twitter facebook instagram

Latvijas 3x3 basketbola valdnieki Čavars un Vītola

23.Dec.2018 - Ieva Runge

Numurs: 
345
Latvijas 3x3 basketbola valdnieki Čavars un Vītola

3x3 basketbols olimpisko debiju piedzīvos 2020. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs, pēc kurām, iespējams, kāds no Latvijas 3x3 izlases dalībniekiem jau varēs konkurēt ar klasiskā basketbola pārstāvjiem cīņā par gada labākā spēlētāja titulu absolūtajā vērtējumā. Divus gadus pirms šī vēsturiskā notikuma savas disciplīnas ietvaros Latvijas Basketbola savienība Gada 3x3 basketbolists balvas pasniedza Agnim Čavaram un Ievai Vītolai.

Latvijas Basketbola savienība (LBS) Gada balvu sarakstu pirmo reizi ar labākā 3x3 basketbolista nomināciju papildināja 2016. gadā, kad to saņēma Mārtiņš Šteinbergs. Arī 2017. gadā uzvarētāja noteikšanai tika izmantots Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) 3x3 basketbola Pasaules rangs, par labāko pasludinot Nauri Miezi.

Pirms gada Miezim līdzās stājās arī labākā 3x3 basketboliste. Pēc šāda paša principa par labāko tika nosaukta Dina Rozenberga. Šogad visvairāk ranga punktu bija sakrājusi Ieva Vītola, apsteidzot divas citas Ghetto Basket un Latvijas čempiones Veterāņu sastāvā — Ievu Veinbergu un Dinu Rozenbergu.

Savukārt vīriešu konkurencē balvu nesaņēma ranga divi labākie spēlētāji Kārlis Pauls Lasmanis un Nauris Miezis, jo LBS atteicās no matemātiskā balvas piešķiršanas principa, par 2018. gada labāko 3x3 basketbolistu pasludinot citu Latvijas valstsvienības un ga Ghetto Basket dalībnieku — Agni Čavaru.

Čavars no sudraba kvarteta

Komanda ga Ghetto Basket un Latvijas valstsvienība 3x3 basketbolā ir sinonīmi, jo tās abas gandrīz visos turnīros pārstāv ne tikai mūsu valsts, bet arī visas 3x3 basketbola pasaules leģendārais kvartets: Nauris Miezis, Kārlis Pauls Lasmanis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars.

Šajā gadā divos no trijiem nozīmīgākajiem turnīriem latvieši izcīnīja otro vietu. Eiropas kausa finālā septembrī Rumānijā izšķirošajā mačā Latvija minimāli zaudēja Serbijas valstsvienībai — 18:19. Savukārt FIBA Pasaules tūres finālturnīrā oktobrī Ķīnā latvieši ar 18:20 atzina Serbijas Novi Sad Al Wahda pārākumu. Jāpiebilst, ka abas reizes sāncenšos bija pasaules ranga labākie spēlētāji: Dušans Buluts, Dejans Majstorovičs un Marko Savičs; atšķirība starp pretinieku valstsvienības un klubu sastāvu bija tikai ceturtajā dalībniekā — Rumānijā spēlēja Marko Zdero —, bet Ķīnā sastāvu pastiprināja Ungārijas izlasi pārstāvošais Tomislavs Ivoševs. Savukārt Pasaules kausa debijā jūnijā Filipīnās mūsu kvartets piedzīvoja zaudējumu, ceturtdaļfinālā piekāpjoties Polijai un noslēguma rangā ieņemot piekto vietu pasaulē.

Kura bija komandas svarīgākā uzvara šajā sezonā?

“Sezonas svarīgākā uzvara bija Pasaules tūres finālturnīrā, kad ceturtdaļfinālā ar 16:13 pārspējām Serbijas Liman, kam daudzi prognozēja čempionu titulu,” sarunā ar žurnālu Sports uzsver Agnis Čavars.“Tā nu sanāk, ka jau otro finālturnīru pēc kārtas pārspējām šo serbu komandu. 2017. gadā uzvarējām Liman apakšgrupu turnīrā, jau ceturtdaļfinālā aizsūtot to uz tikšanos ar Novi Sad Al Wahda. Šo šķērsli Liman nespēja pārvarēt.”

