twitter facebook

Kritiskās masas punkti

17.Apr.2017 - Ieva Runge

Numurs: 
325
Kritiskās masas punkti

 Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālās asamblejas kārtējā sesijā, kurā tika uzklausīts LOK prezidenta Aldona Vrubļevska pārskats par LOK darbu 2016. gadā un galvenajiem uzdevumiem priekšdienās, kā arī LOK ģenerālsekretāra Žorža Tikmera ziņojums par gatavošanos nākamajām ziemas olimpiskajām spēlēm un kurā tika arī apstiprināta organizācijas ieņēmumu un izdevumu tāme 2017. gadam, galvenās diskusijas izvērsās par diviem citiem jautājumiem.

Tās raisīja Izglītības un zinātnes ministrijas iecere četras nacionālās sporta bāzes — Siguldas Bobsleja un kamaniņu trasi, Daugavas stadionu, tenisa centru Lielupe un sporta centru Mežaparks — apvienot vienā valsts uzņēmumā Nacionālais sporta centrs, kā arī Finanšu ministrijas iecerētā nodokļu reforma, kas varētu mazināt uzņēmēju motivāciju ziedot sportam.

CERU UZ VESELĀ SAPRĀTA UZVARU

LOK prezidents Aldons Vrubļevskis:

“Man šķiet neloģiska četru funkcionāli un saimnieciski atšķirīgu, dažādās vietās esošu sporta bāzu apvienošana vienā valsts megakapitālsabiedrībā. Sporta veidiem, kuriem šīs bāzes radītas, ieguvumu nav. Vai arī tie tiek prasmīgi slēpti. Tāpat slepeni šķiet arī šādas plānotās IzM rīcības ekonomiskie un administratīvie ieguvumi. Ar tādām pašām sekmēm varētu apvienot vienā iestādē, piemēram, Ventspils Augstskolu, Latvijas Universitāti, Aizsardzības akadēmiju un Priekuļu Lauksaimniecības tehnikumu — tās taču visas ir izglītības iestādes! Ietaupīsim administratīvos resursus... Jādomā loģiski.

Sevišķi neskaidra ir sporta centra Mežaparks nākotne. Šī nacionālā sporta bāze pirmām kārtām ir Latvijas Olimpiskās vienības mājvieta, kur tiek nodrošināti nepieciešamie apstākļi Latvijas labāko sportistu konkurētspējas saglabāšanai un uzlabošanai, lai gūtu panākumus olimpiskajās spēlēs. Šī funkcija bija noteicošā, lai 2014. gadā Ministru kabinets piešķirtu vairāk nekā 600 000 eiro bāzes atjaunošanai un Olimpiskās vienības modernizācijai. (..)

Ministrija jau vairāk nekā divus gadus izliekas nedzirdam un neredzam Latvijas Olimpiskās komitejas uzstājīgos lūgumus nodot bāzi LOK apsaimniekošanā, lai vēl efektīvāk attīstītu Olimpiskās vienības tehnoloģijas un iespējas, kas arī komandu sporta spēļu izlasēm ļautu izmantot LOV laboratorijas un speciālistu pakalpojumus. (..)

Apvienošanas jautājuma steidzamā virzīšana liek domāt, ka projekta pamatā nav vis sporta attīstība, bet gan kādi citi mērķi. Var jau teikt, ka esmu nepamatoti aizdomīgs, bet vēl atceros, ka tikai pirms trim gadiem IzM pēkšņi izvirzīja izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē jautājumu par sporta centra Mežaparks valsts kapitāla daļu nodošanu Valsts nekustamajiem īpašumiem. Uz to negatīvi reaģēja pat Finanšu ministrija, kas ir VNĪ īpašniece. Arī 2013. gada projekts, kura ietvaros bija mēģinājums izlikt Latvijas Olimpisko vienību no sporta centra Mežaparks telpām un pārcelt to uz tenisa centru Lielupe vai citur, bija vērsts uz darījumu aktivizēšanu ar Mežaparka bāzi kā pārdodamu nekustamo īpašumu, bet jau bez sporta sabiedrības līdzdalības. Par atmiņas trūkumu vēl nesūdzos. Tādēļ tādas aizdomas. Ja kļūdos, tad atvainojiet.

