Karalienes visuzticamākie bruņinieki

31.Mai.2007 - Portāla Administrators

Numurs:

Daudzu vieglatlētikas disciplīnu pirmsākumi iesniedzas tālā senatnē. Tomēr ir kāda disciplīna, kuras dzimšanas laiks zināms ar dienas precizitāti. Tā ir desmitcīņa.

Zviedru oriģinalitāte
1912. gadā Stokholmā notika piektās olimpiādes spēles. Zviedri vēlējās spēļu programmā iekļaut arī kaut ko pirmreizēju. Tieši Stokholmā pirmo reizi sacentās modernās pieccīņas pārstāvji - šī sporta veida krusttēvs bija pats Pjērs de Kubertēns.

Arī vieglatlētikas programmā bija iekļauta jauna disciplīna. Ne seno grieķu pentatlons, ne amerikāņu All Around desmitcīņa (tajā ietilpa gan soļošana, gan smaguma mešana) īsti neiederējās straujajā XX gs sākuma progresā. Tolaik jebkuru vieglatlētikas sacensību programmā bija tikai desmit disciplīnas: 100 m, 400 m un 1500 m skrējieni, 110 m barjerskrējiens, trīs lēkšanas (izņemot trīssoli) un trīs mešanas (izņemot veseri).

1911. gada 15. oktobrī Gēteborgā trīs atlēti sacentās, mēģinot visas šīs desmit disciplīnas apkopot vienā dienā. Pirmais to paveica zviedrs Hugo Vislanders (viņam pēc Dž. Torpa nepatiesās diskvalifikācijas ilgus gadus piederēja arī 1912. gada olimpiskā čempiona tituls).

Pēc Stokholmas spēlēm, kurās sacensības jaunajā disciplīnā notika pat triju dienu garumā, nemainīga ir desmitcīņas divu dienu programma: 100 m, tāllēkšana, lodes grūšana, augstlēkšana un 400 m pirmajā dienā; 110 m barjerskrējiens, diska mešana, kārtslēkšana, šķēpa mešana un 1500 m skrējiens otrajā dienā. Tiesa, šajos 95 gados sešas reizes mainītas rezultātu vērtēšanas tabulas. Jaunākā un visracionālākā pastāv kopš 1985. gada.

Arī Jānis Lūsis

Latvijas desmitcīņnieki gan nav guvuši īpaši izcilus panākumus - Alfrēds Alslēbens 1912. gadā pirmo olimpisko desmitcīņu veica divpadsmitais jeb pēdējais. Tomēr tas bija veiksmīgākais latviešu vieglatlēta starts toreizējās Krievijas komandā.

Arī 1924. gadā Parīzē Gvido Jekals bija labākais latviešu vieglatlētu vidū desmitcīņā iegūstot 14. vietu. Milzīgu neveiksmi 1932. gadā Losandželosā piedzīvoja Jānis Dimza - savainojuma dēļ viņš bija spiests izstāties, lai gan vēl pēc kārtslēkšanas bija līderu vidū. Trauma piemeklēja arī Jāni Lanku 1968. gada Mehiko spēlēs. Toties 1996. gadā Atlantā ilgi jo ilgi gozējies TV ekrānos kā labākais augstlēcējs starp desmitcīņniekiem, Rojs Piziks finišēja 23. vietā. Arī Atēnās 2004. gadā Jānis Karlivāns sekmīgi beidza daudzcīņu - gan tikai 25. rezultāts.

Labākie latviešu desmitcīņnieku panākumi ir Jāņa Dimzas ceturtā vieta 1934. gada Eiropas čempionātā, Ata Vaisjuna divas bronzas medaļas Eiropas junioru (2001. un 2003. g.) čempionātos. Savulaik PSRS meistarsacīkstēs divas sudraba medaļas izcīnījis Jānis Lanka, bet divas bronzas - Jānis Lūsis.