Kurš bija sāpīgākais zaudējums?

— Iespējams, kāds cilvēks no malas par tādu varētu nosaukt zaudējumu Pasaules kausa ceturtdaļfinālā pret Polijas izlasi. Toreiz paši vien bijām vainīgi, jo debija šādā turnīrā bija par iemeslu pārliekam satraukumam, kas liedza parādīt labāko sniegumu. Tad mēs nebijām gatavi uzvarēt poļus.

Par sāpīgāko zaudējumu nosauktu neveiksmi Eiropas kausa finālā Bukarestē pret Serbijas izlasi. Mēs noteikti varējām uzvarēt serbus, jo valstsvienību turnīru formātā viņu sastāvā nav Ungāriju pārstāvošā centra spēlētāja Tomislava Ivoševa. Mūsu emocijas pēc minimālā zaudējuma varēja labi redzēt arī žurnāla Sports septembra numura fotogrāfijās, kad mirkli pēc finālsvilpes Nauris Miezis burtiski saļima uz laukuma, arī pārējie spēlētāji neslēpa emocijas.

Pasaules 3x3 basketbola sabiedrība jūs pamanīja 2017. gada jūnijā, kad uzvarējāt Eiropas kausa kvalifikācijas turnīrā Andorā, bet pēc tam vēl negaidītāk triumfējāt finālturnīrā Nīderlandē. Un vēl pirms nepilna gada kopā ar Mārtiņu Šteinbergu un Jāni Antropu bijāt vienas uzvaras attālumā no ceļazīmes iegūšanas uz Pasaules tūri!

— Mans pirmais mēģinājums nokļūt Pasaules tūrē sākās 2016. gada jūlijā, kad Latvijas čempionāta finālā Rīgā, pie Brīvības pieminekļa, apspēlējām Team 1 ar Nauri Miezi, Edgaru Krūmiņu, Kārli Paulu Lasmani un Niku Saknīti sastāvā. Diemžēl uz Šveici aizbraucām trijatā, jo traumas dēļ no ierindas izkrita Mikus Sokolovs. Turnīrā tomēr startējām, pirmo reizi nokļūstot Challenger līmeņa sacensībās. Dalībnieku sapulcē ne viena vien sāncenšu komanda pārsteidza ar vienotu ekipējumu, bet mēs visiem bijām nepazīstami trīs latvieši ar mugursomām plecos.

Tas gan nekādi neietekmēja spēka samērus laukumā, jo Šveicē debitējām ar uzvaru pār 3x3 basketbola vidē labi zināmo Slovēnijas Kranj, kas gan arī toreiz bija viena no sacensību favorītēm. Aizkļuvām līdz pusfinālam, izšķirošajā cīņā par ceļazīmi uz Pasaules tūri bez ierunām zaudējot Serbijas Liman, kas mūs — spēlējošos bez maiņām — vienkārši noskrēja. Pat pēc šādas cīņas saņēmām komplimentus par atzīstamu sniegumu.

Kurš īsti vainojams pie tavas debijas 3x3 basketbolā?

— Uzaicinājumu saņēmu no Mārtiņa Šteinberga, kurš joprojām nav aizmirsis šo nozīmīgo faktu par manu debiju 3x3 basketbolā, dažreiz pa jokam atgādinot savus nopelnus manas jaunās karjeras veidošanā. Pirmais aicinātājs gan bija Jānis Āre, kuram vairākas reizes atteicu, jo neredzēju iespēju, kā apvienot to ar 5:5 basketbola profesionālo karjeru. Tolaik basketbola spēlēšana bija mans pamatdarbs un traumu gūšanas risks uz asfalta tomēr bija pārāk liels.

Nepagāja ilgs laiks, kad tomēr nolēmi mainīt prioritātes?

— Nākamo piedāvājumu atkal saņēmu no Āres, šoreiz jau par iekļaušanos jaunveidotajā Latvijas 3x3 izlasē. Pabijām uz turnīriem gan Igaunijā, gan Somijā, bet galīgais sastāvs tika atrasts pēc tam, kad man, Krūmiņam un Miezim pievienojās Lasmanis, ieņemot Šteinberga vietu.

