Latvietis izvelk diennakts uzvaru

Latvijas autosportists Mareks Štolcermanis veicis Latvijas autosportā unikālu varoņdarbu - viņš kļuvis par pirmo latvieti, kurš uzvarējis 24 stundu šosejas sacensībās. Štolcermanis, startējot vācu komandas sastāvā, uzvarēja Dubajas diennakts braucienā. Šo rezultātu neaizmirsīs arī starptautiskā autosporta menedžeri.

Divi latvieši
Dubajā sacīkstē piedalījās divi Latvijas piloti - Štolcermanis, kurš ar Ford Fiesta brauca A1 klasē, un Latvijas rallija sabiedrībā zināmais Raimonds Kisiels, kurš startēja spēcīgākā kategorijā. Līdz finišam tika Mareks, ne tikai ieraugot rūtaino karogu, bet arī izcīnot vienu no pasaules intriģējošākajām uzvarām izturības braucienos. Iespēja startēt diennakts sacīkstēs Štolcermanim radās pēc veiksmīgās sadarbības pērn, kad, debitējot Vācija Fiesta Cup, latvietis pārsteidza ar lielisku sniegumu Rhino's Leipert Motorsport sastāvā. Ar šo pašu komandu, kuras rindās Mareks startēs arī šogad, tika gūta uzvara Dubajā. Viņa komandas biedrs bija Leipert vienības dibinātāja un vadītāja dēls Marsels Laiperts, kā arī finansiālie atbalstītāji ukraiņi - Pavels Gontarijs un Oleksandrs Daņilčenko.

Varēja palikt skatītājos

„Sākums bija smags un biju nobriedis arī neiziet uz starta," stāsta Štolcermanis. „Komanda zināja, ka patiesi ātri esam tikai mēs ar Laipertu junioru, tāpēc viņu lika pirmajā maiņā, mani - ceturtajā. Ukraiņi bija vāji. Viens bija krosa pilots, kurš nebija braucis šosejā, otrs - tikko kartinga skolu izgājis debitants. Katra maiņa brauca divas stundas, līdz ar to man bija paredzēts sacīksti sākt pēc sešām stundām. Naktī pirms sacīkstes starta bija treniņi, un mašīna sāka neklausīt - te slāpa, te darbojās. Bija problēmas ar elektrību, taču pēc darba nakts garumā mehāniķi tā arī nepārliecināja mani, ka atraduši vainu. Uz starta zonu Laiperts aizbrauca bez grūtībām, taču pirms iesildīšanās apļa Fiesta bija klusa. Pēkšņi mašīna iedarbojās, taču jau iesildīšanās apļa beigās Marsels devās boksos pie mehāniķiem. Līderi jau bija veikuši sešus apļus, kad beidzot mūsu mašīna devās trasē. Ja aplis ir mūsu mašīnām divas ar pusi minūtes garš, pazaudējām daudz laika. Un tad sākām cīņu!"

Lietus sajauc kārtis

„Cik mēs ar Laipertu izcīnījām, tik abi ukraiņi pazaudēja. Netakarīgi no tā, ka nakts vidū gāju gulēt, no klases līderiem - Leipert Motosrport otras ekipāžas - atpalikām vairs tikai par apli. Tas pārsteidza, jo sākumā daudz zaudējām, taču viņiem īpašu starpgadījumu nebija. Manas maiņas laikā sāka līt. Daudzi uzķērās - ieraudzījuši pirmās piles, vairums sabrauca boksos mainīt slapjā laika riepas, zaudējot daudz laika. Jutu, ka lietus ātri pāries, un boksos nebraucu. Taču drīz pēc tam sekoja pamatīgāka lietusgāze. Uz to diemžēl uzķērās arī otrs latvietis Raimonds Kisiels. Viņa komanda cerēja, ka arī šoreiz lietus pāries, un neļāva braukt boksos, prasot veikt vēl vienu apli. Pēc kārtējā vēl viena apļa Raimonds taisnā ceļā iebrauca apmalē. Viņi gan finišēja, taču rezultāts pēc sešu stundu remonta bija pavisam švaks. Avāriju šādu situāciju dēļ sacīkstē bija ļoti daudz."

