedrības veselības nozīmes pētniecības centrs, kurā vadošā ir Rīgas Stradiņa universitāte. Mēs esam sadarbības partneri.
Pērn pirmo reizi noorganizējām starptautisko vasaras skolu doktorantiem un maģistrantiem, kuras laikā tiek apgūtas vairākas pētniecības metodes. Nodarbības Latvijas un Polijas studentiem vadīja abu valstu mācībspēki. Lauku apvidū tika veikts pētījums, kādas spēles un rotaļas brīvā dabā vecāka gadagājuma ļaudis spēlēja bērnībā. Šogad turpināsim pētījumu, un mums pievienosies arī zviedri, norvēģi un spāņi — būsim vēl multikulturālāki. Sports nav tikai fizisko īpašību paaugstināšana, tajā liela nozīme ir rekreācijai — atjaunošanās procesam, kas nav vienkārša pasīva atpūta, bet arī saistāms ar mērenām fiziskām aktivitātēm. Mēs meklējam kaut ko jaunu, kas ir labi aizmirsts vecais.
— Interese par sporta zinātni LSPA palielinās?
— Vēl pirms četriem gadiem mūsu augstskolā nebija atjaunota promocijas padome, tātad nebija kur aizstāvēt disertāciju. Piemēram, Aija Kļaviņa savu promocijas darbu galvenokārt izstrādāja Latvijā, bet to pabeidza un doktora grādu ieguva ASV. Andra Fernāte, mūsu mācībspēks, 2008. gadā disertāciju aizstāvēja Latvijas Universitātē. 2009. gadā LSPA atjaunojām promocijas padomi un uzreiz kļuvām par četriem doktoriem bagātāki, pērn šo grādu ieguva divi zinātnieki, šogad viena disertācija jau aizstāvēta, iespējams līdz finišam tiks vēl divi trīs doktoranti. Iepriekš deviņus gadus netika aizstāvēta neviena doktora disertācija.
Aktivitāti veicina arī Eiropas Savienības dotās iespējas. No 29 doktorantūras studentiem 14 ir Eiropas Sociālā fonda granti, kuri atkarībā no studiju kursa saņem 450—800 latu stipendiju mēnesī. Tas ir ļoti labs atbalsts šīs zinātnes nozares veicināšanai. Doktorantūras programmās iesaistīti 23 mūsu profesori, regulāri pie mums ierodas vieslektori no Francijas, Krievijas, Anglijas, Spānijas, Zviedrijas, Polijas, Lietuvas un citām valstīm. Nesen mūsu doktorantus ar skandināvu pētījumiem sporta fizioloģijā, sporta medicīnā un biomehānikā izglītoja profesors Stokholmas Sporta universitātes Zinātniskās laboratorijas vadītājs Džonijs Nilsons. Pie mums regulāri brauc viņa kolēģis profesors Rolfs Karlsons, kas strādā sporta socioloģijas jomā. Šie abi zinātnieki un Varšavas Sporta universitātes profesors Kšistofs Pīčs, kas devuši lielu ieguldījumu mūsu augstskolas attīstībā, ir LSPA goda doktori.
— LSPA pasniedzējus arī aicina lasīt lekcijas ārzemēs?
— Protams. Uz Eiropas Savienības augstskolām kā vieslektori regulāri dodas kādi 15 mūsu mācībspēki.
— Tas nozīmē, ka Latvijas sporta zinātne nav bezcerīga, pelēka un neievērojama?
— Atbildei lai kalpo LSPA izdotais zinātniskais žurnāls angļu valodā LASE Journal of Sport Science, kura pirmais numurs iznāca pērn un kura redkolēģijā ir astoņu valstu pārstāvji. Apliecinot tā starptautisko nozīmīgumu, šim izdevumam piešķirts Copernicus indekss. Mums tas ir augstāks nekā vairākiem analogiem izdevumiem citās Eiropas valstīs. Interesanti, ka visvairāk mūsu žurnāla elektronisko versiju lasa ASV.
Protams, turpinām izdot mūsu tradicionālo zinātnisko rakstu krājumu trijās valodās.
LSPA uzņemta 22 Eiropas sporta augstskolu tīklā — International Network of Sport and Health Science (INSHS). Tie ir ciešāki kontakti, iespēja gūt jaunu informāciju, kā uzlabot savas mācību programmas, piedalīties Eiropas kopprojektos.
— Stājoties rektora amatā, Jānis Žīdens izteicās, ka ar individuālajiem sporta veidiem jau nodarbojas Latvijas Olimpiskās vienības laboratorijā un ka LSPA vairāk uzmanības veltīs sporta spēlēm.
— Pirms gada kopā ar LSPA, LOK, hokeja, basketbola, futbola, handbola un volejbola federācijām tika nodibināts Sporta spēļu zinātniski metodiskais centrs, kuru vada profesors Andris Rudzītis. Tā darbības uzsākšanai no sporta budžeta saņemts 2500 latu. Tas ir maz, bet kustība sākusies. Pirmais mērķis — sportistu (pieaugušo, junioru, jauniešu) datubāzes izveidošana. Notiek arī pētnieciskais darbs funkcionālajā diagnostikā, kuru kopā ar Rudzīti veic profesors Igors Ķīsis un doktorants Andris Molotanovs.
— Kuros sporta veidos augstu rezultātu sasniegšanā zinātnieki šobrīd piedalās visaktīvāk?
— Hokejā, bobslejā... Jāatzīst, ka sadarbības saikne ar federācijām mums ir nepietiekama. Esam tālu no ideālās situācijas, kurā, ja trenerim rodas neatrisināma problēma, viņš dodas uz LSPA un meklē padomu pie zinātniekiem. Praktiķiem ar zinātniekiem jāstrādā kopā. Kaut gan tagad mūsu pasniedzēji ar federācijām sadarbojas jau daudz vairāk. To veicina arī Treneru tālākizglītības centrs. Lasot lekcijas tā organizētajos kursos, uzreiz jūtams, kuras tēmas treneriem ir aktuālas, kas viņus visvairāk interesē. Savukārt viņiem turpmāk būs zināma vieta, kur uz sarežģītiem jautājumiem meklēt atbildes.
— Līdzjutējs gribētu redzēt, piemēram, mūsu distanču slēpotājus, kas pēkšņi spēj konkurēt ar stiprākajiem skandināviem, jo mūsu sporta zinātnieki izstrādājuši unikālu treniņu metodiku!
— Skaists sapnis... Daži mūsu profesori augsto sasniegumu sporta virzienā strādā, sadarbojoties arī ar citām augstskolām un pētniecības iestādēm. Starp citu, profesors Viesturs Krauksts kopā ar Stokholmas profesoru Džoniju Nilsonu un mūsu doktorantu Kalvi Ciekuru pēta lokālās vibrācijas iespējas tieši distanču slēpotāju sagatavošanā. Visas pie mums aizstāvētās disertācijas ir inovācijas.
Dainis CAUNE

