twitter facebook instagram

Konkurss basketbola cienītājiem: saskati nākamo zvaigzni!

29.Jūl.2018 - Ieva Runge

Numurs: 
340
Konkurss basketbola cienītājiem: saskati nākamo zvaigzni!

Cīņasspars un azarts, meistarības uzplaiksnījumi un bērnišķīgas kļūdas, neapvaldītas emocijas un centieni sekot spēles loģikai — Latvijas basketbola cienītājiem jūlija beigās un augusta sākumā būs unikāla iespēja klātienē redzēt nākamās pasaules basketbola zvaigznes. No 28. jūlija līdz 1. augustam Ventspilī un Liepājā, bet no 3. līdz 5. augustam Rīgā — Arēnā Rīga un Elektrum olimpiskajā sporta centrā — risināsies Eiropas U-18 čempionāts puišu komandām. Prestižākais jauniešu basketbola turnīrs Eiropā, kurā iemirdzas jaunas zvaigznes.

U-18 ĪPAŠAIS ŠARMS

Eiropas U-18 čempionāts ir īpašs ne tikai tāpēc, ka 1964. gadā tieši ar šo vecuma grupu aizsākās tradīcija rīkot Eiropas jauno basketbola talantu skates (patiesības labad jāprecizē, ka līdz 1980. gadam varēja piedalīties jaunieši līdz 19 gadu vecumam). Pirmajās oficiālajās sacensībās U-16 grupā bieži toni nosaka pāragri nobrieduši akcelerāti, kuri vēlāk bieži neizaug līdz pieaugušo basketbola zvaigznes statusam. Savukārt U-20 grupas čempionātus bieži noplicina pašu labāko spēlētāju nepiedalīšanās, vasarās laužot ceļu uz NBA vai individuālajos treniņos mērķtiecīgi gatavojoties apliecināt atbilstību jau noslēgtajiem superlīgumiem. Turpretim U-18 vecumā talanta īlens maisā vairs nav noslēpjams un jaunietis vēl nav izlutināts ar dāsniem darba piedāvājumiem un perspektīvām, tāpēc parasti atsaucas aicinājumam spēlēt savas valsts izlasē (protams, ja vien neesi Lukas Dončiča līmeņa supertalants — slovēņu brīnumbērns, kā zināms, skolas klasēm pārlēca pāri, kļūstot par Eiropas un Eirolīgas čempionu pieaugušo konkurencē, kaut ne reizi nebija pārstāvējis Slovēniju jauniešu čempionātos).

Pie basketbolistiem, kuri starptautiski pamanīti junioru čempionātos, savulaik tika pieskaitīts arī nākamais pasaules vicečempions Andris Jēkabsons (1980. gadā) un olimpiskais čempions Igors Miglinieks (1988) — līdz šim pēdējie latvieši, kuri izcīnījuši Eiropas jaunatnes čempionu titulus. Nesenā pagātnē starp U-18 čempionātu varoņiem bijuši spāņi Pau Gazols un Huans Karloss Navarro (1998), Francijas zvaigzne Tonijs Pārkers (2000), lietuvietis Jons Valančūns (2010), horvāts Dario Saričs (2012) un mūsu pašu Kristaps Porziņģis (2013), kurš pats atzinis, ka tieši Eiropas junioru čempionāta laikā pa īstam noticējis saviem spēkiem.

Latvijai ar U-18 čempionātiem saistās vairākas patīkamas atmiņas. 1998. gadā Varnā Raitim Grafam, Kristapam Valteram, Raimondam Vaikulim & cogalvenā trenera Valda Valtera vadībā pirmo reizi izdevās ielauzties pusfinālā, nopelnot ceļazīmi uz pasaules U-19 čempionātu (4. vieta). 2007. gadā Madridē Dairis Bertāns, Jānis Strēlnieks un citi puiši Vara Krūmiņa vadībā pirmo reizi izcīnīja bronzas medaļas (izšķirošo metienu Lietuvas junioru izlases grozā pēdējās sekundēs raidīja Strēlnieks). 2010. gadā Viļņā Dāvis Bertāns, Jānis Timma, Kaspars Vecvagars & co Ziedoņa Jansona vadībā vēlreiz izcīnīja bronzas godalgas.

