Latgales raksturs Osakā

Vārdi vējā nav kaisīti. Pasaules meistarsacīkšu sākums vieglatlētikā mums pagāja septiņcīņas zīmē. Bija aizraujoši, un mūsu jaunā (tikai 19 gadi) daudzcīņniece, rēzekniete Aiga Grabuste izpildīja savu mājās doto solījumu un laboja ne tikai vienu rekordu.

Čempionei pie rokas
Izcīnītā cienījamā 17. vieta šoreiz nav tik būtiska. Vairāk jāuzteic meitenes lielā apņēmība un rakstura stingrība. Aiga uz pasaules cīņam tika pēdējā brīdi pēc iegūtā Eiropas junioru čempiones titula. Daudzcīņnieki zina, ka nepilna mēneša laikā starts divas reizes tik grūtā un sarežģītā disciplīnā ir uz neprāta robežas. Arī Aigas trenere Ludmila Olijare Rīgā bija domīga, vai būs labs rezultāts. Taču iespēju jau šogad izpildīt olimpisko A normu (6000 punkti, nevis 6050, kā domāja pati daudzcīņniece) garām laist negribējās.

Rezultāts zināms - 6019 punkts, pieci personiskie rekordi atsevišķos veidos un sestais kopsummā! Tas ir arī Latvijas junioru rekords.

Ne man vairs stāstīt par atsevišķām disciplīnām trakajā karstumā - brīžiem plus 37 grādi, kurus vēl nepatīkamākus darīja lielais gaisa mitrums, kas sporta tērpu burtiski lipināja pie sakarsušās miesas. Lai runā fotogrāfijas, kas izsekoja Aigas gaitām Osakas Nagoji stadionā.

Pēc pēdējās disciplīnas - 800 metriem - kļuva skaidrs, ka veidojas sportiste ar raksturu, jo distances beigu posmā meitene reizēm teju ļima un tomēr atrada spēku finišēt ar tik vajadzīgo personisko rekordu, kas deva  lielisko punktu kopsummu. Tas ir otrs labākais rezultāts Latvijas sporta vēsturē.

Simboliski, ka tradicionālajā goda apļa skrējienā tieši Aiga (tam arī vajag dūšu!) paķēra aiz rokas pasaules čempioni, zviedrieti Karolīnu Kluftu un tā roku rokā pateicās saviem līdzi jutējiem. Kas var liegt to reiz darīt uz goda pjedestāla?

Rāmā garā

Vērojot sektorā mūsu vesera metēju Igoru Sokolovu, nezinātājs nepateiktu, ka 33 gadu vecais sportists pirmais pārstāv mūsu valsti šajā disciplīnā. Pēc starta protokoliem Igora vieta bija pašā ranga lejasgalā. Taču sacensības parādīja, ka daudzi ir atbildības sloga mākti un ne tuvu netika līdz saviem rezultātiem.

Lai arī Igors nedaudz atpalika no Latvijas rekorda, tomēr ar 73,92 metru tālu raidījumu ieguva 14. vietu. Rāmi un nesteidzīgi pēc starta Igors teica, ka varēja būt arī labāk - pietrūka pāris metienu (Latvijā viņš vienmēr tiek finālā un labākos rezultātus parasti sasniedz pēdējos mēģinājumos). Šoreiz līdz labāko divpadsmitniekam veserim vajadzēja lidot nepilnu pusotru metru tālāk. Bet mūsu rekordists nesatraucas: līdz olimpiskajam gadam un normai vēl laika diezgan. Igoru, īstenu amatieri, nekas nesteidzinot - sports viņam ir prieka avots.

Šaurais aplis

Nedaudz vairāk tika gaidīts no lodes grūdēja, divdesmitmetrinieka Māra Urtāna. Taču pirms neilga laika iegūtais pasaules universiādes vicečempiona tituls šoreiz prasīja pārāk ilgu uzturēšanos karstajā Āzijas klimatā, jo no Bangkokas Māra (arī šķēpa metēju Vadima Vasiļevska un Aināra Kovala) ceļš veda uz Japānu.

Nedaudz zaudējis tik vajadzīgos svara kilogramus, kā arī trenera palikšanu mājās pirms pēdējās treniņnometnes Japānā, Māris mazliet sasteigti sāka sacensības un pirmajos divos mēģinājumos viegli skāra apļa apmali (tiesa, par to pēc viņa trenera Gunta Gailīša video ieraksta noskatīšanās varētu strīdēties). Visa atbildība gūlās uz pēdējā mēģinājuma. Slogs šoreiz bija pasmags pat tādam raženam vīram. Kāroto  20 metru vietā nācās samierināties ar 19,17 m un īsti negribēto 25. vietu. Māris tomēr pamazām iegrozās labāko sabiedrībā (arī tagad tas ir soli augstāk nekā pērn Eiropas čempionātā Gēteborgā) un olimpiskajā gadā paša spēkos ir netaisnības labot.

Stasis atgriežas

Pēc divu dienu sacensībām bez mūsu sportistu līdzdalības trešdien ar satraukumu gaidījām 110 metru barjerskrējēja  Staņislava Olijara startu pēc divu mēnešu pārtraukuma (traumas sekas). Lai arī cik ārēji mierīgs būtu Stasis, nav joka lieta labāko sabiedrībā iziet pēc tādas pauzes.

Pirmo barjeru - priekšsacīkstes -viņš veica lieliski. Uzvarēja savā priekšskrējienā un ar piekto labāko rezultātu (13,39 sek) ceturtdien turpināja cīņas pusfinālā. Pēc finiša puiša sejā beidzot varēja redzēt smaidu, jo atgriezās gan pareizais ritms, gan ātrums. Cerams, ka arī vieta pasaules elitē.