Varētu jau teikt, ka tas nav LOK uzdevums rūpēties par sporta bāzi, taču šajā gadījumā galvenais rūpju objekts ir Latvijas Olimpiskā vienība, mūsu iespējas saglabāt un uzlabot Latvijas labāko sportistu konkurētspēju. Veicot ieguldījumus LOV attīstībā, valsts ir apliecinājusi šīs problēmas nozīmīgumu. Arī tagad daudz runājam par tā saucamo valsts pasūtījumu augsto sasniegumu sportā, jo olimpiskās medaļas grib visi. Un visi kritizē LOK, ja medaļu nav. Tad kādēļ gan neļaut īstenoties projektam, kas paredzēja Sporta mājas izveidi uz sporta centra Mežaparks bāzes. Tas ļautu pilnvērtīgi attīstīties Olimpiskajai vienībai, tas apvienotu sporta veidus zem viena jumta tiešā nozīmē un gan LOK, gan LOV, gan olimpisko sporta veidu federācijas varētu strādāt konkrētu mērķu sasniegšanai.

Ceru uz veselā saprāta uzvaru sporta interesēs.

PRET NEMIERU, KAS POSTA

Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Upenieks:

Prieks, ka LOK ir aktīva organizācija, kas rīko daudzus dažādus pasākumus, iesaistās aktivitātēs un domā par sportistu labklājību. (..) Pagājušais gads vairāk ritējis Riodežaneiro olimpisko spēļu zīmē, un tas bijis ļoti raibs. Sākām ar ļoti augstām iecerēm, turpinājām ar, manuprāt, sportiskā ziņā atzīstamu sniegumu, kas diemžēl neatbilda mediju un sabiedrības izvirzītajām cerībām, olimpiskajās spēlēs bija arī daži nesmukumi, kas atstāja rūgtu piegaršu. Domāju, ka šīs olimpiskās spēles mums sniegušas vairākas mācības, un ir prieks, ka Olimpiskā komiteja tās ņēmusi vērā. (..)

Veidojot 2017. gada budžetu, bija jūtama visu sporta organizāciju kopības sajūta, varējām visi apvienoties cīņā par budžeta izlīdzināšanu. Lai arī kā dažkārt gribas vienam otru lamāt, gribu norādīt, ka 2017. gada budžets sportam kopumā ir vēsturiski liels. Protams, mēs zinām, ka tam, kas atvēlēts augstu sasniegumu sportam, sporta veidu federācijām, starptautiskiem sporta pasākumiem, pieaugums nav tik liels, bet arī infrastruktūra ir vitāli svarīga sporta attīstībai. Tagad jau sākas darbs ar 2018. gada budžetu, kas Saeimu sasniegs oktobrī, un nav pieņemams, ka pēc visiem sasniegumiem gan ledus trasēs, gan vasaras sporta veidos, mēs gadu no gada atgriežamies pie fakta, ka budžeta bāze ir par diviem miljoniem mazāka. Kad budžeta portfelis tiek atnests uz Saeimu, mēs visi atkal esam uztraukti, vienojamies cīņā un galu galā izcīnām palielinājumu, un mēs Saeimā atkal dabūjam pa muguru, ka dalām deputātu kvotas, lai gan tās bija vitāli nepieciešamas sportam. Tas nav pieņemami. Tāpēc piedāvāju rezolūcijā iekļaut aicinājumu Ministru kabinetam, Finanšu ministrijai budžeta bāzi nodrošināt vismaz iepriekšējā gada līmenī. (..)

Turpinot diskusiju par sporta bāzēm, šoreiz vairāk ne par saturu, bet par formu. Miers baro, nemiers posta. Ar nožēlu jāatzīst, ka nu jau kādu laiku arī sportā esam pārņēmuši šo nelāgo praksi, ka kritika, viena viedokļa uzspiešana, reizēm arī destruktīva bļaustīšanās ņem virsroku pār konstruktīvu sadarbību. Pietiks valstij cīnīties ar sportu un sportam cīnīties ar valsti. Sākam, ja nepieciešams, no nulles, cienīsim cits citu, un visi būsim ieguvēji.

