Kristapa Blanka atgriešanās

20.Sep.2007 - Portāla Administrators

Numurs:

Latvijas futbola valstsvienībā rit paaudžu maiņa. Mačos ar Ziemeļīriju un Spāniju jaunākais spēlētājs mūsu komandā bija 21 gadu vecais uzbrucējs Kristaps Blanks, kurš abās spēlēs izgāja laukumā uz maiņu. Skonto pārstāvis Blanks jau pirms četriem gadiem debitēja valstsvienībā, taču pagājušajā sezonā pazuda no izlases aprites.

Tukumniekam Kristapam Blankam bija tikai 16 gadu, kad futbola sabiedrībā par viņu jau runāja kā par mūsu nākotnes lielāko cerību. Ne velti, drīz vien septiņpadsmitgadīgais Blanks Skonto sastāvā debitēja Latvijas virslīgas čempionātā un Eirokausos, kā arī saņēma pirmo uzaicinājumu uz valstsvienību, kur debitēja Baltijas kausa mačā ar Igauniju. Agrāk nedaudz jaunāks par Kristapu Latvijas izlasē spēlējis vien tagadējais FK Ventspils pussargs Vladimirs Koļesničenko. 2003. gadā Latvijas Futbola federācijas rīkotajā speciālistu aptaujā Blanks tika atzīts par gada visstraujāk progresējušo futbolistu.

Nākamos pāris gadus Blanks laiku pa laikam tika aicināts krāt pieredzi Latvijas valstsvienībā, taču pērn viņš ne reizi neuzvilka galvenās komandas formu. Tas bija pamatoti, jo pagājušajā gadā Kristaps zaudēja stabilu vietu Skonto pamatsastāvā un ne ar ko īpašu vairs neizcēlās. Šķita, ka jaunās zvaigznes progress apstājies, bet futbola aizkulisēs runāja, ka pēc tik strauja karjeras starta Blanks esot saslimis ar zvaigžņu slimību.

"Nedomāju, ka man bija šādas problēmas. Varbūt sākumā bija kādi simptomi, bet ļoti labi apzinos, ka reāli vēl jau nekas liels nav sasniegts. Kad mani pirmo reizi uzaicināja uz valstsvienību, sapratu, ka tas ir avansā," atklāj Kristaps Blanks. „Pagājušā sezona man neizdevās, jo mocījos ar traumām. Arī šogad pirms sezonas izlaidu sagatavošanās posmu, taču Skonto treneris Pols Ešvorts man uzticējās un laida laukumā. Regulāri spēlējot pamatsastāvā, psiholoģiski vieglāk parādīt visu, uz ko esmu spējīgs. Varu atraisīties, jo zinu, ka par katru kļūdu nesekos sods."

Vērtīgā pieredze

Šosezon Blanks regulāri dodas laukumā Skonto starta vienpadsmitniekā. Valsts čempionātā viņa rēķinā ir seši gūtie vārti. No Latvijas futbolistiem rezultatīvāki ir tikai ventspilnieks Vits Rimkus un liepājnieks Ģirts Karlsons, tā ka Blanka atgriešanās valstsvienības rindās nebija liels pārsteigums.

"Latvijas čempionāta pēdējās spēles izdevās diezgan labas, tāpēc domāju, ka mani varētu iekļaut izlases kandidātu lokā. Kad uzzināju, ka ar ziemeļīriem nevarēs spēlēt Marians Pahars, parādījās cerība tikt pieteikumā uz spēli, jo parasti rezervē paliek divi uzbrucēji. Arī uz Spāniju braucu bez pārliecības, ka tikšu 18 futbolistu vidū, kuri tiks pieteikti mačam. Biju priecīgs, ka vismaz uz dažām minūtēm tiku laukumā. Protams, ar to bija par maz, lai varētu pierādīt, ka esmu pelnījis vietu pirmajā izlasē, bet jāturpina gūt vārtus kluba sastāvā, tad atkal aicinās arī uz valstsvienību. Kad pagājušajā gadā paliku ārpus izlases, nepadevos, jo manā vecumā jārēķinās, ka ne vienmēr aicinās uz izlasi. Man vēl ir iespēja pierādīt sevi arī Latvijas U-21 izlasē, kurai šogad ir svarīgas spēles," atzīst viens no Latvijas U-21 izlases līderiem.