Ļoti tuvu goda pjedestālam latvieši bija arī 2013. gadā, kad turnīrs notika Ventspilī, Liepājā un Rīgā. Pirmo reizi starptautiskajā sabiedrībā sevi apliecināja dvīņu torņi — Kristaps Porziņģis un Anžejs Pasečņiks, kuriem uz maiņu gāja Rolands Šmits. Pirmajos divos posmos Liepājā latvieši uzvarēja četrās spēlēs no sešām, bet ceturtdaļfinālā Arēnā Rīga ar 71:54 sakāva Lietuvas izlasi, kuras līderi Domantu Saboni tribīnēs enerģiski atbalstīja Lietuvas Basketbola federācijas prezidents Arvīds Sabonis... Latviešiem pa spēkam bija uzvarēt arī pusfinālā (pret Horvātiju pirmajā puslaikā 39:30) un bronzas mačā (ar Spāniju 10 sekundes pirms beigām 56:54), taču galotnēs viesi bija aukstasinīgāki nekā līdzjutēju atbalsta pārmotivētie latvieši.

Kopš 2013. gada augusta vakara tik tuvu U-18 čempionāta medaļām Latvijas basketbolisti nav tikuši. Vēl vairāk — sakrītot 20. gadsimta nogales demogrāfiskajai bedrei un basketbola talantu neražas gadiem, bija pamatotas bažas, ka īpaši neveiksmīgā brīdī varētu nākties atstāt Eiropas U-18 čempionāta elites sabiedrību. Lai risku mazinātu, Latvijas Basketbola savienība (LBS) nolēma izmantot Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) aicinājumu laikus pieteikties Eiropas čempionāta rīkošanai 2018. gadā, garantējot tiesības piedalīties pašiem neatkarīgi no 2017. gada turnīra rezultātiem. Manevrs attaisnojās — pērn Latvijas juniori A divīzijā palika pēdējā 16. vietā, bet liftā, kas veda uz B divīziju, iekāpa tikai 14. un 15. vietas īpašnieces...

KADETU ČEMPIONĀTA MĀCĪBAS

Tikko pieminētā glābšanas misija tika organizēta ne jau tāpēc, lai varētu vēl gadu palepoties ar līdzdalību Eiropas labākajā sabiedrībā. Galvenais iemesls — 2000. gadā Latvijā sadzimuši daudzi talantīgi spēlētāji, kuru sasniegto līmeni un perspektīvas vērts novērtēt uz Eiropas basketbola lielvalstu fona.

“Fizisko parametru — auguma un svara ziņā bijām starp čempionāta pastarīšiem, un tas sagādāja problēmas katrā spēlē. Lai šo mīnusu kompensētu, centāmies izmantot kustīgu komandas spēli uzbrukumā, dažādas aizsardzības sistēmu maiņas un dažādus presingus, kā arī pret katru pretinieku centāmies atrast savas priekšrocības. Kaut kas izdevās, kaut kas ne. Fiziski nobriestot, gandrīz visiem komandas spēlētājiem ir iespējas kļūt par labiem basketbolistiem, un jau līdz U-18 vecumam spēku samēri var krietni mainīties. Tikai, lai tas notiktu, jāiegulda ļoti liels darbs,” ar šādiem vārdiem 2016. gada vasarā Latvijas U-16 izlases galvenais treneris Artūrs Visockis-Rubenis pielika punktu 2000. gadā dzimušo puišu startam Eiropas kadetu čempionātā.