PAR VALSTS LĪDZFINANSĒJUMU TEHNISKAJAI PROGRAMMAI

LOK ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers:

Pēc nepilna gada pasaules spēcīgākie ziemas sporta veidu atlēti tiksies XXIII ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā. Tāpēc svarīga ir sporta organizāciju vienotība un sadarbība. Tomēr vienlaikus ir jāatrisina vairāki problēmjautājumi. Pirmkārt, valsts līdzfinansējums tehniskajai programmai ziemas sporta veidiem valsts pasūtījuma sekmīgai izpildei vismaz 733 518 eiro apmērā. Otrkārt, sportistu treneru, treneru un apkalpojošā personāla konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšana. Treškārt, Latvijas Olimpiskās vienības attīstības programma sporta centrā Mežaparks, kas kalpotu Latvijas sportistu un sporta komandu konkurētspējas uzlabošanai pasaulē.

VĒSTURISKI LIELĀKAIS

IzM valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs:

Lasīju internetā saukli “Valdība pret sportu!”, dzirdēju, ka esot teikts: “Ministrija pret sportu!” Manuprāt, tā nav. Šis tiešām vēsturiski ir lielākais sporta budžets kopš neatkarības atjaunošanas, vēsturiski lielākais investīciju gads tieši sporta būvēs, objektos, kas vajadzīgi visām sporta kustībām un mūsu nākotnei. Šis ir vēsturiski lielākais valsts atbalsts treneriem sporta skolās, tiem cilvēkiem, kas ikdienā strādā ar mūsu sporta nākotni. Šis ir gads, kad, neskatoties uz grūtām budžeta iespējām, esam raduši iespēju kaut nedaudz, bet palielināt valsts atbalstu Olimpiskajai vienībai, Olimpiskajai komitejai, Olimpiešu sociālajam fondam, Latvijas Sporta federāciju padomei, lielo pasākumu organizēšanai.

Šis ir gads, kad Latvijas Nacionālā sporta padome, kuru vada premjers, pirmo reizi apstiprinājusi darba plānu sporta nozares sistēmiskai attīstībai konkrēti šajā gadā. (..) Šis ir gads, kad stājas spēkā grozījumi Sporta likumā, kas katrai atzītai federācijai iedod instrumentu, ar ko ne tikai vārdos, bet arī darbos vadīt savu sporta veidu. Tie ir tikai daži fakti. Nenoliedzu, mūs gaida izaicinājumi. Viens no tiem — nākamā gada sporta budžets. Mums jāapzinās realitāte, ka katru gadu šo budžetu esam salāpījuši uz kāda cita nelaimes. Divreiz uz Murjāņu sporta ģimnāzijas rēķina — no lielajiem attīstības plāniem palika rekonstruēta halle ar stadionu, šīgada budžets tika salāpīts uz tenisa centra Lielupe projekta apjomu samazināšanas rēķina. Jautājums, vai mums tādā veidā jāturpina? Atbilde — nē. Tāpēc mūsu ministrija visos iespējamos veidos aizstāvēs sporta nozares vajadzības, lai tai nebūtu mazāks finansējums kā šajā gadā.

Otrs izaicinājums, par ko jūs gatavojat savu rezolūciju, — nodokļu politika. Nodokļu politikai ir daudzi mērķi. Viens no tiem, kas rūp arī mums, lai Latvijas valstij būtu lielāki nodokļu ieņēmumi, lai caur budžetu tā varētu sniegt iespējami lielāku atbalstu nozarēm, tai skaitā sportam. Otra lieta — nodokļu politikai jābūt tādai, lai veicinātu, nevis kavētu sporta nozares attīstību. Runājot konkrēti par uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidēm, tie ir maldi, tie ir meli, ka nebūs atlaides ziedotājiem. Atlaide būs! Mainās aprēķina mehānisms un aprēķinu politika, bet joprojām varēs ziedot sabiedriskā labuma organizācijām. Būs ierobežojumi attiecībā uz procentuālo daļu no peļņas, bet ziedojumu iespēja paliks.