Uzvarot Ziemeļīrijas izlasi, Latvijas valstsvienība pārtrauca gandrīz gadu ilgu neveiksmju posmu, bet jau nākamā spēle Spānijā izraisīja divējādas atsauksmes - vieni teica, ka zaudējums ar 0:2 ir visai cienīgs, bet citi uzskatīja, ka mūsu komanda nespēja radīt cienīgu pretspēli spāņiem, visas 90 minūtes pavadot ierakumos pie saviem vārtiem.

"Ziemeļīrijas un Spānijas izlases nevar likt uz viena plauktiņa - Spānija ir klasi augstāka komanda. Viņiem bija liels pārsvars, bet rezultāts nemaz nebija tik slikts. No Spānijas retais atgriežas ar punktiem. Toties mūsu uzvara pār Ziemeļīriju bija psiholoģiski ļoti svarīga," uzskata Blanks, kurš piekrīt, ka pēdējā laikā Latvijas izlasei ne pārāk veicas spēle uzbrukumā (šogad astoņās spēlēs gūti divi vārti. - K. G.).

"Ja nav gūtu vārtu, jāsecina, ka uzbrukumā ir problēmas. Par to gan nav atbildīgi tikai uzbrucēji, bet visa komanda. Jāatzīst, ka mačā ar Ziemeļīriju pretinieku aizsargs raidīja bumbu savos vārtos, tāpat bija arī iepriekšējā spēlē ar Moldovu, kur vārtu guvumu gan pierakstīja Vitālijam Astafjevam. It kā momenti ir, bet neveicas. Tas rada psiholoģisko slogu, bet domāju, ka vārti vēl būs," saka Blanks.

Cīņa par titulu

Tagad Blankam izlases lietas uz kādu laiku jāatliek malā, jo gaidāma cīņa Latvijas čempionāta pēdējā riņķī. Skonto pagaidām ir ceturtajā pozīcijā, taču pirmā vieta ir tikai sešu punktu attālumā. Līderpozīcijās atkal atgriezusies FK Rīga, kuru pirms sezona neviens nepieskaitīja pie favorītiem. Turklāt pēc neveiksmes Latvijas kausa pusfinālā, kur Skonto pēcspēles 11 m sitienu sērijā zaudēja FK Ventpils. Ar veiksmīgu finišu valsts meistarsacīkstēs rīdziniekiem ir pēdējā iespēja izcīnīt ceļazīmi uz Eirokausiem un izpildīt minimālo sezonas uzdevumu.

„Mūsu pusfināla cīņa ar Ventspili bija fināla cienīga spēle. Lai neapvainojas Olimps, bet tagad fināls vairs nebūs tik saistošs, jo diezgan droši var prognozēt, ka kausu iegūs FK Ventspils. Pēc šīs neveiksmes trīs četras dienas par to vien domāju, bet pareizi saka, - pēcspēles 11 m sitienu sērija ir loterija," uzskata Blanks.

Pēc pagājušās sezonas Skonto notika lielas pārmaiņas - komandu pameta vairāki cienījami veterāni, dodot ceļu jaunajiem. Vai šīs izmaiņas devušas gaidīto rezultātu?

„Rezultāts ir apmēram tāds pats kā pērn, bet nopietns vērtējums jāveic pēc sezonas beigām. Čempionātā vēl ir palikušas septiņas spēles, tai skaitā arī tikšanās ar visiem galvenajiem konkurentiem. Par pirmo vietu vēl varam pacīnīties. Tas arī ir mūsu mērķis. Tagad mums papildu problēmas rada vairāku futbolistu savainojumi, tāpēc pēdējā mačā ar Dinaburgu komandas vidējais vecums bija tikai divdesmit divi gadi. Šogad ierastajam favorītu trio pievienojusies arī FK Rīga, kuru pirms sezonas neviens neņēma par pilnu. Domāju, ka FK Rīga noturēsies pirmajā trijniekā, tā ka kādam no ierastajiem favorītiem būs jāpaliek malā. Cerēsim, ka tie nebūsim mēs. Čempionāta beigās rīdziniekiem būs psiholoģiski grūti, jo viņi nav pieraduši cīnīties par visaugstākajām vietām," saka Skonto uzbrucējs, kurš neatteiktos nākotnē izmēģināt spēkus kādā spēcīgākā futbola zemē.

„Negribētos visu mūžu spēlēt Latvijā. Protams, sapņoju par visaugstākajām līgām, taču vēl ir ļoti daudz jāstrādā. Jāizvirza reāli mērķi, jo nevēlos aizbraukt uz ārzemēm un kādā labā komandā sēdēt rezervē. Galvenais ir spēlēt. Pagaidām gan neesmu dzirdējis par nopietniem piedāvājumiem."