twitter facebook instagram

Kur viss ir savādāks

19.Okt.2007 - Portāla Administrators

Numurs: 
94
Chooju-Intervija.jpg

Pirms nedēļas Līga un Atis Plakani, kā arī Kaspars Klapkalns vēl atradās tur, kur sākas bezgalība un dziest jebkura dzīvība. Vienā no pasaules skaistākajām un grūtāk sasniedzamajām vietām - sestajā augstākajā virsotnē Čooiju 8201 metru virs jūras līmeņa. Saulē, salā, bezgaisā, toties ar skatu uz Tibetu, Himalajiem un Everestu tuvplānā. Atkal ir otrdienas vakars, un Līga kā pirmā latviete, kurai izdevies sasniegt kādu no 14 pasaules astoņtūkstošniekiem, vīram un ekspedīcijas vadītājam Atim asistējot, Rīgas mājā, aiz kuras logiem dārzā krīt rudens āboli, atbild uz Sporta jautājumiem.

- Šī jums abiem jau bija kāda 10. augstkalnu ekspedīcija. Jūs var sveikt arī kā pirmo latviešu ģimeni astoņtūkstošnieka virsotnē. Diendienā esot kopā sarežģītos apstākļos, nereti pat vislabākie draugi nespēj sadzīvot...
- Mēs papildinām viens otru, tas ir efektīvāk. Kalnos nestrīdamies.
- Bet galīgais lēmums jāpieņem vienam...
- To dara Atis, viņš ir ekspedīcijas vadītājs, plānotājs. Iepriekš mēs visu pārrunājam, Atis grib dzirdēt manu viedokli, bet izšķirošo lēmumu pieņem viņš. Viņš pārredz lietas kopumā.

- Tu esi bioloģe un fizioloģe. Kādi ir tavi pienākumi ekspedīcijā?

- Nu nav tā... Agrāk grupā tiešām biju saimniece, kāds bija ārsts, vēl kāds - hronists, kas fiksēja veiktos attālumus un augstumus... Pēdējos gados kopā esam bijuši tik daudzās ekspedīcijās, ka vienādi pārredzam situāciju un zinām konkrētajā brīdī veicamo. Darbiņi ir zināmi, un nav svarīgi, kurš tos padara. Protams, iekārtojot vietu teltij, viņš krāmē mūri no lielajiem akmeņiem, es no vidējiem.

- Kas tas par mūri?

- Bāzes nometnē ieradāmies kā viena no pēdējām ekspedīcijām. Tur vairs nebija nevienas brīvas vietas. Pērn pie Šišapangmas virsotnes bija deviņas ekspedīcijas, šoruden pie Čooiju - 49. Ārprāta murgs - pilsēta!

- Kāpēc tik daudz?

- Populāra tā Čooiju! Uz akmeņu nobiru nogāzes vairs nebija atrodama neviena līdzena vieta. Nācās taisīt pašiem savu platformu. Kraut mūri, ko piešķūrēt pilnu ar mazākiem akmeņiem. Nupat esi ieradies 5700 metru augstumā, mazliet virs Elbrusa, un cilā akmeņus. Kā vienu noliec, tā pusstundu elso.

- Tātad gandrīz 100 metrus virs Elbrusa iekārtojat sev māju!?

- Jā, tā ir tā vieta, kurā mēs atgriežamies paēst, atpūsties, izgulēties, nomazgāties - vismaz reizi četrās nedēļās.

- Kādas iespējas tur ir nomazgāties?

- Kad uzspīd saule, tad jau ir silti. Iet iekšā īpašā divus metrus augstā teltī, metrs reiz pusotrs - tikpat liela ir arī tualete, ņem līdzi spaini un aplaistās. Kad tas tukšs, bļauj, lai kāds no virtuves padod nākamo. Ja saule akmeņus uzsildījusi, mazgāšanās izcila! Gluži kā dārzā Latvijas vasarā.

- Tātad uz bāzes nometni jūs stiepjat līdzi vēl arī tualetes telti, dušas telti...

- Tās pieder pie katras ekspedīcijas bāzes nometnes ekipējuma, tāpat kā virtuves telts, ēdnīcas telts, dzīvojamās teltis... To visu līdz bāzes nometnei uznes jaki. Katram lopiņam nedrīkst uzkraut vairāk par 60 kilogramiem.

- Cik jakus izmantoja triju kāpēju Latvijas ekspedīcija?

- 15. Lai arī katra individuālais mantu komplekts nebija smagāks par 60 kilogramiem, kopējais kravas svars sasniedza gandrīz tonnu. Tā saturu galvenokār noteica mūsu līgtais pavārs - galdiņi, krēsliņi, trauciņi, katliņi, gāze...

- Pavārs jānolīgst obligāti?

- Pieņemts dot darbu vietējiem. Turklāt pavārs vienmēr ir nepālietis. Lielākoties viņi ir šādos pasākumos pieredzējuši vīri. Mūsu Dordži, pēc tautības tamangs no Luklas rajona, vairākkārt strādājis arī Everesta bāzes nometnē, piecās ekspedīcijās bijis kopā ar leģendāro amerikāņu puslatvieti Edu Viesturu, kas uzkāpis visos 14 astoņtūkstošniekos. Izcils pavārs.

- Cik tas jums izmaksāja?

Atis Plakans:

- 5 000 dolāru katrai personai no Katmandu līdz Katmandu. Tātad visai Latvijas ekspedīcijai kopā 15 000 dolāru, kuri tiek samaksāti Asian Treking kantorim un kuros iekļauta gan sagaidīšana lidostā, viesnīca Katmandu, cena par virsotni (pēcmusonu periods, ziemeļrietumu siena, klasiskais maršruts...), gan ceļš līdz bāzes nometnei un ēdināšana tajā. Par katru soli virs bāzes nometnes jāvienojas atsevišķi.

Iespējamas vēl divas opcijas - iepriekš nolīgt šerpas, kas iekārto arī maršrutu, visas augšējās nometnes, sanes tajās mantas. Un otra - apgādāt visu augšējo maršrutu ar skābekļa baloniem.

- Jūs citu palīdzību virs bāzes nometnes neizmantojāt?

- Nē.

- Bet skābekļa baloni līdzi jums bija?

Līga Plakane:

- Tikai divi un tikai medicīnai. Katram gadījumam kā zāles aptieciņā. Visādi var būt. Pat atgriežoties no virsotnes, daži ņem un nomirst teltī. Starp citu, ar diviem baloniem trīs cilvēki nekur tālu aiziet nevar.

- Kaspars pirms pašas virsotnes tomēr izmantoja papildu skābekli.

- Viņa rīcībā bija viens balons, un viņš tam riskēja pieskarties tikai pašā pēdējā brīdī, kad jau bija visai droši, ka nevienam citam to nevajadzēs. Otrs balons palika rezervē pie mums.

- Atbilstoši profesijai medicīna tomēr vairāk tā kā būtu tavā ziņā?

- Atis arī daudz ko saprot. Nevienā manā lekcijā nav bijis, bet jau baigais gudrinieks. Kalnos grūti kaut ko precīzi diagnosticēt. Tāpēc labi, ja blakus ir kāds, ar ko apspriesties pirms pieņemt lēmumu. Pirms ekspedīcijas par savas aptiekas saturu mēs konsultējamies ar speciālistiem.

- Ko ņemat līdzi?

- Ņemot vērā pērnā gada pieredzi, kad mūsu biedram Pamirā, atgriežoties no Komunisma smailes, sākās smadzeņu tūska, mums bija līdzi tādi medikamenti, bez kuriem iepriekš iztikām. Deksatometazona ampulas, piemēram, visspēcīgie pretsāpju līdzekļi, īpašas prettūskas zāles...

Iepriekš likās, ka atliek tikai rūpīgi uzmanīt, vai neparādās simptomi, kas vēsta par nelaimi, un to varēs novērst. Pērn piedzīvojām, ka augstkalnos vispostošākais ļaunums var uzbrukt ārkārtīgi ātri bez kāda brīdinājuma, turklāt pēc ļoti labas aklimatizācijas, atgriežoties no virsotnes, naktī teltī cilvēks var izdzist pāris minūtēs. Tādā situācijā nepieciešami ļoti efektīvi līdzekļi un jāpārvalda metodes, kā tos izmantot.

Katra ekspedīcija dod pieredzi. Arī šī. Tagad skaidrs, kā aptieka jāsadala. Likās, kad bāzes nometnei visi sveiki un veseli izgājuši cauri un varam rīkoties jau augstākos stāvos, arī aptieka jāpārceļ uz augšējām nometnēm, izņemot kādu pretcaurejas līdzekli vai fermentiņu. Tiklīdz visus nopietnos līdzekļus bijām aiznesuši uz augšu, kaimiņu nometnē mūsu draugam poļu alpīnistam Rišardam Paulovskim, kurš astoņtūkstošniekos bijis 13 reizes, sākās nopietnas problēmas. Viņš pats, būdams komercekspedīcijas vadītājs, teltī mirst nost, bet grupā nav neviena, kas varētu palīdzēt.

Likās, ka tas ir apendicīts, bet izrādījās, ka zarnas plīsums. Septiņi tibetieši viņu nesa lejā. Nesaprotamā veidā pēc divām diennaktīm pēdējā mirklī Rišards tomēr paspēja nonākt Katmandu uz operācijas galda. Kad braucām mājās, aizgājām ciemos. Viņš nule sāka staigāt.

Uz kalna tu esi viens no visiem. Tev jābūt gatavam palīdzēt jebkurā mirklī.

- Dzirdētas arī ne visai glaimojošas atsauksmes par alpīnistu egoismu. Šoruden Čooiju pēc kritiena kāds taivānietis labu laiciņu gulējis uz nogāzes ar lauztu kāju, bet citi kāpuši viņam garām, pat nepainteresējoties, kas noticis...

- Mēs tobrīd darbojāmies augstāk. Viņa transportēšanu lejā noorganizēja krievu ekspedīcijas vadītājs Alekss Abramovs.

- Lavīnas, pašu neuzmanība, neveiklība vai neprasme, plaušu un smadzeņu tūskas, sniegputeņi, aukstums, spēka izsīkums... Kas vēl apdraud dzīvību kalnos?

- Bīstams var būt pat miegs. Katru rītu pamostoties paskaties apkārt, kas notiek. Nakšņojām pirmajā nometnē 6400 m augstumā. No rīta izskatījās, ka esam palikuši vienīgie. Visi aizgājuši vai nu uz augšu vai arī uz leju. Tomēr vienā no kādām 10 teltīm bija jaušama dīvaina kustība. Tik tiešām parādījās vīrs ar galīgi pelēku seju un ne pārāk pārliecinošu gaitu. Prasījām, vai viņš vakar bijis virsotnē. Nē, pa ceļam uz to esot aizmidzis uz virvju margām. Par laimi pēc divām stundām pamodies.

Pārgurumā ļoti gribas atsēsties sniegā un bišķi atpūsties. Dažus tādus sēdošus atrod nākamajā dienā nosalušus. Tur augšā zūd laika kontrole, tur viss ir savādāks.

Dainis CAUNE

(Nobeigums nākamajā numurā)

 

Līga Plakane (37)

Fizioloģe, LU pasniedzēja, bioloģijas zinātņu doktore

Divu meitu māte

Pirmā Baltijas alpīniste, kas sasniegusi astoņtūkstošnieku - 8201 m augsto Čooiju Himalajos

Ar kalnos kāpšanu nodarbojas kopš 14 gadu vecuma. Kopā ar vīru Ati Plakanu piedalījusies 10 augstkalnu (virs 6000 m) ekspedīcijās Pērn sasniegusi Ismoila Somoni (Komunisma) smaili (7495 m) Pamirā un 7600 m augstumu, kāpjot Šišapangmā Himalajos Sasniegusi arī Makkinliju, Akonkagvu un citas virsotnes