Ļoti liela loma komandas veidošanās procesā bija savstarpējai cieņai vienam pret otru, kā arī ticībai mērķa sasniegšanā. Protams, vispirms visus pārsteidzām ar uzbrukumu, jo Mieža un Lasmaņa caurgājieni, metieni, Krūmiņa tālšāvieni, visiem pa vidu jaucoties arī man, bija varens spēks — puzle, kas ideāli salikās kopā.

Basketbola speciālisti vienmēr izcēluši tavu unikalitāti, ar nepilnu divu metru augumu bieži vien spēlējot pret sāncenšu centriem.

— Latvijā spēlētāju resursi ir ierobežoti, tādēļ arī jaunatnes izlases vienā no sastāviem man nācās darboties centra pozīcijā. Andris Biedriņš jau U18 izlases vecumā aizbrauca uz ASV, bet Bruno Valaks aizgāja aizsaulē vēl jaunatnes līgas vecumā. Iespējams, biju nedaudz atlētiskāks, spēcīgāks, ar augstāku lēcienu, šādi kompensējot centimetru trūkumu. Nekad gan neesmu bijisklasiskais garais spēlētājs, kurš saņem bumbu ar muguru pret grozu. Vairāk gan esmu uzbrucis pēc sadarbībām vai izdarot metienus no dažādām distancēm.

Arī tavs metiens nav klasisks, jo tas tiek izpildīts gandrīz vai ar vienu roku. Bet pie šādas īpatnības nepavisam nav vainojams notikušais sporta skolas gados, jo par metiena izpildījuma maiņu lēma treneri (!) jau pēc nonākšanas pieaugušo basketbolā.

— Lai gan man nebija izveidojies slikts metiens, taču kaut kas traucēja sasniegt vēlamo precizitāti. Jau pēc nonākšanas Latvijas Basketbola līgā treneris Valdis Valters ķērās pie kardinālas metiena tehnikas maiņas. Vairāk nekā gadu treniņos kreiso roku bieži liku aiz muguras, bet ar otru izpildīju metienus. Tā arī iemācījos šo savdabīgo metienu tehniku, precizitāte ievērojami uzlabojās, un ar saviem trāpījumiem kopš tā laika esmu sarūgtinājis ne vienu vien pretinieku komandu.

Kā šāda netipiska metiena tehnika palīdz vai traucē 3x3 basketbolā?

— Taktika jau ir skaidra — pamatā metienus izpildu brīžos, kad ar bumbu esmu izskrējis aiz tālmetienu līnijas, bet sāncenšu sedzējs nav man klāt. Mūsu komandā esam pieraduši pie tā, ka noteikti ir jāizmanto katra iespēja izpildīt daudzmaz brīvu metienu. Pie tā strādājam arī starpsezonas laikā Raimonda Feldmaņa vadītajos treniņos, kad lielu laiku atvēlam darbam ar bumbu padošanas mašīnu — metam, metam un vēlreiz metam!

Kā vērtē jaunveidoto sadarbību ar treneri Raimondu Feldmani?

— Sacensību kalendārs vasarā ir tik saspringts, ka brīžam mums pašiem nebūtu laika vai vēlmes vēlreiz skatīt spēles, kurās pieļautas kļūdas un piedzīvoti zaudējumi. Savā klasiskajā sastāvā mūsu kvartets aizvadījis tikai pusotru sezonu, mēs joprojām turpinām mācīties. Nešaubīgi, ka skats no malas, analizējot aizvadītos mačus, ir ļoti vērtīgs. 3x3 basketbola augstākā līmeņa komandu darbība vairs nav iedomājama bez treneriem. Kāds no viņiem daudz brauc līdzi, kāds vairāk analizē videoierakstus, taču arvien biežāk visu izšķir viena epizode, viena kļūda vai garām aizmests metiens.