Liels gandarījums, ka Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs un Phjončhanas olimpiskās delegācijas vadītājs, prezentējot mūsu plānus un ieceres nākamajās olimpiskajās spēlēs, pieminēja valsts pasūtījumu. Tas kā bubulis klīst cauri gariem ministrijas gaiteņiem un vēl garākiem sporta organizāciju gaiteņiem. Tā būtība ir viennozīmīga. Mēs sportā piedalāmies godīgā cīņā, bet cīņā par uzvaru. Līdz ar to mums godīgi jāatzīst, ka ne visi olimpiskie sporta veidi Latvijā ir ar ļoti augstu medaļu potenciālu. Bet, ja potenciāls ir, tad valstij un nozarei jāsadodas rokās un jāatrod iespēja atbalstīt. Esmu LOK Ziemas sporta veidu komisijā jau nosaucis trīs sporta veidus, kas manā skatījumā, izvērtējot LOV rādītājus par startiem Pasaules kausa izcīņās, pasaules un Eiropas čempionātos, tādi ir — bobslejs, skeletons un kamaniņu sports. Šie sporta veidi ir sevi pierādījuši, tiem ir infrastruktūra, tiem ir potenciāls nākotnē. Skatoties tehniskās programmas pieprasījumu, es aicināšu Nacionālajā sporta padomē, tālāk arī valdībā ņemt vērā šo redzējumu, ka mums jāinvestē tur, kur ir augstākais medaļu potenciāls. Jāsāk ar ziemu un jāturpina arī ar vasaras sporta veidiem.

Par bāzu apvienošanu. Te pieminēja — slepeni, ātri. Pa radio un televīzijā izskanēja — privātas vai kādas tur intereses... Pilnīgas muļķības! Ne slepeni, ne ātri, ne privātas intereses. Jā, mēs gribam apvienot četrus valsts uzņēmumus, centralizēt pārvaldības funkcijas, bet atstāt sava sporta veida specifiku, bāzes specifiku katrā objektā. Mums nav daudz piemēru jāmeklē. No valsts uzņēmumiem — jūsu sponsors Latvijas Valsts meži, Latvijas Dzelzceļš ir savas funkcijas centralizējuši, ministrijā — kompetenču centri izglītībā ar struktūrvienībām reģionos un tā tālāk... Mēs vēlamies, lai šī būtu iespēja mums strādāt efektīvāk, pārvaldot šos četrus uzņēmumus. Neviens tos neplāno likvidēt, tikai attīstīt. Piekrītu, ka sporta centram Mežaparks jābūt kā pamatbāzei Olimpiskajai vienībai, bet mums kopīgi jārada mehānisms, ka to visu finansiāli nodrošināt. (..)

Ne vienmēr valstij un nevalstiskajām organizācijām skatījumi ir vienādi. Tas nav nekas jauns ne Latvijā, ne citās valstīs. Mērķis mums ir viens — attīstīt sporta nozari, lai būtu gan augsti sasniegumi, gan veselīgs un aktīvs dzīvesveids, gan sports skolās.

VAJADZĪGS PROJEKTS, NEVIS SLAIDI

LOK Izpildkomitejas loceklis Aivars Lembergs:

Par nodokļu reformu... Mūsu aprēķini liecina, ka uzņēmēju ieinteresētība ziedot sportam samazināsies. Tāpēc pareizi, ka mēs pieņemam attiecīgu rezolūciju. Bet tas ir tikai sākums. Olimpiskās komitejas vadībai jābūt ne mazāk aktīvai kā Darba devēju konfederācijai un arodbiedrībām. Šobrīd izskatās tā, it kā valstī būtu tikai darba devēji un darba ņēmēji. Bet kur ir sports? (..) Tie, kas gatavo nodokļu reformu, ir ļoti tālu no sporta vajadzībām. Tāpēc šim jautājumam kopā ar Saeimas Sporta apakškomisiju, Izglītības un zinātnes ministriju vajag pievērst lielu uzmanību. (..)

