twitter facebook instagram

Latvijas augstākā virsotne dāmu kērlingā

23.Dec.2018 - Ieva Runge

Numurs: 
345
Latvijas augstākā virsotne dāmu kērlingā

Igaunijas galvaspilsētas Tallinas sporta kompleksa Tondiraba Jaahall ledus izrādījās veiksmīgs Latvijas sieviešu kērlinga izlasei. Valstsvienības kapteines Ivetas Stašas-Šaršūnes vadībā latvietes izcīnīja vēsturiski augstāko sasniegumu Eiropas čempionātos piekto vietu! Tādā veidā pārspēta 2013. gadā Norvēģijā izcīnītā septītā pozīcija, kas līdz šim bija valstsvienības lielākais sasniegums.

Novembra vidū Tallinā sabrauca Eiropas labākās vīriešu un sieviešu kērlinga izlases, sacenšoties A un B divīzijā. Kērlinga mači notika lieliskos apstākļos. Vairāk nekā 7000 skatītāju ietilpīgajā Tondiraba Jaahall multifunkcionālajā hallē tika izvietots galvenais ledus laukums ar pieciem kērlinga celiņiem A divīzijai. B divīzijas spēles tika aizvadītas zem tā paša jumta, bet hokeja hallē, kurā vietas ir dažiem simtiem līdzjutēju. Ņemot vērā, ka abas Igaunijas valstsvienības cīnījās vājākajā — B divīzijā, klātienē šo turnīru vēroja daudz mazāk skatītāju nekā 2013. gadā pasaules čempionātu sievietēm Rīgā.

Televīzijas kanāla Eurosport tiešraidēs notiekošais uz Tallinas ledus noteikti izskatījās ne sliktāk kā citos lielākajos kērlinga turnīros, skatītājus priecējot ar komandu pieteikšanu dažādu krāsu starmešu gaismās un mūzikas pavadījumā. Īpašs prieks, ka Latvijas kērlinga izlase (Iveta Staša-Šaršūne, Santa Blumberga, Ieva Krusta, Evelīna Barone, rezerviste Tīna Siliņa, treneris Kārlis Smilga) sasniedza līdz šim augstāko pozīciju Eiropā. Deviņu spēļu apļa turnīrā mūsu vienība izcīnīja četras uzvaras, pēc savstarpējā mača rezultāta apsteidzot tādus pašus panākumus guvušo Skotiju. Stašas-Šaršūnes komandas pamatkvartets Latviju pārstāvēja trešajā Eiropas čempionātā pēc kārtas, veicot strauju augšupeju — 16. vieta 2016. gadā Skotijā, 12. vieta 2017. gadā Šveicē un 5. vieta 2018. gadā Igaunijā.

Jāpiebilst, ka pirms tam augstāko sasniegumu kontinenta meistarsacīkstēs Latvija izcīnīja kapteines Evitas Regžas vadībā.

Latvijas vīriešu kērlinga izlase (Ritvars Gulbis, Raivis Bušmanis, Aivars Avotiņš, Anrijs Mikus Briežkalns, rezervists Kristaps Vilks, treneris Roberts Krusts) ceturto gadu pēc kārtas startēja Eiropas čempionāta B divīzijā. A apakšgrupas septiņās spēlēs latvieši izcīnīja piecas uzvaras, iekļūstot izslēgšanas turnīrā. Vispirms Latvija apspēlēja Baltkrieviju, bet pusfinālā, kas bija arī izšķirīgais mačs par vietu A divīzijā, ar 6:9 zaudēja Anglijai. Turnīrs tika noslēgts ar zaudējumu spēlē par trešo vietu B divīzijā.

Ieguldītais darbs nav zudis

Ja virspusēji ieskatās grupu turnīra tabulā, minimāls zaudējums Krievijai liedza pakāpties un pat pretendēt uz vietu pusfinālā.

“Jā, tieši spēlē ar Krieviju uzvara izslīdēja no rokām. Pēc nokļūšanas vadībā ar 4:2 pārslēdzāmies vairāk uz aizsardzību. Iecerētā stratēģija neizdevās,” sarunā ar žurnālu Sports komentē Latvijas izlases skips(kapteine — R. B.) Iveta Staša-Šaršūne. “Iespējams, izmaiņas taktikā veicām pārāk ātri. Krievija par mata tiesu izglābās. Arī sāncenšu treneri notikušo pēc spēles raksturoja kā veiksmīgu aizbēgšanu no mums. Ja izvērtējam pašas savu sniegumu, daudz svarīgāks bija zaudējums čempionāta pirmajā spēlē pret Somiju. To maču noteikti vajadzēja nospēlēt labāk!

Nav šaubu, ka piektā vieta ir augsts sasniegums. Nedomāju, ka pēc iekļūšanas pusfinālā mēs noteikti cīnītos arī par medaļām — apzināmies savu vietu. Atkārtot šādu sasniegumu būs daudz grūtāk, jo ar mums turpmāk rēķināsies visas sāncenses. Šoreiz izdevās pārsteigt Skotiju, jau pēc pirmā enda nonākot vadībā ar 5:0 un uzvarot spēlē kopumā.”

