Ķirsona garais kokteilis

Pavisam nesen tika noņemts pēdējais noslēpumainības plīvurs Latvijas džudo vēsturē. Tagad pilnīgi atklāti var teikt, ka 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Latviju pārstāvēja divi džudisti. Maskavā par bronzas laureātu kļuva Aleksandrs Jackevičs, bet Tallinā burāšanas regates viesus apkalpoja jau toreiz apsviedīgais un virtuozais bārmenis Gunārs Ķirsons, kuram uz lielā tatami gan nav tik daudz panākumu. Tagad abi strādā plecu pie pleca - Ķirsons ir veiksmīgs uzņēmējs un džudo kluba Lido prezidents, Jackevičs -  šī kluba direktors.

Murjāņu pionieris
„Esmu Murjāņu sporta skolas pirmiesaukuma audzēknis, mācījos kopā ar nākamo aktieri Jāni Paukštello, dzejnieci Māru Zālīti, Aldi Teteri, kurš joprojām ir murjānietis un ir direktora vietnieks saimnieciskajās lietās,„stāsta Gunārs Ķirsons. „Sāku ar vieglatlētiku, bet šķēps man lāga neklausīja, jo Lūša rezultāta pārsniegšanai diezin vai ar diviem metieniem pietiktu. Spēka un ātruma bija gana, lai, absolvējot toreizējo MSS, kas vēlāk tika pārdēvēta par Murjāņu sporta ģimnāziju, pieteiktos tolaik nesen atklātajā Dinamo sambo klubā pie trenera Aleksandra Sviridova. Pēc pusgada nodarbībām kļuvu par džudo speciālista Nikolaja Fiļimonova audzēkni. Tie bija laiki, kad valdīja sambo, bet džudo Latvijā sāka attīstīties, jo tika atzīts par olimpisko sporta veidu. Nokļuvu vienā vidē ar Oļegu Baskinu, Aleksandru Jackeviču, Vjačeslavu Bondarenko. Tolaik sambisti, nocīnījušies savā sporta veidā, pārtapa džudistos un gāja uz tatami. Man šajā pārejas laikā izdevās trīsreiz kļūt par Latvijas čempionu un reizi iegūt Baltijas čempiona titulu. Taču ilgi lielajā sportā nenoturējos. 1975. gadā džudo un sambo pametu, tomēr PSRS sporta meistara nosaukumu biju ieguvis. Protams, ka gribēju kļūt par pasaules čempionu, olimpisko spēļu uzvarētāju, bet sapratu, ka tas nebūs pa spēkam. Neredzēju variantu, kā izpausties arī trenera darbā. Džudo tomēr nekur nebija pazudis, jo sportiskās formas saglabāšanas interesēs turpināju iet uz treniņiem, ko daru vēl tagad."

Naturālais bizness ar cūku audzēšanu Imantā

Redzot, ka ar sportošanu ģimeni nevarēs uzturēt, Gunārs sāka savu pirmo privāto biznesu, audzējot cūkas Imantā. Oriģināli, jo tā tomēr ir Rīga. „Vajadzēja meklēt citu sfēru, kā uzlabot ģimenes budžetu. Ar cūkām nepietika, tāpēc pārmetos uz apkalpojošo sfēru un sāku strādāt par oficiantu, itin drīz iegūstot arī šīs profesijas sertifikātu. Mana prasme tika novērtēta, un 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sāku darboties Piritas krogā Kadriorga par bārmeni, maisot kokteiļus olimpiskās regates augstajiem viesiem. Šī profesija man labi noderēja, jo, atgriežoties no Tallinas, Rīgā jau sākās nopietns bizness.„

Volejbolisti kaifoja līdz rītam

„Pēc Maskavas un Tallinas olimpiskajām spēlēm atgriežoties Rīgā, ieguldot lielu daļu arī savu līdzekļu, uzcēlām restorānu Ščecina, kur strādāju par bārmeni. Mana recepte bija garais kokteilis - džins, citronu sula un ūdens. Garais tāpēc, ka garā glāzē, bet ne džins ar toniku, kas jau dziesmās bija apdziedāts. Uz garajiem kokteiļiem nāca izmeklēta publika.Par tā rekordistiem joprojām uzskatu volejbolistu Vildes un Beļeviča ģimeņu galvas, kuri, priecājoties un dancojot ar kundzēm  līdz sešiem rītā, katrs izdzēra pa 52 garajiem. Šķiet, ka divmetrīgajiem puišiem tas izdevās bez īpašām pūlēm."

