Lai nebūtu jāvaino slēpes...

27.Dec.2007 - Portāla Administrators

Numurs: 
104
PADOMS-sleeposhana2.jpg

Ar slēpēm ir daudz sarežģītāk nekā ar bitēm un automašīnām. Slēpju modeļu piedāvājums ir nesalīdzināmi plašāks par jebkura autozīmola katalogu. Katrs kalnu slēpotājs neizbēgami reiz pats sev uzdod sakrālu jautājumu: vai manas slēpes tiešām man ir vispiemērotākās? Bet iesācēju īsto slēpju meklēšana var novest garīga apjukuma izraisītā depresijā. Sporta lasītājiem inventāru izvēlēties palīdz trīskāršais olimpietis Ivars CIAGUNS.
Vispirms kritiski jānovērtē savas iemaņas un mērķi (pilnīgs iesācējs; šo to jau protu, bet gribu slēpot labāk; mierīgs baudītājs; jūtos par sevi drošs uz jebkuras nogāzes, spēju piedalīties arī amatieru sacensībās; melnās trases - tās ir domātas tieši man), jo arī slēpes tiek konstruētas dažādiem slēpotājiem. Tiesa, luģes ar uzrakstu Iesācējiem neatradīsiet, jo sākt mācīties slēpot var dažādi un ar ļoti atšķirīgu inventāru. Es inventāru dalu trijās lielās grupās - slaloma (SL), milzu slaloma (GS) un karvinga slēpes - platas, masīvas, bet ar mazu grieziena rādiusu, kuras katrs ražotājs dēvē citādāk. Piemēram, Atomic tā ir Metron līnija. Vēl, protams, ir frīstaila, frīraida, dāmu slēpes, kā arī citādāk specializēts inventārs.
Izvēles formula
Tiem, kuri jau māk slēpot, iesaku vienkāršu principu, kā izvēlēties sev piemērotāko inventāru. Atbildiet paši sev uz jautājumu, ar cik griezieniem gribat pieveikt, piemēram, Olimpiskā centra trasi (300 m), dēvētu par Pilsētnieku Siguldā? Ja ar 6 - 10 griezieniem, skaidrs:  jums patīk ātrums. Tātad vajadzīga milzu slaloma slēpe (GS). Atliek vienīgi izvēlēties starp lietpratējiem domātajiem modeļiem, kas ir mīkstāki, vai ņemt cietāko sporta (Race) slēpi, kas labāk tur uz ledus un kurai ir arī citi knifiņi, kas gan palīdz tikai tiem, kuri patiešām prot slēpi pareizi vadīt. Ja pa Siguldas kalnu patīk cakāt lejā ar 15 - 20 griezieniem, lūdzu, jūsējā ir slaloma vai karvinga slēpe. Sacīkšu slalomene nenoraus griezienu arī uz grubuļaina ledus. Tikai tai jādod pareizs un precīzs vadības signāls. Savukārt karvinga slēpe nav tik prasīga. Tā slēpotāju uz kājām noturēs arī tad, ja viņš savā tehniskajā izpildījumā tikai tieksies pēc ideāla. Slaloma slēpe ir kā rallija mašīna, karvinga - piedāvā komfortu ar jaudīgu dzinēju. Spicākajai sacīkšu slaloma slēpei grieziena rādiuss ir 14 m, mīkstākajai - 12 m. Bet, piemēram, vizuāli platajai un dūšīgajai Metron karvinga slēpei tas var būt pat 11 m. Garākām slēpēm  (milzu slaloma piekritējiem) - līdz 19 m. Lai arī rādiuss mazs, ar karvinga slēpi tomēr nevar manevrēt tikpat zibenīgi kā ar slaloma slēpēm, jo zem pēdas virsma ir platāka.
Nekautrējieties no sporta!
Arī sportisks iesācējs, kuram ir ambiciozi mērķi un kurš gatavs mācīties laba instruktora vadībā, uzreiz var ķerties pie karvinga slēpēm. Ja grib tikai ērti vizināties, var ņemt pat slaloma slēpes, kas nav tik valdonīgas un neuzspiež savu gribu kā giganta (garas, grūtāk valdāmas) vai karvinga slēpes, kuras nav nemaz tik vienkārši nolikt uz kantēm. Bet, kad to apgūst, atliek tikai baudīt griezienus. Veikalnieki, protams, man nepiekritīs, bet es iesaku sākt ar labām slaloma slēpēm. Mūsu laikos jebkurā trasē ledus ir neizbēgams. Lētā, vieglā un mīkstā slēpīte tajā neiekodīsies, uz nelīdzenuma tūlīt novibrēs, tātad pazaudēs kontaktu ar trases virsmu un slēpotāju palaidīs pa pieskari. Firmas parasti piedāvā divus Race slaloma slēpju modeļus - top modeli un mazliet mīkstākas slēpes. Šīs atšķirības lielākoties apzīmē ar cipariem. Sākumam droši vien pietiks ar otro modeli. Ja neesat gatavs uzreiz justies kā sportists (iesaku tomēr nekautrēties!), lūkojiet garajā katras firmas modeļu sarakstā, kas seko aiz sacīkšu slēpēm, izvēlēties slēpes ar grieziena rādiusu 14 - 16 m.