Četru sporta bāzu apvienošana — vai tā būtu reforma? Iedomājieties, jūs gribat būvēt māju. Vajadzīgs projekts. Atnāk projektētājs un saka — man ir slaidi par katru istabu, par pagrabu, par virtuvi... Jūs sakāt — man vajag projektu. Viņš saka — ir slaidi, būvējiet! Mēs ar IzM esam labi sadarbības partneri, bet šajā gadījumā jums arī ir tikai slaidi. Bet mēs gribam izlasīt visu — gan aprēķinus, gan cēloņu un seku sakarību. Šāda pieeja, ka dzīve sākas un beidzas ar slaidiem, neder. (..) Kamēr jums šis dokuments būs tik vāji izstrādāts, aizdomas, ka šī pēkšņā ideja ir saistīta ar kaut kādām savtīgām interesēm, jūs nekādi nevarēsiet noņemt.

SAZOBE, KAS STRĀDĀ

Siguldas Bobsleja un kamaniņu trases direktors Dainis Dukurs:

Es ar lielāko prieku būtu piedalījies šī dokumenta izstrādē, dalījies savā pieredzē, kāda ir prakse citās trasēs ārzemēs, bet man šāda iespēja netika dota. Tās četras sporta bāzes, kas nokļuvušas šajā megaprojektā, ir ļoti, ļoti atšķirīgas gan pēc savām funkcijām, gan pēc tehnoloģijām, kādas tajās tiek izmantotas. (..) Te tika runāts, ka tā iegūšot līdzekļus ēku siltināšanai. Mums ir citas prioritātes. Mēs ražojam aukstumu. (..) Mūsu bāzē ir vismaz 40 tonnas amonjaka. Tā ir ļoti bīstama manta. Mēs atrodamies Siguldas pilsētā, Gaujas Nacionālajā parkā, 200 metrus no Gaujas. Mums ir ļoti nopietni jādomā, kā šo bīstamo mantu saturēt tilpnēs, caurulēs, pašā trasē, kura būvēta pirms vairāk nekā 30 gadiem. Mūsu bāzē strādā unikālu profesiju pārstāvji. Vieni no viņiem ir ledus meistari, kuri sevi apliecinājuši jau divās olimpiskajās trasēs — Sočos un šogad vien trīs reizes Phjončhanā. Tie ir vērtīgi kadri, un mūsu darbs jāorganizē tā, lai šos cilvēkus bāzē saglabātu arī vasarā, kad nenotiek aktivitātes. Mūsu bāzei ir ļoti laba sadarbība ar nacionālajām federācijām, organizējot pasaules mēroga sacensības, kuras tiek augstu novērtētas. Pēc katrām sacensībām tiek izstrādāts vērtējuma protokols, un jau kādus 20 gadus nav bijusi sezona, kurā Siguldā nenotiktu kāds Pasaules kausa izcīņas posms. Šoziem mēs uzņēmām divus pasaules junioru čempionātus skeletonā un kamaniņu sportā, Pasaules kausa izcīņas posmu kamaniņu sportā un Eiropas posmu skeletonā. Tas nozīmē, ka mums uzticas, kas esam savas spējas pierādījuši, ka mūsu darbu ciena un novērtē attiecīgo sporta veidu starptautiskās federācijas. Vislielākais gandarījums ir par tiem rezultātiem, kurus sasniedz sportisti, kas trenējas mūsu bāzē. Mums ir laba sazobe. (..) Līdz nākamajām olimpiskajām spēlēm ir atlikuši tikai 10 mēneši. Gribu aicināt mūsu bāzi no šī megaprojekta svītrot, lai neradītu liekus manevrus un jukas, jo kamaniņu sports, skeletons un bobslejs ir tie trīs sporta veidi, kuriem ir pazīmes, es atkārtoju — pazīmes, jo sportā nevienam nekas nav garantēts, nav garantēts izcīnīt augstas vietas olimpiskajās spēlēs.