Vērojot 3x3 basketbola spēles, man radies iespaids, ka viens pret vienu apspēlēšana notiek nevis ar mērķi izpildīt rezultatīvu caurgājienu, bet gan ar nolūku sagaidīt otra sāncenša pieslēgšanos, lai sekotu piespēle brīvajam komandas biedram uz tālmetienu līniju?

— Manuprāt, viss sākas ar izcīnītu atlēkušo bumbu pēc nesekmīga metiena. Klasiskajā basketbolā parasti pie groza ir daudz spēlētāju, kuri automātiski iesaistās cīņā par bumbu, bet 3x3 basketbolā ir tikai seši pretendenti uz bumbu, vienmēr jābūt vēlmei izcīnīt to — jāskrien un jādabū bumba. Gandrīz katra izcīnītā bumba dod iespēju izpildīt papildu metienu. Tieši ga Ghetto Basket komanda pasaules mērogā tika atzīta par labāko cīnītāju par atlēkušajām bumbām.

Vēl ļoti svarīga lieta ir spēlētāju saskaņota pārvietošanās pa laukumu, tā sauktais spacing (atstatums — tulk. no angļu valodas), lai cits citam netraucētu. Ja Miezis vai Lasmanis apspēlē viens pret vienu savu sedzēju, tad man ar savu pretinieku nevajadzētu pagadīties viņu ceļā uz grozu.

Kura komanda Serbijas izlase vai Novi Sad Al Wahda ir spēcīgāka?

Novi Sad Al Wahda ir spēcīgāka! To nosaka centra spēlētāja Tomislava Ivoševa iekļaušana sastāvā. Izlašu sacensībās Ivoševs pārstāv Ungārijas izlasi, tādēļ nevar palīdzēt klasiskajam trio — Bulutam, Majstorovičam un Savičam. Protams, serbi arī bez centra Ivoševa šogad uzvarējuši gan Pasaules, gan Eiropas kausā, bet šie panākumi nāk arvien grūtāk, jo uzbrukuma daudzveidība ir mazāka. Arī nesenais turnīrs Japānā parādīja, ka Novi Sad Al Wahda, paliekot bez Ivoševa, tukšo vietu aizpildīja nevis ar kādu ierasto komandas biedru, bet gan ar Melnkalnes izlases centra spēlētāju Milošu Miloseviču.

Tavs vārds atrodamas Latvijas Basketbola līgas 2. divīzijas komandas Ķekava pieteikumā, bet joprojām neesi spēlējis.

— Neesmu plānojis šoziem spēlēt klasisko basketbolu. No rītiem regulāri trenējos, bet pirms Ziemassvētkiem sāksies darbs pēc īpaši izveidotās sagatavošanās programmas, kas balstīta uz dažādiem testiem. Protams, pēc mūsu komandas iesaistīšanās Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā viss notiek daudz profesionālāk.

Kas ir lielais mērķis?

— Svarīgākais ir dalība 2020. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs. Jāizdara maksimāli iespējamais, lai to sasniegtu. Kaut arī mūsu kvartets paliek nemainīgs, dalība Eiropas un Pasaules kausos, pārstāvot Latvijas izlasi, ir taču īpaša! Pasaules tūres posmi un to kvalifikācijas turnīri ir tik bieži, ka emocijas vairs nav tik lielas. Pašreiz ir kādas trīs komandas (Novi Sad Al Wahda, Liman, Rīga Ghetto Basket R. B.), varbūt vēl kāda ceturtā, kuras var uzvarēt cita citu, vietu sadalījumu nosakot vienam precīzam metienam vai kādai apstākļu sakritībai, arī veiksmei.

 

Vītola nomaina komandas biedreni

Ja Ghetto Basket turnīrs Grīziņkalnā notiek pēc klasiskā scenārija, sieviešu komandu konkurencē uzvar Dina Rozenberga, Ieva Vītola un Ieva Veinberga, kurām visbiežāk palīdz Laura Audere vai Asnāte Fomina. 2017. gadā dāmas triumfēja ar nosaukumu Blacksports, bet šogad kā Veterānes. Vismaz pirmajos divos gados arī Gada balva 3x3 basketbolā sievietēmir šīs vienības iekšējās konkurences jautājums. Šogad Vītola tikai par dažiem simtiem punktu rangā apsteidza Veinbergu.