Pirms gada jūsu komanda izcīnīja ceļazīmi uz A divīziju, bet šoreiz jau piektā vieta. Kā skaidrojams tik straujšs lēciens rangā?

— Pagājušajā sezonā, gatavojoties Eiropas čempionātam un olimpiskajam kvalifikācijas turnīram, ieguldījām daudz vairāk laika un darba. Tallinā satiku mūsu bijušo treneri šveicieti Nikolu Štrauzaku, kura šoreiz vadīja Igaunijas izlasi. Viņa komentēja, ka mūsu komandas iepriekš ieguldītais darbs devis rezultātu nevis uzreiz, bet gan šāgada Eiropas čempionātā. Visdrīzāk tā arī kērlingā ir, ka pēc treniņu apjoma palielināšanas uzreiz nevar izšaut. Diemžēl šosezon treniņu laiks ir sarucis, jo nodarbības notiek no darba brīvajā laikā. Manā ģimenē aug divi bērni, tādēļ nav viegli saplānot grafiku, lai tiktu uz ledus Kērlinga hallē.

Jau trešo Eiropas čempionātu pēc kārtas mūsu kvartets — es, Ieva Krusta, Santa Blumberga un Evelīna Barone — palicis nemainīgs. Mūsu komandai gan nav pastāvīgas piektās spēlētājas, taču, esot ierindā pamatsastāvam, šis jautājums nav tik aktuāls. Apzināmies, ka būtu nepieciešama arī lielāka starptautisko turnīru pieredze spēlēs pret spēcīgākajām izlasēm un citām komandām, taču dzīves realitāte ievieš savas korekcijas ideālajos plānos.

Kādas nianses nosaka vietu sadalījumu?

— Tehniskais brāķis, jo neesam taču roboti, kas vienlīdz labi var izpildīt visus metienus. Dažreiz jau kāda neliela neprecizitāte noved pie plāna B, kas nav nemaz daudz sliktāks par sākotnējo ieceri. Katrā ziņā tie nav psiholoģiska rakstura jautājumi — vairs nav baiļu no spēlēšanas Eiropas čempionāta A divīzijā.

Kuras no sāncensēm demonstrēja labāko sniegumu?

— Pašas visvairāk izjutām Šveices pārliecinošo spēli. Šveicietes piedzīvoja tikai vienu zaudējumu 11 čempionāta mačos, iegūstot sudraba medaļas. No citām vadošajām izlasēm tomēr sagaidīju labāku un precīzāku sniegumu. Viena no favorītēm — Skotija — palika tūlīt aiz mums. Arī Krievijas spēle bija nestabilāka, nekā tika prognozēts. Šī ir pirmā sezona pēc olimpiskajām spēlēm, kurā noteikti var atļauties eksperimentēt, meklēt labākos komandu virknējumus.

Latvijai ceļazīmi uz pasaules čempionātu, kas nākamā gada martā notiks Dānijas pilsētā Silkesborgā, esat nodrošinājušas, bet cīņa par braucienu uz to vēl priekšā.

— Jā, Dānija kā nākamā gada pasaules čempionāta saimniece jau ir garantējusi vietu meistarsacīkstēs, un Tallinā tika izspēlētas sešas ceļazīmes, bet mums brauciens uz Dāniju nepavisam nav garantēts. Proti, spēlētājas, kuras pārstāvēs Latviju pasaules čempionātā, tiks noskaidrotas 2019. gada sākumā gaidāmajā Latvijas čempionātā — valstsvienību pārstāvēs uzvarētāju komanda. Visdrīzāk mums pretī stāsies ierastās pretinieces, lai četru vai piecu vienību konkurencē cīnītos par uzvaru. Noteikti esam favorītes, taču ne vienmēr uz mājas ledus izdodas parādīt pašu labāko spēli, dažbrīd zūd koncentrēšanās.

Dānijā komandas sagaida īsts kērlinga maratons, jo otro reizi pasaules čempionātā piedalīsies 13 valstu izlases.

— Turnīrs tiek izspēlēts pēc mums neierastas sistēmas — ņemot vērā iepriekšējā gada rezultātus, mainās kvotu sadalījums pa kontinentiem. 2018. gadā pēdējo — 13. — vietu ieņēma Itālija, Eiropu atstājot tikai ar garantētām septiņām vietām uz nākamo pasaules čempionātu. Janvārī Jaunzēlandē notiks papildu kvalifikācijas turnīrs uz pasaules čempionātu, kurā piedalīsies arī Eiropas 8. un 9. labākā komanda — attiecīgi Čehija un Somija. Ja kādu no šīm vietām ieņemtu Latvija, tieši mums būtu jāceļo uz Jaunzēlandi.