Toreiz, labi ieskrējusies pārbaudes spēlēs (bilance: 15 uzvaras 4 zaudējumi), Eiropas čempionāta svarīgākajās cīņās komanda neparādīja labāko sniegumu un ierindojās tikai 11. vietā. Dažus punktus atņēma savainojumi, dažus — psiholoģiskā spriedze. Līdz ar neveiksmju iemeslu uzskaitījumu nāca arī izlases trenera ieteikums nākotnei: lai progresētu, jātrenējas un jāspēlē ne tikai Jaunatnes līgas līmenī.

“LJBL katrs izlases dalībnieks var izjust līderu lomu un atbildību. Tomēr, tikai spēlējot un trenējoties ar pieaugušajiem, lēmumi būs jāpieņem ļoti ātri un katras kļūdas cena būs ļoti augsta. Skola būs nepatīkama, taču tikai ar šādu rūdījumu spēlētāji spers soli uz priekšu,” toreiz uzsvēra Visockis-Rubenis.

Nu pienācis laiks ievākt divus gadus kopto ražu.

AR LATVIJAS UN SPĀNIJAS RŪDĪJUMU

Pārlūkojot spēlētāju attīstību, jāatzīst, ka divi gadi nav tērēti velti. Interesanta nianse — jūlija sākumā U-20 izlases sastāvā uz Eiropas čempionātu devās četri basketbolisti ar OlyBet Latvijas Basketbola līgas spēļu pieredzi, bet U-18 izlases kandidātos tādu bija septiņi (!), piedevām vairākiem spēles laiks un ieguldījums komandas sasniegumos bijis lielāks nekā gados vecākajiem partneriem. Laime nelaimē, bet ekonomiskās problēmas, kas pērnsezon samazināja vairāku Latvijas klubu budžetus, iespējams, ilgtermiņā būs nākušas par labu basketbola attīstībai, jo palīdzēja pie vārda tikt jaunajiem talantiem.

Tas visupirms attiecas uz valsts eksčempioniem Valmieras/ORDO komandu, kuras sastāvā nopietnu spēļu praksi visā sezonas garumā ieguva uzreiz trīs U-18 izlases kandidāti. Turklāt divi — spēka uzbrucējs Anrijs Miška un uzbrucējs Dāvids Vīksne — regulāri spēlēja pamatpiecniekā (vidēji spēlē attiecīgi 26 un 21 minūte, 5 un 4,5 punkti). Nekāds statists nebija arī gadu jaunākais saspēles vadītājs Ojārs Bērziņš (vidēji spēlē 18 minūtes, 5,1 punkts, 2,1 piespēle).

Par ieguldījumu jaunatnes izlašu spēlētāju attīstībā jāuzteic Latvijas Universitāte, kas sastāvā līdzās studentiem iesaistīja arī vidusskolēnus — centru Edvardu Mežuli (17 spēlēs vidēji nepilnas 14 minūtes 3 punkti un 2,6 atlēkušās bumbas) un uzbrucēju Adrianu Šnipki (7 spēlēs 8 minūtes, 4,6 punkti).

Liepājas komandas sastāvā vērtīgu pieredzi ieguva uzbrucējs Armands Berķis (22 spēlēs 22 minūtes, 5,8 punkti, 3,9 atlēkušās bumbas), kura talantu jūlijā ar četru gadu līgumu novērtēja Spānijas virslīgas klubs Estudiantes.

Čempionvienības BK Ventspils rindās sezonas laikā lielā basketbola pulveri apostīja Kristaps Ķilps (12 spēles, vidēji 10 minūtes, 1,6 punkti).

Piedevām vienā no LBL 2. divīzijas labākajām komandām Valmiera Glass/VIA līderis bija ārējās līnijas spēlētājs Valters Vēveris (vidēji spēlē 16 punkti) un vairāki basketbolisti bija VEF skolas komandas līderi.