Šovasar Vītola jau trešo reizi karjerā pārstāvēja Latvijas izlasi Eiropas kausā. Otro gadu pēc kārtas gan mūsu valstsvienībai neizdevās pārvarēt kvalifikācijas turnīra slieksni. Jūnijā Andorā Vītola kopā ar Sabīni Niedolu, Kristīnu Petermani un Lieni Stalidzāni trijās spēlēs izcīnīja vienu uzvaru, neiekļūstot izslēgšanas turnīrā, lai pretendētu uz ceļazīmi uz Eiropas kausu septembrī Rumānijā.

Vai kļūšana par FIBA Pasaules ranga Latvijas labāko spēlētāju bija pārsteigums?

“Vasaras laikā tā nemaz regulāri nesekoju līdzi FIBA Pasaules rangam. Reiz man piezvanīja pagājušā gada balvas ieguvēja Dina Rozenberga, uzdodot jautājumu par manu došanos uz apbalvošanas ceremoniju,” stāsta Ieva Vītola. “Tad arī FIBA lapā apskatījos, ka esmu pirmajā vietā no Latvijas 3x3 basketbolistēm, apsteidzot komandas biedreni Ievu Veinbergu par dažiem simtiem punktu. Protams, ka patīkami! Gan jau 2019. gadā balva būs Veinbergai!

Jūsu komandas zaudējums pašmāju turnīros drīzāk ir izņēmums.

— Nešaubīgi, ka vēlētos daudz lielāku konkurenci Latvijas 3x3 basketbola turnīros sievietēm, jo pagaidām vēl ārzemju komandas tikai retu reizi atbrauc uz Grīziņkalnu. Savukārt pašmāju jaunie talanti vēl īsti nevar ar mums konkurēt, iespējams, pat baidās iesaistīties cīņās. Ja nav to saspringto spēļu, arī mums pašām nav iespējams progresēt. Pirms dažiem gadiem spēles bija sīvākas, 3x3 basketbola vasaras laikā pat bija iespējams labi sagatavoties klasiskā basketbola sezonai.

Pēdējos divos gados ar Latvijas izlasi nav izdevies tikt uz Eiropas kausa finālturnīru.

— Šovasar bijām gan Eiropas kausa kvalifikācijā Andorā, gan Moscow Open Krievijā, nokļūstot pavisam citā sportiskā līmenī. Brīžam pat bija sajūta, ka tevi noslauka no laukuma kā ar buldozeru. Pietrūkst arī saspēlētības, taktiskās sagatavotības, arī prasmes spēlēt aizsardzībā pret atšķirīga stila komandām. Tas viss būtu iegūstams sparingos ar līdzvērtīgām sāncensēm, taču nav nemaz tik viegli vasarā savākt komandu, lai sestdienā dotos uz turnīru kaut vai kādā no kaimiņvalstīm. Iespējams, ka nav arī tāda vienojošā mērķa kā olimpiskās spēles vīriešu izlasei.

Tiekamies 13. maijā Grīziņkalnā Ghetto Basket sezonas atklāšanā?

— Man jau ļoti patīk spēlēšana Ghetto Basket, jo esmu nedaudz skarbāku cīņu piekritēja nekā klasiskajā basketbolā. Nevarēšu iepriecināt sāncenses, jo esam plānojušas spēlēt arī 2019. gadā… Pašreiz ir apņēmība sagatavoties vasaras sezonai nedaudz nopietnāk, taču, iespējams, tikai zaudējumi varētu palielināt motivāciju trenēties. Ja tās baltkrievietes un lietuvietes, kuras aizvadītajā vasarā pa reizei uzvarēja Grīziņkalnā, atbrauktu vēlreiz, tad noteikti mēs vēlētos revanšēties!

Vairāk nekā desmit sezonu pārstāvēji Latvijas Sieviešu basketbola līgas klubus Rīgā, Cēsīs un Liepājā, bet 33 gadu vecumā nolēmi beigt karjeru klasiskajā basketbolā?