OPOZĪCIJĀ ESAT JŪS, NE MĒS

Volejbola federācijas prezidents Atis Sausnītis:

Par daudziem no mums saka, ka esam opozīcijā. Nē, otrādi — mēs esam pozīcijā. Bet tie cilvēki, kas saprot vai arī negrib saprast, vai uzņemas pārāk daudz tajā nozarē, ko sauc par sportu, rada tādas diskusijas un problēmas, kuras mums federācijās ļoti grūti izskaidrot jauniešiem, veterāniem, treneriem, sportistiem. (..)

Nav skaidrs, ko šāds projekts dos sportam. Kas traucējis efektīvi pārvaldīt tās bāzes, kas simtprocentīgi pieder valstij? (..) Kāds tad būs administratīvais, tehniskais, ekonomiskais un sportiskais efekts? (..) Kāpēc Sporta departaments nenāk pie federācijām un nesaka — man vajag jūsu palīdzību, lai mūsu ministrs valdībā labāk varētu aizstāvēt sporta nozari? Kāpēc IzM nekad uz sanāksmēm neaicina pašvaldības, bez kurām vispār nav iespējams sports?

Atgriežoties pie shēmas ar četriem uzņēmumiem, — kāpēc tajā nav iekļauta arī Murjāņu sporta ģimnāzija un Sporta pedagoģijas akadēmija? Tās taču arī ir valsts iestādes. Vai pirms sākt diskusiju par apvienošanu nav jāveic esošās situācijas dziļš audits?

TIKAI AUSIJ TĪKAMĀKI NOTEIKUMI

Handbola federācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis:

Kādu pēc pārmaiņām, kuras šobrīd piedāvā Finanšu ministrija, mēs redzam uzņēmējdarbības motivāciju atbalstīt sabiedriskā labuma organizācijas sportā un kultūrā. (..) Šobrīd katrs uzņēmējs var no sava nomaksātā nodokļa par peļņu daļu novirzīt pēc saviem ieskatiem, proti, piedalīties šī nodokļa izlietojumā, ja viņš šo nodokli velta sabiedriskajam labumam. Limits ir viena piektdaļa, šīs tiesības uzņēmējs iegūst ar vienu noteikumu — 15 procentus no savas peļņas viņš piemaksā klāt.

Jaunais regulējums piedāvā ausij tīkamākus noteikumus. 100 procentu atlaidi no nodokļa. Proti, visa uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi par to summu, ko uzņēmējs ziedo. Bet šajā konceptā ir ierobežojums — 10 procenti no pirmsnodokļu peļņas. Pieņemsim, ka uzņēmums nopelnījis 100 000. Esošajā situācijā formāli pieņemam, ka peļņas nodoklis ir 15 procenti, ierobežojums — 20 procenti no šiem 15 procentiem ir 3000 eiro. Tātad uzņēmējs šo summu var ziedot, par to no savas naudas piemaksājot 530 eiro. Savukārt pēc piedāvātā regulējuma uzņēmējs no 100 000 var ziedot 10 procentus, tātad stingri vairāk. Bet tas nozīmē, ka viņš ziedo 8000 no nopelnītā plus 2000 nodokli. Atšķirība motivācijai. Līdz šim uzņēmēja privātā nauda ziedojuma summā veido mazāku proporciju. Pēc jaunā regulējuma, ja uzņēmējs vēlēsies ziedot, viņam vairāk būs jātērē sava privātā nauda, kuru viņš var izlietot savām vajadzībām vai reinvestēt, iegūstot tieši tādu pašu nodokļu atlaidi kā ziedojot sabiedriskajam labumam. Uzņēmēja motivācija būtiski mainīsies. Tas ir lielākais jautājums, par kuru mums ar valdību jādiskutē.

NEATSTĀT ĒNĀ

Saeimas Sporta apakškomisijas loceklis Inesis Boķis:

Mūsu ministru un viņa padotos aicinu ievilkt elpu, pirms sākt reorganizāciju. (..) Dažas nozares, neskatoties uz mūsu valsts ne pārāk lielo kopproduktu, ir pārfinansētas, dažas nav līdz galam nofinansētas. Sports arvien ir maz finansēts, salīdzinot ar to, ko tas šajos sarežģītajos laikos tautai dod, prieku un optimismu ieskaitot. (..) Sportu uz Latvijas simtgadi nekādi nedrīkst atstāt ēnā. Mums kopā jācīnās, lai sportam dabūtu vēl kādu miljonu klāt. Grūti tas būs. (..) Zinu, cik liela konkurence ir olimpisko sporta veidu starpā, bet neaizmirsīsim par masu sportu. Mums svarīgi, lai bērns un jaunietis vispār sportotu.

