twitter facebook

LATVIJAS FUTBOLA FEDERĀCIJA

31.Jūl.2017 - Ieva Runge

Numurs: 
328
LATVIJAS FUTBOLA FEDERĀCIJA

PREZIDENTS

Guntis INDRIKSONS

Par Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidentu ievēlēts sesto termiņu pēc kārtas. 1983. gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti. 1990. gadā kļuvis par holdinga kompānijas Skonto prezidentu, 1996. gadā ievēlēts Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) izpildkomitejā, tajā pašā gadā kļuvis par futbola kluba Skonto prezidentu un LFF prezidentu.

VĒSTURE

Par Latvijas futbola aizsākumu tiek uzskatīts 1907. gads, kad fiksētas pirmās būtiskās liecības par organizētu futbolu Latvijas teritorijā. Līdz 1918. gadam veidojās pirmās komandas un klubi. Līdz ar Latvijas valsts dibināšanu 1918. gadā sekoja strauja futbola dzīves attīstība — tika izdoti pirmie futbola noteikumi latviešu valodā, kā arī attīstījās Latvijas nacionālās izlases identitāte.

Pateicoties Herberta Baumaņa centieniem, 1923. gadā Latvijas Futbola savienība tika uzņemta FIFA saimē. Līdz 1940. gadam Latvijas valstsvienība aizvadīja 99 spēles.

Pēc valsts neatkarības atgūšanas Latvija FIFA atgriezās 1992. gadā, un tā paša gada aprīlī Latvijas izlase atkal spēlēja zem sarkanbaltsarkanā karoga.

Iekļūšana un spēlēšana 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā joprojām ir viens no lielākajiem panākumiem, kas ārvalstu medijos pat nodēvēts par vienu no futbola brīnumiem.

Klubu vēsturē spilgtu ierakstu atstāja arī FK Ventspils nokļūšana UEFA Eiropas līgas grupu turnīrā 2009. gadā.

SITUĀCIJA

Šobrīd LFF ir 117 biedri, kā arī 32 biedra kandidāti, taču vairākām no reģistrā esošajām organizācijām nav tieša sakara ar futbolu. Tādēļ LFF tuvākajā laikā veiks nopietnas izmaiņas, kuru rezultātā biedru sarakstā varēs atrast tikai futbola klubus un sporta skolas.

„Pēdējos gados esam sakārtojuši juridisko pusi federācijas biedru jautājumā. Piemēram, sekojam līdzi biedru iesaistē un neaktīvos no biedru reģistra izslēdzam ar vienotu balsojumu ikgadējā LFF kongresā,” stāsta LFF attīstības projektu vadītājs Renārs Krīgers. „Jaunu biedru uzņemšanas noteikumi kļuvuši daudz striktāki — kongress lemj par biedra uzņemšanu, ja organizācija ir bijusi biedra kandidāte vismaz 12 mēnešus, bet par biedra kandidātu apstiprināšanu lemj valde. Tāpat biedrs vai biedra kandidāts var tikt izslēgts no federācijas, ja tā darbība vai tās mērķi neatbilst LFF statūtiem, LFF, FIFA vai UEFA ētikas kodeksam.”

Federācija uzsver, ka ir vēlēšanās statūtos mainīt sadaļu par federācijas prezidenta darbības maksimālo termiņu, kas šobrīd nav noteikts. Ideja par 12 gadu termiņu ņemta no Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) labās prakses piemēra, par ko oficiāli tika izziņots 2017. gada februārī.

Latvijas Futbola federācijas centieni darboties ētiski un caurskatāmi ir augsti novērtēti. 2015. gadā starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International Latvijas Futbola federāciju nosauca par vienu no 14 Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) 209 futbola organizācijām, kas publicē visu būtisko informāciju par savām veiktajām aktivitātēm, finanšu izlietojumu un asociācijas vērtībām. Pārējās valstis, kas tika iekļautas šo 14 valstu sarakstā, bija Kanāda, Dānija, Anglija, Ungārija, Islande, Itālija, Japāna, Jaunzēlande, Ziemeļīrija, Norvēģija, Portugāle, Īrija un Zviedrija.

INFRASTRUKTŪRA

„Neskatoties uz to, ka pēdējos gados ir darīts ārkārtīgi daudz, pieprasījums pēc futbola laukumiem joprojām ir lielāks nekā to pieejamība. Piemēram, vakaros Elektrum olimpiskajā centrā uz viena laukuma trenējas pat četri vai pieci klubi. Arī Rīgas vidusskolu sporta zāles ir pilnībā pārpildītas, jo spēlētāju ir daudz — kaut vai tikai no METTA un Alberts futbola klubiem. Var teikt, ka visā Latvijā ir nepietiekams laukumu skaits, tas visizteiktāk ir jūtams ziemas periodos. Lai ilgtermiņā varētu sasniegt redzamus panākumus, nepieciešams izveidot jaunus futbola laukumus,” par pieprasījumu pēc futbola laukumiem stāsta Krīgers.