Biznesā var arī bez augstākās izglītības

Gunārs atteicās no džudo trenera karjeras, saprotot, ka būs grūti savilkt kopā ģimenes budžeta galus. Viņu vairāk vilināja mākslinieka karjera. „ Gribēju iestāties Mākslas akadēmijā, bet neizturēju lielo konkursu. Toties mana dzīvesbiedre ir gleznotāja. Varēju pats kļūt par gleznotāju, bet nekļuvu, jo nebija vajadzīgās izglītības. Tās nepietika arī, lai kļūtu par džudo treneri. Laikam liktenis lēmis, lai kļūtu par organizatoru. Tā ir sfēra, kas man labi izdodas, jo pratu apkārt pulcēt ļoti labu komandu, domubiedrus. Par to liels prieks."

Atgriežoties jaunībā

„Pirms divdesmit gadiem atklāju firmu Lido, vienlaikus gribēju ko labu darīt sporta veidam. Sāku ar džudo. Palīdzēju Latvijas džudo izlases jaunajam trenerim Oļegam Baskinam, kurš piepelnījās mūsu firmā. Labākajiem sportistiem toreiz vēl klājās labi, jo viņi finansējumu un arī algu saņēma no Dinamo Centrālās padomes, kuras krēsls ir Maskavā," turpina Ķirsons. „Pēc Latvijas atjaunotnes deviņdesmito gadu sākumā radās lielas problēmas ne tikai valsts ekonomikā, bet arī sportā, džudo nebija izņēmums. Ko darīt? Baskins teica, ka jāmaksā par Dinamo sporta zāles īri. Pats skraidīja, meklēja naudu īrei, centos viņam palīdzēt. Arī šodien Latvijas labākajiem džudistiem Vsevolodam Zeļonijam un Jevgeņijam Borodavko Lido ēšana par brīvu, jo viņi taču ir Pekinas olimpisko spēļu potenciālie dalībnieki."

Aleksandra Jackeviča iestarpinājums

Jackevičs ir Latvijas Džudo federācijas valdes loceklis un joprojām palīdz risināt sasāpējušās problēmas: „Ja nebūtu Ķirsona palīdzīgās rokas, diezin vai džudo Latvijā izdzīvotu. Varu arī pats palīdzēt, jo man ir labas attiecības gan ar Japānas izlasi, gan ar daudzajām šīs valsts universitātēm un pasaules džudo Meku - Kadokan. Mūsu labāko meistaru koptreniņi džudo dzimtenē nemaz tik dārgi nemaksā."

Idejas nav utopiskas

„Džudo attīstībā prioritāte jāpiešķir bērnu sportam, lai šis sporta veids valstī būtu visu cienīts un atzīts,„ lēš Gunārs Ķirsons. „Jau no mazotnes topošajam džudistam jāiepotē apziņa, ka svarīgi ir ne tikai nopietni trenēties, bet arī kļūt par izglītotu cilvēku. Tāds ir mūsu kluba vadmotīvs. Atklājām jaunu džudo kompleksu Ziepniekkalnā, nākamgad tāds durvis vērs arī Kauguros, bet turpmākajos desmit gados ar džudo Lido tīklu ceram pārklāt visus Latvijas reģionus. Lai šī darbība vainagotos ar panākumiem, vajadzēs daudz treneru, tāpēc esošos aktīvos sportistus jāsūta mācīties uz LSPA. Vajadzētu izveidot džudo sekciju arī Murjāņu sporta ģimnāzijā. Ar šo sporta veidu pasaulē nodarbojas vairāk nekā pusotra simta valstīs, un popularitāte turpina augt. Latvijā džudo jākļūst par vienu no vadošajiem."

Gatis ĶĪSIS

Gunārs Ķirsons

uzņēmējs, džudo kluba Lido prezidents

Dzimis           1951. gada 17. maijā Omskā

Izglītība         Murjāņu sporta skola (1. izlaidums)

Pirmais sporta veids         vieglatlētika (šķēpa mešana)

Pirmais sporta klubs         Dinamo sambo sekcija

Pirmais treneris      Aleksandrs Sviridovs

Džudo           līdz 1975. gadam (treneris Nikolajs Fiļimonovs)

Lielākie panākumi sportā             trīskārtējs Latvijas čempions sambo, Baltijas valstu čempions

Sūtība                        džudo visaptvertība Latvijā, prioritāte - bērnu sports