Visbeidzot Spānijas vicečempionvienības Baskonia sistēmā spēlējošais aizsargs Artūrs Kurucs pērn tika pie solīda spēles laika kluba otrās komandas sastāvā līgā LEB Plata (28 spēlēs vidēji 24 minūtes un 10,4 punkti). Savukārt kopš 2017. gada rudens Badalonas Joventut sistēmā spēlējošais saspēles vadītājs Artūrs Žagars sezonas lielāko daļu gan pavadīja kluba jauniešu komandā, ar kuru izcīnīja trešo vietu junioru Eirolīgā, bet paguva divās spēlēs iziet laukumā Spānijas virslīgas mačos, pierakstoties vairākās statistikas ailītēs.

Viss minētais ļauj izdarīt secinājumu, ka sportiskās meistarības izaugsmē un pieredzē latvieši spēruši platu soli uz priekšu. Daudzos gadījumos to pašu var teikt arī par fizisko briedumu. Tā trūkums pirms diviem gadiem kadetu čempionātā kavēja pilnībā izpausties Artūra Žagara unikālajai spēles izjūtai un prasmei diriģēt komandu. Arī tagad viņu nenosaukt par klasisku atlētu, bet ar fizisko pārspēku vien viņu apturēt grūti — par to pārliecinājās gan partneri, gan pretinieki valstsvienības treniņspēlē ar Baltkrievijas izlasi, kurā juniors Žagars 16 minūtēs guva 11 punktus un izdarīja 5 rezultatīvas piespēles.

SALIEDĒT KOMANDU UN MAZINĀT SPRIEDZI

Latvijas U-18 izlases dalībnieku anketās uz jautājumu par līdz šim skaudrāko pieredzi basketbola laukumā daudzi spēlētāji nosaukuši zaudējumu Turcijas izlasei 2016. gada U-16 čempionāta astotdaļfinālā, kas latviešiem cerēto medaļu spēļu vietā lika koncentrēties cīņai par izdzīvošanu. Šī neveiksme bija īpaši nepatīkama arī tāpēc, ka toreiz 10 dienas pirms Eiropas čempionāta uz Baltijas kausa izcīņu Ventspilī atbraukušie Turcijas basketbolisti tika sagrauti ar 20 punktu starpību un arī liktenīgajā astotdaļfinālā līdz pat ceturtās ceturtdaļas vidum latvieši izrādīja iniciatīvu un guva nelielu pārsvaru. Bet čempionāta noslēguma dienā turkiem kaklā kāra bronzas medaļas...

Vēlme revanšēties sportā palīdz veikt lielas lietas, ja vien emocijas izdodas pakļaut prātam. 18 gadu vecumā to izdarīt nav viegli, bet šajā gadījumā uzdevumu vēl vairāk sarežģī mājinieku statuss. Nav šaubu, ka Ventspilī un Rīgā tribīnēs būs ne tikai radi un draugi, bet arī tieši neiesaistītie basketbola cienītāji, kas Eiropas čempionāta cīņas Rīgā nav redzējuši jau trīs gadus. Kā tādos apstākļos nepārdegt, no līdzjutējiem paņemot tikai pozitīvo enerģiju?

“Pašmāju čempionāts reizē ir svētki un liela atbildība. Bet, ja pievērsīsim uzmanību potenciālai spriedzei, viss gatavošanās process izvērtīsies pārlieku emocionāls. Mums jāiegulda gudrs, smags un mērķtiecīgs darbs, koncentrējoties uz uzdevumiem, kas jāizpilda katru dienu. Jācenšas izbaudīt pats process, bet izbaudīt varam tikai tad, ja sevi atdodam pilnībā darbam, ko darām. Jāuzvar katrā treniņā, katru dienu. Ja to izdarīsim, tas dos iekšējo pārliecību, ka varam sasniegt izvirzītos mērķus. Soli pa solim,” U-18 izlases galvenais treneris Artūrs Visockis-Rubenis aicina lieki nesaasināt emocijas.

Kaut gan uzmanības starmešos līdz šim biežāk nonākuši abi Artūri (Žagars un Kurucs), nav pamata cerēt, ka kāds no viņiem vienatnē varētu aizvilkt komandu līdz augstai vietai. Lai sapņi piepildītos, jābūt saliedētai komandai, kurā spēlētāji papildina cits citu un dod iespēju trenerim variēt taktiku, lai sameklētu pretiniekiem neērtākos risinājumus. Šai ziņā izejmateriāls ir perspektīvs. Ārējā līnijā netrūkst ne snaiperu, ne kārtīgu cīnītāju, kuri spēj saasināt situācijas un uzbrukt paši vai izvirzīt metienam partnerus. Garajā galā spēlētāju bagātība nav tik liela, tomēr, ja visi cerētie būs spēka uzbrucēji un centri būs veseli, savu darbu viņi izdarīs. Un tomēr lielā atšķirība no 2013. gada junioru izlases modeļa ir tā, ka dominējošu garo nav un nebūs, līdz ar to komandas sekmes konkrētajā turnīrā lielā mērā būs atkarīgas no tā, kā veiksies metieni no distances. Respektīvi, kā snaiperi tiks galā ar iepriekš pieminēto spriedzi un cik prasmīgi starp vairākiem potenciālajiem uzbrukuma līderiem tiks sadalīta bumba.

“Basketbolā spēlēs un čempionātos uzvar komanda. Šīs izlases lielākais trumpis ir viengabalainība — sabalansēts sastāvs, kur katrs spēlētājs papildina viens otru. Egoismam te nav vietas, un īsts līderis ir tas, kurš padara labākus citus,” treneris Visockis-Rubenis iezīmē virzienu, kurā tiek strādāts kopš sagatavošanās procesa pirmās dienas.

SAREŽĢĪTAIS CEĻŠ UZ ARĒNU

Rīkojot Eiropas U-18 čempionātu, LBS liek lietā iepriekšējos gados labi strādājušo kārtību — pirmā posma spēles notiks tradicionālajos basketbola centros Ventspilī un Liepājā, kur jau iekrāta gana liela pieredze starptautisko sacensību rīkošanā. Savukārt noslēguma cīņas risināsies Rīgā. Galvaspilsētā divas zāles formāli šķirs tikai 100 metri, bet neformāli — teju bezdibenis. Jo Arēnā Rīga tiks dalītas medaļas un piecas ceļazīmes uz pasaules U-19 čempionātu, bet Elektrum olimpiskajā sporta centrā komandas cīnīsies par 9.—16. vietu un trīs neveiksminieces būs spiestas pamest augstāko līgu.

Jau trešo gadu Eiropas jauniešu čempionātos ir spēkā sportiski nežēlīga sistēma, kas mēnešu un pat gadu darba novērtējumu padara atkarīgu no vienas spēles rezultāta. Proti, grupas turnīram, kurā trijās spēlēs komandas tikai noskaidro reitingu, seko astotdaļfināla spēle, kuras uzvarētāji turpina cīņu par medaļām, bet zaudētāji nokļūst atpalicēju astoņniekā un ir spiesti sargāt vietu elitē. Praksē jau bijuši gadījumi, kad komanda, kas čempionātu sākusi ar trīs uzvarām, finišā tik tikko izglābjas no izkrišanas. Un otrādi — trīs neveiksmes startā nenozīmē, ka izredzes norakstāmas, jo uzvara ceturtajā mačā likteni var pavērst pilnīgi pretējā virzienā (tikko notikušajā Eiropas U-20 sieviešu čempionātā Zviedrijas jaunietes pēc trim zaudējumiem astotdaļfinālā uzvarēja Krieviju, tad zaudēja pēdējās trijās spēlēs un ar bilanci 1—6 ieņēma 8. vietu; tikmēr Latvijas un Krievijas izlases ar bilanci 4—3 ierindojās attiecīgi 11. un 13. vietā).

Lai arī lielo sporta sacensību rīkotājiem reti rodas iemesls sūdzēties par neveiksmi izlozē, šoreiz komandu sadalījums grupās piesardzīgi lika atzīt, ka Ventspilī sapulcētā sabiedrība izskatās vienmērīgāka un kopumā stiprāka par Liepājas astoņnieku. Pirms diviem gadiem, kad šā gadugājuma spēlētāji sacentās kadetu čempionātā, Latvijas basketbolistu (toreiz — 11. vieta) pretinieki A apakšgrupā horvāti finišēja 4. vietā, Grieķijas vienība — 16., Itālija — 7. vietā. Savukārt B apakšgrupā spēlēs Turcija (3.), Francija (6.), Vācija (9.) un Krievija (2016. gadā U-16 izlases Krievijas Basketbola federācijas diskvalifikācijas dēļ spēlēja otrajā līgā).

Liepājā izceļas abi kadetu čempionāta finālisti — Spānija (1.) un Lietuva (2.), bet citas komandas nav tik varenas: Somija (5.), Melnkalne (8.), Serbija (10.), Bosnija (14.), Lielbritānija un Ukraina (abas otrajā līgā).

Taču izlozes rezultātus apstrīdēt nav vērts, un latviešus (protams, arī citiem ventspilniekus) turpat Ventspils Olimpiskajā centrā gaida ļoti intriģējoša trešdiena, kad A un B apakšgrupu komandas savā starpā noskaidros, kuras Rīgā spēlēs Arēnā, bet kuras —Elektrum olimpiskajā sporta centrā.

Cerams, veiksme, kas 2016. gadā pievērsās mūsējo pretiniekiem, šoreiz ieturēs vismaz neitrālu pozīciju, nemetot liekus sprunguļus Latvijas komandas ceļā. Bet, lai kā arī pavērsīsies katras komandas gaitas šajā turnīrā, ir skaidrs, ka starp teju 200 dalībniekiem būs vismaz daži, par kuriem pēc gadiem varēs ar lepnumu teikt: “Es redzēju, kā viņš spēlēja Ventspilī, Liepājā vai Rīgā.” Garlaicīgi nebūs.

 

EIROPAS U18 ČEMPIONĀTS BASKETBOLĀ

28. jūlijs—5. augusts: Ventspils, Liepāja, Rīga

1. posms

A grupa (Ventspils). 28. jūlijs: 16.15 Grieķija—Itālija, 18.30 Horvātija—Latvija. 29. jūlijs: 14.00 Itālija—Horvātija, 18.30 Latvija—Grieķija, 31. jūlijs: 14.00 Horvātija—Grieķija, 18.30 Latvija—Itālija

B grupa (Ventspils). 28. jūlijs: 14.00 Turcija—Vācija, 20.45 Krievija—Francija; 29. jūlijs: 16.15 Francija—Turcija, 20.45 Vācija—Krievija; 31. jūlijs: 16.15 Turcija—Krievija, 20.45 Francija—Vācija

C grupa (Liepāja). 28. jūlijs: 18.30 Spānija—Bosnija, 20.45 Ukraina—Somija; 29. jūlijs: 18.30 Bosnija—Ukraina, 20.45 Somija—Spānija; 31. jūlijs: 16.15 Somija—Bosnija, 20.45 Spānija—Ukraina

D grupa (Liepāja). 28. jūlijs: 14.00 Lielbritānija—Melnkalne, 20.45 Lietuva—Serbija; 29. jūlijs: 14.00 Serbija—Lielbritānija, 16.15 Melnkalne—Lietuva, 31. jūlijs: 14.00 Melnkalne—Serbija, 18.30 Lietuva—Lielbritānija

Astotdaļfināls: 1.augustā: A1—B$, A2—B3, B2—A3, B1—A4, C1—D4, C2—D3, D2—C3, D1—C4. Spēles sāksies 14.00, 16.15, 18.30, 20.45 (kalendārs tiks paziņots 31. jūlija vakarā)

Ceturtdaļfināls:3. augustā Arēnā Rīga (1.—8. vieta) un Elektrumolimpiskajā sporta centrā

Pusfināls:4. augustā

Finālspēles:5. augustā

Autori: 
Guntis Keiselis basket.lv