Pasaules čempionāta grupu turnīrs visdrīzāk ilgs sešas dienas, aizvadot pa divām spēlēm katrā no tām.  Iepriekš bijusi pieredze ne tikai ar deviņu maču turnīru kā Tallinā, bet ar lielāku spēļu skaitu, kad vēl jāspēlē izslēgšanas mači vai kādas pārspēles. Nācies vienā dienā aizvadīt arī trīs spēles. Nenoliedzami, ka nogurums jau kādā brīdī pielavīsies, iestāsies tāds kā autopilota režīms, bet visām komandām grafiks vienāds. Ir komandas, kurām labāk patīk spēlēt no rīta, citām — vakarā. Neesmu vēlu vakaru maču piekritēja, jo sāk nākt miegs.

Phjončhanas olimpiskās spēles vēl palikušas nesenā atmiņā, bet šobrīd sākusies jaunā olimpiskā četrgade.

— Reizē ar iekļūšanu pasaules čempionātā esam Latvijai nopelnījušas vietu kvalifikācijas turnīrā uz 2022. gada Tokijas olimpiskajām spēlēm. Savukārt no 2020. gada būs nozīme arī izcīnītajai vietai pasaules čempionātā, lai krātu punktus un mēģinātu nodrošināt vietu olimpiskajās spēlēs bez kvalifikācijas turnīra. Pasaules čempionāts Dānijā būs kā eksperiments labākajām izlasēm, bet mums — lieliska iespēja sasniegt līdz šim neiekarotas virsotnes. Tallinā to paveicām, pirmo reizi Eiropas čempionāta A divīzijā ieņemot piekto vietu.

Iespēja atgriezties netika izmantota

Pirms gada Eiropas čempionātā Šveicē mūsu valstsvienību pārstāvēja Kārļa Smilgas vadītā komanda, kurā gan bija arī Aivars Avotiņš. Savukārt Ritvara Gulbja vienība šādā sastāvā startē vairāk nekā gadu, kopš tajā iekļāvās juniori Anrijs Mikus Briežkalns un pašreizējais rezervists Kristaps Vilks.

“Sakot godīgi, prognozes pirms starta Eiropas čempionātā Tallinā nebija tik optimistiskas,” uzsver Latvijas vīriešu izlases kapteinis Ritvars Gulbis. “Pēc turnīra lielākais rūgtums ir par zaudējumu B divīzijas pusfinālā angļiem, kas liedza mums iespēju atgriezties A divīzijā.”

Atbildot uz jautājumu par nākotnes plāniem, Gulbis atklāja, ka komandas kopsapulce vēl nav bijusi, taču iespējami arī grozījumi šajā virknējumā.

 

2018. gada Eiropas čempionāts kērlingā

(Vieta, vieta pirms gada, komanda, uzvaras, zaudējumi)

Sievietes. A divīzija

1. (2.) Zviedrija, 9 — 2

2. (4.), Šveice, 10 — 1

3. (6.), Vācija, 6 — 5

4. (5.), Krievija, 6 — 5

5. (12.), Latvija, 4 5

6. (1.), Skotija, 4 — 5

7. (8.), Dānija, 3 — 6

8. (7.), Čehija, 3 — 6

9. (11.), Somija, 2 — 7

10. (3.), Itālija, 2 — 7

Vīrieši. B divīzija

11. (26.) Dānija, 7 — 3

12. (19.) Anglija, 6 — 3

13. (13.) Čehija, 8 — 1

14. (18.) Latvija, 6 4

15. (30.) Baltkrievija, 5 — 3

15. (24.) Igaunija, 5 — 3

17. (23.) Slovēnija, 2 — 6

18. (27.) Spānija, 5 — 2

19. (9.) Austrija, 4 — 3

20. (21.) Ungārija, 3 — 4

2002.2018. gada Eiropas čempionāti sievietēm

(visi turnīri ar Latvijas izlases dalību)

Gads, 1. vieta, 2. vieta, 3. vieta, Latvija

2018. Zviedrija, Šveice, Vācija, 5.

2017. Skotija, Zviedrija, Itālija, 12.

2016. Krievija, Zviedrija, Skotija, 16.

2015. Krievija, Skotija, Somija, 13.

2014. Šveice, Krievija, Skotija, 9.

2013. Zviedrija, Skotija, Šveice, 7.

2012. Krievija, Skotija, Zviedrija, 11.

2011. Skotija, Zviedrija, Krievija, 9.

2010. Zviedrija, Skotija, Šveice, 8.

2009. Vācija, Šveice, Dānija, 11.

2008. Šveice, Zviedrija, Dānija, 15.

2007. Zviedrija, Skotija, Dānija, 19.

2006. Krievija, Itālija, Šveice, 17.

2005. Zviedrija, Šveice, Dānija, 14.

2004. Zviedrija, Šveice, Norvēģija, 15.

2003. Zviedrija, Šveice, Dānija, 16.

2002. Zviedrija, Dānija, Norvēģija, 14.

Autori: 
Renārs Buivids