Sabiedrībā, protams, visskaļāk izskanēja jautājums par Futbola mājas Barona ielā 116 būvniecības plāna atcelšanu. Diemžēl projekts apstājās ekonomiskā pamatojuma izvērtējuma dēļ, pēc kura Rīgas dome atcēla lēmumu, ar kuru pašvaldībai piederošais stadions Krišjāņa Barona ielā 116 bija nodots bezatlīdzības lietošanā LFF.

Tas gan nenozīmē, ka infrastruktūras jautājums palicis novārtā. „Agrāk pirms katra jaunā laukuma projekta pie federācijas sākotnēji vērsās futbola klubs ar iesniegumu par nepieciešamību izveidot jaunu vai atjaunot esošo futbola laukumu. Visbiežāk klubs līdz tam jau bija ticies un runājis ar novada domi par sporta infrastruktūras attīstības iespējām. Turpmākā projekta attīstība bija atkarīga no sadarbības starp LFF un konkrēto pašvaldību. Tagad mēs paši esam izpētījuši infrastruktūras pieejamību visā Latvijā un apzinājuši vietas, kur ir nepieciešami jauni laukumi. Šobrīd jau pati federācija vēršas pie pašvaldības, lai kopīgi attīstītu futbola infrastruktūru,” stāsta Krīgers.

Protams, šāda laukuma izveide ir dārga. Tikai segums vien var izmaksāt līdz pat 50 000 EUR, kurus parasti investē federācija, tomēr šāda investīcija tiek veikta tikai tad, ja projekts ir pilnībā saskaņots ar pašvaldību. Pašvaldība šādas sadarbības ietvaros garantē nodrošināt laukuma pamatnes sagatavošanu, apsardzi, tribīnes, apgaismojumu, nožogojumu un ģērbtuvju pieejamību.

No 2010. līdz 2016. gadam kopā ar pašvaldībām infrastruktūras attīstībā investēts vairāk nekā 15 miljoni EUR. Kā vienus no jaunākajiem veiksmīgajiem projektiem var nosaukt Grobiņas sintētiskā seguma laukumu, sporta kompleksa Pārventa un Juglas vidusskolas futbola laukumu. 2015. gadā sadarbībā ar Rīgas domi tika labiekārtots Rīgas Klasiskās ģimnāzijas stadions. Ar LFF atbalstu tika izveidots jauns futbola laukums ar mākslīgo zālienu. Teritorija ir apzaļumota un nobruģēta, kā arī apgaismota, tajā darbojas videonovērošanas sistēma. Ir izveidotas arī tribīnes skatītājiem.

TRENERU APMĀCĪBA

Ar treneru izglītību LFF var patiesi lepoties, jo piedāvā treneru apmācību dažādās specializācijās.

Pēc specifikācijas vienkāršākā ir C-LFF licence, kas pēc 120 stundu apmācības ļauj trenēt bērnus futbolā. Šī licence ir visiem jaunajiem treneriem, kas trenē bērnus, sākot jau no 4 gadu vecuma. Specializētāka futbola apmācība sākas 6 vai 7 gadu vecumā, bet 8 un 9 gadu vecumā jaunie sportisti piedalās pirmajās sacensībās.

„Vecuma grupā līdz 10 gadiem esam izslēguši spēļu vērtēšanu, jo, pēc mūsu domām, šajā vecumā būtiskāka ir bērnu sportiskā attīstība, iespēja izbaudīt spēli un rezultāti nedrīkst nogalināt spēlētprieku jau pašā saknē. Diemžēl šī pārmērīgā sacensība vērojama komandās vecuma grupā līdz 12 gadiem, kur gan klubu, gan treneru, gan vecāku ambīcijas nogalina futbolu,” uzskata Krīgers.

„LFF treneru skaits šobrīd ir ap 230, bet kopējais licencēto trenerus skaits Latvijā ir 580,” norāda Krīgers. „Pārsvarā visiem treneriem, kas ieguvuši C-LFF licenci, ir vēlme attīstīties un iegūt augstāku trenera kategorijas licenci, respektīvi B-UEFA, A-UEFA un PRO-UEFA licenci.B-UEFA licenci treneris var iegūt, ja ar C-LFF licenci ir vismaz divu gadu trenera darba stāžs, kā arī papildus tam izieti LFF B-UEFA kategorijas treneru kursi un veiksmīgi nokārtots kvalifikācijas eksāmens. Pēc līdzīgas sistēmas notiek pāreja arī no B-UEFA uz A-UEFA un tālāk uz PRO-UEFA kategorijas licenci.”