— Esmu noslēgusi profesionālo karjeru 5:5 basketbolā. Protams, bija grūti pieņemt lēmumu atteikties no klasiskā basketbola, kas lielu daļu mūža ir bijis neatņemama dzīves sastāvdaļa. Vasarā spēlēju getiņā, bet ziemas sezonas pirmajā daļā bija iespēja parūpēties par veselības sakārtošanu. Protams, esmu saņēmusi piedāvājumus no amatieru komandām, bet izlēmusi pieņemt cita veida izaicinājumu — iziet zemessargu kursus, lai varētu pārstāvēt Latvijas zemessardzi starptautiskajā sieviešu basketbolā.

 

FIBA 3x3 Pasaules rangs

Labākie Latvijas spēlētāji

(Vieta Latvijā, iekavās vieta pasaulē, spēlētājs, punkti)

1. (9.)  Kārlis Pauls Lasmanis1 242 900

2. (10.)Nauris Miezis1 195 740

3. (11.)Agnis Čavars 1 085 520

4. (12.)Edgars Krūmiņš 1 082 520

5. (76.)Mārtiņš Šteinbergs 445 200

6. (95.)Nils Ozoliņš 403 800

7. (111.) Roberts Pāže 381 900

8. (120.) Artūrs Kramiņš 369 000

9. (121.) Toms Straudovskis 368 820

10. (150.) Armands Seņkāns 336 800

11. (155.) Nauris Metnieks 335 460

12. (187.) Linards Jaunzems311 300

13. (201.) Kārlis Večens 302 000

14. (206.) Arvis Savčenko 298 940

15. (270.) Aivars Stikuts 267 000

16. (272.) Edgars Gribs 266 400

17. (274.) Arnis Bebrišs 266 000

18. (301.) Artūrs Suhanovs 257 800

19. (382.) Verners Kohs235 300

20. (408.) Ivars Rihards Žvīgurs 229 600

21. (456.) Mārtiņš Ivanovs 221 000

22. (480.) Jānis Ābols217 400

23. (510.) Roberts Žubulis 211 500

24. (558.) Andris Justovičs 203 200

25. (569.) Uģis Kasparāns 201 800

26. (570.) Mikus Jačmenkins 201 600

27. (720.) Jēkabs Blodons182 000

28. (723.) Kristaps Pugačs 181 800

29. (762.) Edgars Kokins177 000

30. (768.) Artūrs Turiks          176 400

Labākās Latvijas spēlētājas

(Vieta Latvijā, iekavās vieta pasaulē, spēlētāja, punkti)

1. (194.) Ieva Vītola74 115

2. (195.) Ieva Veinberga73 785

3. (238.) Dina Rozenberga68 400

4. (242.) Laine Karlsone68 305

5. (306.) Marita Puļļa 61 720

6. (307.) Alise Bruzinska 61 525

7. (370.) Ieva Jundase55 815

8. (385.) Annija Kliesmete      54 255

9. (387.) Laura Audere54 130

10. (435.) Kitija Štolce51 300

11. (441.) Guna Zoltnere 50 800

12. (527.) Ligita Līga Golovko 45 825

13. (537.) Anete Blūma 45 435

14. (572.) Anna Belousova 43 700

15. (596.) Zane Neilande42 850

16. (643.) Laura Okuņeva 40 990

17. (795.) Asnāte Fomina35 500

18. (814.) Marta Milta 34 800

19. (864.) Felicita Liepiņa-Liepa 33 390

20. (940.) Santa Elizabete Kārkliņa 31 430

21. (1013.) Liene Stalidzāne 29 980

22. (1014.) Elīna Zvaigzne 29 950

23. (1071.) Luīze Rasima28 700

24. (1072.) Katrīna Jautaiķe 28 700

25. (1083.) Šarlote Balode28 300

26. (1179.) Diāna Mihele 26 865

27. (1194.) Ilze Gotfrīda 26 700

28. (1230.) Agate Ozoliņa 26 350

29. (1282.) Ance Seikstule 25 545

30. (1420.) Justīne Zajaca 23 900

Autori: 
Renārs Buivids