Ķīnas mūra iekarotāji

Dažiem viss skaidrs - mēs būsim Pekinā. Soļotāji Ingus Janēvics, Igors Kazakevičs un Jolanta Dukure jau laikus izpildījuši augstākās olimpiskās atlases normas un mierīgi var gatavoties augusta cīņām. Nupat aizvadītās Latvijas meistarsacīkstes telpās bija mazs posmiņš lielajā Ķīnas mūra iekarošanas plānā. Par čempionu Janēvica un Dukures nodomiem vislabāk var pastāstīt viņu treneris Aivars Rumbenieks, kurš ir visas Latvijas soļotāju izlases vecākais treneris.

- Runājot par olimpiskā gada plāniem, kurā brīdī sākās gatavošanās?
- Janvāris bija ieskriešanās laiks. Jolanta pat divas nedēļas slēpoja. Tagad dodamies uz kalniem Kirgīzijā. To vajadzēja darīt jau decembrī, bet neizdevās. Kirgīzijā jābūt labiem apstākļiem - asfalts pliks, gaisa temperatūra pieņemama.
- Latvijas vīriem viena olimpiskā vieta vēl brīva - drīkst startēt trīs A normu sasniegušie. Trešais būs?
- Arnis (trenera dēls.-Red.) gatavojas, bet neko negribu solīt. Viņš vēl jauns - tikai 20 gadu, un īstās olimpiskās spēles vēl priekšā. Bet ja izdodas, kāpēc ne? Tehnika, spēks ir, vēl vajadzētu psiholoģisko pārliecību. Distances pussimts kilometru tomēr prasa arī raksturu, bet viņš tādu gabalu soļojis tikai reizes piecas.

- Kā zināms, tagad ieviests jauns lēmums: lielajās sacensībās drīkst startēt tikai no deviņpadsmit gadu vecuma. Tātad nebija arī tik daudz iespēju...

- Šis lēmums vairāk domāts ķīniešiem un meksikāņiem. Viņi savulaik pamanījās pieteikt pat sešpadsmitgadīgos. Ārsti domā, ka tik ekstrēmā sporta veidā tas ir bīstami veselībai. Bet gan jau kādā meksikāņu ciemā vietējais šerifs var uzrakstīt jebkādu papīrīti.

- Latvijas soļotāju līderis ir Ingus Janevics. Daudziem vēl labā atmiņā viņa samaņas zaudēšana pērn pasaules čempionātā Osakā. Pekinā nebūs aukstāks. Ko domājat darīt, lai līdzīga situācija neatkārtotos?

- Osakā kaut ko līdz galam neizrēķinājām. Tā gadās daudziem. Ir tādi, kuri nezaudē samaņu, bet pēc finiša brīnās, ka veikuši visu distanci. Sportiskā forma ir viena lieta.Osakā redzēju dažādu palīglīdzekļu pielietošanu. Daži soļotāji distancē cepurītes  mainīja ik pa brīdim - tajās bija ledus, kas atdzesēja galvu. Ūdens tradicionālā smidzināšana gaisa temperatūrā, kas pārsniedz ķermeņa temperatūru, neko nedod. Pie šī ieroča vēl strādājm.

- Tehniskajā ziņā Ingum viss kārtībā?

- Jā, viņam no dabas slaidas, garas kājas. Netīri soļot nemaz nav iespējams. Tas ir dabas dots plus. Par tehniku vairāk jādomā Jolantai. Viņai ar tiesnešiem bieži rodas domstarpības. Jolantai jātiek vaļā no vienas fāzes, iztaisnojot soli. Ja skatās palēnināti, viss it kā kārtībā, bet tiesnešiem liekas, ka kāja pilnībā netiek iztaisnota. Par to esam runājuši un ceram, ka tehniku uzlabosim. Jolanta var soļot visai ātri, bet par iespējamajām izcīnītajām vietām pagaidām negribu runāt.

- Kas būs pēc nometnes Kirgīzijā?

- Trīs nedēļas mājās un pēc tam braucam uz lielām sacensībām Slovākijā, Dudencē. Šajos tradicionālajos mačos visi cenšas izpildīt normas. Reizēm tur sabrauc gandrīz piecpadsmit valstu sportisti, konkurence ir spēcīga. Notiek soļošana ne tikai piecdesmit kilometros, bet arī citās distancēs. Arnis soļos 50 kilometrus.

- Vai Igors Kazakēvičs, kurš nav tavs audzēknis, arī soļos?

- Nezinu, viņš mums tāds ērglis vientuļnieks: pats trenējas, pats lemj, kur startēt. Bet viņam sanāk. Pasaules čempionātā Osakā distanci veiksmīgi pabeidza (viņš ledus cepuri lika). Soļošana (it sevišķi garās disciplīnas) ir disciplīna, kurā pašam daudz jādomā. Gan jau Igors gatavojas. Viņš dzimis Auna zīmē, un tā jau ir diagnoze. Mans puika gan arī auns.

- Pekinā būs karsti, turklāt vēl laika nobīde, salīdzinot ar Latviju. Vai domājat, kurā brīdi vislabāk ierasties olimpiskajā ciematā?

- Atklimatizācija ir smalka lieta, it sevišķi tādā izturības sporta veidā kā soļošana. Tikos ar dziedniekiem un uzdevu tieši tādu jautājumu. Viņi teica, ka apspriedīsies un pēc nedēļas dos atbildi. Tā bija šāda: vispirms ir jāaklimatizējas, ņemot vērā magnētiskās līnijas. Tas var prasīt nedēļas divas. Tad vēl pēdējais mikrocikls, kad organisms gatavojas sacensībām, tātad tās ir trīs nedēļas. Gājiens, ko Osakā darīja baltkrievi, kas ieradās dienu pirms sacensībām, neder. Varbūt tā var rīkoties, piemēram, vesera mešanā, bet ne četru stundu soļošanā. Tā arī darīsim.

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS