twitter facebook instagram

Krāšņums un skarbi jautājumi

26.Jūl.2015 - Ieva Runge

Numurs: 
303/304
Krāšņums un skarbi jautājumi

Eiropas spēles bija domātas kā Notikums. Tās kā Notikums arī tika noorganizētas un parādītas. Bet, vai tās ieņems Notikuma nišu, vēl nav zināms,” vērtē Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis.

Atsaucoties uz faktu, ka skaitliski šī bija lielākā Latvijas delegācija olimpisko spēļu vēsturē, Aldons Vrubļevskis norāda: „Vēstures jau vēl nav. Mēs to tikai veidojam. Šīs bija pirmās Eiropas spēles. Un to nosaukumā nav vārda olimpiskās. Tiesa, pateicoties rīkotāju pūlēm, tās bija noorganizētas olimpisko spēļu līmenī.”

— Notikuma debija raisa daudzus jautājumus...

—No programmas viedokļa tās bija diezgan pretrunīgas spēles. Dažos sporta veidos tika izcīnīti Eiropas čempionu tituli vai ceļazīmes uz Rio spēlēm, savukārt vieglatlētikā notika trešās līgas sacensības, bet peldēšanā spēkiem mērojās juniori. Tas neveidoja viendabīgu sacensību atmosfēru un sportisko garu. Ja tas netiks novērsts, lielu nākotni šim pasākumam neparedzu. Ne tikai tāpēc, ka Nīderlande pēkšņi atteicās rīkot nākamās Eiropas spēles. Ir pilsētas un personības, kas to grib darīt. Bet, kā darīt? Par to šobrīd īstas skaidrības nav. Domāju, ka rudenī Prāgā Eiropas Nacionālo olimpisko komiteju asociācijas (EOC) ģenerālajā asamblejā, kurā beidzot jāpasaka, kur īsti un kā 2019. gadā notiks II Eiropas spēles, būs diezgan karstas diskusijas.

— Bet par to, ka otrās Eiropas spēles vispār notiks, šaubu nav?

— Teorētiski šaubu nav arī par trešajām. Pēc Baku spēlēm EOC kontos noguldīti pa pieciem miljoniem eiro divu nākamo spēļu rīkošanai. Azerbaidžāna par tiesībām rīkot I Eiropas spēles Baku EOC samaksāja 25 miljonus eiro. Organizēšanai iztērēja piecpadsmit, desmit palika pāri. Zināms, ka ikviens rīkotājs piedalās arī ar savu finansējumu un piesaista vēl līdzekļus no sponsoriem, televīzijas. Pirms pirmajām spēlēm nebija nekādas skaidrības par to, kāda būs mediju interese. Ja otrajās sportiskais līmenis būs augsts, tā palielināsies. Ceturtajās jau rīkotājiem vajadzētu iztikt ar savu un pašu piesaistīto naudu. Tāda bija ideja.

Kā tas attīstīsies, grūti pateikt. Pieļauju, ka Prāgā būs diskusijas arī par Eiropas jaunatnes olimpiādēm. Cik bieži tās jārīko? Tagad gadā pirms olimpiskajām spēlēm nacionālajām olimpiskajām komitejām jānodrošina trīs lielas komandas — Eiropas Jaunatnes ziemas olimpādei, Eiropas spēlēm un Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiādei, kur, starp citu, mūsu komanda būs vēl lielāka nekā Baku, jo šīm sacensībām Tbilisi kvalificējušās gan puišu, gan meiteņu basketbola komandas. Resursi nepieciešami, lai gatavotos Rio olimpiskajām spēlēm, pirms kurām janvārī Lillehammerē vēl notiks II Jaunatnes ziemas olimpiskās spēles. Mēs tiekam iedzīti gandrīz vai frustrācijā, kad jau jāsāk skatīties, kur nepiedalīties, ko nedarīt! Galvenais mērķis tomēr ir Rio. Divu gadu laikā mums uz spēlēm ne tikai jāapģērbj un jāaizved, bet arī jāsagatavo trīs lielas komandas. Vai, cenšoties aprīt šo kvantumu, mēs nezaudēsim kvalitāti? Bet kuram pasākumam apriori mēs varam atļauties neveltīt uzmanību?

— Kā vērtēt Latvijas komandas sniegumu?

— Vairākos sporta veidos, izņemot pludmales volejbolu, cīņu, riteņbraukšanu, smaiļošanu, peldēšanu, šaušanu, mūsu sportistu un treneru attieksme varēja būt kaujinieciskāka. Lai gan Eiropas federācijas bija noteikušas kvalifikācijas normas, daudzi mūsējie šajā krāšņajā pasākumā veidoja pelēcīgu ainu, no kuras nekāds optimisms nevējoja.

Autori: 
Dainis Caune