Rādiusa būtība
Slēpes raksturo trīs pamatparametri: grieziena rādiuss (11 - 24 m), cietība, garums. Sacīkšu slēpēm rādiuss ir mazliet lielāks, par Pasaules kausu slalomā cīnās ar slēpēm, kuru R ir 14 m, jo sportā ātrums ir lielāks, mērķis -  trasi izbraukt iespējami taisnāk, nepieciešama ātra griezienu maiņa, slēpes jānoliek uz kantēm, jānofiksē situācija un tūlīt tā jāmaina. Vizinoties tas nav tik aktuāli. Milzu slalomā griezienā iet ilgstošāk un skaistāk. Tāpēc PK puiši šajā disciplīnā startē ar 24 m rādiusa slēpēm. Veikali mums piedāvā slēpes ar rādiusu no 17 līdz 19 m, jo R lielāks, jo tās cietākas.
Atslēgas slēpe
Slaloma slēpes ražo 150 - 170 cm garas. Ja augumā neesat dižāks par diviem metriem, slēpes līdz zodam būs īstās, garākajiem jāsamierinās ar dzīves īstenību. Milzu slaloma modeļi parasti ir amplitūdā no 165 līdz 185 cm. Jāpērk tās, kuras slēpotājam sniedzas līdz pierei. Esmu 181 cm garš. Llai vizinātos, labprāt ņemu 176 - 183 cm garas slēpes. Slalomam izmantoju gandrīz pašas garākās - 165 cm. Ja finansiāli var atļauties, iesaku uzreiz pirkt cietākās slēpes, kas ir arī dārgākas. Slēpotāja svaram nav tik liela nozīme, jo cietība vispirms nodrošina nopietnāku saķeri ar kalnu, kas īpaši svarīgi, ja tas ir ledains. Savu draudzeni, kura ir gandrīz divreiz vieglāka par mani (95 kg), īsā laikā iemācīju slēpot ar savām, visprofesionālākajām slaloma slēpēm. Tāpēc slalomeni uzskatu par atslēgas slēpi.
Nūjas, dzelži, zābaciņi...
Piemērotākās nūjas var izvēlēties, izmantojot hrestomātisku metodi. Elkonim jābūt 90 grādu leņķī, nostājoties uz slēpēm un nūju atbalstot pret virsmu, ne sniegu, kā agrāk ieteica. Ja nūjas ir par garām, slēpojot rokas nāksies turēt pārāk augstu. Zābaki jāizvēlas (ar vienu slēpošanas zeķi kājā), tos iepriekš pilnībā aizklipsējot un pastaigājot. Nekas nedrīkst būt par vaļīgu. Jāņem vērā: jo zābaki cietāki (indekss 50 - 140), jo kvalitatīvāki, labākam slēpotājam domāti. Liestes katrai firmai ir atšķirīgas, svarīgi, lai pēda zābakā justos ērti. Tam nepieciešama testēšana. Zābaki ar Walk jeb staigāšanas funkciju mani neiedvesmo. Šāda papildu opcija noteikti neuzlabo sportisko kvalitāti. Katram slēpju modelim tiek piedāvāti arī attiecīgi stiprinājumi, kuru skalā ir atzīmes no 6 līdz 14. Šos skaitļus pareizinot ar desmit, iegūst spēka un arī svara kilogramus. Dzelži jānoregulē mazliet virs sava svara. Ja es (95 kg) gribētu uz kalna tikai vizināties, stiprinājumu atsperi noregulētu pret atzīmi 12. Ja kalns sarežģīts, ledains, dzelžus var arī atlaist vieglākā režīmā, līdz savam svaram. Zemāk gan nevajadzētu. Es ieteiktu šādu ideālo komplektu: zābakus ar cietības indeksu vismaz 100 - 110 un labākās slaloma, milzu slaloma vai karvinga slēpes. Dāmām vajadzētu ņemt mīkstākus (70 - 90) zābakus un maigākas, arī īsākas (līdz 150 cm) otrā numura slaloma slēpes. Uz GS vai karvinga slēpēm meitenēm sākumā nevajadzētu skatīties. Tad atliks tikai pilnveidot sevi, inventāru vainot nevarēs. Dainis CAUNE Foto: Dainis Caune, Sports
Jautājiet, ko nezināt!

www.sporto.lv

Mēs atbildēsim

 

 

 

 

 

viesis

Ļoti noderīgs raksts!!!

laura lapena

Vai tad vienadām radiusa slēpēm (piem.,R15),nevar būt dažādas cietības?