Problēmas konkurentiem

„Kad pēc trim stundām pamodos, mēs bijām jau par sešiem apļiem priekšā - izrādījās, otra Leipert ekipāža bija mainījusi ātrumkārbu. Sacīkste pārvērtās par izturības braucienu - viņi bija pazaudējuši trešo un piekto pārnesumu, bet mums no rīta pazuda ceturtais. Viņiem kārba bija jāmaina, mēs riskējām braukt līdz finišam, jo maiņa atņemtu aptuveni stundu. Tad mednieku lomā bija otras komandas mašīnas braucēji. Viņi sāka ražot lieliskus apļu laikus un tuvojās mežonīgā ātrumā. Mūsu brigāde saprata, ka līdz ar ukraiņu neizteiksmīgo sniegumu mums zūd iespēja uzvarēt, tāpēc viņiem tika teikts, ka sacīkste beigusies - viss palika uz maniem un Laiperta pleciem."

Visi jau finišā, divi vēl nesas

„Palikām divatā ar vācieti, abi pa reizei mainījāmies, kopumā no 24 stundām pie stūres veicu vairāk par septiņām. Pēdējā stundā, sākot braukt, gribēju pārbaudīt, kas īsti notiek ar ceturto pārnesumu. Kļuva skaidrs, ka slēgties uz leju caur ceturto ātrumu nav iespējams, taču uz augšu slēgt varēju, vienīgi kloķis stingri jātur ar roku. Braucu, kontrolējot ātrumu, ļaujot konkurentiem tuvoties par 10 sekundēm aplī. Mazāk nekā stundu pirms sacīkstes finiša mūsu pārsvars bija sarucis līdz 50 sekundēm - konkurentiem pie stūres bija sēdies visspēcīgākais braucējs, kurš brauca vājprātīgā režīmā, lecot uz visām apmalēm, ejot uz visu banku. Kad to pamanīju, arī vairs neko nežēloju - nometu no apļa laika gandrīz 10 sekundes. Tas viņus sagrāva, taču viņi nepadevās. Un konkurentiem veicās, jo, kad pārsvars bija tikai 20 sekundes, man priekšā bija divas avārijas. Tika rādīti dzeltenie karogi, kuru laikā apdzīt nedrīkstēju. Sliktākais bija tas, ka visi pārējie 70 automobiļi bija pavisam lēni, jo bija atlikušas dažas minūtes līdz garās diennakts finišam. Atstarpes starp konkurentiem citās klasēs bija tik lielas, ka neviens uz neko necerēja, lēnām brauca uz finišu. Bet mums - gadsimta pakaļdzīšanās! Zaudēju daudz laika, apbraucot lēnākās mašīnas. Zinu, ja konkurents man pienāktu klāt pavisam, nebūtu variantu viņu noturēt. Protams, censtos, segtu iekšmalas, taču diez vai noturētos pirmajā vietā. Pēdējos apļos konkurenti bija 10 sekundes pēc mums, un tad - laimīgs finišs klases pirmajā vietā. Otrā vieta mums zaudēja sešas sekundes, kas uz 24 stundām ir sīkums. Tomēr uzvarējām!"

Rūpes par nākotni

Štolcermanis par sacīksti stāsta kā par graujošu piedzīvojumu. Taču viņš apzinās, ka šāds sniegums paliks Ford Fiesta Cup menedžeru atmiņā - viņš faktiski izvilka visu komandu. „Zinu, ka ar šīm mašīnām varu pabraukt ātri, to vēlreiz pierādīju. Zinu, ka šogad vairs nebīšos no konkurentiem, mani neuztrauks viņu vēlme uzbrukt. Zinu, ja uzvarēšu šā gada Vācijas čempionātā, tikšu prestižākā SEAT kausā. Ja tajā būšu trijniekā, man ir reālas izredzes tikt pasaules salonautomobiļu čempionāta (WTCC) SEAT rūpnīcas komandas sastāvā. Tāds ir mans tuvāko gadu plāns. Līdz 2007. gadam nebiju braucis divus gadus. Pērn to jutu, taču nedrošība ir aiz muguras. Par šo iespēju startēt īstās autosporta sacīkstēs varu pateikties sporta klubam 333 un Vladislavam Šlēgelmilham. Viņš daudz palīdzējis."

Viesturs SAUKĀNS