Dimzas mantinieki

Kopš 1921. gada, kad pirmo reizi tika reģistrēts Latvijas rekords desmitcīņā, pagājušajā nedēlā Gecisā sasniegtais Jāna Karlivāna rezultāts (8271 p.) šajā rekordu hronoloģijā ir ierakstāms ar 20. numuru. Latvijas rekordistu godā pabijuši vienpadsmit par atlētu atlētiem dēvētie daudzcīņnieki. Vismaz seši no viņiem savu vārdu Latvijas vieglatlētikas vēsturē ierakstījuši ja ne zelta, tad vismaz sudraba burtiem.

1931. gadā Jāņa Dimzas rezultāts 7789,415 p. (mūsdienu vērtējumā - 6391) bija sestais labākais pasaulē un ne velti viņš cīnījās par olimpisko godalgu.

Šo rezultātu tikai 1958. gadā (tātad - pēc 27 gadiem) pārsniedza Zigurds Pakalns, kurš gadu vēlāk rekordu pacēla līdz 6361 p. (mūsdienu vērtējumā - 6602). Pēc tam gan Latvijas rekords krita vai ik gadus. Vispirms to izdarīja Jānis Lūsis 1962. gadā 7763 p. (7402). Arī pasaulē Jāņa Lūša sniegums bija ļoti augsti vērtējams - vismaz PSRS viņš zaudēja tikai pasaules eksrekordistam V. Kuzņecovam.

Savu daudzcīņnieka talantu pie J. Lūša trenera V. Mazzālīša slīpēja arī Jānis Lanka. Gatavojoties Mehiko olimpiskajām spēlēm, 1968. gadā arī viņš Latvijas rekordu pacēla līdz pasaules klasei - 7972 p. (7854). Tas bija pat pat piektais labākais rezultāts pasaulē.

Jāņa Lankas rekordam mantinieks bija jāgaida tieši tikpat ilgi kā savulaik Dimzas rezultātam - vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu - 27 gadus. Rojs Piziks 1995. un 1996. gadā trīskārt laboja Latvijas rekordu, pirmo reizi pārsniedzot 8000 punktu robežu - 8045 p., bet togad pasaulē šie Himalaju smaiļu augstumu cienīgie rezultāti bija tikai... 48. vietā.

Kopš Pizika rekorddienām aizritējuši bez dažām dienām vienpadsmit gadi - jauns latviešu desmitcīņas talants - Dzelzs Jānis sasniedzis patiesi pasaules klases rezultātu. Patreiz tas ir sestais labākais pasaulē. Visu laiku sarakstā Karlivāna 8271 p. ir 105. vietā (R. Piziks jau noslīdējis uz trešā simta lejasgalu). Ar šo rezultātu Atēnu olimpiskajās spēlēs viņš būtu septītais, iepriekšējā pasaules čempionātā - piektais, bet Eiropas meistarasacīkstēs - ceturtais. Savdabīgajā 8000 punktu klubiņā Jānis ir ierakstījies ar 297. numuru - kopš 1961. gada, kad amerikāņu daudzcīņnieks Fils Malkejs pirmais bija savācis vairāk nekā 8000 p. (tiesa, pēc mūsdienu tabulām).

Sešu Latvijas sava laika labāko desmitcīņas rezultātu salīdzinājums

1. Jānis Dimza (1931. g.) 2. Zigurds Pakalns (1959.) 3. Jānis Lūsis (1962.) 4. Jānis Lanka (1968.) 5. Rojs Piziks (1996.) 6. Jānis Karlivāns (2007.)

1. 2. 3. 4. 5. 6.

100 m 11,2 11,0 11,2 10,6 11,33 w* 11,13

Tāllēkšana 6,96 6,60 7,17 7,39 7,21 7,82 w

Lodes grūšana 13,95 13,29 14,83 16,30 15,04 15,01

Augstlēkšana 1,80 1,77 1,90 1,75 2,13 2,06

400 m 55,3 52,9 51,9 49,9 51,90 49,10

110 m/b 16,2 16,1 15,5 14,7 14,92 14,86

Diska mešana 40,62 42,13 37,58 49,42 46,42 47,95

Kārtslēkšana 3,40 3,20 3,60 4,30 4,60 4,70

Šķēpa mešana 52,64 65,85 81,04 59,70 62,52 60,55