Vēl aizraujas arī ar dārzkopību

 

Latvieši astoņtūkstošniekos

*1990. gada 13. maijā zemeslodes augstāko punktu Everestu (8848 m) aizsniedz latviskas izcelsmes amerikānis Eds Viesturs. Vēl pēc trim dienām ASV dzimis latvietis Andris Lapkašs šajā virsotnē uznes mātes šūtu Latvijas karodziņu

*1993. gada 10. oktobrī Latvijas ekspedīcijas dalībnieki Teodors Ķirsis, Imants Zauls un Ilgvars Pauls sasniedz Daulagiri (8167 m)

*1995. gada 14. maijā Latvijas ekspedīcijas dalībnieki Teodors Ķirsis un Imants Zauls uzkāpj Everestā

*1996. gada pavasarī Latvijas ekspedīcijas dalībnieki Juris Osis, Rolands Laveiķis un Aivars Rutkis sasniedz Čooiju (8201 m)

*1996. gada rudenī Ilgvars Pauls uzkāpj Čooiju

*1997. gada pavasarī Ilgvars Pauls sasniedz Everestu

*1998. gadā Ilgvars Pauls uzkāpj Lodzē (8516 m) un Šišapangmas Centrālajā virsotnē (8008 m)

*2000. gadā Ilgvars Pauls Karakorumā sasniedz Gašerbrumu II (8035 m)

*2001. gadā Ilgvars Pauls Karakorumā sasniedz Nanga Parbatu (8126 m)

*2001. gada maijā, atgriežoties no trešo reizi iekarotā Everesta, Andris Lapkašs glābj klientu un spiests pārnakšņot absolūtā nāves zonā vairāk nekā 8500 m augstumā. Guvis nopietnus apsaldējumus, latvietis tomēr izdzīvo. Lapkašs trīs reizes uzkāpis arī Čooiju

*2005. gada maijā, uzkāpjot Anapurnā (8091 m), Eds Viesturs kļūst par 12. alpīnistu pasaulē, kurš sasniedzis visas 14 virsotnes, kas augstākas par 8000 m. Turklāt Everestā viņš pabijis sešas reizes

*2006. gada maijā Atis Plakans sasniedz Šišapangmas Centrālo virsotni (8008 m)

*2007. gada 31. jūlijā Valdis Puriņš Karakorumā uzkāpj Broda smailē (8047 m)

*2007. gada 9. oktobrī Līga un Atis Plakani, kopā ar Kasparu Klapkalnu sasniedz Čooiju virsotni (8201 m). Līga kļūst par pirmo Baltijas valstu sievieti, kas uzkāpusi kādā astoņtūkstošniekā

Latviešu augstuma rekordi

(Virs 7500 m)

1. Andris Lapkašs - 8848 m, Everests (1990.)

2. Teodors Ķirsis, Imants Zauls - 8848 m, Everests (1995.)

3. Ilgvars Pauls - 8848 m, Everests (1997.)

4. Ilmārs Bernāns, Vilnis Bušs - 8300 m, kāpjot Everestā (1995.)

5. Juris Osis, Rolands Laveiķis, Aivars Rutkis - 8201 m, Čooiju (1996.)

6. Līga Plakane, Atis Plakans, Kaspars Klapkalns - 8201 m, Čooiju (2007.)

7. Valdis Puriņš - 8047 m, Broda smaile (2007.)

8. Līga Hartmane - 7800 m, kāpjot Čooiju (2006.), Jānis Busenbergs - 7800 m, kāpjot Everestā (1995.)

9. Oļegs Siļins - 7719 m, Kongurs (2004.)

10. Andris Malaševskis - 7600 m, kāpjot Šišapangmā (2006.)

 

* Savu daļēji latvisko izcelsmi nenoliedz arī ASV alpīnists Eds Viesturs, kam šajā sarakstā būtu piešķirama pirmā vieta. Viņš 2005. gadā kļuva par 12. kāpēju pasaulē, kurš sasniedzis visas 14 virsotnes, kas augstākas par 8000 m.