STRATĒĢIJA

Latvijas Futbola federācijas vīzija ir attīstīt futbolu kā pieejamāko sporta veidu Latvijā līdz 2024. gadam, panākot Latvijas futbola klubu sistemātisku attīstību. Latvijas Futbola federācija ir izdalījusi sešus Latvijas futbola attīstības pīlārus: nacionālo izlašu attīstība, spēlētāju attīstība, futbola klubu attīstība, nacionālo sacensību attīstība, infrastruktūras attīstība un organizācijas attīstība.

NACIONĀLO IZLAŠU ATTĪSTĪBA

Atsaucoties Latvijas futbola 2017.—2024. gada attīstības stratēģijai, LFF ir apņēmusies izstrādāt vienotu Latvijas futbola filozofiju, kā arī ieviest modernu spēlētāju attīstības analīzes sistēmu un pilnveidot sadarbības modeli ar sportistu pārstāvētajiem klubiem.

Nacionālo izlašu attīstība nav iedomājama bez līdzjutējiem, tādēļ šīs stratēģijas ietvaros LFF plāno izveidot vienotu un Eiropā atpazīstamu Latvijas futbola līdzjutēju kustību.

SPĒLĒTĀJU ATTĪSTĪBA

Latvijas sportā plašas diskusijas jau izraisījušās dēļ pāragrās specializācijas problemātikas, tāpēc attīstības stratēģijā ir iestrādāta sistēmas fokusa maiņa no komandas rezultātiem uz individuālo spēlētāja attīstību.

Treneri spēj vistiešāk ietekmēt bērnu interesi par futbolu, nodrošinot kvalitatīvu treniņprocesu. Šā iemesla dēļ federācija paredzējusi uzlabot esošās treneru izglītības programmas saturu, kā arī radīt jaunas, tās papildinot ar nepieciešamo specifiku. Lai sasniegtu vēlamo spēlētāju pieaugumu vecuma grupā līdz 18 gadiem, no esošajiem 11 854 līdz 21 500, federācija plāno papildināt profesionālo treneru rindas par 50 procentiem. Tajā pašā laikā plānots izstrādāt un ieviest futbolistu vecāku izglītošanas sistēmu.

FUTBOLA KLUBU ATTĪSTĪBA

Lai panāktu futbola attīstību visā Latvijā, tiek ieviesta klubu ilgtspējīgas attīstības programma, kā arī ikgadējas atbalsta programmas gan elites, gan tautas futbolā. Pēdējos gados tiek īpaši pievērsta uzmanība arī sieviešu futbola klubu attīstībai.

Līdz 2024. gadam tiks izstrādāta un ieviesta Klubu vadības kvalitātes zīme visos LFF reģistrētajos klubos, kā arī ievērojami paaugstināts ikgadējās klubu akreditācijas līmenis.

Viens no izaicinājumiem sporta klubiem šobrīd ir konkurence ar citām aktīvās atpūtas aktivitātēm, tādēļ ilgtermiņā skatiens ir uz konkurētspējas paaugstināšanu.

NACIONĀLO SACENSĪBU ATTĪSTĪBA

Lai realizētu nacionālo sacensību attīstību, LFF 2012. gadā izveidoja Latvijas Futbola virslīgu, kuras virsmērķis bija Latvijas augstākās līgas sacensību organizēšana un attīstīšana.

Federācijā šobrīd turpinās aktīva darbība, lai pilnveidotu esošo sacensību izspēles sistēmu, celtu sacensību organizatorisko kvalitāti un veicinātu sacensību atpazīstamību.

INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBA

Kā vienu no nozīmīgākajām aktualitātēm LFF šobrīd redz nepieciešamību pēc stadiona valstsvienības vajadzībām, kā arī atbilstoša nacionālo izlašu treniņu centra izveidi.

Paralēli tam plānota jaunu mazā un standarta izmēra mākslīgā seguma futbola laukumu būvniecība un esošo stadionu infrastruktūras pilnveidošana atbilstoši UEFA prasībām.

ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA

Šajā līmenī federācija domā par LFF, reģionālo centru darbinieku, komiteju, komisiju un valdē strādājošo speciālistu attīstību — jau līdz 2019. gadam federācijā paredzēts apstiprināt un ieviest pilnveidotu LFF pārvaldes modeli, bet līdz 2020. gadam — ieviest UEFA labas pārvaldes kodeksu.

Lai pavēstītu savai mērķauditorijai par jau paveikto un turpmākajiem federācijas darbības plāniem, LFF savā attīstības stratēģijā iekļāvusi arī mārketinga komunikācijas stratēģijas pilnveidošanu.

STATISTIKA

Latvijas Futbola federācijas biedru skaits— 117

Reģistrētie spēlētāji

Līdz 18 g. v. — 11 854

18—34 g. v. — 6466

34—45 g. v. — 50

Vecāki par 45 g. — 31

Treneru skaits— 528 (19 ar PRO UEFA licenci)

Tiesnešu skaits— 250 (16 ar FIFA licenci)

Autori:

Līga Vanaga