Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Lai nebūtu jāvaino slēpes…

Ar
slēpēm ir daudz sarežģītāk nekā ar bitēm un automašīnām. Slēpju modeļu
piedāvājums ir nesalīdzināmi plašāks par jebkura autozīmola katalogu. Katrs
kalnu slēpotājs neizbēgami reiz pats sev uzdod sakrālu jautājumu: vai manas
slēpes tiešām man ir vispiemērotākās? Bet iesācēju īsto slēpju meklēšana var
novest garīga apjukuma izraisītā depresijā. Sporta lasītājiem inventāru
izvēlēties palīdz trīskāršais olimpietis Ivars CIAGUNS.

Vispirms
kritiski jānovērtē savas iemaņas un mērķi (pilnīgs iesācējs; šo to jau protu,
bet gribu slēpot labāk; mierīgs baudītājs; jūtos par sevi drošs uz jebkuras
nogāzes, spēju piedalīties arī amatieru sacensībās; melnās trases – tās ir
domātas tieši man), jo arī slēpes tiek konstruētas dažādiem slēpotājiem. Tiesa,
luģes ar uzrakstu Iesācējiem neatradīsiet, jo sākt mācīties slēpot var
dažādi un ar ļoti atšķirīgu inventāru. Es
inventāru dalu trijās lielās grupās – slaloma (SL), milzu slaloma (GS)
un karvinga slēpes – platas, masīvas, bet ar mazu grieziena rādiusu, kuras
katrs ražotājs dēvē citādāk. Piemēram, Atomic tā ir Metron
līnija. Vēl, protams, ir frīstaila, frīraida, dāmu slēpes, kā arī citādāk
specializēts inventārs.
Izvēles
formula

Tiem,
kuri jau māk slēpot, iesaku vienkāršu principu, kā izvēlēties sev piemērotāko
inventāru. Atbildiet paši sev uz jautājumu, ar cik griezieniem gribat pieveikt,
piemēram, Olimpiskā centra trasi (300 m), dēvētu par Pilsētnieku
Siguldā? Ja
ar 6 – 10 griezieniem, skaidrs:  jums
patīk ātrums. Tātad vajadzīga milzu slaloma slēpe (GS). Atliek vienīgi
izvēlēties starp lietpratējiem domātajiem modeļiem, kas ir mīkstāki, vai ņemt
cietāko sporta (Race) slēpi, kas labāk tur uz ledus un kurai ir arī citi
knifiņi, kas gan palīdz tikai tiem, kuri patiešām prot slēpi pareizi vadīt. Ja
pa Siguldas kalnu patīk cakāt lejā ar 15 – 20 griezieniem, lūdzu, jūsējā ir
slaloma vai karvinga slēpe. Sacīkšu slalomene nenoraus griezienu arī uz
grubuļaina ledus. Tikai tai jādod pareizs un precīzs vadības signāls. Savukārt
karvinga slēpe nav tik prasīga. Tā slēpotāju uz kājām noturēs arī tad, ja viņš
savā tehniskajā izpildījumā tikai tieksies pēc ideāla. Slaloma slēpe ir kā
rallija mašīna, karvinga – piedāvā komfortu ar jaudīgu dzinēju. Spicākajai
sacīkšu slaloma slēpei grieziena rādiuss ir 14 m, mīkstākajai – 12 m. Bet,
piemēram, vizuāli platajai un dūšīgajai Metron karvinga slēpei tas var
būt pat 11 m. Garākām slēpēm  (milzu
slaloma piekritējiem) – līdz 19 m. Lai arī rādiuss mazs, ar karvinga slēpi
tomēr nevar manevrēt tikpat zibenīgi kā ar slaloma slēpēm, jo zem pēdas virsma
ir platāka.
Nekautrējieties
no sporta!

Arī
sportisks iesācējs, kuram ir ambiciozi mērķi un kurš gatavs mācīties laba
instruktora vadībā, uzreiz var ķerties pie karvinga slēpēm. Ja grib tikai ērti
vizināties, var ņemt pat slaloma slēpes, kas nav tik valdonīgas un neuzspiež
savu gribu kā giganta (garas, grūtāk valdāmas) vai karvinga slēpes, kuras nav
nemaz tik vienkārši nolikt uz kantēm. Bet, kad to apgūst, atliek tikai baudīt
griezienus. Veikalnieki,
protams, man nepiekritīs, bet es iesaku sākt ar labām slaloma slēpēm. Mūsu
laikos jebkurā trasē ledus ir neizbēgams. Lētā, vieglā un mīkstā slēpīte tajā
neiekodīsies, uz nelīdzenuma tūlīt novibrēs, tātad pazaudēs kontaktu ar trases
virsmu un slēpotāju palaidīs pa pieskari. Firmas
parasti piedāvā divus Race slaloma slēpju modeļus – top modeli un
mazliet mīkstākas slēpes. Šīs atšķirības lielākoties apzīmē ar cipariem.
Sākumam droši vien pietiks ar otro modeli. Ja neesat gatavs uzreiz justies kā
sportists (iesaku tomēr nekautrēties!), lūkojiet garajā katras firmas modeļu
sarakstā, kas seko aiz sacīkšu slēpēm, izvēlēties slēpes ar grieziena rādiusu
14 – 16 m.
Rādiusa
būtība