MAKSĀ, LAI BURĀTU

Latvijas Zēģelētāju savienības prezidents Ansis Dāle:

Burāšanai Mežaparkā ir divas bāzes, neviena no tām par savu nākotni nevar justies droša. Ķīšezers, kas būtībā atrodas pilsētā, ir izcila vieta bērnu un jauniešu burāšanas attīstībai, vindsērfingā pat pasaules čempionāta organizēšanai. Jaunatnes burāšanas centrā Pāvu ielā olimpietes Žaklīnas Litaunieces vadībā trenējas 60 bērni, klubā 360, kurā izauga Rio olimpiete Ketija Birzule, apmēram tikpat. Starp citu, burāšanā esam bijuši pārstāvēti arī abās pasaules Jaunatnes olimpiādēs. Jaunatnes burāšanas centrs tā darbības nodrošināšanai no valsts saņem līdzfinansējumu 24 000 eiro, savukārt klubs 360 no Mežaparka bāzes īrē zemi un būtībā valstij maksā apmēram 14 000 gadā par to, ka tur var nodarboties ar burāšanu. (..) Piedāvātajā reorganizācijas projektā mēs neredzam, kā tas uzlabos mūsu darbu, neesam pārliecināti, ka ar burāšanu varēs nodarboties vairāk bērnu. Neviens mūs to apspriest nav uzaicinājis.

ZIEDOJUMI IET MAZUMĀ

LOK finanšu direktors Aldis Āboliņš

Iepazīstināja ar 2017. gada ieņēmu un izdevumu tāmes projektu. Ģenerālā asambleja apstiprināja LOK šāgada budžetu 6,4 miljonu apmērā.

SOK PREZIDENTA BALVA

LOK prezidents Aldons Vrubļevskis un ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidenta Tomasa Baha vārdā pasaules sporta leģendai olimpiskajam čempionam šaušanā Afanasijam Kuzminam par neatsveramo ieguldījumu olimpiskajā kustībā pasniedza SOK Prezidenta balvu, vienlaikus sveicot viņu 70 gadu jubilejā. Afanasijs Kuzmins piedalījies deviņās olimpiskajās spēlēs, 1988. gadā kļūstot par čempionu, 1992. gadā izcīnot sudraba medaļu.

REZOLŪCIJA PAR SPORTA FINANSĒJUMU UN INFRASTRUKTŪRU

Latvijas Olimpiskās komiteja:

- izvērtējot valdības 2017. gada 23. marta lēmumus par valsts budžeta projektu 2018. gadam un vidējā termiņā 2019. un 2020. gadam, kuri paredz ievērojamu finansējuma samazinājumu sporta nozarei (1,9 milj. EUR), apdraudot sagatavošanos olimpiskajām spēlēm un būtiski ierobežojot sporta nozares attīstību;

- rūpējoties par Latvijas labāko sportistu un valstsvienību konkurētspējas saglabāšanu pasaules sportā, kā arī nepieciešamību pēc mūsdienu prasībām atbilstoša valsts nozīmes sporta medicīnas, rehabilitācijas, sporta zinātnes un treniņu centra izveides, modernizējot Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) bāzi Sporta centrā Mežaparks un tās izmantošanu arī sporta spēļu komandu un pielāgotā sporta vajadzībām;

- atzīstot, ka par labāko Latvijas ziemas sportistu sagatavošanās apstākļiem, gatavojoties ziemas olimpiskajām spēlēm Phjončhanā 2018. gadā, nepieciešama stabila valsts SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda darbība:

AICINA

Saeimu, valdību un ministrijas:

1) noteikt valsts budžeta finansējumu sportam 2018.—2020. gadā (apakšprogrammās 09.09.00 Sporta federācijas un sporta pasākumi, 09.16.00 Dotācija nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā, 09.17.00 Dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai, 09.21.00 Augstas klases sasniegumu sports un 09.25.00 Dotācija biedrībai Latvijas Paralimpiskā komiteja pielāgotā sporta attīstībai ne mazāku kā likumā Par valsts budžetu 2017. gadam noteikto;

2) atbalstīt Latvijas Olimpiskās vienības bāzes vietas — SIA Sporta centrs Mežaparks turpmāko darbību un attīstību patstāvīgas kapitālsabiedrības statusā, izveidojot valsts nozīmes sporta medicīnas, rehabilitācijas, zinātnes un treniņu centru, t. sk. pielāgojot to sporta spēļu komandu un pielāgotā sporta vajadzībām;

3) atbalstīt SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda turpmāko darbību un nodrošināt sporta bāzes attīstību atsevišķas valstij piederošas kapitālsabiedrības statusā, saglabājot finanšu dotāciju esošajā apjomā;

4) rosināt ilgtermiņā prognozējamas un stabili pieaugošas finansēšanas sistēmas izveidi sportam un kultūrai (atskaitījumi no izložu un azartspēļu nodokļa un nodevām, akcīzes tabakai un alkoholam vai cits līdzvērtīgs valsts budžeta finansēšanas modelis), kas sāktu darboties no 2020. gada.

Rezolūcija pieņemta LOK Ģenerālās asamblejas sesijā Rīgā 2017. gada 24. martā.

LOK prezidents Aldons Vrubļevskis

LOK ģenerālsekretārs, olimpiskais vicečempions Žoržs Tikmers

REZOLŪCIJA PAR NEPIECIEŠAMĪBU SAGLABĀT UZŅĒMĒJUS MOTIVĒJOŠU REGULĒJUMU SABIEDRISKĀ LABUMA ORGANIZĀCIJU ZIEDOTĀJIEM

Latvijas Olimpiskās komitejas Ģenerālā asambleja, izskatījusi Finanšu ministrijas sagatavoto nodokļu reformu piedāvājumu, pauž bažas, ka tas var novest pie būtiska ziedojumu apjoma samazinājuma sporta finansēšanai.

Sporta darbs nozīmīgā apjomā Latvijā organizēts nevalstiskajā sektorā. Vairums no sporta organizācijām saņēmušas sabiedriskā labuma statusu un guvušas nozīmīgu finansējumu tieši no uzņēmēju ziedojumiem, kas ļāvis ne tikai nodrošināt sporta pastāvēšanu un attīstību ierobežota publiskā finansējuma apstākļos, bet arī pakāpeniski palīdzējis veidot sistēmu un nosacījumus attīstībai, jo uzņēmumi varēja saņemt UIN atvieglojumu.

Ievērojot, ka jaunā regulējuma piedāvājums vairākkārtīgi maina proporciju starp uzņēmēja paša ieguldījumu un nodokļu atlaidi, nevalstisko organizāciju aplēses liecina, ka kopējais ziedojumu apjoms saruks vairākas reizes, būtiski apdraudot sporta veidu pastāvēšanu un attīstību, ja netiks nodrošināts attiecīgs kompensējošs mehānisms Valsts budžeta programmā Sports vai cits līdzvērtīgs finansēšanas avots.

Latvijas Olimpiskās komitejas Ģenerālā asambleja

AICINA

Saeimu, valdību un ministrijas:

Nodokļu reformas ietvaros izstrādāt nodokļu regulējumu, kas saglabā uzņēmēju motivāciju ziedot sabiedriskā labuma organizācijām.

Ja nepieciešams, izstrādāt un nodrošināt kompensējošu mehānismu, kas sporta un citām sabiedriskā labuma organizācijām aizstātu uzņēmumu finansējuma samazinājumu.

Rezolūcija pieņemta LOK Ģenerālās asamblejas sesijā Rīgā 2017. gada 24. martā.

LOK prezidents Aldons Vrubļevskis

LOK ģenerālsekretārs, olimpiskais vicečempions Žoržs Tikmers

Autori: 
Dainis Caune