twitter facebook instagram

Kuri peldēs Pekinas ūdeņos?

31.Mai.2007 - Portāla Administrators

Numurs: 
74

Kopš 1992. gada, kad Barselonas olimpiskajās spēlēs debitēja atjaunotās Latvijas valstsvienība, ik reizi uz starta izgājuši arī mūsu zemes peldētāji. Cits veiksmīgāk, cits ne tā, kā cerēts. Valērija Kalmikova izcīnīto augsto 13. vietu nez vai kādam censonim tik drīz izdosies sasniegt, tomēr ne viens vien peldētājs vēlas izmēģināt spēkus olimpiskajās spēlēs.

To dalībnieks savulaik bija arī Latvijas Peldēšanas federācijas ģenerālsekretārs Arturs Jakovļevs. Nupat aizvadītajā Latvijas čempionātā viņš gan vairs uz starta neizgāja, tad nu atlika laika izstāstīt par plāniem saistībā ar gatavošanos Pekinas olimpiskajām spēlēm.

Līdz šim ceļazīmi uz Ķīnu sev garantējis daudzkārtējais valsts čempions Romāns Miloslavskis. Liepājnieks izpildījis B normu vairākās distancēs. Savulaik ne viens vien pašmāju treneris protestēja, ka federācija izvirzījusi augstākas normas nekā to darījusi starptautiskā federācija. Vēlme bija viena - lai vienīgi paši stiprākie sportisti varētu pretendēt uz vietu olimpiskajā izlasē.

- Arī tagad esam izstrādājuši īpašus kritērijus, veidojot potenciālo olimpiešu komandu, - stāsta Artūrs Jakovļevs. - Esam saņēmuši Olimpiskās komitejas finansējumu kandidātu sagatavošanai. Tie atlēti, kuri spēs izpildīt mūsu kritērijus, turpinās gatavoties iespējamajam startam nākamajā gadā Pekinā, izmantojot šo piešķirto naudu. Kandidātu loks sākumā ir plašs, taču, soli pa solim tuvojoties spēlēm, šis loks krasi sašaurināsies, un mūsu galvenā uzmanība tiks veltīta tiem, kuri izpildījuši kvalifikācijas normas.

- Romāns Miloslavskis ticis galā ar olimpisko B normu.

- Atceros laiku, kad mūsu federācijas prasības bija vēl skaudrākas nekā starptautiski pieņemtās, un neapmierināto bija gana daudz. Olimpiskā komiteja aicināja būt pielaidīgākiem. Pagājušajās olimpiskajās spēlēs bija ļoti augstas B normas, šajās - vēl augstākas. Tie, kuri pieveikuši jau šo normu, ir top klases sportisti. Par A normu izpildījušajiem nemaz nerunājot.

- Tam visam var piekrist, taču peldēšanas interesenti lieliski atceras, kā Latvijas sportistiem šopavasar beidzās pasaules čempionāts Austrālijā. Skaidrs, ka izlases līderis Miloslavskis nebrauca tik tālā ceļā, lai izcīnītu sev augstāko - 41. vietu.

- Tur tiešām notika daudz neprognozējamu lietu, turklāt ne visām vēl esam raduši skaidrojumu, tāpat kā citu valstu federācijas. Interesanti bija lasīt polemiku pēc čempionāta. Izgāzās visas Eiropas peldētāji. Vecā kontinenta Peldēšanas federācijas oficiālais žurnāls atzina, ka vienīgi Francijas sportiste Laura Manadū izglābusi Eiropas prestižu, izcīnot pāris čempiones titulu un labojot pasaules rekordu.

Katrai neveiksmei savs skaidrojums. Peldēšanas lielvalstu pieredzējušie treneri ne jau pirmo reizi brauca uz Austrāliju, tomēr daudzi no viņiem bija spiesti atzīt, ka ir pārrēķinājušies, ir kļūdījušies, nav precīzi spējuši visu prognozēt.

Ar mūsu peldētājiem bija tas pats. Visi bija mīksti, viens pārbijies, cits nevar papeldēt. Tur paveiktais vēl pamatīgi jāizanalizē.

- No Austrālijā startējušajiem Latvijas četriem peldētājiem vienīgi Romāns bija izbaudījis tik atbildīgu sacīkšu spriedzi, pārējiem trijiem - rīdziniekiem Pāvelam Kondrahinam un Kirilam Sanžerovecam, arī valmierietim Vidvudam Maculēvičam šis bija pirmais nozīmīgākais starts...

- Neraugoties uz to, kur notiek pasaules vai Eiropas čempionāts, mūsu federācijai ir pasludināti strikti kritēriji. Ja reiz kāds tos izpildījis, nevaram atteikt startu, argumentējot ar to, ka sacensības risinās ļoti tālu no Latvijas un viss maksā pārāk dārgi. Vienalga, čempionāts ir Austrālijā vai tepat Lietuvā. Tas vairs nav būtiski.

- Šie kritēriji tika pieņemti bez asām un skarbām iebildēm?

- Nekad nebūs tā, ka visi piekritīs bez iebildēm. Treneru padomē un federācijas prezidijā kritēriji tika apspriesti un izvērtēti, izdarītas arī izmaiņas, līdz vairākums tos pieņēma.

- Cik nozīmīgi bija nupat Latvijas čempionātā sasniegtie rezultāti?

- Attiecīga vecuma sportistiem sacensības bija atlase Eiropas olimpiskajām dienām. Pasaules čempionāts aizvadīts, Eiropas meistarība šogad nav, tikai decembrī būs čempionāts īsajā ūdenī 25 metru baseinā. Protams, ikvienam bija būtiski parādīt maksimāli augstvērtīgākus rezultātus, lai iekļūtu jau pieminēto olimpisko kandidātu lokā. Kam tas izdevās, viņi iekļuvuši straumē, kas tiek virzīta augstākajiem mērķiem. Olimpiskajā vienībā esam pieteikuši nedaudz vairāk par desmit sportistiem. Uzskatu, ka viņiem visiem ir labas iespējas.

- Tomēr šie atlēti nevar tagad mierīgi gozēties savu panākumu saulītē, sak, savu jau esam paveikuši.

- Noteikti nē. Mūsu īpašie kritēriji ir vispirms paredzēti pusotru gadu pirms olimpiskajām spēlēm, tad - gadu, vēlāk - pusgadu. Rezultātu kvalitātei jāpieaug ievērojami. Pirms olimpiskajām spēlēm kandidātu vidū būs tikai tie, kas izpildījuši B normu vai tai ir ļoti tuvu. Viņi arī tiks īpaši finansēti, lai būtu visi nepieciešamie apstākļi, pilnvērtīgi gatavoties nozīmīgajam startam. Pieļauju, ka normu spētu pieveikt četri, pieci atlēti. Ja seši, - tas jau būtu daudz.

- Tevi aizskar apgalvojumi, ka, redz, viens mūsu peldētājs iziet uz starta, veic kādu distanci nepilnā minūtē, un viņam jau olimpiskās spēles beigušās. Sak, tāds tūrisma brauciens vien sanācis.

- Mēdz būt arī pasaules klases sprinteri, kas simts metrus noskrien desmit sekundēs un brauc mājās. Vingrošanā lēcienam paiet pāris sekunžu, ja tas neveiksmīgs, arī viss beidzies. Vai arī skriešanas disciplīnā kāju sarauj krampji un līdz finišam nemaz netiec... Tā gadās arī izcilniekiem. Sports ir sports. Ja atlēts sasniedzis rezultātu kvalitāti un iekļauts izlasē, viņš vēlas attaisnot sev veltīto uzticību. Man šķiet, ka reti sastopami sportisti, kas grib tikai aizbraukt uz tādiem mačiem... tāpat vien.

- Patlaban varam teikt, ka Latvijā ir gana daudz peldbaseinu, lai pieredzējušo sportistu rindas varētu papildināt daudzsološi jaunie talanti?

- To nekad nebūs par daudz. Ja kādā baseinā notiek tikai peldētapmācība, arī tur iespējams atrast lietaskokus, ar kuriem turpināt darbu augstākā kvalitātē. Turklāt ar šiem bērniem strādā mūsu pieredzējušākie treneri, un tas jau daudz ko nozīmē. Citos baseinos strādā vēl arī ar jaunajiem sportistiem, kas vēlāk nonāk prasmīgāko treneru rokās. Katrā ziņā visās šajās bāzēs noris sporta darbs. Mūsu federācijā ir vairāk nekā četrdesmit kolektīvie biedri. Tomēr tas nenozīmē, ka baseinu ir pietiekami. To nav pat visos Rīgas rajonos, par Latvijas novadiem nemaz nerunājot. Piemēram, nākamgad Bauskā paredzēta Latvijas Jaunatnes olimpiāde, bet tur nav baseina. Projekts gan esot, taču nezinu, kā viņiem veiksies ar celtniecību. Smiltenē ir norāde uz baseinu, taču konkrētā vietā tā... nav. Līdzīgi ir Pļaviņās, kur, vadoties pēc norādes, ieraugām betona vannu istabas lielumā. Var jau būt, ka vasarā tur ielej ūdeni un bērni plunčājas.

- Treneru pietiek jaunu talantu meklēšanā un audzināšanā?

- Nepietiek. Tiesa, ja treneri ar peldēšanu varēs labi nopelnīt, būs jaunieši, kas vēlēsies strādāt. Patlaban viņu nav, palikuši gandrīz vien vecie buki, klāt nākuši tikai pāris jauno speciālistu. Šajās dienās tiek atklāts jaunais piecdesmit metru baseins Olimpiskajā centrā, taču nav, kam tur strādāt. Man prieks, ka olimpiskās izlases kandidāti varēs gatavoties svarīgajiem startiem. Te mēs vēlētos izveidot Olimpisko peldēšanas centru.

- Latvijas Peldēšanas federācijas amatpersonas nav pieļāvusi domu piedāvāt darbu arī kādam citzemju speciālistam?

- Pēdējā laikā, kad mūsu finansējums kļuvis lielāks, varbūt sāksim domāt par līdzīgām tēmām. Vienubrīd sākām prātot par sinhronās peldēšanas attīstīšanu, taču nav treneru, un vajadzētu šo darbu piedāvāt kādam ekspertam, teiksim, no Baltkrievijas vai Krievijas. Par pāris tūkstošiem dolāru mēnesī varbūt viņi brauktu strādāt. Tas ir diezgan skarbi. Pat ja budžets to ļautu, mēs nevaram ignorēt savus trenerus, jo arī viņiem būtu jāsaņem adekvāts atalgojums. Katrā ziņā pašlaik vēl nopietni nedomājam par citu valstu treneru iepirkšanu. Latvijas visi labākie treneri vēl ir ierindā, un patlaban lielākā problēma ir atbilstošu ierindas speciālistu atrašana.

- Olimpiskajām spēlēm peldētāji gatavosies viena izlases trenera vai katrs sava trenera vadībā?

- Nupat prezidija sēdē par to daudz runājām, jo ne viens vien vēlas redzēt izlases modeli, tajā pašā laikā to pagaidām nav iespējams realizēt. Daudzi treneri nevēlas atdot savus audzēkņus, un mums nav sviru lai to panāktu. Lai arī ne visi treneri strādā atbilstoši jaunākajām peldēšanas atziņām.

- Ja reiz Latvijā nepietiek treneru, varbūt pienāks diena, kad Arturs Jakovļevs vairs nenodarbosies ar nekustamajiem īpašumiem, bet pievērsīsies šai nodarbei?

- Neteikšu kategorisku . Ja vairs neveiksies pašreizējā darbā, iespējams, mēģināšu sevi apliecināt kā treneri. Tad gribēšu izveidot pats savu klubu, meklēšu domubiedrus un centīšos veidot savu kluba seju. Taču par to vēl pāragri runāt.

Māra JURŠEVICA