Slēpes
raksturo trīs pamatparametri: grieziena rādiuss (11 – 24 m), cietība, garums.
Sacīkšu slēpēm rādiuss ir mazliet lielāks, par Pasaules kausu slalomā cīnās ar
slēpēm, kuru R ir 14 m, jo sportā ātrums ir lielāks, mērķis –  trasi izbraukt iespējami taisnāk,
nepieciešama ātra griezienu maiņa, slēpes jānoliek uz kantēm, jānofiksē
situācija un tūlīt tā jāmaina. Vizinoties tas nav tik aktuāli. Milzu
slalomā griezienā iet ilgstošāk un skaistāk. Tāpēc PK puiši šajā disciplīnā
startē ar 24 m rādiusa slēpēm. Veikali mums piedāvā slēpes ar rādiusu no 17 līdz
19 m, jo R lielāks, jo tās cietākas.
Atslēgas slēpe
Slaloma
slēpes ražo 150 – 170 cm garas. Ja augumā neesat dižāks par diviem metriem,
slēpes līdz zodam būs īstās, garākajiem jāsamierinās ar dzīves īstenību. Milzu
slaloma modeļi parasti ir amplitūdā no 165 līdz 185 cm. Jāpērk tās, kuras
slēpotājam sniedzas līdz pierei. Esmu
181 cm garš. Llai vizinātos, labprāt ņemu 176 – 183 cm garas slēpes. Slalomam
izmantoju gandrīz pašas garākās – 165 cm. Ja
finansiāli var atļauties, iesaku uzreiz pirkt cietākās slēpes, kas ir arī
dārgākas. Slēpotāja svaram nav tik liela nozīme, jo cietība vispirms nodrošina
nopietnāku saķeri ar kalnu, kas īpaši svarīgi, ja tas ir ledains. Savu
draudzeni, kura ir gandrīz divreiz vieglāka par mani (95 kg), īsā laikā
iemācīju slēpot ar savām, visprofesionālākajām slaloma slēpēm. Tāpēc slalomeni
uzskatu par atslēgas slēpi.
Nūjas,
dzelži, zābaciņi…

Piemērotākās
nūjas var izvēlēties, izmantojot hrestomātisku metodi. Elkonim jābūt 90 grādu
leņķī, nostājoties uz slēpēm un nūju atbalstot pret virsmu, ne sniegu, kā agrāk
ieteica. Ja nūjas ir par garām, slēpojot rokas nāksies turēt pārāk augstu. Zābaki
jāizvēlas (ar vienu slēpošanas zeķi kājā), tos iepriekš pilnībā aizklipsējot un
pastaigājot. Nekas nedrīkst būt par vaļīgu. Jāņem vērā: jo zābaki cietāki
(indekss 50 – 140), jo kvalitatīvāki, labākam slēpotājam domāti. Liestes katrai
firmai ir atšķirīgas, svarīgi, lai pēda zābakā justos ērti. Tam nepieciešama
testēšana. Zābaki ar Walk jeb staigāšanas funkciju mani neiedvesmo. Šāda
papildu opcija noteikti neuzlabo sportisko kvalitāti. Katram
slēpju modelim tiek piedāvāti arī attiecīgi stiprinājumi, kuru skalā ir atzīmes
no 6 līdz 14. Šos skaitļus pareizinot ar desmit, iegūst spēka un arī svara
kilogramus. Dzelži jānoregulē mazliet virs sava svara. Ja es (95 kg) gribētu uz
kalna tikai vizināties, stiprinājumu atsperi noregulētu pret atzīmi 12. Ja
kalns sarežģīts, ledains, dzelžus var arī atlaist vieglākā režīmā, līdz savam
svaram. Zemāk gan nevajadzētu. Es
ieteiktu šādu ideālo komplektu: zābakus ar cietības indeksu vismaz 100 – 110 un
labākās slaloma, milzu slaloma vai karvinga slēpes. Dāmām vajadzētu ņemt
mīkstākus (70 – 90) zābakus un maigākas, arī īsākas (līdz 150 cm) otrā numura
slaloma slēpes. Uz GS vai karvinga slēpēm meitenēm sākumā nevajadzētu
skatīties. Tad
atliks tikai pilnveidot sevi, inventāru vainot nevarēs. Dainis
CAUNE Foto:
Dainis Caune, Sports
Jautājiet,
ko nezināt!

www.sporto.lv

Mēs
atbildēsim