Juris GRANTS
LSPA zinātņu prorektors, profesors, Dr. paed.
Dzimis: 1962. gada 6. jūlijā Madonā
Izglītība: Madonas 1. vidusskola, LSPA, neklātienē studējis aspirantūrā Krievijas Pedagoģijas zinātņu akadēmijā un LU, papildinājies Taivanas augstskolās, Stokholmas Sporta universitātē un Kolumbijas universitātē ASV
Sportā: kopš 7 gadu vecuma distanču slēpošanā. Pirmais treneris Egīls Ziņģītis. Nodarbojies arī ar vieglatlētiku un biatlonu
Lielākie sasniegumi: Latvijas jaunatnes čempions distanču slēpošanā, sporta meistarkandidāts biatlonā
Darba gaitas: biatlona treneris Madonas BJSS, sporta skolotājs Bauskas 1. ģimnāzijā, pasniedzējs LSPA, kopš 1994. gada docents, kopš 1999. gada profesors, vieslektors Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, Varšavas Sporta akadēmijā, Stokholmas Sporta universitātē. Vairāk nekā 100 zinātnisku rakstu autors, divu mācību grāmatu autors, žurnāla LASE Journal of Sport Science galvenais redaktors
Ģimenes stāvoklis: precējies, divu dēlu tēvs
Vaļasprieki: slēpošanas vēsture, ceļošana, fotografēšana, literatūra, distanču slēpošana

LSPA akadēmiskais un zinātniskais personāls
(pamatdarbā)
Profesori 20
Asociētie profesori 12
Docenti 21
Lektori 14
Asistenti 8
Vadošie pētnieki 2
Pētnieks 1
Zinātniskie asistenti 2

Publikācijas
(2010. gadā)
Starptautiski citējamos izdevumos 19
Citos zinātniskajos izdevumos 44
Monogrāfijas, mācību grāmatas, metodiskā literatūra, CD 58
Nolasīti 109 referāti 16 zinātniskajās konferencēs

Zinātnisko darbu vadīšana
(2010. gadā)
Promocijas darbi 2
Maģistra darbi 26
Bakalaura darbi 126

LSPA Zinātniski pētnieciskās laboratorijas
Rekreācijas pētniecības laboratorija
Sporta pedagoģijas attīstības pētniecības laboratorija
Sporta psiholoģijas pētniecības laboratorija